[ETLV] Eesti-läti sõnaraamat
|
|
?! Küsitud kujul või valitud artikli osast otsitut ei leitud, kasutan laiendatud otsingut.
Leitud 160 artiklit, väljastan 100
ahtake[ne] adj {ahtakese, ahtakest, ahtakesi} ļoti šaurs, šauriņš ∙ köögi ahtake aken šauriņais virtuves logs
aken s {`akna, akent, `aknaid} 1. logs ◦ katuseaken jumta logs; vaateaken skatlogs ∙ aknad on mustad logi ir netīri 2. inf logs ∙ programmi aken programmas logs
akna|alune a s vieta zem loga ∙ aknaalused on puhtaks pühitud zem logiem ir izslaucīts
akna|alune b adj zem loga esošs ∙ aknaalune pink sols zem loga; aknaalusel lillepeenral õitsesid tulbid dobē zem loga ziedēja tulpes
akna|ava s loga aile
akna|klaas s 1. (loga) rūts ∙ ta surub näo vastu aknaklaasi viņš spiež seju pie loga rūts 2. logu stikls ∙ kaks kasti aknaklaasi divas kastes logu stikla
akna|pöör s (pagriežams) loga rokturis
akna|ruut s (loga) rūts
akna|tagune a s vieta aiz loga
akna|tagune b adj aiz loga esošs
alt c pop 1. no apakšas ∙ voodi alt no gultas apakšas; leti alt zem letes; põranda alt välja tulema iznākt no pagrīdes 2. no ∙ silma alt kaduma pazust no acīm; poiss tuli akna alt ära zēns aizgāja projām no loga; ettepanekule uue nurga alt vaatama paraudzīties uz priekšlikumu no jauna leņķa; vaenlane taganes linna alt ienaidnieks atkāpās no pilsētas pievārtes 3. pie, zem ∙ rubriigi alt vaatama skatīties rubrikā ∆ alt ära hüppama (par solījumu neievērošanu) pievilt; alt üles vaatama raudzīties no apakšas uz augšu
ava s {ava, ava, avasid} 1. atvere ◦ ventilatsiooniava ventilācijas atvere ∙ kooniline ava koniska atvere 2. aile ◦ aknaava loga aile; ukseava durvju aile
avali adv vaļā, atvērts ∙ aknad olid avali logi bija vaļā; huuled veidi avali lūpas nedaudz pavērtas
avama v 1. atvērt ∙ võõrast kirja ei tohi avada svešu vēstuli nedrīkst atvērt; ta magab avatud akna all viņš guļ pie atvērta loga; koputasin, kuid mulle ei avatud es klauvēju, taču man neatvēra; ta avas pangas konto viņš atvēra kontu bankā; kauplus on avatud veikals ir atvērts 2. atklāt ∙ paraadi avas ohvitseride kolonn parādi atklāja virsnieku kolonna; ta avas mõiste sisu viņš atklāja jēdziena saturu; mälestussammast avama atklāt pieminekli
avanema v 1. vērties, atvērties ∙ toa aknad avanevad aeda istabas logi veras uz dārzu; eesriie avaneb priekškars atveras; minul avanesid silmad man atvērās acis; mäelt avaneb vaade merele no kalna paveras skats uz jūru; tal avanes hea võimalus viņam pavērās laba iespēja 2. atklāties ∙ inimese olemus avaneb tema tegudes cilvēka būtība atklājas viņa darbos; raamatus avaneb kirjaniku eripära grāmatā atklājas rakstnieka savdabība
avarus s {avaruse, avarust, avarusi} plašums ∙ ookeani avarused okeāna plašumi; aknad annavad toale avarust logi piešķir istabai plašumu
blogi s {blogi, blogi, blogisid} tīmekļa žurnāls, emuārs, blogs
eest b pop 1. no priekšas, no ∙ vanaema võttis käe silmade eest vecmāmiņa noņēma roku no acīm; ta tõmbas kardinad akna eest kõrvale viņš atvilka aizkarus no loga 2. no ∙ ta põgenes tagaajajate eest viņš bēga no vajātājiem; hoia end tema eest sargies no viņa 3. vietā, par ∙ ema vastab lapse eest māte atbild bērna vietā; ta sõi ja jõi kolme eest viņš ēda un dzēra par trim 4. pirms ∙ paari aasta eest polnud veel seda maja pirms pāris gadiem šīs mājas vēl nebija 5. par ∙ ta tegi seda väikese tasu eest viņš izdarīja to par nelielu atlīdzību; kirjanik sai raamatu eest honorari rakstnieks saņēma honorāru par grāmatu
`ergama v {erata, `ergan} kvēlot, kvēlēt ∙ ergav raud kvēlojoša dzelzs; õhtutaevas ergab punaselt vakara debesis kvēl sarkanas; aknad ergasid tuledes logi kvēloja ugunīs
`haak s {haagi, `haaki, `haake} 1. āķis ∙ luuk on suletud haagiga lūka ir noslēgta ar āķi; ma õmblen seelikule haagi ette es piešuju svārkiem āķīti; kuskil pidi olema mingi haak kaut kur vajadzēja būt kādam āķim; poksija proovib paremat haaki bokseris izmēģina labo āķi 2. krampis ◦ aknahaak loga krampis ∙ uks on haagis durvis ir aizkrampētas 3. cilpa ∙ jänes viskas jooksul paar haaki zaķis skrienot izmeta pāris cilpu 4. (pakavam) radze ◦ jäähaak ledus radze ∙ haakidega raud pakavs ar radzēm
higine adj {higise, higist, higiseid} nosvīdis, sviedrains ◦ hirmuhigine nosvīdis no bailēm ∙ higine nahk nosvīdusi āda; higine müts sviedraina cepure; higised sokid sasvīdušas zeķes; aken on higine logs ir aizsvīdis
`hing a s {hinge, `hinge, `hingi} eņģe, vira ◦ aknahing loga eņģe; uksehing durvju eņģe ∙ ta tõstis värava hingedelt maha viņš izcēla vārtus no eņģēm
`hoovama v {hoovata, `hoovan} strāvot, plūst, velties ∙ tema käitumisest hoovas enesekindlust no viņa strāvoja pašpārliecinātība; tuppa hoovab päikesepaistet istabā plūst saules gaisma; külm talveõhk hoovas aknast sisse auksts ziemas gaiss ievēlās istabā pa logu
hägune adj {häguse, hägust, häguseid} 1. dūmakains ∙ hägune päev dūmakaina diena 2. neskaidrs ∙ laterna hägune valgus laternas neskaidrā gaisma; hägune pilt neskaidrs attēls 3. miglains ∙ vihmast hägune aken lietus aizmiglots logs; hägune ettekujutus miglains priekšstats 4. duļķains ∙ vesi pudelis oli veidi hägune ūdens pudelē ir nedaudz duļķains
härmas adv apsarmojis ∙ auto aknad olid härmas automašīnas logi bija apsarmojuši
`hüppama v {hüpata, `hüppan} 1. lēkt ∙ langevarjuga hüppama lēkt ar izpletni; ta hüppas aknast välja viņš izlēca pa logu; süda hüppab rõõmust sirds lec no prieka; ta hüppas sõbra poolt läbi viņš ieskrēja pie drauga uz brītiņu 2. sar lielīties ∙ ta hüppab oma teadmistega viņš lielās ar savām zināšanām
`jonkslema v {jonkselda, `jonkslen} līkumot, vīties ∙ aknal jonkslevad vihmanired pa logu vijas lietus tērcītes
joonistama v zīmēt ∙ laps joonistab hobust bērns zīmē zirgu; pakane joonistas jäälilled aknale sals uz loga uzzīmēja leduspuķes
juurde b pop (virziens) pie, klāt ∙ ta läks akna juurde viņš piegāja pie loga; sõitsin maale vanaema juurde braucu uz laukiem pie vecmāmiņas; keskaja koolid rajati suurte kirikute ja kloostrite juurde viduslaiku skolas cēla pie lielām baznīcām un klosteriem; ta jäi oma sõnade juurde viņš palika pie saviem vārdiem
järsku adv 1. pēkšņi, strauji ∙ ilm läks järsku pilve laiks pēkšņi apmācās; ta lõi akna järsku kinni viņš strauji aizcirta logu 2. varbūt ∙ järsku saaks seda veel kuidagi parandada? varbūt to vēl varētu kaut kā salabot?
kaarjas adj {kaarja, kaarjat, kaarjaid} 1. izliekts 2. arkveida-, lokveida- ∙ lossi kaarjad aknad pils lokveida logi
kahe|kordne adj divkāršs, dubults ∙ kahekordne lõng divkārša dzija; kahekordne ülekaal divkāršs pārsvars; kahekordsed aknad divkārši logi; ta sai kahekordse toiduportsjoni viņš saņēma divkāršu ēdiena porciju; kahekordne kvartett dubultkvartets; kahekordne Eesti meister divkāršs Igaunijas meistars
kahin s {kahina, kahinat, kahinaid} 1. šalkoņa ∙ puulehtede kahin koka lapu šalkoņa; avatud aknast kostis vihma uinutavat kahinat caur atvērto logu bija dzirdama iemidzinošā lietus šalkoņa 2. murdoņa ∙ kerge kahin lendas üle tribüünide tribīnes pāršalca viegla murdoņa; kogu küla oli kahinat täis viss ciems bija murdoņas pilns
välja kargama izlēkt ārā, izlēkt ∙ põgenik kargas läbi akna välja bēglis izlēca ārā pa logu; kivist kargas sädemeid välja no akmens izlēca dzirksteles
keskmine adj {keskmise, keskmist, keskmisi} 1. vidējs ∙ toa keskmine aken istabas vidējais logs; keskmine poeg vidējais dēls; keskmine palk vidējā alga; osavõtjate keskmine vanus oli 43 aastat dalībnieku vidējais vecums bija 43 gadi 2. viduvējs ∙ koolis oli ta keskmine õpilane skolā viņš bija viduvējs skolēns
`kiirgama v {kiirata, `kiirgan} starot ∙ tähed kiirgavad öises taevas zvaigznes staro naksnīgajās debesīs; puhtad aknaruudud lõid päikese käes kiirgama tīrās logu rūtis saulē staroja; päike kiirgab valgust ja soojust saule izstaro gaismu un siltumu; temast kiirgab elurõõmu no viņa staro dzīvesprieks
kiivas c adv greizi, šķībi ∙ aknaraamid olid kiivas logu rāmji bija greizi
kinni adv 1. ciet ∙ aken on kinni logs ir ciet; silmad vajusid kinni acis slīga ciet; kraav aeti kinni grāvi aizbēra; nina on kinni deguns ir ciet; jõgi külmus kinni upe aizsala; arst käskis hinge kinni pidada ārsts lika aizturēt elpu; kass püüdis hiire kinni kaķis noķēra peli; pigista nina kinni aizspied degunu; ta maksis võla kinni viņš samaksāja parādu; ta pandi kolmeks aastaks kinni viņu apcietināja uz trijiem gadiem 2. pie, ciet ∙ linnas on maja majas kinni pilsētā ir māja pie mājas; laps hoiab emal käest kinni bērns turas mātei pie rokas 3. aizņemts ∙ tänane õhtu on mul juba kinni šis vakars man jau ir aizņemts 4. miera stāvoklī ∙ auto pidas hetkeks kinni automašīna uz mirkli pieturēja; pea kinni, ma tulen ka! apstājies, es arī nāku! 5. (par govi) ciet ∙ lehm oli kinni govs bija ciet
`klaas a s {klaasi, `klaasi, `klaase} 1. stikls ◦ klaasikunst stikla māksla; klaasiliiv stikla smiltis; klaasilõikur stikla grieznis; klaasipuhasti stikla tīrāmais līdzeklis ∙ klaasist nõud stikla trauki; purunematu klaas neplīstošs stikls; plahvatus lõi akendest klaasid välja sprādziens izsita logu stiklus; klaasidega raamatukapp stiklots grāmatskapis 2. glāze ∙ ta jõi klaasi tühjaks viņš izdzēra glāzi tukšu; teine klaas joodi pererahva terviseks otrā glāze tika dzerta uz saimnieku veselību ∆ klaasi põhja vaatama ieskatīties glāzē
Klooga c Kloga
välja kostma 1. skanēt cauri, izcelties ∙ tema viiul ei kostnud teiste hulgast välja viņa vijoli nedzirdēja starp citām 2. skanēt laukā ∙ avatud aknast kostis välja valju klubimuusikat pa atvērto logu skanēja laukā skaļa klubu mūzika
lahti koukima atķeksēt vaļā ∙ pudelit lahti koukima atķeksēt vaļā pudeli; ta koukis akna väljastpoolt lahti viņš no ārpuses atķeksēja logu
`kraapima v {`kraapida, kraabin} 1. skrāpēt ∙ ta kraabib aknalt küünega jääd viņš ar nagu skrāpē no loga ledu; ta kraapis oma nime liivakivisse viņš ieskrāpēja savu vārdu smilšakmenī 2. grābt, raust ∙ ta kraapis suurema osa sissetulekust oma tasku lielāko daļu ienākumu viņš iegrāba savās kabatās; taat kraabib kotipõhjast tubakat vecītis sarauš tabaku no somas dibena
`kruttima v {`kruttida, krutin} 1. sar grozīt, griezt, skrūvēt ∙ ta kruttis kella õigeks viņš uzgrieza pareizu laiku; ta kruttis autoakna lahti viņš atskrūvēja automašīnas logu 2. sar vīt, tīt ∙ naine krutib juuksesalgu ümber sõrme sieviete tin matu šķipsnu ap pirkstu
kõrvalt b pop 1. no vietas blakus ∙ kivi kõrvalt kargas jänes jooksu blakus akmenim zaķis palēcās un aizskrēja; ta astus akna kõrvalt eemale viņš pakāpās projām no loga; mine minu kõrvalt kaugemale! ej tālāk no manis! 2. līdztekus, līdzās ∙ ta lõpetas keskkooli töö kõrvalt viņš pabeidza vidusskolu līdztekus darbam; treeningute kõrvalt jäi vahel vaba aega līdztekus treniņiem reizēm palika brīvs laiks 3. uz rēķina ∙ ta ostis toiduraha kõrvalt kinopileti viņš uz pārtikas naudas rēķina nopirka kino biļeti
kinni käima iet ciet, aizvērties ∙ aken ei käi hästi kinni logi neiet labi ciet
lahti käima vērties vaļā ∙ aken käib lahti sissepoole logs veras vaļā uz iekšpusi; kuidas see karp lahti käib? kā šī kārba veras vaļā?
peale käima 1. mākties virsū, uzmākties ∙ poksija käis vastasele peale bokseris mācās virsū pretiniekam; naine käis küsimustega peale sieviete mācās virsū ar jautājumiem; poisile hakkasid luksud peale käima zēnam uzmācās žagas 2. uzstāt ∙ ta käis kogu õhtu peale, et ma midagi laulaksin viņš visu vakaru uzstāja, lai es kaut ko nodziedu; peale käima ma ei hakka, otsustage ise! es neuzstāšu, izlemiet paši! 3. pūst virsū ∙ pane aken kinni, tuul käib lapsele peale! aizver logu, vējš pūš bērnam virsū! 4. nākt virsū ∙ karbile käib kaas peale kārbai paredzēts vāks
külgmine adj {külgmise, külgmist, külgmisi} sānu- ∙ külgmine aken sānu logs
lahtine adj {lahtise, lahtist, lahtisi} 1. vaļējs, atvērts, atklāts ∙ ta magab lahtise akna all viņš guļ pie vaļēja loga; lahtine rõdu atklāts balkons; lahtine luumurd vaļējs kaula lūzums; lahtine silp vaļēja zilbe; lahtine tund atklātā stunda; küsimus on lahtine jautājums ir atklāts; lahtise südamega inimene cilvēks ar atvērtu sirdi 2. vaļējs, nesaistīts, brīvs ∙ lahtised põrandalauad vaļēji grīdas dēļi; üks hammas on lahtine viens zobs kustas; mul pole praegu lahtist raha man pašlaik nav liekas naudas 3. izlejams ∙ lahtine õlu izlejams alus
laialt adv 1. plaši ∙ laialt tuntud näitleja plaši pazīstams aktieris; aken on laialt avatud logs ir plaši atvērts; nad elavad laialt viņi dzīvo plaši 2. sar papilnam ∙ raha on neil laialt naudas viņiem ir papilnam
sisse laskma 1. (iekšā) ielaist ∙ ta tegi akna lahti, et värsket õhku sisse lasta viņš atvēra logu, lai ielaistu svaigu gaisu 2. ielaist, ielikt, iemest ∙ võrke sisse laskma ielaist tīklus; automaati lastakse münt sisse automātā iemet monētu
logo s {logo, logo, logosid} logotips, logo
-`loog b s {-loogi, -`loogi, -`looge} -logs ◦ filoloog filologs
`luuk s {luugi, `luuki, `luuke} 1. slēģis, aizvirtnis ◦ aknaluuk loga slēģis ∙ akendel on luugid ees logiem ir slēģi priekšā; ta paneb luugid kinni viņš aizver slēģus 2. lūka ◦ keldriluuk pagraba lūka; ventilatsiooniluuk ventilācijas lūka ∙ laes oli luuk griestos bija lūka 3. sar (kravas mašīnas) borts, apmale ∙ tagumine luuk pakaļējais borts
läbi b prp caur, pa ∙ piim kurnati läbi marli pienu izkāsa caur marli; kass hüppas läbi akna kaķis izlēca pa logu; naer läbi pisarate smiekli caur asarām; läbi sõrmede vaatama skatīties caur pirkstiem
sisse lööma 1. iesist, iecirst, iespert ∙ naelu sisse lööma iesist naglas; hambaid sisse lööma iecirst zobus; välk lõi sisse iespēra zibens 2. izsist, sadauzīt ∙ ta lõi akna sisse viņš izsita logu 3. iemesties, ieviesties ∙ haavale lõi põletik sisse brūce iekaisa
maksu|koormus s nodokļu slogs
minu|poolne adj 1. manas puses-, manā pusē esošs ∙ minupoolne aken logs manā pusē 2. mans ∙ minupoolsed märkused manas piezīmes
`murdma v {`murda, murran} 1. lauzt ∙ torm murrab puid vētra lauž kokus; tüdruk murdis peenralt lille meitene noplūca dobē puķi; tema optimismi ei suutnud miski murda viņa optimismu nekas nespēja salauzt; kontides murrab kaulus lauž; lepingut murdma lauzt līgumu; sõna murdma lauzt vārdu; murdsin šokolaaditahvli tükkideks salauzu šokolādes tāfelīti gabaliņos 2. locīt, liekt, lauzīt ∙ murdsin paberilehe pooleks salocīju papīra lapu uz pusēm; naine murdis ahastades käsi sieviete izmisumā lauzīja rokas; keelt murdma lauzīt valodu 3. (censties tikt uz priekšu) lauzties ∙ üritasin kassani murda mēģināju izlauzties līdz kasei; öösel murti akna kaudu suvilasse naktī ielauzušies vasarnīcā pa logu 4. plēst, plosīt ∙ hunt murdis lamba vilks noplēsa aitu 5. plēsties, rauties ∙ ta murrab tööd teha viņš raujas ar darbiem 6. novec (poligrāfijā) aplauzt
murelikult adv 1. bažīgi, raižpilni ∙ ema vaatab murelikult akna poole māte bažīgi raugās uz loga pusi 2. bēdīgi, skumji ∙ ta ohkas murelikult viņš skumji nopūtās
mäda b adj {mäda, mäda, mädasid} 1. sapuvis, satrunējis ∙ mäda õun sapuvis ābols; mädad aknaraamid satrunējuši logu rāmji; siin on miski mäda te kaut kas nav lāgā 2. staigns ∙ mäda koht soos staigna vieta purvā; mädade kallastega järv ezers ar staigniem krastiem
mölakas s {mölaka, mölakat, mölakaid} stulbenis, mūlāps ∙ keegi mölakas on akna sisse visanud kaut kāds stulbenis ir izsitis logu
niiskuma v kļūt mitram, savilgt ∙ aknaklaasid niiskuvad aurust logu rūtis kļūst mitras no tvaikiem; niiskunud hein savildzis siens
nire s {nire, niret, niresid} strūkliņa, straumīte, tērcīte ◦ verenire asins strūkliņa ∙ peenike nire tieva strūkliņa; vihmavee nired aknaklaasil lietusūdens tērcītes uz loga rūts; higi voolab niredena sviedri plūst straumēm
nõrguma v 1. lāsot, sūkties ∙ vihmavesi nõrgub aknaklaase mööda lietus ūdens lāso pa logu rūtīm; puust nõrgub vaiku no koka sūcas sveķi; rahu nõrgub hinge miers ieplūst dvēselē 2. notecēties, nožūt ∙ nõud nõrguvad ise nõuderestil ūdens no traukiem notekas trauku režģī
välja nägema 1. redzēt uz ārpusi ∙ sellest aknast näeb ainult välja, sisse ei näe pa šo logu redz tikai uz ārpusi, uz iekšpusi neredz 2. izskatīties ∙ mantel näeb kulunud välja mētelis izskatās nodilis
`ohkima v {`ohkida, ohin} 1. pūst, stenēt, vaidēt ∙ haige ohib asemel slimnieks gultā sten; akna taga ohib sügistuul aiz loga vaid rudens vējš 2. žēloties, sūroties ∙ vanaisa ohib seljavalu vectēvs sūrojas par muguras sāpēm
`orv s {orva, `orva, `orvi} niša ◦ seinaorv sienas niša ∙ vanades kivimajades on uste ja akende orvad sügavad vecās mūra mājās durvju un logu nišas ir dziļas
`pahvima v {`pahvida, pahvin} 1. kūpināt ∙ mootorratas pahvib tagant sinist suitsu välja motocikls kūpina zilus dūmus 2. uzsist, pacelt gaisā ∙ suusad pahvisid üles pehmet lund slēpes pacēla gaisā mīksto sniegu 3. velt, velties ∙ aknast pahvib külma no loga veļas aukstums 4. pakšķināt ∙ piipu pahvima pakšķināt pīpi; pumbad pahvivad ühtlaselt sūkņi vienmērīgi pakšķina
paigaldama v uzstādīt ∙ signalisatsiooni paigaldama uzstādīt signalizāciju; aknaraame paigaldama uzstādīt logu rāmjus; merepõhja paigaldatud sidekaabel jūras dibenā uzstādīts sakaru kabelis
paine c s {`paine, painet, `paineid} 1. slogs ∙ hingeline paine dvēseles slogs; painest vabanema atbrīvoties no sloga 2. spiediens ∙ läheneva äikese paine tuvāk nākošā negaisa spiediens; tuule painel kaldunud puud koki, kas sasvērušies no vēja
paradiis`lik adj {paradiisliku, paradiis`likku, paradiis`likke} kā paradīzē ∙ aknast avanes paradiislik vaade no loga pavērās skats kā paradīzē
paugutama v 1. bliezt, šaut ∙ paugutab püstolist puu pihta bliež no pistoles pa koku 2. rībināt, blīkšķināt ∙ jahimehed paugutavad metsas mednieki mežā rībina; pakane paugutab lausks rībina; vasarat paugutama blīkšķināt āmuru; akent paugutama aizcirst logu
`pekslema v {pekselda, `pekslen} 1. sisties, dauzīties ∙ lind peksleb vastu aknaruutu putns sitas pret loga rūti; vihmapiisad pekslevad katusel lietus lāses sitas jumtā; süda peksleb rahutult sirds nemierīgi dauzās 2. plivināties, vicināties ∙ tuules peksleb lipp vējā plivinās karogs
`piit s {piida, `piita, `piitu} 1. stendere ◦ aknapiit loga stendere; uksepiit durvju stendere ∙ toetusin ukse piidale atbalstījos pret durvju stenderi 2. (ailes pildījums) kārba
pilutama v 1. miegt, piemiegt ∙ vaatas silmi pilutades mulle otsa acis piemiedzis, skatījās uz mani 2. pavērt ∙ tukkuja pilutas aeg-ajalt silmi snaudējs laiku pa laikam pavēra acis; ta pilutas vargsi akent viņš slepus pavēra logu 3. izšūt ar cauro vīli
pime b adj {pimeda, pimedat, pimedaid} 1. tumšs ∙ pime öö tumša nakts; väljas on juba pime ārā ir jau tumšs; aknad on pimedad logi ir tumši; pime keskaeg tumšie viduslaiki; see on pime äri tas ir tumšs bizness; hakkab pimedaks minema sāk satumst 2. akls, neredzīgs ∙ pimedad kassipojad akli kaķēni; ta on sündimisest saadik pime viņš ir akls kopš dzimšanas; pime viha akls naids; pime juhus akls gadījums; ere päikesevalgus lõi silmist pimedaks spožā saules gaisma apžilbināja acis
pimedus s {pimeduse, pimedust, pimedusi} 1. tumsa ∙ pilkane pimedus necaurredzama tumsa; akna taga mustas pimedus aiz loga melnēja tumsa; silmad hakkasid pimedusega harjuma acis sāka aprast ar tumsu; ta hinges valitses pimedus viņa dvēselē valdīja tumsa 2. aklums ∙ ta kannatab oma pimeduse pärast viņš cieš sava akluma dēļ; poliitiline pimedus politiskais aklums 3. tumsonība ∙ inimeste pimedus ja rumalus cilvēku tumsonība un muļķība ∆ pimedusega löödud ar aklumu sists
pimendama v aptumšot ∙ pimendatud aknad aptumšoti logi; linn pimendati pilsēta tika aptumšota
pinisema v 1. sīkt, dīkt ∙ kõrva ääres pinisev sääsk pie auss sīcošs ods; ämm piniseb ühtesoodu sievasmāte visu laiku dīc 2. džinkstēt ∙ pinisev pillikeel džinkstoša stīga; rong pani aknaklaasid pinisema vilcienam braucot, logi džinkstēja
välja pistma 1. izdurt, izbakstīt ∙ laps pistis nukul silma välja bērns izdūra lellei aci 2. (laukā) izbāzt ∙ ta pistis pea aknast välja viņš izbāza galvu pa logu 3. sar mesties laukā ∙ ta haaras mütsi ja pistis toast välja viņš paķēra cepuri un metās laukā pa durvīm
pool e pop 1. pie ∙ ööbisin sugulaste pool nakšņoju pie radiem 2. pusē ∙ toa aknad on maantee pool istabas logi ir šosejas pusē; ta elab praegu kuskil Pärnu pool viņš pašlaik dzīvo kaut kur Pērnavas pusē; aknast vasakul pool pa kreisi no loga; õigus on sinu pool taisnība ir tavā pusē; igal pool visur; mitmel pool daudzviet
poole c pop 1. (virziens) uz ∙ ujusin kalda poole peldēju uz krastu; aknad on mere poole logi ir uz jūru 2. (virziens) pie ∙ ta läheb sõbra poole viņš iet pie drauga; peate juristi poole pöörduma jums jāvēršas pie jurista 3. (par laiku) pret, uz kaut kā pusi ∙ sügise poole ilmad halvenesid uz rudens pusi laiks pasliktinājās
potsatama v 1. nokrist ar pakšķi, nokrist ar būkšķi ∙ õun potsatab maha ābols ar pakšķi nokrīt zemē; poisike potsatas väsinult toolile noguris zēns ar būkšķi iekrita krēslā 2. pakšķēt, būkšķēt ∙ parm lendas potsatades vastu akent dundurs būkšķēdams ielidoja logā
pragunema v 1. plaisāt ∙ pragunenud aknaruut saplaisājusi loga rūts 2. sprēgāt ∙ külmast pragunenud käed aukstumā sasprēgājušas rokas
praokil adv pavērts ∙ aken on praokil logs ir pavērts; praokil silmad pavērtas acis
puha adv 1. pavisam, gluži, galīgi ∙ kõik teed on puha umbe tuisanud visi ceļi ir pavisam aizputināti; mul aknad veel kõik puha pesemata logi man vēl ir galīgi nemazgāti 2. tikai ∙ komisjoni on valitud puha mehed komisijā ir ievēlēti tikai vīrieši 3. tā, visādi ∙ meil nüüd oma riik ja puha mums tagad ir sava valsts un tā; rand on hea, saab ujuda ja puha pludmale ir laba, var peldēties un visādi
puru c adv 1. drumslās, druskās ∙ kõik aknad on puru visi logi ir drumslās 2. saplēsts ∙ jalad on kukkumisest puru kājas no kritiena ir saplēstas
puruks adv saplīsis, druskās, pušu ∙ aken on puruks logs ir druskās; mees peksis kirvega ukse puruks vīrs ar cirvi sasita druskās durvis; ära jalgratast päris puruks aja nesaplēs velosipēdu pavisam; sõjavägi on puruks löödud karaspēks ir sasists druskās
purustama v 1. plēst, dauzīt, šķaidīt ∙ poisid purustasid akna zēni saplēsa logu; ta purustas kirvega ukse viņš ar cirvi sadauzīja durvis; lained purustavad jääd viļņi šķaida ledu 2. graut ∙ pommid purustasid jaamahoone bumbas sagrāva stacijas ēku; purustatud suhted sagrautas attiecības; kehtinud süsteem on purustatud spēkā bijusī sistēma ir sagrauta; vaenlast purustama sagraut ienaidnieku 3. smalcināt, drupināt ∙ marjad purustatakse mahlapressis ogas smalcina sulu spiedē; masin purustab kive mašīna drupina akmeņus
`puurima v {`puurida, puurin} 1. urbt ∙ seina auku puurima urbt sienā caurumu; õue puuritakse arteesia kaev pagalmā urbj artēzisko aku; arst puurib hammast ārsts urbj zobu; puuriv pilk urbjošs skatiens; matemaatikat puurima urbt matemātiku 2. urbties ∙ suitsusammaste seest puurisid välja leegid no dūmu stabiem izurbās liesmas; külgaknast puuris sisse kitsas valgustriip caur sānu logu ieurbās šaura gaismas strēle; autotuled puurivad pimedust automašīnas gaismas ieurbjas tumsā; nad puurivad silmadega kaarti viņi ar acīm ir ieurbušies kartē 3. urbināt ∙ härg puurib sarvedega sõime vērsis ar ragiem urbina sili; ära puuri nina! neurbini degunu! 4. urbināties, rubināties ∙ ajus puurib üks mõte ega lase magada smadzenēs urbinās viena doma un neļauj aizmigt 5. stumt ∙ tüdruk puuris sõrmed sooja liiva meitene iestūma pirkstus siltajās smiltīs 6. stumties ∙ poiss puuris end inimeste vahele zēns iestūmās starp cilvēkiem 7. rušināt, rušināties ∙ laps puuris pea patja zēns ierušināja galvu spilvenā
päeva|aeg s dienas laiks, diena ∙ aknad olid lahti nii päevaajal kui öösel logi bija vaļā gan dienā, gan naktī
pärani adv līdz galam vaļā, plaši ∙ ta avas ukse pärani viņš atvēra durvis līdz galam vaļā; aknad seisavad meil päeval pärani logi pa dienu mums stāv līdz galam vaļā; ta ajas üllatusest silmad pärani viņš no pārsteiguma plaši iepleta acis; ma haigutasin pärani suuga es nožāvājos ar platu muti
välja pääsema tikt ārā, izkļūt ∙ ta pääses põlevast majast akna kaudu välja viņš izkļuva no degošās mājas pa logu; arutasime, kuidas halvast olukorrast välja pääseda spriedām, kā izkļūt no nelāgās situācijas
`pöör s {pööra, `pööra, `pööri} 1. (pagriežams) rokturis ◦ aknapöör loga rokturis 2. grieztuve
pöörduma v 1. griezties, vērsties ∙ võti pöördus lukus atslēga slēdzenē pagriezās; ta pöördus näoga akna poole viņš pagriezās ar seju pret logu; haige pöördus arsti poole slimnieks vērsās pie ārsta; ta pöördus katoliku usku viņš pievērsās katoļticībai; näib, et kõik pöördub siiski heaks šķiet, ka viss tomēr vērsīsies par labu 2. val būt lokāmam, būt konjugējamam ∙ kuidas see verb pöördub? kā šis darbības vārds lokāms?
`raam s {raami, `raami, `raame} 1. rāmis ◦ aknaraam loga rāmis ∙ pilti raami panema ierāmēt attēlu; punasest puust raam sarkans koka rāmis; kuldsete raamidega prillid brilles ar zelta rāmjiem 2. ietvars, robeža ∙ konverentsi raames korraldati näitus konferences ietvaros rīkoja izstādi
raskus s {raskuse, raskust, raskusi} 1. smagums ∙ raskus jalgades smagums kājās; haiguse raskus slimības smagums 2. smagums, svars ∙ raskuselt erinevad kehad pēc svara dažādi ķermeņi 3. smagums, slogs, gremds ∙ ta tõstab suuri raskusi viņš ceļ lielus smagumus; paberid siluti sirgeks ning pandi raskuse alla papīrus nogludināja un palika zem sloga 4. grūtības, grūtums ∙ tal on rahalisi raskusi viņam ir naudas grūtības
`riiv a s {riivi, `riivi, `riive} 1. bulta, aizbīdnis, aizšaujamais ◦ aknariiv loga bulta ∙ ust riivi panema aizbultēt durvis; uks on riivis durvis ir aizbultētas 2. sprosts, sprūds ◦ kaitseriiv drošinātājs ∙ kahe riiviga ukselukk durvju slēdzene ar diviem sprūdiem
