[ETLV] Estonian-Latvian Dictionary


Query: in

Sama päring läti-eesti sõnaraamatus

?! Küsitud kujul või valitud artikli osast otsitut ei leitud, kasutan laiendatud otsingut.
Leitud 68 artiklit

peale ajama 1. bērt virsū, liet virsū, likt virsū kartulikuhjale aeti muld peale kartupeļu kaudzei uzbēra zemi; laps on endale piima peale ajanud bērns ir uzlējis sev pienu; tünnile aeti vitsad peale mucai uzlika stīpas 2. (par sajūtu) uzdzīt ta ajab mulle hirmu peale viņš uzdzen man bailes; igav raamat ajab une peale garlaicīga grāmata uzdzen miegu 3. uzbraukt mootorrattur oli jalakäijale peale ajanud motociklists bija uzbraucis gājējam 4. uzrīdīt peremees oli koerad peale ajanud saimnieks bija uzrīdījis suņus
armsam s {armsama, armsamat, armsamaid} iemīļotais ta leidis endale uue armsama viņš atrada sev jaunu iemīļoto
asetama v 1. novietot ma asetasin toolid kõrvuti es novietoju krēslus vienu otram blakus; mälestussamba jalamile asetati pärgi pieminekļa pakājē tika novietoti vainagi 2. likt, uzstādīt me pole sellist eesmärki endale asetanud mēs neesam uzstādījuši sev tādu mērķi; midagi kahtluse alla asetama apšaubīt kaut ko; nii te asetate ohtu oma elu šādi jūs pakļaujat savu dzīvību briesmām; direktor asetas pearõhu toodete kvaliteedile direktors par galveno uzskatīja izstrādājumu kvalitāti
ase|täitja s 1. vietnieks direktori asetäitja direktora vietnieks 2. aizvietotājs tuli leida endale puhkuse ajaks asetäitja uz atvaļinājuma laiku bija jāatrod sev aizvietotājs
elatis s {elatise, elatist, elatisi} 1. iztika poeg teenib endale juba ise elatist dēls jau pats pelna sev iztiku 2. jur uzturlīdzekļi elatise sissenõudmine uzturlīdzekļu piedziņa
`hankima v {`hankida, hangin} gādāt, sarūpēt te pidite endale ise elatist hankima jums vajadzēja gādāt sev iztiku pašiem
külge harjutama (ieradumu) piesavināties, ieradināties ära harjuta endale seda halba kommet külge nepiesavinies šo slikto ieradumu
hea b adj {hea, head, häid} 1. labs imehea brīnumlabs hea matemaatik labs matemātiķis; hea tervis laba veselība; hea teenindamine laba apkalpošana; hea tuttav labs paziņa; ta ostis endale hea pesumasina viņš nopirka sev labu veļasmašīnu; ühel heal päeval kādā jaukā dienā; head aega! uz redzēšanos!; head isu! labu ēstgribu!; head õhtut! arlabvakar!; head ööd! arlabunakti!; head uut aastat! laimīgu jauno gadu!; head reisi! laimīgu ceļu! 2. krietns hea summa raha krietna naudas summa; hea aasta eest pirms krietna gada 3. labi vein maitses hea vīns garšoja labi; terava vikatiga on hea niita ar asu izkapti labi pļaut; sul hea naerda, rääkida tev viegli smieties, runāt heaks arvama uzskatīt par pareizu, labpatikt; heaks kiitma atzīt par labu; heaks tegema vērst par labu; heaks võtma ņemt par labu, labpatikt; hea küll nu labi; hea seisma rūpēties, aizstāvēt; niisama hea tikpat labs
heegeldama v 1. tamborēt ta heegeldas endale uue mütsi viņš notamborēja sev jaunu cepuri 2. sar skraidīt, šaudīties perenaine heegeldas köögi ja toa vahet saimniece šaudījās starp virtuvi un istabu
hulgast b pop 1. no ta võttis raamatute hulgast endale vajaliku viņš paņēma no grāmatām sev vajadzīgo 2. starp, vidū piduliste hulgast ma teda ei leidnud viesu vidū es viņu neatradu
juurde a adv (virziens) pie, klāt ta astus mulle juurde ja küsis teed viņš pienāca pie manis un prasīja ceļu; koer ei lasknud kedagi endale juurde suns nelaida nevienu sev klāt; ta on kaalus juurde võtnud viņš ir pieņēmies svarā
`kaapima v {`kaapida, kaabin} 1. kasīt porgandeid kaapima kasīt burkānus; kaapisin kausi pudrust puhtaks izkasīju putru no bļodas 2. kārpīt koer on kaapinud augu aia alt läbi suns ir izkārpījis caurumu zem žoga 3. raust ma kaapisin mahavalgunud terad uuesti kotti es ierausu izbirušos graudus no jauna maisā; ta on ahne mees, kes kaabib kõik endale viņš ir alkatīgs vīrs, kas visu rauš sev 4. slaucīt ta kaabib uksematil jalgu viņš noslauka kājas uz durvju paklājiņa 5. sar kātot poiss pani kodu poole kaapima zēns kātoja mājup
kaasa a s {kaasa, kaasat, kaasasid} dzīvesbiedrs ta sai endale kaasaks tubli mehe sev par dzīvesbiedru viņa dabūja krietnu vīru
`kahmama v {kahmata, `kahman} 1. grābt, kampt, ķert kahmasin maast kivi pagrābu no zemes akmeni; käest kinni kahmama sagrābt aiz rokas; ta kahmas alati paremad palad endale viņš vienmēr pagrāba labākos gabalus sev; kahmati kaasa esimesed kättejuhtuvad asjad paķēra līdzi pirmās pa rokai gadījušās lietas 2. (runājot) iespraust, iemest ta kahmas sekka paar sõna viņš iemeta vidū pāris vārdus
kama s {kama, kama, kamasid} 1. pūtelis, kami ta segas endale klaasi kama viņš sajauca sev glāzi pūteļa 2. pūteļa milti, kamu milti 3. sar blēņas see on täielik kama tās ir pilnīgas blēņas kama kõik visviens; kama kaks pie vienas vietas
kapital s {kapitali, kapitali, kapitale} kapitāls aktsiakapital akciju kapitāls; põhikapital pamatkapitāls; väliskapital ārvalstu kapitāls ta on endale tubli kapitali kogunud viņš ir sakrājis sev krietnu kapitālu; kapitali akumulatsioon kapitāla akumulācija
kasvatama v 1. audzēt kartuleid kasvatama audzēt kartupeļus; isa kasvatas aias tubakat tēvs dārzā audzēja tabaku; poiss kasvatas endale pikad juuksed zēns uzaudzēja sev garus matus; ta ogus ja kasvatas oma vara viņš krāja un audzēja savu mantu 2. audzināt veda kasvatas võõrasema viņu audzināja pamāte; ta on abielus ja kasvatab kaht tütart viņš ir precējies un audzina divas meitas; me peame kasvatama oma iseloomu mums jāaudzina savs raksturs
kerge b adj {kerge, kerget, kergeid} 1. viegls kerge kui udusulg viegls kā pūciņa; kerged suupisted vieglas uzkodas; kerge relvastus vieglais bruņojums; olgu muld sulle kerge lai tev vieglas smiltis; sul on kerge ütelda! tev viegli teikt!; kerged suvekingad vieglas vasaras kurpes; pane endale midagi kergemat selga! uzvelc kaut ko vieglāku!; kergete eluviisidega naine sieviete ar pavieglu dzīvesveidu; tekkis kerge arusaamatus radās neliels pārpratums 2. vienkāršs ülesanne oli kerge lahendada uzdevumu varēja atrisināt vienkārši 3. trausls naine on kerge unega sievietei ir trausls miegs 4. viegli temaga on hea ja kerge olla kopā ar viņu ir labi un viegli; klaasesemed on kerged purunema stikla priekšmeti viegli plīst kerge käega olema dot rokām vaļu; kergel käel vieglu roku; kerge nahaga pääsema tikt cauri ar veselu ādu
kohustus s {kohustuse, kohustust, kohustusi} 1. pienākums igapäevased kohustused ikdienas pienākumi; juhataja kohustused vadītāja pienākumi; ta tundis kohustust sõpra aidata viņš juta pienākumu palīdzēt draugam 2. saistība ta täitis alati endale võetud kohustused viņš vienmēr pildīja uzņemtās saistības 3. saistības raksts ta pidi alla kirjutama kohustusele viņam bija jāparaksta saistības raksts
`kuul s {kuuli, `kuuli, `kuule} 1. lode, lodīte laagri kuulid gultņa lodītes; kuuli tõukama grūst lodi 2. (munīcija) lode kahurikuul lielgabala lode; kuuliauk lodes caurums teda tabas juhuslik kuul viņam trāpīja nejauša lode; ta laskis endale kuuli pähe viņš iešāva sev lodi galvā
kämmal s {`kämbla, kämmalt, `kämblaid} plauksta, delna ta lõi endale kämblaga vastu laupa viņš iesita sev ar plaukstu pa pieri; lauad olid kahe kämbla laiused dēļi bija divu plaukstu platumā
laksatama v 1. pliķēt ta laksatas käega endale vastu jalga viņš uzpliķēja sev ar roku pa kāju 2. plikšķēt, plakšķēt laksatas pauk noplakšķēja šāviens 3. plikšķināt, klakšķināt
ligi|lähedale adv (virziens) tuvu, tuvumā rebane ei lase kedagi endale ligilähedale lapsa nelaiž nevienu sev tuvumā
liitlane s {liitlase, liitlast, liitlasi} sabiedrotais endale liitlasi otsima meklēt sev sabiedrotos
läigatama v 1. pazibēt, uzzibsnīt, iemirdzēties mehe peos läigatas nuga vīrieša plaukstā pazibēja nazis 2. nozibināt direktor läigatas silmavalgeid direktors nozibināja acu baltumus 3. izšļakstīt, uzšļākt ta läigatas endale keeva vett peale viņš uzšļakstīja sev verdošu ūdeni 4. izšļakstīties käsi värises, kohvi läigatas laudlinale roka trīcēja, kafija izšļakstījās uz galdauta 5. iesist, uzšaut ta läigatas hobusele piitsaga viņš uzšāva zirgam ar pātagu
magu s {`mao, magu, magusid} 1. kuņģis eesmagu priekškuņģis mao limaskest kuņģa gļotāda; magu on haige kuņģis ir slims 2. sar vēders paksmagu resnvēderis lehma magu oli pungil täis govs vēders bija uzpūties; ta on endale mao ette kasvatanud viņš ir uzaudzējis vēderu; maoga kann vēderaina kanna 3. (etnogrāfijā) dūdu maiss
majake[ne] s {majakese, majakest, majakesi} mājiņa, namiņš kaardimajake kāršu namiņš ta ehitas endale jõe kaldale majakese viņš uzcēla sev mājiņu upes krastā
mihuke[ne] pr {mihukese, mihukest, mihukesi} sar kāds mihukest kleiti sa endale tahad? kādu kleitu tu gribi?
missi`oon s {missiooni, missi`ooni, missi`oone} misija kaubandusmissioon tirdzniecības misija; missioonitunne misijas apziņa suur missioon liela misija; kunsti missioon ühiskonnas mākslas misija sabiedrībā; ta oli võtnud endale raske missiooni viņš bija uzņēmies grūtu misiju
`mõtlema v {`mõtelda ~ mõelda, `mõtlen} 1. domāt loogiliselt mõtlema domāt loģiski; ma nõustusin ilma pikemalt mõtlemata es piekritu, ilgi nedomādams; ta mõtleb ainult endale viņš domā tikai par sevi; vihm ei mõtlegi üle jääda lietus ij nedomā pārstāt; mõtle, kui põnev! padomā, cik interesanti! 2. iedomāties, iztēloties mõtle end minu asemele iedomājies sevi manā vietā 3. paredzēt, domāt õpilastele mõeldud sõnastik skolēniem paredzēta vārdnīca
nikerdama v 1. (materiālu) griezt, grebt, drāzt nikerdasin oma nimetähed puukoorde iegriezu savus iniciāļus koka mizā; elevandiluust nikerdatud krutsifiks no ziloņkaula grebts krucifikss 2. ņemties, knibināties ta nikerdab iga fraasi ja lause kallal viņš ņemas ap katru frāzi un teikumu 3. sar izkombinēt, atlicināt nikerdasin endale ühe vaba päeva izkombinēju sev vienu brīvu dienu
`nuiama v {nuiata, `nuian} 1. (ar rungu) sist, vālēt nuiasime vaiad maasse iesitām mietus zemē 2. stampāt kapsaid hapnema pannes tuleb neid tünnis nuiata liekot kāpostus skābēties, tie mucā jāsastampā 3. lūgties, diedelēt, mangot poiss nuiab kinoraha zēns lūdzas naudu kino; ta nuias endale suurema palga välja viņš izlūdzās sev lielāku algu
`nukk b s {nuki, `nukki, `nukke} 1. izcilnis kaljunukk klints izcilnis teravate nukkidega kivi akmens ar asiem izciļņiem 2. doniņa leivanukk maizes doniņa ta lõikas endale krõbeda nuki viņš nogrieza sev kraukšķīgu doniņu 3. (izspiedies, izvirzīts) kauls, kauliņš põsenukk vaiga kauls; sõrmenukk pirksta kauliņš jalapöia nukid valutavad pikast kõndimisest pēdas kauliņi sāp no ilgas staigāšanas 4. tehn izcilnis jaotusvõlli nukid sadales vārpstas izciļņi
nõutama v prasīt, gādāt, sarūpēt abi nõutama prasīt palīdzību; tuleb nõutada vajalikud dokumendid jāsagādā vajadzīgie dokumenti; ta kavatseb endale uue auto nõutada viņš taisās iegādāties jaunu automašīnu
`nöör s {nööri, `nööri, `nööre} aukla, virve hüppe­ nöör lecamaukla; õngenöör makšķeraukla ta riputab pesu nöörile kuivama viņš kar uz auklas veļu žāvēties; isa seob pakile nööri ümber tēvs apsien paciņai auklu endale nööri kaela tõmbama uzmest sev cilpu kaklā; nagu nööri järgi kā pa diedziņu
onkel s {onkli, onklit, onkleid} 1. sar onkulis, tēvocis lõbus onkel meeldis poisile jautrais onkulis zēnam patika 2. sar pielūdzējs, kavalieris tüdruk leidis endale kohe uue onkli meitene tūlīt atrada sev jaunu pielūdzēju
`ostma v {`osta, ostan} 1. pirkt kaubad on ostetud internetist preces ir pirktas internetā; ta ostis endale kassast pileti viņš kasē nopirka sev biļeti 2. (kāršu spēlē) piepirkt ta ostis ruutu ässa ja seitsme viņš piepirka kārava dūzi un septiņnieku
`ots s {otsa, `otsa, `otsi} 1. gals keeleots mēles galiņš; ninaots degungals; näpuots pirkstgals mõõga ots zobena gals; peremehe koht on laua otsas saimnieka vieta ir galda galā 2. gals, beigas järjekorra ots rindas gals; nüüd on ootamisel ots tagad gaidīšanai gals; ta sõlmis lõnga katkenud otsad kokku viņa sasēja satrūkušos dzijas galus 3. mala otsast otsani täis kirjutatud paber no malas līdz malai aprakstīts papīrs; temaga läheksin kas või maailma otsa ar viņu es ietu kaut līdz pasaules malai 4. gals, nāve, mūža nogale ta tahtis endale otsa peale teha viņš gribēja darīt sev galu; tema ots oli hirmus viņa gals bija briesmīgs 5. sākums, gals otsast lõpuni no sākuma līdz beigām; kes teeb otsa lahti? kurš sāk?; otsast peale hakkama sākt no gala 6. brauciens, ceļa gabals laev jõudis pikalt otsalt tagasi kuģis atgriezās no tāla reisa; poodi on kaugevõitu käia: 5 kilomeetrit ots uz veikalu jāiet patālu: 5 kilometri uz vienu galu 7. piere kõrge ots augsta piere; hirmuhigi tuli otsale uz pieres izspiedās baiļu sviedri 8. (jūrniecībā) gals laev andis otsad kuģis atdeva galus 9. sar darbs, vieta ta tahtis linna mõne peenema otsa peale viņš gribēja pilsētā tikt kādā smalkākā darbā; ta käib sadamas juhuslikke otsi tegemas viņš piestrādā ostā; musti otsi tegema piehalturēt ei otsa ega äärt ne gala, ne malas; kahe otsaga ar diviem galiem; ots on lahti gals vaļā; otsa otsaga kokku saama savilkt galus kopā
paari|mees s pārinieks, partneris ta leidis endale tubli paarimehe viņš atrada sev krietnu pārinieku
ette panema 1. (priekšā) pielikt, uzlikt poiss pani teisele jala ette zēns pielika otram kāju priekšā; ta pani endale prillid ette viņš uzlika brilles 2. likt priekšā, ierosināt ta pani ette kinno minna viņš ierosināja iet uz kino 3. nolikt priekšā, padot pane hobusele kaerad ette padod zirgam auzas 4. iejūgt ta pani hobuse ette viņš iejūdza zirgu
kinni panema 1. aiztaisīt, aizvērt, slēgt ta pani ukse kinni viņš aiztaisīja durvis; pood pannakse kell seitse kinni veikalu slēdz pulksten septiņos; kool otsustati kinni panna skolu nolēma slēgt 2. apturēt, apstādināt verd kinni panema apturēt asinis 3. ieslodzīt, ieslēgt koer pandi kuuti kinni suni ieslodzīja būdā; ta pandi varguse eest kaheks aastaks kinni viņu ieslodzīja uz diviem gadiem par zādzību; pane jalad kinni apauj kājas 4. rezervēt, aizņemt restoranis on meile laud kinni pandud mums ir rezervēts galdiņš restorānā; panin endale järjekorra kinni aizņēmu sev rindu 5. sar piebeigt, pieveikt ta pani kõik võileivad kinni viņš notiesāja visas sviestmaizes
patsutama v plikšķināt ma patsutasin sulle õlale es paplikšķināju tev pa plecu; ta patsutab endale mõnuga vastu kõhtu viņš ar baudu plikšķina sev pa vēderu; emand patsutas padja kohevaks kundze sabužināja spilvenu
pesa|paik s 1. ligzdošanas vieta on teada mitu sookure pesapaika ir zināmas vairākas pelēkās dzērves ligzdošanas vietas 2. pārn mājoklis, mājas endale uut pesapaika otsima meklēt sev jaunu mājokli 3. midzenis, perēklis röövlite pesapaik laupītāju midzenis
`puuk s {puugi, `puuki, `puuke} 1. (Acari) ērce puugid on koera karvades ērces ir suņa spalvā; ta on end puugina minu külge imenud viņš ir piesūcies man kā ērce 2. (mitoloģijā) pūķis peremees tegi endale puugi saimnieks uztaisīja sev pūķi
rajama v 1. celt, veidot, ierīkot linn on rajatud jõe äärde pilsēta ir uzcelta upes malā; rajasime puuviljaaia ierīkojām augļu dārzu; endale teed rajama lauzt sev ceļu 2. dibināt, veidot, radīt uut ühiskonda rajama dibināt jaunu sabiedrību; oma perekonda rajama dibināt savu ģimeni 3. dibināt, balstīt kirjanik on oma teose rajanud tegelikele sündmustele rakstnieks savu darbu ir balstījis uz patiesiem notikumiem
ravi|arst s ārstējošais ārsts haige võib ise endale raviarsti valida slimnieks pats var izvēlēties sev ārstējošo ārstu
ümber riputama apkārt, apkarināt, aplikt ta oli hõbeda ja kulla endale ümber riputanud viņa bija apkārusies ar sudrabu un zeltu
sekeldus s {sekelduse, sekeldust, sekeldusi} 1. rosība, darīšana perenaisele jätkub terveks päevaks sekeldust saimniecei pietiek darīšanu visai dienai 2. nepatikšanas, ķeza, aizķeršanās ta tõmbas endale sekeldusi kaela viņš dabūja nepatikšanas sev kaklā; sain tollist sekeldusteta läbi tiku muitai cauri bez aizķeršanās
sepitsema v 1. darināt, meistarot ta sepitses endale kõik mänguasjad ise viņš pats darināja sev visas rotaļlietas; peremees sepitses endale pisuhänna saimnieks uzmeistaroja sev pūķi 2. kalt, kaldināt ta sepitses endale mõõga viņš izkala sev zobenu; oma saatust sepitsema kaldināt savu likteni 3. sacerēt, kaldināt ta sepitseb luuletusi viņš sacer dzejoļus 4. kalt, iecerēt, perināt põgenemisplaani sepitsema kalt bēgšanas plānu; ta vastu sepitse­takse midagi pret viņu kaut kas tiek perināts
soetama v 1. iegādāties, sagādāt ta soetas endale jalgratta viņš iegādājās velosipēdu 2. dibināt, veidot perekonda soetama dibināt ģimeni
suge`reerima v {suge`reerida, sugereerin} iedvest, suģestēt sugereerisin endale, et olen haige iedvesu sev, ka esmu slims; sugereeriv hääl suģestējoša balss
suu s {suu, suud, suid} 1. mute ta avas suu viņš atvēra muti; suust suhu hingamine elpināšana no mutes mutē; meil pole midagi suhu panna mums nav ko likt mutē; ta teenib endale suuga leiba viņš pelna sev maizi ar muti 2. (par apgādājamiem) mute mitu suud toita vairākas mutes barojamas 3. (nedzīvām lietām) mute, atvere ahjusuu krāsns mute; koopasuu alas mute; kotisuu maisa gals; uksesuu durvju aila laia suuga varrukad piedurknes ar platu galu 4. grīva, ieteka jõesuu upes grīva jõudsime suure jõe suhu nonācām lielas upes grīvā 5. sar seja ta magas suu seina poole viņš gulēja ar seju pret sienu suud kinni hoidma turēt muti; peost suhu elama dzīvot no rokas mutē; suhu jooksma ieskriet rīklē; suu ammuli mute vaļā; suud andma dot mutes; suud laotama virināt muti; suud pruukima brūķēt muti; suud puhtaks pühkima palikt bešā; suud kinni toppima aizbāzt muti; on nagu suu vett täis kā ūdeni mutē ieņēmis; suu peale kukkunud uz mutes kritis
`sõrm s {sõrme, `sõrme, `sõrmi} 1. (rokas) pirksts nimetissõrm rādītājpirksts; väikesõrm mazais pirkstiņš sõrmed hakkasid külmetama pirksti sāka salt; ta ei lase endale sõrmegi külge panna viņš neļauj sev ne pirkstu piedurt; tunnen neid paiku nagu oma viit sõrme pazīstu šīs vietas kā savus piecus pirkstus; saatuse sõrm likteņa pirksts 2. tehn pirksts, tapa kolvisõrm virzuļa tapa; tugisõrm balsttapa läbi sõrmede vaatama skatīties caur pirkstiem; sõrme kuradile andma atdot velnam mazo pirkstiņu; sõrmedele vaatama skatīties uz pirkstiem; sõrmed sügelevad pirksti niez; sõrmegi liigutama ne pirkstu nepakustināt; sõrmi kõrvetama apdedzināt pirkstus; ümber sõrme keerama tīt ap pirkstu
sisse sööma 1. ieēst lehm oli endale naela sisse söönud govs bija ieēdusi naglu 2. sar iejusties, iedzīvoties ta jõudis poole aastaga end siia sisse süüa pusgada laikā viņš paguva te iejusties
`torkama v {torgata, `torkan} 1. durt, bakstīt torkasin endale kogemata nõelaga sõrme nejauši iedūru pirkstā ar adatu; paremas küljes torkab aeg-ajalt labajā sānā laiku pa laikam dur; ta torkas mind küünarnukiga viņš piebakstīja man ar elkoni 2. bāzt, spraust ta torkas käe tasku viņš iebāza roku kabatā; kiri oli torgatud ukse vahele vēstule bija iesprausta durvīs; poiss torkas mütsi pähe zēns uzbāza cepuri galvā; torka lambi pistik seinakontakti iespraud lampas kontaktdakšu sienas kontaktligzdā 3. iedurties okas torkas sõrme ērkšķis iedūrās pirkstā 4. ienākt, iešauties järsku torkas talle isa meelde pēkšņi viņam iešāvās prātā tēvs 5. (runājot) iedzelt, ieknābt tal on torkav keel viņam ir dzēlīga mēle
tõlgendama v interpretēt, traktēt, iztulkot mu sõnu tõlgendati valesti manus vārdus iztulkoja nepareizi; ta tõlgendab seadust endale kasulikult viņš iztulko likumu sev par labu
ette tõmbama (priekšā) aizvilkt, uzlikt tõmba kardinad ette! aizvelc aizkarus!; tõmbasin endale rebasemaski ette uzliku lapsas masku
peale tõmbama 1. uzklāt, uzsegt, uzvilkt paadile tõmmati uus värv peale laivai uzklāja jaunu krāsu; endale tekki peale tõmbama uzvilkt sev virsū segu 2. nolaist, noraut vett peale tõmbama nolaist ūdeni
ümber tõmbama 1. apvilkt apkārt, apstiept apkārt, apjozt kohvrile nööri ümber tõmbama apvilkt koferim apkārt auklu; ehitusplatsile tõmmati tara ümber būvlaukumam apvilka apkārt žogu 2. apņemt, apvilkt ta tõmbas kiiruga mantli ümber viņš steigā apvilka mēteli; tõmbasin endale teki ümber ietinos segā
ette tõstma (šķīvī) likt, uzlikt ema tõstab lapsele suppi ette māte lej bērnam šķīvī zupu; tõstsin endale suure portsjoni ette uzliku sev lielu porciju; olge head, tõstke endale ette! lūdzu, cienājieties!
tähendama v 1. nozīmēt mida see sõna tähendab? ko šis vārds nozīmē?; pere tähendab talle palju ģimene viņam nozīmē daudz; pileteid pole, tähendab, me ei sõida biļešu nav, tātad mēs nebraucam; soetasin endale, see tähendab sain päranduseks, suvila iegādājos, tas ir, saņēmu mantojumā vasarnīcu 2. atzīmēt, piezīmēt, pierakstīt ta tähendas aadressi oma märkmikku viņš pierakstīja adresi savā piezīmju grāmatiņā 3. atzīmēt, piezīmēt, bilst lubage tähendada, te olete kaotanud atļaujiet piezīmēt, jūs esat zaudējis 4. norādīt läksime tähendatud suunas gājām norādītajā virzienā
välja valima izvēlēties, izraudzīties ta valis endale riiulilt välja ühe raamatu viņš izvēlējās no plaukta vienu grāmatu
varju|alune s pajumte, patvertne, nojume ta on endale varjualuse leidnud viņš ir atradis sev pajumti; ta hoiab autot varjualuses viņš tur automašīnu nojumē
vatsake[ne] s {vatsakese, vatsakest, vatsakesi} 1. vēderiņš ta on endale vatsakese ette kasvatanud viņš ir uzaudzējis vēderiņu 2. anat kambaris südame vasak vatsake sirds kreisais kambaris
ärima v 1. sar tirgot poiss äris turul plaate zēns tirgoja diskus tirgū; ta äris endale uued tossud viņš ietirgoja sev jaunas botas 2. nodarboties ar biznesu
ärkel s {ärkli, ärklit, ärkleid} mansards ärklikorter mansarda dzīvoklis ta ehitas endale ärklisse väikese toa viņš izbūvēja sev mansardā mazu istabiņu
ülle adv (virziens) virsū, mugurā naine tõmbas endale jaki ülle sieviete uzvilka mugurā jaku
`üürima v {`üürida, üürin} 1. īrēt ma üürisin endale Tartus õpingute ajaks pisikese toa mācību laikā es īrēju mazu istabu Tartu; juubelipeoks üüriti restoranis terve saal jubilejas svinībām restorānā tika noīrēta vesela zāle 2. izīrēt ta üüris oma korterist ühe toa koolilastele vienu sava dzīvokļa istabu viņš izīrēja skolēniem

Eesti Keele Instituut    a-ü sõnastike koondleht     veebiliides    @ veebihaldur