?! Küsitud kujul või valitud artikli osast otsitut ei leitud, kasutan laiendatud otsingut.
Leitud 39 artiklit
aheldama v savažot, iekalt važās ∙ aheldatud käed važās saslēgtas rokas; fantaasiat ei ahelda miski fantāziju nekas nesavažo; haigus aheldas ta voodisse slimība piekala viņu pie gultas
ahh intj ai, ak ∙ ahh, ei midagi ai, nekas
ei|keegi s (par dzīvām būtnēm) nekas ∙ sa oled minu jaoks eikeegi tu man esi nekas
ei|miski b pr nekas ∙ nad nõudsid palka eimillegi eest viņi pieprasīja algu par neko
eksitama v 1. maldināt ∙ poiss ei lase ennast eksitada zēns neļauj sevi maldināt 2. likt nomaldīties ∙ tuisk eksitas sõitjad teelt kõrvale putenis lika braucējiem nomaldīties no ceļa 3. aizvilināt ∙ ta eksitas sõbra jooma viņš aizvilināja draugu iedzert 4. traucēt ∙ miski ei eksitanud mind magama jäämast nekas man netraucēja aizmigt
enese|usaldus s pašpārliecinātība ∙ miski ei suutnud ta eneseusaldust kõigutada nekas nespēja satricināt viņa pašpārliecinātību
heaks|kiit s 1. atzinība ∙ heakskiitu pälvima izpelnīties atzinību 2. piekrišana, akcepts ∙ ilma isa heakskiiduta ei toimunud majas midagi bez tēva piekrišanas mājā nekas nenotika
järele jätma 1. atstāt, atlicināt ∙ sõda on linnast ainult varemed järele jätnud karš ir atstājis no pilsētas tikai drupas; kõike ei jõutud ära süüa, muist jäeti järele visu nespēja apēst, daļu atlicināja; miski ei kao jätmata järele jälgegi nekas nepazūd, neatstājot pat pēdas 2. izbeigt, pārstāt, rimties ∙ jäta kohe järele! tūlīt pat izbeidz!; laps jättis peagi nutu järele bērns drīz vien pārstāja raudāt
kaotus s {kaotuse, kaotust, kaotusi} 1. zaudējums ∙ kodu kaotust ei korva miski māju zaudējumu neatsver nekas; väeosa kaotused esimeses lahingus olid tühised karaspēka daļas zaudējumi pirmajā kaujā bija niecīgi 2. zudums ◦ ajakaotus laika zudums; mälukaotus atmiņas zudums 3. sakāve ∙ mäng lõppes kaotusega spēle beidzās ar sakāvi; armee sai ühe kaotuse teise järel armija cieta vienu sakāvi pēc otras
katki adv 1. pušu ∙ lehm tõmbas keti katki govs pārrāva pušu ķēdi; ta murdis kukkudes käeluu katki viņš krītot pārlauza rokas kaulu 2. saplīsis ∙ pudel läks kukkudes katki pudele nokrītot saplīsa; laps tegi kogemata mänguasja katki bērns netīšām saplēsa rotaļlietu 3. pusratā, pārtrauktā stāvoklī ∙ poiss jättis õppimise katki zēns pameta mācības pusratā; streikijad jätsid töö katki streikotāji pārtrauca darbu 4. slikti, nekārtībā ∙ kõik on korras, katki pole veel midagi viss ir kārtībā, nekas vēl nav slikti; kui juba tema nii räägib, siis peab midagi katki olema ja jau viņš tā runā, kaut kas nav kārtībā
keegi pr {kellegi, kedagi} kāds ∙ keegi koputas kāds klauvēja; ei keegi neviens; mitte keegi neviens; ära räägi sellest mitte kellelegi nestāsti par to nevienam; kaovad, kuhu keegi pazūd kur nu kurais; ta laenas raha kelleltki sõbralt viņš aizņēmās naudu no kāda drauga; keegi kurat ei saa sellest aru pats velns tur neko nevar saprast; niisugune pole kellegi isa, kes oma lapse unustab tas nav nekāds tēvs, kas aizmirst par savu bērnu; tal pole häda kedagi nekas viņam nekaiš ∆ ega siis kedagi ko tur daudz
kergelt adv 1. viegli ∙ öösel oli kergelt sadanud naktī bija viegli uzsnidzis; ta oli kergelt vintis viņš bija viegli iereibis; kõik olid kergelt riides visi bija viegli ģērbušies; sain kergelt haavata mani viegli ievainoja; kergelt teenitud raha viegli nopelnīta nauda; ta ei saavutanud elus midagi kergelt viņam nekas dzīvē nenācās viegli 2. mazliet ∙ kergelt lonkama mazliet pieklibot; olukord oli kergelt koomiline situācija bija mazliet komiska
kõigutama v 1. šūpot ∙ tuul kõigutab puude latvu vējš šūpo koku galotnes; lained kõigutavad paati viļņi šūpo laivu; isa kõigutab laitvalt pead tēvs nosodoši šūpo galvu; kellegi autoriteeti kõigutama šūpot kāda autoritāti 2. likt svārstīties, satricināt ∙ miski ei suuda kõigutada minu usku nekas nespēj satricināt manu ticību
kõrval b pop 1. blakus, pie ∙ tee kõrval on metsasalu blakus ceļam ir meža puduris; lauda kõrval on kuur blakus kūtij ir šķūnis; ta oli päev päeva kõrval ametis viņš dienu no dienas bija savā amatā; õlg õla kõrval plecu pie pleca 2. blakus, līdzās ∙ minu töö ei ole sinu oma kõrval midagi mans darbs līdzās tavam nav nekas; mis sina tema kõrval ka oled kas gan tu esi līdzās viņam 3. līdztekus ∙ pedagoogitöö kõrval tegeles ta sordiaretusega līdztekus pedagoga darbam viņš nodarbojās ar selekcionēšanu
käe|käik s 1. dzīve, dzīves gaita ∙ ta päris sugulaste tervise ja käekäigu järele viņš taujāja par radinieku veselību un dzīvi; tema edaspidisest käekäigust pole midagi teada par viņa turpmāko dzīvi nekas nav zināms 2. darbība ∙ seltsi käekäik biedrības darbība
`leid a s {leiu, `leidu, `leide} atradums ◦ juhuleid nejaušs atradums ∙ arheoloogilised leiud arheoloģiskie atradumi; analüüs on leiuta analīzē nekas nav atrasts
lohutus s {lohutuse, lohutust, lohutusi} mierinājums ◦ lohutusauhind mierinājuma balva ∙ miski ei pakkunud talle lohutust nekas nesniedza viņam mierinājumu
midagi →
miski1. kaut kas ∙ midagi ta ju teadis kaut ko taču viņš zināja 2. (noliegumā) nekas ∙ ta ei paistnud millegagi silma viņš ne ar ko neizcēlās
miski pr {millegi ~ miski, midagi ~ miskit, miskeid} 1. kaut kas ∙ miski teeb talle muret kaut kas sagādā viņam raizes 2. (noliegumā) nekas ∙ selle haiguse vastu ei aita miski pret šo slimību nekas nelīdz; ta ei paistnud millegagi silma viņš ne ar ko neizcēlās 3. sar kaut kāds ∙ anna miski kauss, kuhu suppi panna iedod kādu bļodu, kur ieliet zupu 4. sar (noliegumā) nekāds ∙ teda ei peata miski vägi nekāds spēks viņu neapturēs 5. sar apmēram, kaut kur ∙ ta võib midagi sada kilo kaaluda viņš var svērt apmēram simt kilogramu
`murdma v {`murda, murran} 1. lauzt ∙ torm murrab puid vētra lauž kokus; tüdruk murdis peenralt lille meitene noplūca dobē puķi; tema optimismi ei suutnud miski murda viņa optimismu nekas nespēja salauzt; kontides murrab kaulus lauž; lepingut murdma lauzt līgumu; sõna murdma lauzt vārdu; murdsin šokolaaditahvli tükkideks salauzu šokolādes tāfelīti gabaliņos 2. locīt, liekt, lauzīt ∙ murdsin paberilehe pooleks salocīju papīra lapu uz pusēm; naine murdis ahastades käsi sieviete izmisumā lauzīja rokas; keelt murdma lauzīt valodu 3. (censties tikt uz priekšu) lauzties ∙ üritasin kassani murda mēģināju izlauzties līdz kasei; öösel murti akna kaudu suvilasse naktī ielauzušies vasarnīcā pa logu 4. plēst, plosīt ∙ hunt murdis lamba vilks noplēsa aitu 5. plēsties, rauties ∙ ta murrab tööd teha viņš raujas ar darbiem 6. novec (poligrāfijā) aplauzt
märkimis|väärne adj ievērojams, ievērības cienīgs ∙ märkimisväärne edu ievērojami panākumi; midagi märkimisväärset eile ei toimunud nekas ievērības cienīgs vakar nenotika
mööda c pop 1. pa ∙ ta eksles kogu päeva metsa mööda viņš visu dienu maldījās pa mežu 2. pa, pēc, atbilstoši ∙ miski pole tema meelt mööda nekas nav viņam pa prātam; minu mäletamist mööda oli see möödunud suvel cik es atceros, tas bija pagājušovasar
nii|sugune pr šāds, tāds ∙ midagi niisugust ei juhtunud nekas tāds nenotika; meil pole niisuguseid ruume, kus külalisi vastu võtta mums nav tādu telpu, kur uzņemt viesus
ära nägema 1. dabūt redzēt, apskatīt ∙ Niagara kose olen oma silmaga ära näinud Niagāras ūdenskritumu esmu apskatījis savām acīm 2. (pavisam) noskatīties ∙ ma nägin nüüd ka selle filmi ära tagad es arī noskatījos to filmu 3. redzēt, paredzēt ∙ nägin ära, et sellest ei tule midagi välja redzēju, ka no tā nekas neiznāks
`oht s {ohu, `ohtu, `ohte} briesmas, draudi ∙ otsene oht tieši draudi; ohtu sattuma nonākt briesmās; siin olete väljaspool ohtu te jums nekas nedraud
painutama v 1. liekt, saliekt ∙ lumekoorem painutas oksad looka sniega nasta salieca kokus līkumā; ta painutas pea rinnale viņš nolieca galvu uz krūtīm; tema uhkust ei suuda miski painutada viņa lepnumu nekas nespēj saliekt 2. locīt ∙ tuul painutab puid vējš loka kokus
peale c pop 1. (virziens) uz ∙ sa astusid mu jala peale tu uzkāpi man uz kājas; ta tõttas rongi peale viņš steidzās uz vilcienu; ta on kõik lapsed aidanud otsa peale viņš palīdzējis nostāties uz kājām visiem bērniem; koerad haukusid võõra peale suņi rēja uz svešinieku; see tee läheb Pärnu peale šis ceļš iet uz Pērnavu; ta läks inglise keele peale üle viņš pārgāja uz angļu valodu; hea õnne peale uz labu laimi; kära peale jooksis palju rahvast kokku uz traci saskrēja daudz ļaužu 2. (virziens) virsū, virs ∙ koor kerkib piima peale krējums paceļas virs piena 3. attālumā ∙ oli nii pime, et paari sammu peale polnud midagi näha bija tik tumšs, ka pāris soļu attālumā nekas nebija redzams 4. no, pēc ∙ ärkasin uksekella helistamise peale pamodos no durvju zvana zvanīšanas; ta tegi seda minu nõudmise peale viņš to izdarīja pēc mana pieprasījuma 5. par ∙ ta mõtleb tuleviku peale viņš domā par nākotni 6. līdz ∙ ta jõi oma klaasi poole peale viņš izdzēra savu glāzi līdz pusei 7. kopš, no ∙ eilsest peale sajab kopš vakardienas līst; sellest ajast peale kopš tā laika; tuleb uuesti otsast peale alata jāsāk atkal no sākuma
pole →
ei olenav ∙ mul pole aega man nav laika;
park pole suur parks nav liels;
pole midagi, valu läheb üle nekas,
sāpes pāriet
püha b adj {püha, püha, pühi} svēts ∙ talle pole miski püha viņam nekas nav svēts; püha kohustus svēts pienākums; oh seda püha lihtsameelsust! ak, šī svētā vientiesība!; püha sõda svētais karš; sa püha taevas! svētā debess!
seadus|andlus s {-andluse, -andlust, -andlusi} 1. jur likumdošana ∙ seadusandluse alused likumdošanas pamati 2. likumdošana, likumi ∙ nende probleemide kohta pole meie seadusandluses midagi öeldud par šīm problēmām mūsu likumdošanā nekas nav teikts
seda|moodi b adv tā, tādā veidā ∙ sedamoodi ei tule tööst midagi välja tā no darba nekas neiznāks; paistab sedamoodi, et hakkab sadama rādās, ka līs
taha b pop 1. (virziens) aiz ∙ ta istus minu taha viņš apsēdās aiz manis; ma ei saanud niiti nõela taha es nevarēju ievērt diegu adatā; kõrva taha panema likt aiz auss 2. (virziens) pie ∙ ta istus jälle raamatute taha viņš sēdās atkal pie grāmatām 3. attālumā ∙ mõnekümne sammu taha ei olnud midagi kuulda pārdesmit soļu attālumā nekas nebija dzirdams 4. dēļ ∙ raha taha ehitus seisma ei jää naudas dēļ celtniecība neapstāsies
`tuhk s {tuha, `tuhka, `tuhki} 1. pelni ∙ vulkaaniline tuhk vulkāniskie pelni; ta puistas tuha põõsaste alla viņš izkaisīja pelnus zem krūmiem; linn on tuhast tõusnud pilsēta ir pacēlusies no pelniem; ta tormas tuhk ja tolm minema viņš aizdrāzās, ka noputēja vien 2. nieks, nekas ∙ ta ei tea tuhkagi viņš nezina nenieka; tuhka ta mõtles neko viņš nedomāja; tuhka temaga! dievs ar viņu!; sellest ei tule küll tuhkagi välja no tā nu gan nekas neiznāks ∆ tuhka pähe raputama kaisīt pelnus uz galvas
välja tulema 1. iznākt, nākt ārā ∙ karu tuli koopast välja lācis iznāca no alas 2. atrasties, tikt atrastam ∙ kadunud raamat tuli lõpuks välja pazudusī grāmata beidzot atradās 3. iziet, izkļūt, tikt ārā ∙ ta tuli olukorrast auga välja viņš izkļuva no situācijas ar godu 4. sanākt, izdoties ∙ katse tuli välja eksperiments izdevās; sellest ei tule midagi head välja no tā nekas labs nesanāks 5. iztikt ∙ palgaga ei tule välja, peab lisatööd otsima ar algu nevar iztikt, jāmeklē papilddarbs 6. sanākt, izrādīties, atklāties ∙ tuleb välja, et tal oli õigus iznāk, ka viņam bija taisnība 7. nākt klajā, nākt atklātībā, izpaust ∙ ta tuli oma ettepanekuga välja viņš nāca klajā ar savu priekšlikumu 8. nākt klajā, tikt izdotam
tumestama v aptumšot, padarīt tumšu ∙ taevast tumestasid pilved debesis aptumšoja mākoņi; miski ei tumestanud nende õnne nekas neaptumšoja viņu laimi
tühi a s {tühja, `tühja, `tühje} 1. nekas, nieks ∙ ta pärib igasugu tühja viņš prašņā visādus niekus; pea on tühja täis galvā ir pilnīgs tukšums; ta ei mäleta tühjagi viņš nenieka neatceras 2. jupis, velns ∙ tühi teda võtku! jupis viņu rāvis!; ta saatis joodiku kus tühi viņš pasūtīja dzērāju pie visiem velniem ∆ tühi seda teab vilks viņu zina
vabandama v 1. atvainot, attaisnot ∙ vabandage, kuidas oli teie nimi? atvainojiet, kā bija jūsu vārds?; ma vabandan teid es jums piedodu; mitte miski ei vabanda tema sellist käitumist itin nekas neattaisno šādu viņa uzvedību; vabandav põhjus attaisnojošs iemesls 2. atvainoties, attaisnoties ∙ sa pead tema ees vabandama tev jāatvainojas viņam
vahetus a s {vahetuse, vahetust, vahetusi} 1. (darbā) maiņa ∙ vabrik töötab kahes vahetuses fabrika strādā divās maiņās; öine vahetus lõpetas töö nakts maiņa beidza darbu 2. maiņa, apmaiņa ◦ kaubavahetus preču apmaiņa; teabevahetus informācijas apmaiņa ∙ korterite vahetusest ei tulnud midagi välja no dzīvokļu maiņas nekas nesanāca 3. mija, nomaiņa ◦ aastavahetus gadumija ∙ sugupõlvede vahetus paaudžu maiņa; kirik on ehitatud 13. ja 14. sajandi vahetusel baznīca ir celta 13. un 14. gadsimta mijā 4. (apģērba) kārta ∙ tal oli kaasas kaks vahetust pesu viņam līdzi bija divas veļas kārtas
ära a adv 1. projām ∙ olin kolm aastat ära biju projām trīs gadus; tahan siit ära gribu projām no šejienes; võtan lapse sellest koolist ära ņemšu bērnu ārā no šīs skolas; ta on juba mitu kuud töölt ära viņš jau vairākus mēnešus nav darbā; tuul puhus lume ära vējš aizpūta sniegu; tuju läks ära noskaņojums mainījās; haigel on isu ära slimniekam nav apetītes 2. nost, no- ∙ ta pani raamatu ära viņš nolika grāmatu; teelt keerab ära kitsas rada no ceļa nogriežas šaura taciņa; tüdruk laskis oma patsi ära lõigata meitene lika nogriezt savu bizi; võtsin saapad ära novilku zābakus; habe tuleb ära ajada jānodzen bārda 3. iz- ∙ õlast ära käsi roka ir izmežģīta plecā 4. nekas tāds, nekas īpašs ∙ asi ta ära ei ole nav jau nekas tāds; mis see majaehitamine ka ära ei ole tā mājas būvniecība jau nav nekas īpašs