[ETLV] Eesti-läti sõnaraamat
|
|
?! Küsitud kujul või valitud artikli osast otsitut ei leitud, kasutan laiendatud otsingut.
Leitud 123 artiklit, väljastan 100
algatus|võime s iniciatīva, spēja ierosināt ∙ õpetajad ootavad lastelt algatusvõimet skolotāji gaida no bērniem iniciatīvu
alus|põrand s pagrīda, melnā grīda
arutu b adv milzīgi, neskaitāmi ∙ arutu pikk järjekord milzīgi gara rinda; arutu palju rahvast koos neskaitāmi daudz cilvēku kopā
ek`siil s {eksiili, ek`siili, ek`siile} trimda
elav p {elava, elavat, elavaid} 1. dzīvs ∙ elavad lilled dzīvas puķes; elav järjekord dzīvā rinda; mitte kusagil polnud ainustki elavat hinge nekur nebija nevienas dzīvas dvēseles 2. dzīvīgs, rosīgs ∙ elav laps dzīvīgs bērns 3. dzīvs, aktīvs ∙ elav vestlus dzīva saruna 4. dzīvs, izteiksmīgs ∙ ta kirjeldas sündmusi elavais värvides viņš aprakstīja notikumus dzīvās krāsās; elavad silmad izteiksmīgas acis 5. dzīvs, īsts ∙ esimest korda nägin elavat luuletajat pirmoreiz redzēju dzīvu dzejnieku 6. dzīvais ∙ elavad ja surnud dzīvie un mirušie ∆ elavate kirjas olema būt starp dzīvajiem
esi|rida s pirmā rinda, priekšējā rinda
ette|kirjutus s 1. priekšraksts ∙ meditsiinilised ettekirjutused medicīniski priekšraksti 2. norādījums ∙ ta ootab kõrgemalt poolt ettekirjutusi viņš gaida norādījumus no augšas
`gaid s {gaidi, `gaidi, `gaide} gaida ∙ skautide ja gaidide organisatsioon skautu un gaidu organizācija
`gripp s {gripi, `grippi, `grippe} gripa ◦ gripilaine gripas vilnis; gripiviirus gripas vīruss; kõhugripp vēdergripa; linnugripp putnu gripa ∙ ta on gripis viņam ir gripa
grivna s {grivna, grivnat, grivnasid} grivna
homoloogiline adj {homoloogilise, homoloogilist, homoloogilisi} 1. ķīm homoloģisks ∙ homoloogiline rida homoloģiskā rinda, homologu rinda 2. biol homologs ∙ homoloogilised elundid homologie orgāni
jada s {jada, jada, jadu} 1. rinda, virkne ∙ neli jada võrke on meres jūrā ir četras tīklu rindas; kivide jada akmeņu grēda 2. dobe 3. mat virkne, progresija ∙ geomeetriline jada ģeometriskā progresija
joru s {joru, joru, jorusid} 1. rūkoņa, dūkoņa ∙ ühetooniline torupilli joru vienmuļa dūdu rūkoņa; mina laulan sõnu, teie ajage joru es dziedu vārdus, jūs velciet līdzi 2. (apnicīgs, daudzreiz dzirdēts) dziesma, runāšana ∙ ikka vana joru atkal vecā dziesma 3. sar rinda, virkne, strīpa ∙ pikk autode joru gara automašīnu rinda; neil on terve joru lapsi viņiem ir vesela strīpa bērnu; töötasime mitu nädalat jorus strādājām vairākas nedēļas pēc kārtas
järje|kord s 1. secība, kārtība ◦ pöördjärjekord apgriezta secība ∙ sõnade järjekord lauses vārdu secība teikumā 2. kārta, rinda ∙ varsti jõuab järjekord minuni drīz pienāks mana kārta; elav järjekord dzīvā rinda 3. (gaidītāju) rinda ◦ piletijärjekord rinda pēc biļetēm ∙ järjekorras seisma stāvēt rindā
järjend s {järjendi, järjendit, järjendeid} virkne, rinda
kaas|abi s līdzdalība, palīdzība ∙ tehas on ehitatud Rootsi kaasabiga rūpnīca ir uzbūvēta ar Zviedrijas līdzdalību; politsei ootab elanikelt kaasabi vandaalitsejate tabamiseks policija gaida iedzīvotāju palīdzību vandāļu noķeršanā
`kahlama v {kahlata, `kahlan} 1. brist ∙ ta kahlas läbi lumehangede viņš brida cauri sniega kupenām; kahlasime läbi vee bridām cauri ūdenim 2. bradāt 3. rušināties ∙ laps kahlas sõrmedega liivas bērns ar pirkstiem rušinājās smiltīs 4. plandīties ∙ tuul kahlas ta juustes vējš plandījās viņa matos
kaldu adv slīpi ∙ puu vajus kaldu koks sagāzās slīpi; põrand oli tublisti kaldu grīda bija pamatīgi slīpa; laud asetati kaldu vastu seina galdu novietoja ieslīpi pret sienu
kangur b s {kangru, kangrut, kangruid} akmeņu grēda ∙ põldude seest paistsid suured kivid ja kangrud silma laukos bija redzami lieli akmeņi un akmeņu grēdas
kassa|saba s rinda pie kases
keerutama v 1. griezt ∙ poiss pandi käiavänta keerutama zēnam lika griezt tecīlas rokturi; veekeeris keerutas paati ühel kohal atvars grieza laivu riņķī uz vietas; ta keerutas tantsupõrandal tüdrukuid viņš grieza meitenes uz deju grīdas 2. riņķot, apļot ∙ keerutasime tükk aega mööda linna labu laiku riņķojām pa pilsētu; meie pea kohal keerutas kull virs mūsu galvas riņķoja vanags 3. grozīt, virpināt ∙ mees keerutas iga senti näpu vahel vīrs grozīja pirkstos katru centu 4. vīties, līkumot ∙ jalgrada keerutas põõsaste vahel taka vijās starp krūmiem 5. vērpt, sagriezt ∙ tuul keerutas tolmupilvi vējš sagrieza putekļu mākoņus 6. tīt, ritināt ∙ ta keerutas kaardi rulli viņš satina karti rullī; köit keerutama tīt virvi 7. izlocīties, izgrozīties ∙ räägi, kuidas asi oli, ära keeruta! stāsti, kā viss bija, neizlokies! 8. (runājot) malt, vērpt ∙ tühje jutte keerutama malt tukšas runas 9. sar zvelt
ringi keerutama 1. griezt uz riņķi, griezt apkārt ∙ lapsed keerutasid gloobust ringi bērni grieza uz riņķi globusu 2. riņķot ∙ kureparv keerutas raba kohal ringi dzērvju bars riņķoja virs purva
kesi s {`kee, `kett, kesi} sēnala, grauda apvalks
`kiiksuma v {`kiiksuda, kiiksun} čīkstēt ∙ põrand kiiksub grīda čīkst
killa|voor s novec vezumu rinda, pajūgu rinda
kiristama v 1. (zobus) griezt ∙ haavatud oigasid ja kiristasid hambaid ievainotie vaidēja un grieza zobus 2. (caur zobiem) izgrūst 3. čakstināt
`kirp s {kirbu, `kirpu, `kirpe} 1. (Siphonaptera) blusa ∙ koer oli kirpe täis suns bija pilns blusu 2. (šaujamieročiem) grauds ∙ vaenlase täpsuslaskur oli mehe kirbule võtnud ienaidnieka snaiperis bija paņēmis vīru uz grauda
üles kiskuma uzplēst, uzvilkt ∙ põrand on üles kistud grīda ir uzplēsta; laeval kisti kõik purjed üles kuģim uzvilka visas buras
kivi|kõva adj akmensciets ∙ savipõrand oli kivikõva māla grīda bija akmenscieta; kivikõva tervis akmenscieta veselība
klaasi|kild s stikla drumsla, stikla šķemba ∙ põrand oli klaasikilde täis grīda bija pilna ar stikla drumslām
konar`lik adj {konarliku, konar`likku, konar`likke} 1. nelīdzens, grubuļains, grambains ∙ konarlik savipõrand nelīdzena māla grīda; kivimüüri konarlik pind akmens mūra grubuļainā virsma; konarlik külavahetee grambains ciema ceļš 2. neveikls, neizdevies ∙ võrdlemisi konarlik sõnastus visai neveikls formulējums
kraadi|õpe s mācības zinātniskā grāda iegūšanai
kraadi|õppur s zinātniskā grāda pretendents, doktorants
kummi b adv (virziens) izliekts, izvirzīts, piepūties, uzburbis ∙ põrand on kummi tõusnud grīda ir izliekusies; vineer kisub kuivades kummi finieris žūstot izliecas; tuul puhus purje kummi vējš piepūta buru; põrand on kummi tõusnud grīda ir uzburbusi; ta surub rinna uhkelt kummi viņš lepni izgāž krūtis
`kummima v {`kummida, kummin} būt izliektam, velvēties ∙ põrand kummib grīda ir izliekusies
käristama v 1. plēst, plosīt ∙ ta käristas naela otsas kleidi katki viņa saplēsa kleitu uz naglas; käristas ümbriku lahti atplēsu aploksni; tuul käristas pilved laiali vējš saplosīja mākoņus 2. tarkšķēt, tarkšķināt, čurkstināt ∙ lõunaks käristas ta panni peal sealiha pusdienās viņš sačurkstināja uz pannas gaļu; rohus käristas rukkirääk grieze grieza zālē 3. sar kasīties ∙ eit muudkui aga käristas taadi kallal vecene vienā laidā kasījās ar veci 4. sar stiept ∙ ta käristab heinu kuhja viņš stiepj sienu kaudzē 5. sar (dzērienu) uzsaukt
küll b adv 1. gan ∙ küll me saame hakkama gan mēs tiksim galā; nüüd ma pean küll minema tagad gan man jāiet; sihtisin küll, aga ei saanud pihta es gan mērķēju, taču netrāpīju; imelik küll savādi gan; mis meid küll seal ootab? kas gan mūs tur gaida?; küsisin seda küll isalt, küll emalt vaicāju to gan tēvam, gan mātei; küll on tore tas nu gan ir jauki 2. gana ∙ süüa ja juua oli üsna küll ēst un dzert bija gana; mul on aega küll laika man ir gana
lagi s {`lae, lage, lagesid} griesti ◦ ripplagi iekārtie griesti ∙ põrand, seinad ja lagi grīda, sienas un griesti; lamp ripub laes lampa karājas pie griestiem; see on tema saavutuste lagi tie ir viņa sasniegumu griesti
laine s {`laine, lainet, `laineid} 1. vilnis ◦ tõusulaine paisuma vilnis; gripilaine gripas vilnis ∙ lainete mühin viļņu šalkoņa; lained peksavad vastu kive viļņi sitas pret akmeņiem; tal on veidi laines juuksed viņam ir nedaudz viļņoti mati; gripp levib lainetena gripa izplatās viļņveidīgi; oleme temaga ühel lainel esam ar viņu uz viena viļņa 2. fiz vilnis ◦ helilaine skaņas vilnis; raadiolaine radiovilnis ∙ elektromagnetilised lained elektromagnētiskie viļņi ∆ laineid lööma izraisīt viļņošanos ~ saviļņot; roheline laine zaļais vilnis
lainetama v 1. viļņoties, viļņot ∙ vesi lainetab ūdens viļņojas; rukis lainetab nagu kollane meri rudzi viļņo kā dzeltena jūra; rõõmus elevus lainetab kogu linnas priecīga pacilātība viļņo visā pilsētā 2. pludot ∙ põrand lainetab veest grīda pludo
`laps s {lapse, `last, `lapsi} bērns ◦ kasulaps audžubērns ∙ perekonnas on kolm last ģimenē ir trīs bērni; ta ootab last viņa gaida bērnu; lapsest saadik kopš bērnības
`laud s {laua, `lauda, `laudu} 1. dēlis ◦ tammelaud ozola dēlis; voodrilaud apšuvuma dēlis ∙ hööveldatud laud ēvelēts dēlis; laudadest põrand dēļu grīda; aknad löödi laudadega kinni logus aizsita ar dēļiem 2. galds ◦ köögilaud virtuves galds; külmlaud aukstais galds; malelaud šaha galdiņš ∙ lauda katma klāt galdu; külalised paluti lauda ciemiņus aicināja pie galda; rootsi laud zviedru galds ∆ kuus lauda zārks; lauale laduma likt kārtis galdā; nagu lauaga löödud ļoti līdzens
laud|põrand s dēļu grīda
leiva|saba s rinda pēc maizes
luule|rida s dzejas rinda, vārsma
`lõikama v {lõigata, `lõikan} 1. griezt ∙ ta lõikab kääridega paberit viņš griež ar šķērēm papīru; tal lõigati pimesool välja viņam izgrieza aklo zarnu; ere valgus lõikas silma spilgtā gaisma grieza acīs 2. cirpt ∙ hekki tuleb lõigata jāapcērp dzīvžogs 3. pļaut ∙ rukist lõikama pļaut rudzus 4. zāģēt ∙ palke lõikama zāģēt baļķus 5. pārn gūt, iemantot ∙ ta lõikab iga tehingu pealt suurt kasu viņš no katra darījuma gūst lielu peļņu; ta ihaldab kuulsust lõigata viņš kāro iemantot slavu 6. sar uzšaut, sadot ∙ ta lõikas hobusele piitsaga viņš uzšāva zirgam ar pātagu 7. sar jēgt, saprast, strādāt ∙ sel mehel pea lõikab tam vīram galva strādā
längus adv ieslīpi ∙ põrand on veidi längus grīda ir nedaudz ieslīpa
maa|pagu s emigrācija, trimda ∙ maapakku minema doties emigrācijā; ta tuli maapaost tagasi viņš atgriezās no trimdas
maja|rida s māju rinda
mattuma v tikt apklātam, tikt apraktam, būt klātam, būt apraktam ∙ hoone mattus liiva alla ēku apraka smiltis; org mattus uttu ieleja grima miglā
peale minema 1. uzkāpt virsū, iekāpt iekšā ∙ põrand on värskelt värvitud, ei tohi peale minna grīda ir svaigi krāsota, nedrīkst kāpt virsū; buss tuli, lähme peale pienāca autobuss, kāpjam iekšā 2. iet virsū, uzbrukt ∙ poksiringis tuleb peale minna, mitte taganeda boksa ringā jāuzbrūk, nevis jāatkāpjas
mo`ment s {momendi, mo`menti, mo`mente} 1. brīdis, moments ∙ kriitiline moment kritisks brīdis; ta ootab sobivat momenti viņš gaida piemērotu brīdi 2. moments, aspekts ◦ võrdlusmoment salīdzinājuma moments ∙ tahaksin eriti rõhutada kaht momenti īpaši es gribētu uzsvērt divus aspektus
muidu adv 1. citādi, pretējā gadījumā, citā gadījumā ∙ räägi kõvemini, muidu ta ei kuule runā skaļāk, citādi viņš nedzird; tööd tuleb teha, kuidas sa muidu elad jāstrādā, kā tu citādi dzīvosi; ma ei näe teda muidu, kui pühapäeviti es viņu citādi neredzu, tikai svētdienās 2. parasti ∙ kaugemal kui muidu tālāk nekā parasti 3. par velti, par brīvu, bez maksas ∙ selliseid kingi ei tahaks muidu ka tādas kurpes arī par velti negribētu 4. tāpat vien ∙ ma ei lähe kuhugi, jalutan muidu es nekur neeju, tāpat vien pastaigājos; mis sa muidu istud, koori parem kartuleid! ko tu tāpat vien sēdi, labāk nomizo kartupeļus! 5. vispār, citādi ∙ ta on mu koolivend ja ka muidu hea sõber viņš ir mans skolasbiedrs un arī citādi labs draugs; põrand on veel värvida, muidu on tuba remonditud grīda vēl jānokrāso, bet vispār istaba ir izremontēta
mäe|ahelik s kalnu grēda
müdisema v dimdēt, rībēt ∙ põrand müdiseb tantsust grīda dimd no dejošanas
naha|täis s 1. pēriens ∙ tüdruk sai nahatäie meitene dabūja pērienu; poisil on nahatäis soolas zēnu gaida sods 2. daudzums ∙ tubli nahatäis vihma krietns lietus gāziens
nimetus s {nimetuse, nimetust, nimetusi} 1. nosaukums ◦ ametinimetus amata nosaukums; aunimetus goda nosaukums ∙ taimede ladinakeelsed nimetused augu latīniskie nosaukumi 2. (amatā) iecelšana, norīkošana ∙ ta ootab nimetust kõrgemale ametikohale viņš gaida iecelšanu augstākā amatā
`nupp s {nupu, `nuppu, `nuppe} 1. (darbināšanas) poga ◦ liftinupp lifta poga ∙ laualambi nupp galda lampas poga; tööriistariba nupud rīkjoslas pogas 2. (dekoratīva) bumba, bumbulis, poga ∙ nikeldatud nuppudega raudvoodi dzelzs gulta ar niķelētām bumbām; heegeldatud nuppude rida tamborētu bumbulīšu rinda 3. kauliņš, figūra ◦ doominonupp domino kauliņš; malenupp šaha figūra ∙ arvelaua nuppude klõbin skaitīkļu kauliņu klaboņa 4. pumpurs ◦ õienupp ziedpumpurs ∙ pojengi nupud on lahti minemas peonijas pumpuri veras vaļā 5. sar galva, pauris ∙ ta sai nipsu nupu pihta viņš dabūja knipi pa galvu; jõust üksi on vähe, nuppu on ka vaja ar spēku vien nepietiek, galva arī vajadzīga; tal on keelte peale nuppu viņam ir ķēriens uz valodām ∆ nupp nokib galva strādā; nupust nikastanud jucis ~ galvu saspiedis; õige nupu peale ~ õigele nupule vajutama spiest pareizo pogu
oode s {`oote, oodet, `ooteid} 1. gaidīšana, gaidas, gaidības ∙ lapsed on jõuluvana ootel bērni gaida Ziemassvētku vecīti; naine on lapse ootel sieviete ir bērna gaidībās 2. viegla maltīte, uzkoda ◦ lõunaoode otrās brokastis; õhtuoode launags, palaunadzis ∙ oodet võtma ieturēt vieglu maltīti
`ootama v {oodata, `ootan} gaidīt ∙ ta ootas trammi viņš gaidīja tramvaju; vana maja ootab remonti vecā māja gaida remontu; ta ootab last viņa gaida bērnu; oota pisut pagaidi mazliet; mul tuli oodata man nācās gaidīt; on oodata öökülma gaidāma salna
otsatu a adj {otsatu, otsatut, otsatuid} bezgalīgs, nebeidzams ∙ otsatu avarus bezgalīgs plašums; otsatu autode rida bezgalīga automašīnu rinda
pagendus s {pagenduse, pagendust, pagendusi} trimda, izsūtījums
pagulus s {paguluse, pagulust, pagulusi} trimda, emigrācija
paksult adv 1. biezi, biezā slānī ∙ põrand oli paksult prahti täis grīda bija pilna gružiem biezā slānī; pind kaetakse värviga ühtlaselt, aga mitte paksult virsmu pārklāj ar krāsu vienmērīgi, taču ne biezā slānī 2. (biezuma ziņā) pamatīgi ∙ kingad on paksult poriga koos kurpes ir pamatīgi nošķiestas ar dubļiem; paksult paberitesse mähitud komps papīrā pamatīgi ievīstīts sainis 3. blīvi, kā biezs ∙ kraav on paksult võssa kasvanud grāvis ir blīvi aizaudzis; buss on paksult rahvast täis autobuss ir piebāzts ar cilvēkiem; jões oli kalu paksult upē zivju bija kā biezs; toas oli paksult tubakasuitsu istaba bija pilna ar tabakas dūmiem 4. sar pamatīgi, daudz ∙ tuleb paksult pahandust būs pamatīgas ziepes; tööd on paksult darba ir bez sava gala
par`kett s {parketi, par`ketti, par`kette} parkets ◦ parketilaud parketa dēlītis; parkettpõrand parketa grīda ∙ lihtsa mustriga parkett parkets ar vienkāršu rakstu
pingi|rida s solu rinda
pinu s {pinu, pinu, pinusid} grēda, kaudze ∙ puud on pinus malka ir grēdā
plaat|põrand s flīžu grīda
plank|põrand s planku grīda, biezdēļu grīda
prii adj {prii, priid, priisid} 1. brīvs ∙ vangid olid priid ieslodzītie bija brīvi; olen muredest prii esmu brīvs no raizēm; prii päev brīva diena; prii tahtmine brīva griba; saun on prii pirts ir brīva 2. bez maksas, bezmaksas ∙ prii korter bezmaksas dzīvoklis; arstiabi oli kõigile prii medicīniskā palīdzība visiem bija bez maksas
`prints s {printsi, `printsi, `printse} princis ◦ kroonprints kroņprincis ∙ ta ootab oma printsi viņa gaida savu princi
`pruun b adj {pruuni, `pruuni, `pruune} brūns ◦ punakaspruun sarkanbrūns ∙ pruunid silmad brūnas acis; pruun katk brūnais mēris; põrand on pruuniks värvitud grīda ir nokrāsota brūna
`puit s {puidu, `puitu, `puite} 1. koksne ∙ kuuse puit egles koksne 2. (materiāls) koks ◦ puitdetail koka detaļa; puithoone koka ēka; puitmööbel koka mēbeles; puitpõrand koka grīda; puitsild koka tilts
`pull c s {pullu, `pullu, `pulle} tīkla pludiņš ∙ merelt paistab pullude rida jūrā redzama pludiņu rinda
`punnima b v {`punnida, punnin} (dēļus) spundēt ∙ punnitud laudadest põrand spundētu dēļu grīda
puu|riit s malkas grēda ∙ puuriit on väga viltu laotud malkas grēda ir sakrauta ļoti šķībi
`põhjama b v {põhjata, `põhjan} ieklāt pamatni ∙ tuba oli põhjatud laudpõrandaga istabā bija ieklāta dēļu grīda
põrand s {põranda, põrandat, põrandaid} grīda ◦ laudpõrand dēļu grīda; põrandahari grīdas suka; põrandakate grīdas segums; põrandalamp grīdas lampa; põrandalapp grīdas lupata; põrandalaud grīdas dēlis; põrandavärv grīdas krāsa; tantsupõrand deju grīda ∙ põrandat pesema mazgāt grīdu; põrand nagiseb grīda čīkst; istuma põrandal sēdēt uz grīdas; põranda alla minema noiet pagrīdē; piinlikkusest kas või põranda alla vajuma aiz kauna vai zemē ielīst
põrgu s {põrgu, põrgut, põrguid} elle ◦ tulepõrgu uguns pekle; mängupõrgu spēļu elle ∙ põrgus ootavad hirmsad piinad ellē gaida briesmīgas mocības; meie abielu on põrguks muutunud mūsu laulība ir kļuvusi par elli; nüüd on põrgu lahti nu ir elle vaļā; põrgu teda võtku! velns viņu rāvis!; kurat ja põrgu! velns un elle!; keri põrgu! ej ellē!; jalg valutab põrgu moodi kāja ellīgi sāp ∆ põrgu põhja kiruma nolādēt no zemes virsas; põrgusse saatma triekt ratā; põrgut kütma sadot sutu
ragistama v 1. brikšķināt, brakšķināt, ∙ keegi ragistab põõsastes krūmos kāds brikšķina 2. čirkstināt, džerkstināt ∙ ta ragistas viha pärast hambaid viņš niknumā grieza zobus; räägud ragistavad rukkis rudzos griež griezes 3. gārgt ∙ haige ragistas köhida slimnieks gārdzoši klepoja 4. bārties, rāties ∙ ta ragistab vihasena dusmās viņš rājas 5. rauties, plēsties ∙ mehed ragistasid iga päev metsas vīrieši katru dienu rāvās pa mežu
rida s {`rea, rida, ridu} 1. rinda, rindiņa ∙ istusime esimeses reas sēdējām pirmajā rindā; järgmist lauset alustage uuelt realt nākamo teikumu sāciet jaunā rindiņā; ta läks üle vaenlase ridadesse viņš pārgāja ienaidnieka rindās 2. rinda, virkne ∙ keemiliste elementide rida ķīmisko elementu virkne; terve rida puudusi vesela virkne trūkumu 3. sar darīšana, pienākums, daļa ∙ see pole minu rida tas nav mans pienākums ∆ reast välja lööma izsist no ierindas; reast välja langema izkrist no ierindas; ridade vahelt lugema lasīt starp rindiņām
`riit s {riida, `riita, `riitu} grēda, krautne, kaudze ◦ puuriit malkas grēda ∙ riita laduma kraut grēdā; värskelt saetud puude riit svaigi zāģētas malkas grēda; telliste riit ķieģeļu krautne
`rind s {rinna, `rinda, `rindu} 1. krūtis ∙ rinna ümbermõõt krūšu apkārtmērs; tal on valu rinnas viņam ir sāpes krūtīs; sukelduja tõmbas rinna õhku täis nirējs pievilka krūtis ar gaisu; ta võttis südame rindu viņš saņēma dūšu 2. krūts ∙ last rinnaga söötma barot bērnu ar krūti; last rinnast võõrutama atradināt bērnu no krūts 3. krūteža, krūšu daļa ∙ pluusi rind oli plekke täis blūzes krūteža bija vienos traipos 4. rinda, josla, fronte ∙ hakkasime ühes rinnas minema sākām iet vienā frontē 5. (kuģniecībā) priekšgals ∙ laev lõikab rinnaga laineid kuģis ar priekšgalu šķeļ viļņus 6. nogāze, nokalne ◦ mäerind kalna nogāze ∆ rinda ette ajama izriezt krūtis
risu s {risu, risu, risusid} 1. gruži ∙ põrand on risus grīda ir klāta gružiem 2. grabažas, lūžņi ∙ pööningul hoitakse igasugust mittevajalikku risu bēniņos glabā visādas nevajadzīgas grabažas; risuks sõidetud autod lūžņos nobrauktas automašīnas 3. nasta, slogs ∙ ega vanad taha noortel risuks ees olla vecie jau negrib būt jaunajiem par nastu 4. sar nelietis, draņķis, maita ∙ hammas risu valutab zobs, draņķis, sāp
rivi s {rivi, rivi, rivisid} 1. rinda ∙ tornide rivi torņu rinda 2. ierinda ∙ sõdurid võtsid neljakaupa rivvi karavīri nostājās ierindā pa četri; haavatu jäi lahingu lõpuni rivisse ievainotais palika ierindā līdz kaujas beigām; rivisse astuma stāties ierindā ∆ rivist välja lööma izsist no ierindas; rivist välja langema izkrist no ierindas; rivist väljas izgājis no ierindas
rodu s {rodu, rodu, rodusid} rinda, virkne ∙ majad seisavad roduna mājas stāv rindā; ta võtab end ootajate rottu viņš stājas gaidītāju rindā; lapsi oli neil terve rodu viņiem bija vesela rinda bērnu
roidumus s {roidumuse, roidumust, roidumusi} nogurums, gurdenums ∙ gripp algab tugeva roidumusega gripa sākas ar spēcīgu nogurumu
räpane adj {räpase, räpast, räpaseid} 1. netīrs, nekopts ∙ räpane põrand netīra grīda 2. neģēlīgs, nekrietns ∙ räpane laim nekrietns apmelojums 3. neķītrs, nepiedienīgs ∙ räpased ettepanekud neķītri piedāvājumi
saba s {saba, saba, sabu} 1. aste ◦ sabaots astes gals; sabasulg astes spalva ∙ koer liputas saba suns luncināja asti; saba jalgade vahele tõmbama iemiegt asti kājstarpē; sabas käima staigāt pakaļ; lennuki saba lidmašīnas aste; kleidi ilus, pikk saba oli märg kleitas skaistā, garā aste bija slapja; vagunid haagiti rongile sappa vagonus pieāķēja vilcienam astē 2. sar rinda ◦ kassasaba rinda pie kases; supisaba rinda pēc zupas ∙ sabas seisma stāvēt rindā; koridoris lookles pikk ootajate saba koridorā vijās gara gaidītāju rinda ∆ saba kergitama celt asti; saba liputama luncināt asti; saba selga võtma ņemt kājas pār pleciem
seljan`dik s {seljandiku, seljan`dikku, seljan`dikke} (kalnu) grēda ∙ seljandikult avaneb ilus vaade no kalnu grēdas paveras skaists skats
`selts s {seltsi, `seltsi, `seltse} 1. biedrība ◦ jahiselts mednieku biedrība; kultuuriselts kultūras biedrība; looduskaitseselts dabas aizsardzības biedrība; üliõpilasselts studentu biedrība ∙ seltsi juhatus biedrības valde; asutati uus selts tika nodibināta jauna biedrība 2. sabiedrība, uzņēmums ◦ aktsiaselts akciju sabiedrība; kindlustusselts apdrošināšanas sabiedrība ∙ seltsi põhikiri sabiedrības statūti 3. sabiedrība, kompānija ◦ inimselts cilvēku sabiedrība ∙ mulle pole seltsi tarvis man sabiedrība nav vajadzīga 4. sar kompānija, bars ∙ seltsist maha jääma atpalikt no kompānijas 5. sar veids, šķirne ∙ pargis kasvab mitut seltsi puid parkā aug vairāku šķirņu koki 6. biol rinda, kārta ◦ alamselts apakšrinda, apakškārta; ülemselts virsrinda, virskārta
sihik s {sihiku, sihikut, sihikuid} 1. tēmēklis, mērķēklis ∙ optiline sihik optiskais tēmēklis; ta võttis vastase sihikule viņš paņēma pretinieku uz grauda 2. pārn mērķis ∙ sihikul on ülikooli lõpetamine mērķis ir pabeigt universitāti
sodi s {sodi, sodi, sodisid} 1. netīrumi, drazas ∙ põrand on sodi täis grīda ir pilna drazu; ma ei taha igasugust sodi lugeda es negribu lasīt visādas drazas 2. žurga, putra ∙ auto pritsis meid lume ja soola sodiga üle automobilis apšļāca mūs ar sniega un sāls žurgu; kartulid keesid sodiks kartupeļi savārījās putrā 3. sadragāts, sašķaidīts ∙ käsi on puhta sodi roka ir pilnīgi sadragāta; ta sõitis jalgratta sodiks viņš sasita velosipēdu lupatās
`sond b s {sonnu, `sondu, `sonde} dūmaka, migla, buls ∙ sond põldude kohal dūmaka virs laukiem; majad uppusid sondu mājas grima miglā
sund|asumine s nometinājums, trimda ∙ Siberisse sundasumisele saadetud kurjategijad trimdā uz Sibīriju izsūtītie noziedznieki
taevas s {`taeva, taevast, `taevaid} 1. debess ◦ tähistaevas zvaigžņota debess; taevakaart debesu karte; taevakeha debess ķermenis; taevasina debess zilgme; taevavõlv debess velve ∙ päike on juba kõrgel taevas saule jau ir augstu debesīs; taevas selgib debess skaidrojas; sõnum tuli kui välk selgest taevast ziņa nāca kā zibens no skaidrām debesīm; hinnad on taevasse tõusnud cenas sakāpušas debesīs 2. (reliģijā) debesis, dievs ∙ see on taeva tahtmine tā ir debesu griba; taeva saama tikt debesīs; taeva pärast, ära tee seda! dieva dēļ, nedari to!; taevas olgu tänatud! paldies dievam!; taevas teab, kus ta nüüd on dievs vien zina, kur viņš tagad ir ∆ lageda taeva all zem klajas debess; nagu taevast kukkunud kā no debesīm nokritis; seitsmes taevas septītās debesis; taevani kiitma celt vai debesīs; vastu taevast lendama aizlidot pie visiem velniem
taga|rida s aizmugurējā rinda, pēdējā rinda ∙ istusime tagareas sēdējām pēdējā rindā
tagasi|rida s (adījuma) atpakaļejošā rinda
tahe a s {`tahte, tahet, `tahteid} griba, vēlme ◦ elutahe dzīvotgriba; tegutsemistahe vēlme darboties ∙ viimane tahe pēdējā griba; tahet kasvatama audzināt gribu; tegin seda vabast tahtest darīju to no brīvas gribas
takka a adv 1. sar no mugurpuses, no aizmugures ∙ üks sikutas eest, teine lükkas takka viens vilka no priekšas, otrs grūda no aizmugures 2. sar pakaļ, līdzi ∙ kogu pere naeris takka visa saime smējās līdzi 3. sar vēlāk, pēcāk ∙ igaüks takka tark pēcāk visi gudri
