[ETLV] Eesti-läti sõnaraamat

pikalt adv 1. ilgi ∙ meremehed on pikalt kodust eemal jūrnieki ir prom no mājām ilgi; pikemalt kaalumata otsustasin minna ilgi nedomājot, nolēmu iet 2. gari ∙ ta rääkis pikalt ja laialt viņš runāja gari un plaši 3. lēni, lēnām ∙ aeg venis pikalt laiks vilkās lēni 4. tālu ∙ ta sirutas jalad pikalt ette viņš izstiepa kājas tālu uz priekšu; saatsin ta pikalt pasūtīju viņu ratā

kuivetu adj {kuivetu, kuivetut, kuivetuid} kalsns, izkaltis ∙ habras kuivetu poisike trausls, kalsns puisītis; pikad kuivetud sõrmed gari, kalsni pirksti

`peen adj {peene, `peent, `peeni} 1. smalks, sīks ∙ peen jahu smalki milti; tibas peent vihma smidzināja smalks lietutiņš; peeneks hakitud muna smalki sakapāta ola; raha peeneks vahetama izmainīt naudu sīkāk 2. smalks, tievs ∙ peened oksad smalki zari; pikad peened sõrmed gari, smalki pirksti 3. smalks, izsmalcināts ∙ juveliiri peen töö smalks juveliera darbs; peen lõhnaõli smalkas smaržas; peen käitumine smalka uzvedība; värvitoonide peen harmoonia smalka krāsu toņu harmonija 4. (par balsi) smalks ∙ peen hääl smalka balss 5. smalks, viltīgs ∙ peen trikk smalks triks; ta pidas peent plaani viņš kala smalku plānu 6. smalki ∙ sellise autoga sõita oli väga peen braukt ar tādu automašīnu bija ļoti smalki

häälduma v tikt izrunātam ∙ vokaal hääldub pikalt patskanis tiek izrunāts gari

`kasvama v {`kasvada, kasvan} 1. augt ∙ laps kasvab bērns aug; metsas kasvab seeni mežā aug sēnes; juuksed on pikaks kasvanud mati ir izauguši gari; temast kasvas peagi kogenud juht viņš drīz izauga par pieredzējušu vadītāju; vanalinna ümber kasvasid kõrged büroohooned ap vecpilsētu pacēlās augstas biroju ēkas 2. pieaugt, palielināties ∙ sissetulekud kasvavad ienākumi pieaug; päikese aktiivsus on kasvanud saules aktivitāte ir palielinājusies 3. pāraugt ∙ tuul kasvas tormiks vējš pārauga vētrā 4. dīgt ∙ kartulid läksid soojas keldris kasvama kartupeļi siltā pagrabā sadīga

kodu|käija s (folklorā) miroņa gars ∙ vanas majas kollitanud kodukäijad vecā mājā spokojušies miroņu gari

kollitama v 1. spokoties ∙ vaimud kollitavad gari spokojas 2. baidīt ∙ ära kollita mind nende juttudega nebaidi mani ar tiem stāstiem 3. darīt raizes ∙ rahapuudus kollitas igal sammul naudas trūkums darīja raizes uz katra soļa

`kuub s {kuue, `kuube, `kuubi} (vīriešu) svārki ∙ vana kuub veci svārki; Mulgi meeste rahvarõivaste juurde kuulub pikk must kuub pie Mulgi novada tautastērpa pieder gari, melni svārki; kirju kuuega rähn dzenis ar raibiem svārkiem; maja saab värvimisel uue kuue māju nokrāsojot, tā iegūst jaunu skatu

`küüs s {küüne, `küünt, `küüsi} 1. nags ◦ akrüülküüs akrila nags ∙ pikad küüned gari nagi; küüsi lõikama griezt nagus; küünte seentõbi nagu sēnīšu slimība; küüsi närida grauzt nagus; karu küüned lāča nagi 2. (ķiploka) daiva ∆ küünte ja hammastega ar zobiem un nagiem; sattuma kellegi küünte vahele krist kāda nagos; küüsi külge lööma dabūt savos nagos

pikalt-|laialt adv gari un plaši

`näpp s {näpu, `näppu, `näppe} (rokas) pirksts ∙ näpp on paistes pirksts ir pietūcis; ära näita näpuga nerādi ar pirkstu; mina pole teda näpugagi puutunud es viņam neesmu ne pirkstu piedūris; raamat näpus grāmata rokā ∆ näpu otsast võtta pa rokai; näppe külge ajama palaist rokas; näppe kõrvetama apdedzināt pirkstus; näppude peale vaatama skatīties uz pirkstiem; näppu imema sūkāt īkšķi; näppu külge panema piedurt pirkstu; kellegi näpud on mängus kāds ir pielicis savu roku; näpud on põhjas būt tukšā; näpuga näitama rādīt ar pirkstu; näppe määrima smērēt pirkstus; näpud on puhtad rokas ir tīras; pikad näpud gari nagi; võta näpust! nekā nebija!; pikanäpumees zaglis

pidu b s {pidu, pidu, pidusid} palikšana, dzīvošana ∙ ei olnud tal linnaski pikka pidu, oli varsti maal tagasi nebija viņam arī pilsētā ilga palikšana, drīz bija laukos atpakaļ ∆ pikka pidu pidama gari runāt ~ ceremonēties

`vaim s {vaimu, `vaimu, `vaime} 1. gars, apziņa ∙ keha ja vaim miesa un gars; tema vaim läks segi viņš sajuka prātā 2. gars, iztēle, domas ∙ vaimus olen teiega domās esmu ar jums 3. gars, ievirze ◦ ajavaim laika gars ∙ kristlikus ateistlikus elama dzīvot ateisma garā; koolis valitses rahvuslik vaim skolā valdīja nacionāls gars 4. (cilvēks) gars, prāts ◦ suurvaim dižgars ∙ rahutu vaim nemiera gars; inimkonna suured vaimud cilvēces dižie prāti 5. gars, rēgs, velis ◦ majavaim mājas gars ∙ surnute vaimud mirušo gari; ta oli kindel, et nägi lossis vaimu viņš bija pārliecināts, ka redzējis pilī rēgu 6. (reliģijā) svētais gars ∆ vaim tuleb peale uznāk iedvesma; vaime välja kutsuma izsaukt garus; vaimust vaene garā nabags

`voogama v {voogata, `voogan} 1. viļņoties, bangot ∙ meri voogas rahutult jūra nemierīgi viļņojās; saarte ümber voogavad Vaikse ookeani veed ap salām bango Klusā okeāna ūdeņi; tee ääres voogab rukis ceļa malā viļņojas rudzi; pikad juuksed voogavad mööda selga alla gari mati viļņojas lejup pa muguru 2. plūst, uzvilnīt ∙ rahvas voogab mööda tänavaid tauta plūst pa ielām; kõlaritest voogas muusikat no skaļruņiem plūda mūzika; rahu voogas südamesse miers ieplūda sirdī; järve poolt voogab külma udu no ezera puses uzvilnī auksta migla 3. mudžēt ∙ laadaplats lausa voogas inimestest tirgus laukums mudžēja no cilvēkiem

heietama v 1. vērpt ∙ villa heietama vērpt vilnu 2. vērpt, spriedelēt ∙ vanataat heietas pikalt ja laialt oma mälestusi vecītis gari un plaši vērpa savas atmiņas

igavalt adv garlaicīgi ∙ ta räägib pikalt ja igavalt viņš runā gari un garlaicīgi

jorutama v 1. (dziedāt) rūkt, vilkt ∙ lauluviisi jorutama rūkt melodiju 2. spriedelēt, tarkšķēt ∙ ta jorutab pikalt-laialt viņš spriedelē gari un plaši 3. tūļāties, kavēties, vilcināties ∙ hakkame minema, ära joruta! ejam, netūļājies!

`koib s {koiva, `koiba, `koibi} stilbs ∙ jänesel on pikad koivad zaķim ir gari stilbi; mees sirutas oma koivad laua all välja vīrs zem galda iztiepa savus stilbus ∆ oma koibi koristama aizvākties

ohe b s {`ohte, ohet, `ohteid} akots ∙ odral on pikad ohted miežiem ir gari akoti

üll adv virsū, mugurā ∙ meestel olid pikad mantlid üll vīriem mugurā bija gari mēteļi