[ETLV] Estonian-Latvian Dictionary


Query: in

Sama päring läti-eesti sõnaraamatus

Leitud 20 artiklit

pikalt adv 1. ilgi meremehed on pikalt kodust eemal jūrnieki ir prom no mājām ilgi; pikemalt kaalumata otsustasin minna ilgi nedomājot, nolēmu iet 2. gari ta rääkis pikalt ja laialt viņš runāja gari un plaši 3. lēni, lēnām aeg venis pikalt laiks vilkās lēni 4. tālu ta sirutas jalad pikalt ette viņš izstiepa kājas tālu uz priekšu; saatsin ta pikalt pasūtīju viņu ratā
kuivetu adj {kuivetu, kuivetut, kuivetuid} kalsns, izkaltis habras kuivetu poisike trausls, kalsns puisītis; pikad kuivetud sõrmed gari, kalsni pirksti
`peen adj {peene, `peent, `peeni} 1. smalks, sīks peen jahu smalki milti; tibas peent vihma smidzināja smalks lietutiņš; peeneks hakitud muna smalki sakapāta ola; raha peeneks vahetama izmainīt naudu sīkāk 2. smalks, tievs peened oksad smalki zari; pikad peened sõrmed gari, smalki pirksti 3. smalks, izsmalcināts juveliiri peen töö smalks juveliera darbs; peen lõhnaõli smalkas smaržas; peen käitumine smalka uzvedība; värvitoonide peen harmoonia smalka krāsu toņu harmonija 4. (par balsi) smalks peen hääl smalka balss 5. smalks, viltīgs peen trikk smalks triks; ta pidas peent plaani viņš kala smalku plānu 6. smalki sellise autoga sõita oli väga peen braukt ar tādu automašīnu bija ļoti smalki
häälduma v tikt izrunātam vokaal hääldub pikalt patskanis tiek izrunāts gari
`kasvama v {`kasvada, kasvan} 1. augt laps kasvab bērns aug; metsas kasvab seeni mežā aug sēnes; juuksed on pikaks kasvanud mati ir izauguši gari; temast kasvas peagi kogenud juht viņš drīz izauga par pieredzējušu vadītāju; vanalinna ümber kasvasid kõrged büroohooned ap vecpilsētu pacēlās augstas biroju ēkas 2. pieaugt, palielināties sissetulekud kasvavad ienākumi pieaug; päikese aktiivsus on kasvanud saules aktivitāte ir palielinājusies 3. pāraugt tuul kasvas tormiks vējš pārauga vētrā 4. dīgt kartulid läksid soojas keldris kasvama kartupeļi siltā pagrabā sadīga
kodu|käija s (folklorā) miroņa gars vanas majas kollitanud kodukäijad vecā mājā spokojušies miroņu gari
kollitama v 1. spokoties vaimud kollitavad gari spokojas 2. baidīt ära kollita mind nende juttudega nebaidi mani ar tiem stāstiem 3. darīt raizes rahapuudus kollitas igal sammul naudas trūkums darīja raizes uz katra soļa
`kuub s {kuue, `kuube, `kuubi} (vīriešu) svārki vana kuub veci svārki; Mulgi meeste rahvarõivaste juurde kuulub pikk must kuub pie Mulgi novada tautastērpa pieder gari, melni svārki; kirju kuuega rähn dzenis ar raibiem svārkiem; maja saab värvimisel uue kuue māju nokrāsojot, tā iegūst jaunu skatu
`küüs s {küüne, `küünt, `küüsi} 1. nags akrüülküüs akrila nags pikad küüned gari nagi; küüsi lõikama griezt nagus; küünte seentõbi nagu sēnīšu slimība; küüsi närida grauzt nagus; karu küüned lāča nagi 2. (ķiploka) daiva küünte ja hammastega ar zobiem un nagiem; sattuma kellegi küünte vahele krist kāda nagos; küüsi külge lööma dabūt savos nagos
pikalt-|laialt adv gari un plaši
`näpp s {näpu, `näppu, `näppe} (rokas) pirksts näpp on paistes pirksts ir pietūcis; ära näita näpuga nerādi ar pirkstu; mina pole teda näpugagi puutunud es viņam neesmu ne pirkstu piedūris; raamat näpus grāmata rokā näpu otsast võtta pa rokai; näppe külge ajama palaist rokas; näppe kõrvetama apdedzināt pirkstus; näppude peale vaatama skatīties uz pirkstiem; näppu imema sūkāt īkšķi; näppu külge panema piedurt pirkstu; kellegi näpud on mängus kāds ir pielicis savu roku; näpud on põhjas būt tukšā; näpuga näitama rādīt ar pirkstu; näppe määrima smērēt pirkstus; näpud on puhtad rokas ir tīras; pikad näpud gari nagi; võta näpust! nekā nebija!; pikanäpumees zaglis
pidu b s {pidu, pidu, pidusid} palikšana, dzīvošana ei olnud tal linnaski pikka pidu, oli varsti maal tagasi nebija viņam arī pilsētā ilga palikšana, drīz bija laukos atpakaļ pikka pidu pidama gari runāt ~ ceremonēties
`vaim s {vaimu, `vaimu, `vaime} 1. gars, apziņa keha ja vaim miesa un gars; tema vaim läks segi viņš sajuka prātā 2. gars, iztēle, domas vaimus olen teiega domās esmu ar jums 3. gars, ievirze ajavaim laika gars kristlikus ateistlikus elama dzīvot ateisma garā; koolis valitses rahvuslik vaim skolā valdīja nacionāls gars 4. (cilvēks) gars, prāts suurvaim dižgars rahutu vaim nemiera gars; inimkonna suured vaimud cilvēces dižie prāti 5. gars, rēgs, velis majavaim mājas gars surnute vaimud mirušo gari; ta oli kindel, et nägi lossis vaimu viņš bija pārliecināts, ka redzējis pilī rēgu 6. (reliģijā) svētais gars vaim tuleb peale uznāk iedvesma; vaime välja kutsuma izsaukt garus; vaimust vaene garā nabags
`voogama v {voogata, `voogan} 1. viļņoties, bangot meri voogas rahutult jūra nemierīgi viļņojās; saarte ümber voogavad Vaikse ookeani veed ap salām bango Klusā okeāna ūdeņi; tee ääres voogab rukis ceļa malā viļņojas rudzi; pikad juuksed voogavad mööda selga alla gari mati viļņojas lejup pa muguru 2. plūst, uzvilnīt rahvas voogab mööda tänavaid tauta plūst pa ielām; kõlaritest voogas muusikat no skaļruņiem plūda mūzika; rahu voogas südamesse miers ieplūda sirdī; järve poolt voogab külma udu no ezera puses uzvilnī auksta migla 3. mudžēt laadaplats lausa voogas inimestest tirgus laukums mudžēja no cilvēkiem
heietama v 1. vērpt villa heietama vērpt vilnu 2. vērpt, spriedelēt vanataat heietas pikalt ja laialt oma mälestusi vecītis gari un plaši vērpa savas atmiņas
igavalt adv garlaicīgi ta räägib pikalt ja igavalt viņš runā gari un garlaicīgi
jorutama v 1. (dziedāt) rūkt, vilkt lauluviisi jorutama rūkt melodiju 2. spriedelēt, tarkšķēt ta jorutab pikalt-laialt viņš spriedelē gari un plaši 3. tūļāties, kavēties, vilcināties hakkame minema, ära joruta! ejam, netūļājies!
`koib s {koiva, `koiba, `koibi} stilbs jänesel on pikad koivad zaķim ir gari stilbi; mees sirutas oma koivad laua all välja vīrs zem galda iztiepa savus stilbus oma koibi koristama aizvākties
ohe b s {`ohte, ohet, `ohteid} akots odral on pikad ohted miežiem ir gari akoti
üll adv virsū, mugurā meestel olid pikad mantlid üll vīriem mugurā bija gari mēteļi

Eesti Keele Instituut    a-ü sõnastike koondleht     veebiliides    @ veebihaldur