[ETLV] Eesti-läti sõnaraamat
|
|
?! Küsitud kujul või valitud artikli osast otsitut ei leitud, kasutan laiendatud otsingut.
Leitud 76 artiklit
arutu b adv milzīgi, neskaitāmi ∙ arutu pikk järjekord milzīgi gara rinda; arutu palju rahvast koos neskaitāmi daudz cilvēku kopā
ees a adv pa priekšu, priekšā ∙ poiss ajab lehma enda ees zēns dzen govi sev pa priekšu; mul seal mitu tuttavat ees man tur vairāki paziņas priekšā; pikk päev ees gara diena priekšā ∆ ees ja taga priekšā pakaļā
eri|pärane adj savdabīgs, īpatnējs ∙ autori eripärane stiil autora savdabīgais stils; joogil oli eripärane maitse dzērienam bija īpatnēja garša
ga`raaž s {garaaži, ga`raaži, ga`raaže} garāža ◦ allmaagaraaž pazemes garāža; garaažiboks garāžas bokss ∙ panin auto garaaži noliku mašīnu garāžā
granaat|punane adj granātsarkans ∙ tal oli seljas pikk granaatpunane kleit viņai mugurā bija gara, granātsarkana kleita
vastu hakkama 1. pretoties, iebilst ∙ relvadega vastu hakkama pretoties ar ieročiem; poiss ei söandanud vanemaile vastu hakata zēns neuzdrīkstējās iebilst vecākiem 2. būt nepatīkamam, izraisīt nepatiku ∙ toidu maitse ja lõhn hakkasid vastu ēdiena garša un smarža bija nepatīkama
haruldaselt adv reti, neparasti ∙ haruldaselt maitsev kala neparasti garšīga zivs
hea b adj {hea, head, häid} 1. labs ◦ imehea brīnumlabs ∙ hea matemaatik labs matemātiķis; hea tervis laba veselība; hea teenindamine laba apkalpošana; hea tuttav labs paziņa; ta ostis endale hea pesumasina viņš nopirka sev labu veļasmašīnu; ühel heal päeval kādā jaukā dienā; head aega! uz redzēšanos!; head isu! labu ēstgribu!; head õhtut! arlabvakar!; head ööd! arlabunakti!; head uut aastat! laimīgu jauno gadu!; head reisi! laimīgu ceļu! 2. krietns ∙ hea summa raha krietna naudas summa; hea aasta eest pirms krietna gada 3. labi ∙ vein maitses hea vīns garšoja labi; terava vikatiga on hea niita ar asu izkapti labi pļaut; sul hea naerda, rääkida tev viegli smieties, runāt ∆ heaks arvama uzskatīt par pareizu, labpatikt; heaks kiitma atzīt par labu; heaks tegema vērst par labu; heaks võtma ņemt par labu, labpatikt; hea küll nu labi; hea seisma rūpēties, aizstāvēt; niisama hea tikpat labs
`hiid s {hiiu, `hiidu, `hiide} 1. milzis, milzenis ◦ muinashiid pasaku milzis; vaimuhiid gara milzis ∙ mees oli lausa hiid vīrs bija īsts milzis 2. (astronomijā) milzis, milzu zvaigzne ∙ punased hiiud sarkanie milži
imal adj {imala, imalat, imalaid} salkans ∙ banaanil on veidi imal maitse banānam ir iesalkana garša; imalad sõnad salkani vārdi
ise|äranis adv 1. īpaši, sevišķi ∙ iseäranis pikk habe īpaši gara bārda; iseäranis sõbralik inimene sevišķi draudzīgs cilvēks 2. it īpaši, it sevišķi ∙ mu tervis on halb, iseäranis praegu mana veselība ir slikta, it īpaši patlaban; mõnikord, iseäranis kevadel igatses ta merele reizēm, it sevišķi pavasaros, viņš ilgojās pēc jūras
isukas adj {isuka, isukat, isukaid} 1. ar labu ēstgribu, ar labu apetīti ∙ paranev haige on isukas atlabstošajam slimniekam ir laba ēstgriba 2. garšīgs, kārs ∙ isukas matsutamine garšīga šmakstināšana 3. cītīgs, aizrautīgs
joru s {joru, joru, jorusid} 1. rūkoņa, dūkoņa ∙ ühetooniline torupilli joru vienmuļa dūdu rūkoņa; mina laulan sõnu, teie ajage joru es dziedu vārdus, jūs velciet līdzi 2. (apnicīgs, daudzreiz dzirdēts) dziesma, runāšana ∙ ikka vana joru atkal vecā dziesma 3. sar rinda, virkne, strīpa ∙ pikk autode joru gara automašīnu rinda; neil on terve joru lapsi viņiem ir vesela strīpa bērnu; töötasime mitu nädalat jorus strādājām vairākas nedēļas pēc kārtas
jäine adj {jäise, jäist, jäiseid} ledains, apledojis, ledus- ∙ jäine tuul ledains vējš; ronisime üles mööda jäist nõlva rāpāmies augšup pa apledojušo nogāzi; jäine läikiv koorik puuokstel spīdīga ledus garoziņa uz koku zariem
`koor a s {koore, `koort, `koori} 1. miza ∙ arbuusi koor arbūza miza; paksu koorega õunad āboli ar biezu mizu 2. garoza ∙ Maa kattus tahke koorega Zeme pārklājās ar cietu garozu; aju suurte poolkerade koor smadzeņu lielo pusložu garoza 3. čaula ∙ väline koor on sageli petlik ārējā čaula bieži ir mānīga 4. čaumala ∙ muna on tugeva koorega ola ir ar stipru čaumalu; noortel pähklitel on veel koor pehme jauniem riekstiem čaumala vēl ir mīksta
koorik s {kooriku, koorikut, koorikuid} 1. garoza, kārtiņa ∙ õhukese krõbeda koorikuga leib maize ar plānu, kraukšķīgu garozu; öökülm tõmbas lumele kõva kooriku peale salnas uzvilka sniegam cietu garoziņu 2. krevele ∙ haavale on tekkinud koorik uz brūces ir izveidojusies krevele 3. čaula ∙ vähi keha katab paks koorik vēža ķermeni klāj bieza čaula; koorikute teooria čaulu teorija
lehe|küljeline adj {-küljelise, -küljelist, -küljelisi} 1. lappusi garš ∙ kahe ja poole leheküljeline kiri divas ar pusi lappuses gara vēstule 2. lappusi liels ∙ leheküljelised illustratsioonid lappusi lielas ilustrācijas
`liig a s {liia, `liiga, `liigu} 1. pārpalikums, liekais ∙ ta pühkis liia paberiga ära viņš noslaucīja pārpalikumu ar papīru; kui kleit on ülearu pikk, võib liia alt ära lõigata ja kleita ir pārāk gara, lieko var nogriezt 2. pārbagātība ∙ mikroelementide liig mullas mikroelementu pārbagātība augsnē ∆ liiale minema pārspīlēt; liiga tegema darīt pāri ~ kaitēt
maa|ilm s 1. pasaule ◦ antiikmaailm antīkā pasaule; ärimaailm biznesa pasaule; fantaasiamaailm fantāzijas pasaule; vaimumaailm gara pasaule ∙ maailma loomine pasaules radīšana; ta reisis mööda maailma ringi viņš ceļoja apkārt pa pasauli; ta peab ennast maailma nabaks viņš uzskata sevi par pasaules nabu 2. sar milzums, milzum daudz ∙ aega on rongini veel maailm līdz vilcienam ir vēl milzum daudz laika ∆ maailma soojaks kütma glābt visu pasauli; mitte maailmaski nemūžam; teise maailma saatma aizsūtīt uz viņpasauli
maa|koor a s Zemes garoza ∙ maakoore kihid Zemes garozas slāņi
maha|jäämus s {-jäämuse, -jäämust, -jäämusi} atpalicība ∙ vaimne mahajäämus garīga atpalicība; majanduslik mahajäämus ekonomiska atpalicība
`maik s {maigu, `maiku, `maike} garša, piegarša ∙ suus oli vastik maik mutē bija riebīga garša; poliitilise maiguga anekdoodid anekdotes ar politisku piegaršu ∆ maiku suhu saama dabūt āķi lūpā; mitte maikugi ne nieka, ne druskas
maitse s {maitse, maitset, maitseid} 1. garša ◦ kõrvalmaitse piegarša; maitseretseptor garšas receptors ∙ magus maitse salda garša; ravimist on mõru maitse suus no zālēm mutē ir rūgta garša; ta lisas supile maitse järgi pipart viņš piebēra zupai piparus pēc garšas 2. gaume ◦ kunstimaitse mākslinieciskā gaume; värvimaitse krāsu gaume ∙ see on minu maitse järgi tas ir manā gaumē; halb maitse slikta gaume; maitse üle ei vaielda par gaumi nestrīdas
`maitsma v {`maitsta, maitsen} 1. garšot, nogaršot ∙ maitse, kas supp on piisavalt soolane nogaršo, vai zupa ir pietiekami sāļa; ma ainult maitsen es tikai pagaršošu 2. garšot, būt garšīgam ∙ võileivad maitsesid hästi sviestmaizes bija garšīgas; söö, kui maitseb ēd, ja garšo; lasime toidul hea maitsta ēdām ar lielu apetīti; kala maitses traani järele zivs garšoja pēc trāna 3. baudīt ∙ konjakit maitstakse tilkhaaval konjaku bauda pa lāsītei; noorust ma ei saanudki maitsta jaunību tā arī neizbaudīju; keelatud vilja maitsma nobaudīt aizliegto augli
maitsmine s {maitsmise, maitsmist, maitsmisi} (maņa) garša ∙ maitsmine on imikul rohkem arenenud kui haistmine zīdainim garša ir attīstīta vairāk nekā oža
maitsmis|meel s garša, garšas sajūta
`mekk s {meki, `mekki, `mekke} sar garša, piegarša ∙ pane soola juurde, siis on toidul hoopis teine mekk pieliec sāli, tad ēdienam būs pavisam cita garša
`mekkima v {`mekkida, mekin} 1. garšot, pagaršot ∙ anna mulle ka mekkida iedod man arī pagaršot 2. garšot, būt garšīgam ∙ toit mekkis hästi ēdiens garšoja labi
mõrkjas b adj {mõrkja, mõrkjat, mõrkjaid} rūgtens ∙ mõrkjas maitse rūgtena garša; mõrkjad mälestused rūgtas atmiņas
mõru adj {mõru, mõru, mõrusid} rūgts, sūrs, sīvs ∙ mõru kurk rūgts gurķis; mõru kohv rūgta kafija; mõru maitse suus sīva garša mutē; mõru mälestus sūras atmiņas
nõtrus s {nõtruse, nõtrust, nõtrusi} vājums, vārgums ◦ vanadusnõtrus vecuma marasms; vaimunõtrus gara vājums
nüridus s {nüriduse, nüridust, nüridusi} 1. trulums, neasums ∙ pliiatsi nüridus zīmuļa neasums; vaimne nüridus gara trulums 2. trulība ∙ ta tegeleb mingi nüridusega viņš nodarbojas ar kaut ko trulu
oma|moodi a adj savdabīgs, īpatnējs, neparasts ∙ teda valdas omamoodi rõõm viņu pārņēma neparasts prieks; puuviljal on omamoodi maitse auglim ir īpatnēja garša
opositsi`oon s {opositsiooni, opositsi`ooni, opositsi`oone} 1. opozīcija ◦ opositsioonipoliitik opozīcijas politiķis ∙ opositsioon uuendustele opozīcija pret jauninājumiem; opositsioon parlamendis opozīcija parlamentā; Marsi ja Maa opositsioon Marsa un Zemes opozīcija 2. val opozīcija ∙ vokaalide pikkuse ja lühiduse opositsioon patskaņu garuma un īsuma opozīcija
pihlakas s {pihlaka, pihlakat, pihlakaid} 1. (Sorbus) pīlādzis, pīlādžkoks 2. pīlādzis, pīlādžoga ∙ pihlakad on mõrkja maitsega pīlādžiem ir rūgtena garša
pika|kasvuline adj gara auguma-
pikkune adj {pikkuse, pikkust, pikkusi} 1. garš, garuma- ∙ viie kilomeetri pikkune võistlusdistants piecus kilometrus gara sacensību distance; saime kätte enam kui poolteise meetri pikkuse kala noķērām vairāk nekā pusotru metru garu zivi; tütar oli juba peaaegu ema pikkune meita bija jau gandrīz mātes augumā 2. ilgs ◦ tundidepikkune stundām ilgs ∙ kahe sajandi pikkune ajalugu divus gadsimtus ilga vēsture
pikkus|kraad s garuma grāds
pinge s {`pinge, pinget, `pingeid} 1. spriedze, sasprindzinājums, spraigums ◦ pingelangus spriedzes kritums ∙ vaimne pinge garīga spriedze; ta elab suures pinges viņš dzīvo lielā spriedzē; see sündmus süvendab pinget šis notikums padziļina spriedzi; see ei paku mulle pinget tas mani neinteresē; vibunöör on pinges loka stiegra ir uzvilkta 2. spriegums ◦ kõrgepinge augstspriegums ∙ pinge võnkumine sprieguma svārstības; lubatav pinge pieļaujamais spriegums
saba s {saba, saba, sabu} 1. aste ◦ sabaots astes gals; sabasulg astes spalva ∙ koer liputas saba suns luncināja asti; saba jalgade vahele tõmbama iemiegt asti kājstarpē; sabas käima staigāt pakaļ; lennuki saba lidmašīnas aste; kleidi ilus, pikk saba oli märg kleitas skaistā, garā aste bija slapja; vagunid haagiti rongile sappa vagonus pieāķēja vilcienam astē 2. sar rinda ◦ kassasaba rinda pie kases; supisaba rinda pēc zupas ∙ sabas seisma stāvēt rindā; koridoris lookles pikk ootajate saba koridorā vijās gara gaidītāju rinda ∆ saba kergitama celt asti; saba liputama luncināt asti; saba selga võtma ņemt kājas pār pleciem
`samm s {sammu, `sammu, `samme} 1. solis ◦ tantsusamm dejas solis; rivisamm ierindas solis ∙ lapse esimesed sammud bērna pirmie soļi; samm kõrvale solis sānis; sammu lisama pielikt soli; tuba oli kuus sammu pikk ja neli lai istaba bija sešus soļus gara un četrus plata; see oli väga õige samm tas bija ļoti pareizs solis; sammu ratsutama jāt soļos 2. tehn solis ◦ keermesamm vītnes solis; needisamm kniežu solis ∙ hammasratta hammaste samm zobrata zobu solis ∆ igal sammul ik uz soļa; sammu pidama iet vienā solī
senti|meeter s 1. (garuma mērvienība) centimetrs ∙ mõõdud on esitatud sentimeetreis mēri ir norādīti centimetros 2. sar (drēbnieku mērlente) centimetrs ∙ õmbleja võttis mõõdud sentimeetriga šuvējs noņēma mērus ar mērlenti
sugulus s {suguluse, sugulust, sugulusi} radniecība ◦ hingesugulus dvēseļu radniecība; veresugulus asinsradniecība ∙ kauge sugulus tāla radniecība; eesti ja soome keele sugulus igauņu un somu valodas radniecība; vaimne sugulus gara radniecība
suletus s {suletuse, suletust, suletusi} noslēgtība ∙ ruumi suletus telpas noslēgtība; vaimne suletus garīga noslēgtība
suurus s {suuruse, suurust, suurusi} 1. lielums ◦ arvsuurus skaitlisks lielums; elusuurus dabiskais lielums ∙ riigi territooriumi suurus valsts teritorijas lielums; mitmes suuruses klaaspurgid dažāda lieluma stikla burkas; konstantne suurus konstants lielums 2. izmērs ∙ ta ei saanud ülikonda, polnud sobivat suurust viņš nedabūja uzvalku, nebija piemērota izmēra 3. lielums, diženums ◦ hingesuurus dvēseles diženums; vaimusuurus gara diženums ∙ linna kadunud suurus pilsētas zudušais diženums 4. slavenība, zvaigzne ∙ vastuvõtule kutsuti kõik kohalikud suurused uz pieņemšanu uzaicināja visas vietējās slavenības
suutmatus s {suutmatuse, suutmatust, suutmatusi} nespēja, nevarība, neprasme ∙ suutmatus ülesannet lahendada nespēja atrisināt uzdevumu; vaimne suutmatus garīga atpalicība
särtsakas adj {särtsaka, särtsakat, särtsakaid} 1. spridzīgs, dedzīgs, enerģisks ∙ särtsakas ja elurõõmus naine dedzīga un dzīvespriecīga sieviete; särtsakas maitse ugunīga garša; särtsakad värvid spilgtas krāsas 2. asprātīgs, dzirkstīgs ∙ särtsakad naljad asprātīgi joki
tegija a s {tegija, tegijat, tegijaid} 1. darītājs ◦ õnnistegija pestītājs ∙ vaimse töö tegija garīga darba darītājs; tööd oli palju, aga tegijaid vähe darba bija daudz, bet darītāju maz 2. sar meistars ◦ tipptegija izcils meistars ∙ muusikute hulgas on tal tõsise tegija maine mūziķu vidū viņam ir nopietna meistara slava
täis|pikk adj 1. pilna garuma-, pilns ∙ õpilased ei tee täispikki tööpäevi skolēni nestrādā pilnu darbadienu 2. pilnmetrāžas- ∙ täispikk film pilnmetrāžas filma
vahe|kord s 1. attiecība, samērs ∙ pikkuse ja laiuse vahekord garuma un platuma attiecība 2. attiecības ◦ töövahekord darba attiecības ∙ inimese vahekord ümbritseva loodusega cilvēka attiecības ar apkārtējo dabu; ta ei taha ülemusega vahekordi rikkuda viņš negrib bojāt attiecības ar priekšnieku 3. attiecības, sakars ◦ intiimvahekord intīmas attiecības ∙ nad olid vahekorras viņiem bija sakars
vaimne adj {vaimse, vaimset, vaimseid} garīgs ∙ vaimsed huvid garīgas intereses; vaimne tasakaalutus garīga nelīdzsvarotība
vaimu|anne s gara spējas, gara dāvanas ∙ hiilgavad vaimuanded spožas gara spējas
vaimu|haigus s garīga slimība
vaimu|hiiglane s gara milzis
vaimu|ilm s gara pasaule
vaimu|jõud s gara spēks
vaimu|nõrkus s gara vājums
vaimu|rikkus s 1. asprātība, atjautība 2. gara bagātība
vaimu|selgus s gara skaidrība, apskaidrība
vaimu|silm s pārn gara acis ∙ ta näeb vaimusilmas oma lapsepõlve viņš gara acīm redz savu bērnību
vaimu|suurus s gara diženums
vaimu|vaesus s gara nabadzība
vana|vara s 1. senlietas 2. gara mantas
vare a s {vare, varet, varesid} grēda ∙ pikk vare suuri kivimürakaid gara lielu akmens bluķu grēda; põllult korjati kive ja laoti varedesse no lauka vāca akmeņus un krāva grēdās
`verst s {versta, `versta, `versti} (garuma mērvienība) versts
viha b adj {viha, viha, vihasid} rūgts, sūrs, sīvs ∙ viha tee rūgta tēja; viha maitse on suus rūgta garša mutē
võrdne adj {võrdse, võrdset, võrdseid} vienlīdzīgs, līdzvērtīgs, vienāds ∙ ta lõikas koogi neljaks võrdseks osaks viņš sagrieza kūku četrās vienādās daļās; võrdse pikkusega puud vienāda garuma koki; kaks korda kaks on võrdne neljaga divreiz divi ir četri
võrratult adv 1. nesalīdzināmi ∙ võrratult tähtsam nesalīdzināmi svarīgāks 2. lieliski, fantastiski ∙ söök maitses võrratult ēdiens garšoja lieliski
juurde võtma 1. papildināt, ņemt klāt, ņemt papildus ∙ supp on nii maitsev, võtan veel pool taldrikut juurde zupa ir tik garšīga, paņemšu vēl pusi šķīvja 2. padarīt intensīvāku, palielināt ∙ mootor võttis tuure juurde dzinējs uzņēma apgriezienus 3. (svarā) pieņemties ∙ naine oli kaalus kõvasti juurde võtnud sieviete bija stipri pieņēmusies svarā
`väänlema v {väänelda, `väänlen} 1. locīties, vīties ∙ õnge otsas väänlev vihmauss slieka, kas lokās uz āķa; ukse taga väänles pikk järjekord aiz durvīm aizlocījās gara rinda; rada väänles põõsaste vahel taka vijās starp krūmiem 2. grozīties, mētāties ∙ väänles öö läbi unetult voodis viņš visu nakti grozījās gultā
`vürts s {vürtsi, `vürtsi, `vürtse} 1. virces, garšvielas ∙ suu hõõgus kangetest vürtsidest mute kvēloja no asajām garšvielām 2. garša, asums ∙ lirjaniku sõnavara annab teosele mingi ainulaadse vürtsi rakstnieka vārdu lietojums piešķir darbam unikālu garšu; ta lisas oma lugudesse vürtsiks natuke sensatsiooni asumam viņš pievienoja saviem stāstiem nedaudz sensācijas
ühe|pikkune adj 1. viena garuma-, vienāda garuma- ∙ kevadisel pööripäeval on päev ja öö ühepikkused pavasara saulgriežos diena un nakts ir vienā garumā 2. viena auguma-, vienāda auguma- ∙ ühepikkused poisid viena auguma zēni
üht|pidi adv 1. vienā virzienā ∙ paat vajus ühtpidi kaldu laiva sasvērās uz vienu pusi; ühtpidi oli tuba pikem kui teistpidi vienā virzienā istaba bija garāka nekā otrā virzienā 2. vienā veidā ∙ ta otsustas ühtpidi, aga toimis siiski teisiti viņš nolēma vienu, bet rīkojās tomēr citādi 3. no vienas puses ∙ ühtpidi on tema käitumine mõistetav no vienas puses, viņa uzvedība ir saprotama
üle|pingutus s 1. pārpūle, pārmērīgs sasprindzinājums ∙ vaimne ülepingutus garīga pārpūle 2. pārspīlējums
üli|pikk adj 1. ļoti garš, īpaši garš ∙ ülipikk vagunirida ļoti gara vagonu rinda 2. ļoti ilgs, ārkārtīgi ilgs ∙ ülipikk eluiga ļoti ilgs mūžs 3. val pārgarš ∙ ülipikk silp pārgara zilbe
`ürt s {ürdi, `ürti, `ürte} 1. (ārstnieciskā auga vai garšauga) laksts 2. ārstniecisks augs, garšaugs ◦ ürditee ārstnieciskā tēja; ürdisool garšvielu sāls
