[ETLV] Eesti-läti sõnaraamat
|
|
?! Küsitud kujul või valitud artikli osast otsitut ei leitud, kasutan laiendatud otsingut.
Leitud 75 artiklit
algatus|võime s iniciatīva, spēja ierosināt ∙ õpetajad ootavad lastelt algatusvõimet skolotāji gaida no bērniem iniciatīvu
alus|põrand s pagrīda, melnā grīda
ette|kirjutus s 1. priekšraksts ∙ meditsiinilised ettekirjutused medicīniski priekšraksti 2. norādījums ∙ ta ootab kõrgemalt poolt ettekirjutusi viņš gaida norādījumus no augšas
`gaid s {gaidi, `gaidi, `gaide} gaida ∙ skautide ja gaidide organisatsioon skautu un gaidu organizācija
`gripp s {gripi, `grippi, `grippe} gripa ◦ gripilaine gripas vilnis; gripiviirus gripas vīruss; kõhugripp vēdergripa; linnugripp putnu gripa ∙ ta on gripis viņam ir gripa
jada s {jada, jada, jadu} 1. rinda, virkne ∙ neli jada võrke on meres jūrā ir četras tīklu rindas; kivide jada akmeņu grēda 2. dobe 3. mat virkne, progresija ∙ geomeetriline jada ģeometriskā progresija
kaas|abi s līdzdalība, palīdzība ∙ tehas on ehitatud Rootsi kaasabiga rūpnīca ir uzbūvēta ar Zviedrijas līdzdalību; politsei ootab elanikelt kaasabi vandaalitsejate tabamiseks policija gaida iedzīvotāju palīdzību vandāļu noķeršanā
`kahlama v {kahlata, `kahlan} 1. brist ∙ ta kahlas läbi lumehangede viņš brida cauri sniega kupenām; kahlasime läbi vee bridām cauri ūdenim 2. bradāt 3. rušināties ∙ laps kahlas sõrmedega liivas bērns ar pirkstiem rušinājās smiltīs 4. plandīties ∙ tuul kahlas ta juustes vējš plandījās viņa matos
kaldu adv slīpi ∙ puu vajus kaldu koks sagāzās slīpi; põrand oli tublisti kaldu grīda bija pamatīgi slīpa; laud asetati kaldu vastu seina galdu novietoja ieslīpi pret sienu
kangur b s {kangru, kangrut, kangruid} akmeņu grēda ∙ põldude seest paistsid suured kivid ja kangrud silma laukos bija redzami lieli akmeņi un akmeņu grēdas
`kiiksuma v {`kiiksuda, kiiksun} čīkstēt ∙ põrand kiiksub grīda čīkst
üles kiskuma uzplēst, uzvilkt ∙ põrand on üles kistud grīda ir uzplēsta; laeval kisti kõik purjed üles kuģim uzvilka visas buras
kivi|kõva adj akmensciets ∙ savipõrand oli kivikõva māla grīda bija akmenscieta; kivikõva tervis akmenscieta veselība
klaasi|kild s stikla drumsla, stikla šķemba ∙ põrand oli klaasikilde täis grīda bija pilna ar stikla drumslām
konar`lik adj {konarliku, konar`likku, konar`likke} 1. nelīdzens, grubuļains, grambains ∙ konarlik savipõrand nelīdzena māla grīda; kivimüüri konarlik pind akmens mūra grubuļainā virsma; konarlik külavahetee grambains ciema ceļš 2. neveikls, neizdevies ∙ võrdlemisi konarlik sõnastus visai neveikls formulējums
kraadi|õpe s mācības zinātniskā grāda iegūšanai
kraadi|õppur s zinātniskā grāda pretendents, doktorants
kummi b adv (virziens) izliekts, izvirzīts, piepūties, uzburbis ∙ põrand on kummi tõusnud grīda ir izliekusies; vineer kisub kuivades kummi finieris žūstot izliecas; tuul puhus purje kummi vējš piepūta buru; põrand on kummi tõusnud grīda ir uzburbusi; ta surub rinna uhkelt kummi viņš lepni izgāž krūtis
`kummima v {`kummida, kummin} būt izliektam, velvēties ∙ põrand kummib grīda ir izliekusies
küll b adv 1. gan ∙ küll me saame hakkama gan mēs tiksim galā; nüüd ma pean küll minema tagad gan man jāiet; sihtisin küll, aga ei saanud pihta es gan mērķēju, taču netrāpīju; imelik küll savādi gan; mis meid küll seal ootab? kas gan mūs tur gaida?; küsisin seda küll isalt, küll emalt vaicāju to gan tēvam, gan mātei; küll on tore tas nu gan ir jauki 2. gana ∙ süüa ja juua oli üsna küll ēst un dzert bija gana; mul on aega küll laika man ir gana
lagi s {`lae, lage, lagesid} griesti ◦ ripplagi iekārtie griesti ∙ põrand, seinad ja lagi grīda, sienas un griesti; lamp ripub laes lampa karājas pie griestiem; see on tema saavutuste lagi tie ir viņa sasniegumu griesti
laine s {`laine, lainet, `laineid} 1. vilnis ◦ tõusulaine paisuma vilnis; gripilaine gripas vilnis ∙ lainete mühin viļņu šalkoņa; lained peksavad vastu kive viļņi sitas pret akmeņiem; tal on veidi laines juuksed viņam ir nedaudz viļņoti mati; gripp levib lainetena gripa izplatās viļņveidīgi; oleme temaga ühel lainel esam ar viņu uz viena viļņa 2. fiz vilnis ◦ helilaine skaņas vilnis; raadiolaine radiovilnis ∙ elektromagnetilised lained elektromagnētiskie viļņi ∆ laineid lööma izraisīt viļņošanos ~ saviļņot; roheline laine zaļais vilnis
lainetama v 1. viļņoties, viļņot ∙ vesi lainetab ūdens viļņojas; rukis lainetab nagu kollane meri rudzi viļņo kā dzeltena jūra; rõõmus elevus lainetab kogu linnas priecīga pacilātība viļņo visā pilsētā 2. pludot ∙ põrand lainetab veest grīda pludo
`laps s {lapse, `last, `lapsi} bērns ◦ kasulaps audžubērns ∙ perekonnas on kolm last ģimenē ir trīs bērni; ta ootab last viņa gaida bērnu; lapsest saadik kopš bērnības
`laud s {laua, `lauda, `laudu} 1. dēlis ◦ tammelaud ozola dēlis; voodrilaud apšuvuma dēlis ∙ hööveldatud laud ēvelēts dēlis; laudadest põrand dēļu grīda; aknad löödi laudadega kinni logus aizsita ar dēļiem 2. galds ◦ köögilaud virtuves galds; külmlaud aukstais galds; malelaud šaha galdiņš ∙ lauda katma klāt galdu; külalised paluti lauda ciemiņus aicināja pie galda; rootsi laud zviedru galds ∆ kuus lauda zārks; lauale laduma likt kārtis galdā; nagu lauaga löödud ļoti līdzens
laud|põrand s dēļu grīda
längus adv ieslīpi ∙ põrand on veidi längus grīda ir nedaudz ieslīpa
mattuma v tikt apklātam, tikt apraktam, būt klātam, būt apraktam ∙ hoone mattus liiva alla ēku apraka smiltis; org mattus uttu ieleja grima miglā
peale minema 1. uzkāpt virsū, iekāpt iekšā ∙ põrand on värskelt värvitud, ei tohi peale minna grīda ir svaigi krāsota, nedrīkst kāpt virsū; buss tuli, lähme peale pienāca autobuss, kāpjam iekšā 2. iet virsū, uzbrukt ∙ poksiringis tuleb peale minna, mitte taganeda boksa ringā jāuzbrūk, nevis jāatkāpjas
mo`ment s {momendi, mo`menti, mo`mente} 1. brīdis, moments ∙ kriitiline moment kritisks brīdis; ta ootab sobivat momenti viņš gaida piemērotu brīdi 2. moments, aspekts ◦ võrdlusmoment salīdzinājuma moments ∙ tahaksin eriti rõhutada kaht momenti īpaši es gribētu uzsvērt divus aspektus
muidu adv 1. citādi, pretējā gadījumā, citā gadījumā ∙ räägi kõvemini, muidu ta ei kuule runā skaļāk, citādi viņš nedzird; tööd tuleb teha, kuidas sa muidu elad jāstrādā, kā tu citādi dzīvosi; ma ei näe teda muidu, kui pühapäeviti es viņu citādi neredzu, tikai svētdienās 2. parasti ∙ kaugemal kui muidu tālāk nekā parasti 3. par velti, par brīvu, bez maksas ∙ selliseid kingi ei tahaks muidu ka tādas kurpes arī par velti negribētu 4. tāpat vien ∙ ma ei lähe kuhugi, jalutan muidu es nekur neeju, tāpat vien pastaigājos; mis sa muidu istud, koori parem kartuleid! ko tu tāpat vien sēdi, labāk nomizo kartupeļus! 5. vispār, citādi ∙ ta on mu koolivend ja ka muidu hea sõber viņš ir mans skolasbiedrs un arī citādi labs draugs; põrand on veel värvida, muidu on tuba remonditud grīda vēl jānokrāso, bet vispār istaba ir izremontēta
mäe|ahelik s kalnu grēda
müdisema v dimdēt, rībēt ∙ põrand müdiseb tantsust grīda dimd no dejošanas
naha|täis s 1. pēriens ∙ tüdruk sai nahatäie meitene dabūja pērienu; poisil on nahatäis soolas zēnu gaida sods 2. daudzums ∙ tubli nahatäis vihma krietns lietus gāziens
nimetus s {nimetuse, nimetust, nimetusi} 1. nosaukums ◦ ametinimetus amata nosaukums; aunimetus goda nosaukums ∙ taimede ladinakeelsed nimetused augu latīniskie nosaukumi 2. (amatā) iecelšana, norīkošana ∙ ta ootab nimetust kõrgemale ametikohale viņš gaida iecelšanu augstākā amatā
oode s {`oote, oodet, `ooteid} 1. gaidīšana, gaidas, gaidības ∙ lapsed on jõuluvana ootel bērni gaida Ziemassvētku vecīti; naine on lapse ootel sieviete ir bērna gaidībās 2. viegla maltīte, uzkoda ◦ lõunaoode otrās brokastis; õhtuoode launags, palaunadzis ∙ oodet võtma ieturēt vieglu maltīti
`ootama v {oodata, `ootan} gaidīt ∙ ta ootas trammi viņš gaidīja tramvaju; vana maja ootab remonti vecā māja gaida remontu; ta ootab last viņa gaida bērnu; oota pisut pagaidi mazliet; mul tuli oodata man nācās gaidīt; on oodata öökülma gaidāma salna
paksult adv 1. biezi, biezā slānī ∙ põrand oli paksult prahti täis grīda bija pilna gružiem biezā slānī; pind kaetakse värviga ühtlaselt, aga mitte paksult virsmu pārklāj ar krāsu vienmērīgi, taču ne biezā slānī 2. (biezuma ziņā) pamatīgi ∙ kingad on paksult poriga koos kurpes ir pamatīgi nošķiestas ar dubļiem; paksult paberitesse mähitud komps papīrā pamatīgi ievīstīts sainis 3. blīvi, kā biezs ∙ kraav on paksult võssa kasvanud grāvis ir blīvi aizaudzis; buss on paksult rahvast täis autobuss ir piebāzts ar cilvēkiem; jões oli kalu paksult upē zivju bija kā biezs; toas oli paksult tubakasuitsu istaba bija pilna ar tabakas dūmiem 4. sar pamatīgi, daudz ∙ tuleb paksult pahandust būs pamatīgas ziepes; tööd on paksult darba ir bez sava gala
par`kett s {parketi, par`ketti, par`kette} parkets ◦ parketilaud parketa dēlītis; parkettpõrand parketa grīda ∙ lihtsa mustriga parkett parkets ar vienkāršu rakstu
pinu s {pinu, pinu, pinusid} grēda, kaudze ∙ puud on pinus malka ir grēdā
plaat|põrand s flīžu grīda
plank|põrand s planku grīda, biezdēļu grīda
prii adj {prii, priid, priisid} 1. brīvs ∙ vangid olid priid ieslodzītie bija brīvi; olen muredest prii esmu brīvs no raizēm; prii päev brīva diena; prii tahtmine brīva griba; saun on prii pirts ir brīva 2. bez maksas, bezmaksas ∙ prii korter bezmaksas dzīvoklis; arstiabi oli kõigile prii medicīniskā palīdzība visiem bija bez maksas
`prints s {printsi, `printsi, `printse} princis ◦ kroonprints kroņprincis ∙ ta ootab oma printsi viņa gaida savu princi
`pruun b adj {pruuni, `pruuni, `pruune} brūns ◦ punakaspruun sarkanbrūns ∙ pruunid silmad brūnas acis; pruun katk brūnais mēris; põrand on pruuniks värvitud grīda ir nokrāsota brūna
`puit s {puidu, `puitu, `puite} 1. koksne ∙ kuuse puit egles koksne 2. (materiāls) koks ◦ puitdetail koka detaļa; puithoone koka ēka; puitmööbel koka mēbeles; puitpõrand koka grīda; puitsild koka tilts
`punnima b v {`punnida, punnin} (dēļus) spundēt ∙ punnitud laudadest põrand spundētu dēļu grīda
puu|riit s malkas grēda ∙ puuriit on väga viltu laotud malkas grēda ir sakrauta ļoti šķībi
`põhjama b v {põhjata, `põhjan} ieklāt pamatni ∙ tuba oli põhjatud laudpõrandaga istabā bija ieklāta dēļu grīda
põrand s {põranda, põrandat, põrandaid} grīda ◦ laudpõrand dēļu grīda; põrandahari grīdas suka; põrandakate grīdas segums; põrandalamp grīdas lampa; põrandalapp grīdas lupata; põrandalaud grīdas dēlis; põrandavärv grīdas krāsa; tantsupõrand deju grīda ∙ põrandat pesema mazgāt grīdu; põrand nagiseb grīda čīkst; istuma põrandal sēdēt uz grīdas; põranda alla minema noiet pagrīdē; piinlikkusest kas või põranda alla vajuma aiz kauna vai zemē ielīst
põrgu s {põrgu, põrgut, põrguid} elle ◦ tulepõrgu uguns pekle; mängupõrgu spēļu elle ∙ põrgus ootavad hirmsad piinad ellē gaida briesmīgas mocības; meie abielu on põrguks muutunud mūsu laulība ir kļuvusi par elli; nüüd on põrgu lahti nu ir elle vaļā; põrgu teda võtku! velns viņu rāvis!; kurat ja põrgu! velns un elle!; keri põrgu! ej ellē!; jalg valutab põrgu moodi kāja ellīgi sāp ∆ põrgu põhja kiruma nolādēt no zemes virsas; põrgusse saatma triekt ratā; põrgut kütma sadot sutu
`riit s {riida, `riita, `riitu} grēda, krautne, kaudze ◦ puuriit malkas grēda ∙ riita laduma kraut grēdā; värskelt saetud puude riit svaigi zāģētas malkas grēda; telliste riit ķieģeļu krautne
risu s {risu, risu, risusid} 1. gruži ∙ põrand on risus grīda ir klāta gružiem 2. grabažas, lūžņi ∙ pööningul hoitakse igasugust mittevajalikku risu bēniņos glabā visādas nevajadzīgas grabažas; risuks sõidetud autod lūžņos nobrauktas automašīnas 3. nasta, slogs ∙ ega vanad taha noortel risuks ees olla vecie jau negrib būt jaunajiem par nastu 4. sar nelietis, draņķis, maita ∙ hammas risu valutab zobs, draņķis, sāp
roidumus s {roidumuse, roidumust, roidumusi} nogurums, gurdenums ∙ gripp algab tugeva roidumusega gripa sākas ar spēcīgu nogurumu
räpane adj {räpase, räpast, räpaseid} 1. netīrs, nekopts ∙ räpane põrand netīra grīda 2. neģēlīgs, nekrietns ∙ räpane laim nekrietns apmelojums 3. neķītrs, nepiedienīgs ∙ räpased ettepanekud neķītri piedāvājumi
seljan`dik s {seljandiku, seljan`dikku, seljan`dikke} (kalnu) grēda ∙ seljandikult avaneb ilus vaade no kalnu grēdas paveras skaists skats
sodi s {sodi, sodi, sodisid} 1. netīrumi, drazas ∙ põrand on sodi täis grīda ir pilna drazu; ma ei taha igasugust sodi lugeda es negribu lasīt visādas drazas 2. žurga, putra ∙ auto pritsis meid lume ja soola sodiga üle automobilis apšļāca mūs ar sniega un sāls žurgu; kartulid keesid sodiks kartupeļi savārījās putrā 3. sadragāts, sašķaidīts ∙ käsi on puhta sodi roka ir pilnīgi sadragāta; ta sõitis jalgratta sodiks viņš sasita velosipēdu lupatās
`sond b s {sonnu, `sondu, `sonde} dūmaka, migla, buls ∙ sond põldude kohal dūmaka virs laukiem; majad uppusid sondu mājas grima miglā
taevas s {`taeva, taevast, `taevaid} 1. debess ◦ tähistaevas zvaigžņota debess; taevakaart debesu karte; taevakeha debess ķermenis; taevasina debess zilgme; taevavõlv debess velve ∙ päike on juba kõrgel taevas saule jau ir augstu debesīs; taevas selgib debess skaidrojas; sõnum tuli kui välk selgest taevast ziņa nāca kā zibens no skaidrām debesīm; hinnad on taevasse tõusnud cenas sakāpušas debesīs 2. (reliģijā) debesis, dievs ∙ see on taeva tahtmine tā ir debesu griba; taeva saama tikt debesīs; taeva pärast, ära tee seda! dieva dēļ, nedari to!; taevas olgu tänatud! paldies dievam!; taevas teab, kus ta nüüd on dievs vien zina, kur viņš tagad ir ∆ lageda taeva all zem klajas debess; nagu taevast kukkunud kā no debesīm nokritis; seitsmes taevas septītās debesis; taevani kiitma celt vai debesīs; vastu taevast lendama aizlidot pie visiem velniem
tahe a s {`tahte, tahet, `tahteid} griba, vēlme ◦ elutahe dzīvotgriba; tegutsemistahe vēlme darboties ∙ viimane tahe pēdējā griba; tahet kasvatama audzināt gribu; tegin seda vabast tahtest darīju to no brīvas gribas
takka a adv 1. sar no mugurpuses, no aizmugures ∙ üks sikutas eest, teine lükkas takka viens vilka no priekšas, otrs grūda no aizmugures 2. sar pakaļ, līdzi ∙ kogu pere naeris takka visa saime smējās līdzi 3. sar vēlāk, pēcāk ∙ igaüks takka tark pēcāk visi gudri
`tampima v {`tampida, tambin} 1. blietēt, stampāt, mīdīt ∙ kartuleid pudruks tampima stampāt kartupeļus putrā; heinu tampima stampāt sienu 2. brist, stampāt ∙ terve päeva tampis ta mööda metsa viņš visu dienu brida pa mežu 3. dauzīt, sist ∙ saalis plaksutati ja tambiti jalgadega põrandat zālē aplaudēja un dauzīja grīdu ar kājām; keegi tambib klaverit kāds dauza klavieres 4. sar dzīt, blietēt ∙ ta tambib aastaarve pähe viņš dzen galvā gadskaitļus
`titt s {tite, `titte, `titti} 1. mazulis, zīdainis, bērns ◦ titeema zīdaiņa māte ∙ naine ootab titte sieviete gaida bērnu 2. sar lelle
tagant tõukama 1. grūst no mugurpuses ∙ kõva tuul tõukas meid tagant spēcīgs vējš grūda mūs no muguras 2. mudināt, dzīt ∙ ta jooksis kiiresti, hirm tõukas tagant viņš skrēja ātri, viņu dzina bailes
tüsistuma v sarežģīties, komplicēties ∙ gripp tüsistus bronhiidiga gripa komplicējās ar bronhītu
ukerdama v 1. (ar grūtībām) vilkties, rāpties, brist ∙ ta ukerdas läbi hangede viņš brida pa kupenām 2. kūņoties, ķepuroties ∙ ta ukerdas end kuidagimoodi voodist välja viņš kaut kā izkūņojās no gultas
`uppuma v {`uppuda, upun} 1. slīkt ∙ kalurid uppusid tormisel merel zvejnieki noslīka vētrainā jūrā; poiss kukkus üle parda ja uppus zēns pārkrita pār bortu un noslīka; laps oli juba uppumas bērns jau slīka 2. grimt, stigt, slīgt ∙ põlevad hooned uppusid paksu suitsu sisse degošās ēkas grima biezos dūmos; kevadel uppusid teed porisse pavasarī ceļi stiga dubļos; eeslinn upub aedade rohelusse priekšpilsēta slīgst dārzu zaļumā 3. nogrimt ∙ leiti uppunud laeva vrakk tika atrasts nogrimuša kuģa vraks; paat võib kergesti uppuda laiva viegli var nogrimt 4. applūst ∙ suurvee aegu uppusid jõeäärsed tänavad täielikult palu laikā ielas pie upes pilnībā applūda
ära vajuma 1. sakristies, sačākstēt, savārgt ∙ isa on viimase aastaga üsna ära vajunud tēvs pēdējā gada laikā ir diezgan sakrities; ilus jutt, aga lõpp vajub ära skaists stāsts, bet beigas izčākst 2. nosēsties, iekrist, iebrukt ∙ põrand on ukse all ära vajunud grīda zem durvīm ir iebrukusi 3. sar aizklīst, nozust ∙ mehed vajusid laua äärest ära vīri nozuda no galda
vare a s {vare, varet, varesid} grēda ∙ pikk vare suuri kivimürakaid gara lielu akmens bluķu grēda; põllult korjati kive ja laoti varedesse no lauka vāca akmeņus un krāva grēdās
ümber varisema sagāzties, sabrukt ∙ raamatuvirn varises ümber grāmatu grēda sagāzās
`virn a s {virna, `virna, `virnu} grēda, kaudze ∙ küttepuude virn malkas grēda; pakid seisavad virnas pakas stāv grēdā; heinaajal oli virna tegemine naiste töö siena laikā kaudzes taisīšana bija sieviešu darbs
värisema v 1. trīcēt, drebēt ∙ värisesime külmast trīcējām no aukstuma; võib väriseda rõõmust, pahameelest, õudusest var trīcēt no prieka, niknuma, šausmām; arg mees väriseb oma naha pärast bailīgs vīrs trīc par savu ādu; vanadusest värisev hääl no vecuma trīcoša balss 2. drebēt ∙ rongi lähenedes hakkas maapind värisema vilcienam tuvojoties, zeme sāka drebēt; tsehhi põrand väriseb masinate töö rütmis ceha grīda dreb mašīnu darba ritmā
`värvima v {`värvida, värvin} 1. krāsot ∙ värvimata laudpõrand nekrāsota dēļu grīda; juukseid värvima krāsot matus 2. iekrāsot, nokrāsot ∙ kaaliumpermanganaat värvib vee lillaks kālija permanganāts iekrāso ūdeni lillā; veri värvis lume punaseks asinis nokrāsoja sniegu sarkanu
õline adj {õlise, õlist, õliseid} 1. eļļains ∙ töökoja põrand on õline darbnīcas grīda ir eļļaina 2. pielīdēja- ∙ ta näole valgus õline naeratus viņa sejā parādījās pielīdēja smaids 3. stiklains ∙ vaatas tüdrukut õliste silmadega stiklainām acīm viņš skatījās uz meiteni
ühis|tahe s vienota griba
