?! Küsitud kujul või valitud artikli osast otsitut ei leitud, kasutan laiendatud otsingut.
Leitud 38 artiklit
`arvama v {arvata, `arvan} 1. uzskatīt ∙ arvatakse, et ta hukkus uzskata, ka viņš gājis bojā; ta on enda arvates väga tähtis mees viņš uzskata sevi par ļoti svarīgu vīru; mis sa sellest ettepanekust arvad? ko tu domā par šo priekšlikumu?; arvad, et ma ei tea, kus sa olid? domā, ka es nezinu, kur tu biji? 2. minēt ∙ mis seal arvata, see on kindel ko tur minēt, tas ir droši; ma püüdsin arvata, mida ta mõtleb es centos uzminēt, ko viņš domā 3. iekļaut ∙ meeskonda arvatud jalgpallurid komandā iekļautie futbolisti 4. skaitīt ∙ volikiri kehtib aasta jooksul, arvates selle tegemise päevast pilnvara ir spēkā gadu no tās sastādīšanas dienas
bal`loon s {ballooni, bal`looni, bal`loone} balons ◦ gaasiballoon gāzes balons
boiler s {boileri, boilerit, boilereid} boilers ◦ elektriboiler elektriskais boilers; gaasiboiler gāzes boilers
eralduma v 1. atdalīties, izdalīties ∙ valminud ploomidel eraldub kivi hõlpsasti viljalihast gatavām plūmēm kauliņš viegli atdalās no mīkstuma; saared on kunagi mandrist eraldunud maismaaosad salas ir kādreiz no kontinenta atdalījušās sauszemes daļas; magmast eraldub auru ja gaase no magmas izdalās tvaiks un gāzes 2. nošķirties, atšķirties ∙ maailmast eralduma nošķirties no pasaules; karjast eralduma nošķirties no ganāmpulka; diivan eraldub värvitoonilt muust mööblist dīvāns pēc krāsas toņa skaidri atšķiras no citām mēbelēm
filt`reerima v {filt`reerida, filtreerin} filtrēt ∙ gaasi filtreerima filtrēt gāzi
`gaas a s {gaasi, `gaasi, `gaase} 1. (viela) gāze ◦ gaasijuhe gāzes vads; gaasipliit gāzes plīts; gaasküte gāzes apkure; gaasipüstol gāzes pistole; maagaas dabasgāze ∙ hapnik on gaas skābeklis ir gāze; imikut vaevavad gaasid zīdaini moka gāzes; keera gaas kinni aizgriez gāzi 2. (degvielas padeve) gāze ◦ gaasipedaal gāzes pedālis ∙ gaasi andma piedot gāzi
gaasitama v apstrādāt ar gāzi
gaasi|tankla s gāzes uzpildes stacija
gaas|keevitama v metināt ar gāzi
gaas|keevitus s metināšana ar gāzi
hirve|sokk s stirnu āzis
kange adj {kange, kanget, kangeid} 1. stīvs ∙ jalad on külmast kanged kājas ir stīvas no aukstuma; selg on kange mugura ir stīva; parun rääkis kanget eesti keelt barons runāja stīvā igauņu valodā 2. stiprs, spēcīgs ∙ kange peavalu stipras galvassāpes; kange õlu stiprs alus; kange kohv stipra kafija; kanged alkohoolsed joogid stiprie alkoholiskie dzērieni; klaas kanget lahjendamata jõhvikamahla glāze stipras neatšķaidītas dzērveņu sulas; poisid katsusid jõudu: kumb on kangem puiši mērojās spēkiem: kurš spēcīgāks; haigla koridoris oli tunda kanget kloroformi ja eetri lehka slimnīcas koridorā bija jūtama spēcīga hloroforma un ētera smaka; kangem sugu stiprais dzimums 3. varens, pamatīgs ∙ kange ujuja varens peldētājs; kange tüli pamatīgs strīds; poiss on kange pidudel käija puisis ir varens ballīšu apmeklētājs 4. spītīgs ∙ kange iseloomuga inimene cilvēks ar spītīgu raksturu; kange nagu sikk spītīgs kā āzis 5. stingrs ∙ ta tuli alles kange käsu peale viņš nāca tikai pēc stingras pavēles; tüdrukud läksid kangest keelust hoolimata simmanile meitenes, neraugoties uz stingru aizliegumu, devās uz zaļumballi
`kits s {kitse, `kitse, `kitsi} 1. (Capra aegagrus hircus) kaza ◦ kitsejuust kazas siers ∙ kitse lüpsma slaukt kazu 2. (Capreolus capreolus) stirna ∙ kargab nagu kits lec kā stirna 3. (sportā) āzis 4. (celtniecībā) āzis ∆ kits kärneriks āzis par dārznieku
üle käima 1. iet pāri, pāriet ∙ talvel sai soost otse üle käia ziemā varēja iet tieši pāri purvam; toimetaja käis artikli pliiatsiga üle redaktors ar zīmuli pārgāja rakstam; kodulinnast oli sõda üle käinud dzimtajai pilsētai bija gājis pāri karš; ojast käib üle purre strautam pāri iet laipa 2. pārspēt ∙ tema hääl käis teistest üle viņa balss pārspēja citas
kärner s {kärneri, kärnerit, kärnereid} novec dārznieks ∆ kits kärneriks āzis par dārznieku
lenduma v izgaist, izgarot ∙ gaasid lenduvad gāzes izgaist; lenduv aine gaistoša viela
magist`raal s {magistraali, magist`raali, magist`raale} maģistrāle ◦ automagistraal automaģistrāle; gaasimagistraal gāzes maģistrāle; veemagistraal ūdens maģistrāle
mõõtja s {mõõtja, mõõtjat, mõõtjaid} 1. mērītājs ◦ maamõõtja mērnieks ∙ mõõtmeid kontrollivad mõõtjad izmērus pārbauda mērītāji 2. (ierīce) mērītājs, skaitītājs ◦ gaasimõõtja gāzes skaitītājs; rõhumõõtja spiediena mērītājs
mööda a adv 1. garām ∙ siit pole keegi mööda läinud te neviens nav gājis garām; kuul läks mööda lode pagāja garām; vihm läks mööda lietus pārgāja; seadustest annab mööda hiilida likumus var apiet 2. sar garām, neveiksmīgs ∙ päris mööda ost pirkums ir pilnīgi garām; moel pole vigagi, aga värv on mööda fasonam nav ne vainas, bet krāsa ir garām
mürgitama v indēt ∙ heitgaasid mürgitavad õhku izplūdes gāzes indē gaisu; herbitsiididega mürgitatakse umbrohtu ar herbicīdiem indē nezāles; mürgitatud toit saindēts ēdiens
niiskus s {niiskuse, niiskust, niiskusi} mitrums, valgme ◦ õhuniiskus gaisa mitrums ∙ mullas on niiskust liiga vähe augsnē ir pārāk maz mitruma; niiskusest hallitanud seinad no mitruma sapelējušas sienas; gaasi absoluutne niiskus absolūtais gāzes mitrums
pahasti adv slikti, nelāgi ∙ ma tunnen ennast pahasti es jūtos slikti; ära räägi minu kohta pahasti nerunā par mani sliktu; tal on elus pahasti läinud viņam dzīvē ir slikti gājis; ta oli eile pahasti kukkunud ja jala välja väänanud vakar viņš bija nelāgi nokritis un izmežģījis kāju; mis siin nii pahasti haiseb? kas te tik nelāgi ož?
paisuma v 1. izplesties ∙ gaasid paisuvad gāzes izplešas 2. briest, blīst ∙ herned paisuvad keetmisel zirņi vārot uzbriest; hästi paisuv jahu labi briestoši milti; varakevadel hakkavad pungad paisuma agrā pavasarī pumpuri sāk piebriest; pilv paisus silmanähtavalt mākonis blīda acīmredzami 3. uzplūst, pārplūst ∙ sadudest paisunud jõgi pēc lietus pārplūdusi upe 4. palielināties, augt ∙ võlg muudkui paisus parāds tikai palielinās; selts paisus kiiresti biedrība ātri auga 5. pāraugt ∙ tuul paisub tormiks vējš pāraug vētrā; väike lahkheli paisus suureks tüliks mazas domstarpības pārauga lielā strīdā; rahulolematus ähvardas paisuda ülestõusuks neapmierinātība draudēja pāraugt par sacelšanos
paisutama v 1. izplest ∙ gaasi paisutama izplest gāzi 2. briedināt ∙ herneid leotades paisutama iemērcot briedināt zirņus; kevadpäike paisutab pungi pavasara saule briedina pumpurus; vees paisutatud želatiin ūdenī uzbriedināts želantīns 3. padarīt uzblīdušu ∙ rohke toit paisutas kõhu pēc bagātīga ēdiena uzblīda vēders; ta paisutas rinna uhkelt ette viņš lepni izgāza krūtis 4. uzpludināt ∙ tammi abil vett paisutama uzpludināt ūdeni, izveidojot aizsprostu 5. palielināt, audzēt ∙ sõjavägi paisutati mitmekordseks karaspēku palielināja vairākkārtīgi; ei maksa artiklit väga paisutada nav vērts uzaudzēt rakstu pārāk lielu; häält paisutama paaugstināt balsi
`pilv s {pilve, `pilve, `pilvi} 1. mākonis ◦ äikesepilv negaisa mākonis; gaasipilv gāzes mākonis; tolmupilv putekļu mākonis ∙ pilved hajusid mākoņi izklīda; kuuma auru pilv karsta tvaika mākonis; ta hõljub pilvedes viņš lidinās pa mākoņiem; taevas on pilves debesis ir apmākušās; ta nägu tõmbus pilve viņa seja apmācās 2. mākonis, bars, pūlis ◦ murepilv raižu mākonis ∙ kärbeste pilv mušu mākonis; värava taga oli inimeste pilv ootamas aiz vārtiem gaidīja cilvēku bars ∆ nagu pilvist kukkunud kā no mākoņiem nokritis
plahvatama v 1. sprāgt, eksplodēt ∙ gaasiballoon plahvatas gāzes balons uzsprāga; plahvatav segu sprāgstošs šķidrums; ta plahvatas vihast viņš uzsprāga no dusmām 2. pārn ieskriet, iešauties ∙ poisile plahvatas hea mõte pähe zēnam iešāvās prātā laba doma
plahvatus s {plahvatuse, plahvatust, plahvatusi} sprādziens ◦ gaasiplahvatus gāzes sprādziens ∙ dünamiidi plahvatus dinamīta sprādziens; plahvatuses sai vigastada mitukümmend inimest sprādzienā tika ievainoti vairāki desmiti cilvēku; demograafiline plahvatus demogrāfiskais sprādziens
`pukk a s {puki, `pukki, `pukke} 1. krāģis, āzis, steķis ∙ piimanõud on tee veeres puki otsas piena trauki bja ceļmalā uz krāģa; laudade lõikamiseks löödi kõrged pukid üles dēļu zāģēšanai sanagloja augstus steķus 2. augsts sēdeklis ∙ nad läksid baari ja istusid pukkide otsa viņi devās uz bāru un apsēdās uz bāra krēsliem; viimane tsaar ei püsinud kaua pukis pēdējais cars ilgi nesēdēja savā krēslā 3. buka ∙ kutsar istub tõlla pukis kučieris sēž uz karietes bukas 4. pults ∙ ta kargab igal koosolekul pukki viņš katrā sapulcē lec pie pults ∆ end pukki ajama izslieties kājās
`pukk b s {puki, `pukki, `pukke} āzis ∙ suur kõverate sarvedega pukk liels āzis ar līkiem ragiem; kangekaelne nagu pukk spītīgs kā āzis
püstol s {püstoli, püstolit, püstoleid} 1. (ierocis) pistole ◦ gaasipüstol gāzes pistole; lahingupüstol kaujas pistole; mängupüstol rotaļu pistole; püstolikuul pistoles lode ∙ püstoliga relvastatud ohvitser ar pistoli bruņots virsnieks 2. tehn pistole ◦ keevituspüstol metināšanas pistole; värvipüstol krāsošanas pistole ∙ tüüblid tulistatakse paneelidesse püstoliga dībeļus iešauj panelī ar pistoli
reservu`aar s {reservuaari, reservu`aari, reservu`aare} rezervuārs ◦ naftareservuaar naftas rezervuārs ∙ gaasi surve reservuaaris gāzes spiediens rezervuārā
seade b s {`seadme, seadet, `seadmeid} ierīce, iekārta, ietaise ◦ gaasiseade gāzes iekārta; puhastusseade attīrīšanas iekārta ∙ seadmete hooldamine iekārtu apkope
`sikk s {siku, `sikku, `sikke} āzis ∙ ta haiseb kui sikk viņš smird kā āzis
`sokk b s {soku, `sokku, `sokke} āzis, buks ◦ hirvesokk stirnu āzis ∙ soku sarved āža ragi; jonnakas kui sokk stūrgalvīgs kā āzis
teenimatult adv nepelnīti ∙ tal on elus teenimatult hästi läinud viņam dzīvē gājis nepelnīti labi
`trass a s {trassi, `trassi, `trasse} trase ∙ gaasijuhtme trass gāzes vada trase
vingu|mürgitus s {-mürgituse, -mürgitust, -mürgitusi} saindēšanās ar tvana gāzi
üli|kool s universitāte ◦ rahvusülikool nacionālā universitāte; suveülikool vasaras universitāte; ülikooliharidus universitātes izglītība; ülikoolikaaslane universitātes studiju biedrs; ülikoolilinn universitātes pilsēta ∙ ta on paar aastat ülikoolis käinud viņš ir pāris gadus gājis universitātē