[ETLV] Estonian-Latvian Dictionary


Query: in

Sama päring läti-eesti sõnaraamatus

?! Küsitud kujul või valitud artikli osast otsitut ei leitud, kasutan laiendatud otsingut.
Leitud 333 artiklit, väljastan 100

administratiiv- administratīvais administratiivhoone administratīvā ēka; administratiivkaristus administratīvais sods; administratiivkulu administratīvie izdevumi
arteesia adj {indekl.} artēzisks arteesia kaev artēziskā aka
aru|saadavalt adv saprotami räägi arusaadavalt! runā saprotami!; arusaadavalt aitavad subtiitrid keeleoskuse parandamisele kaasa saprotams, ka subtitri palīdz uzlabot valodas zināšanas
`arvama v {arvata, `arvan} 1. uzskatīt arvatakse, et ta hukkus uzskata, ka viņš gājis bojā; ta on enda arvates väga tähtis mees viņš uzskata sevi par ļoti svarīgu vīru; mis sa sellest ettepanekust arvad? ko tu domā par šo priekšlikumu?; arvad, et ma ei tea, kus sa olid? domā, ka es nezinu, kur tu biji? 2. minēt mis seal arvata, see on kindel ko tur minēt, tas ir droši; ma püüdsin arvata, mida ta mõtleb es centos uzminēt, ko viņš domā 3. iekļaut meeskonda arvatud jalgpallurid komandā iekļautie futbolisti 4. skaitīt volikiri kehtib aasta jooksul, arvates selle tegemise päevast pilnvara ir spēkā gadu no tās sastādīšanas dienas
ette arvama (iepriekš) paredzēt ma arvasin ette, et nii see läheb es paredzēju, ka tas tā notiks
arvestama v 1. ņemt vērā, rēķināties tema töökust arvestades usume, et ta tuleb ülesandega toime ņemot vērā viņa strādīgumu, mēs ticam, ka viņš tiks galā ar uzdevumu; tõsiasju ei saa arvestamata jätta faktus nevar neņemt vērā; arvestatav tulemus vērā ņemams rezultāts 2. ieskaitīt kohtunikud arvestasid kaotuse tiesneši ieskaitīja zaudējumu; sissemakstud raha arvestati võla katteks iemaksātā nauda tika ieskaitīta parāda segšanai 3. rēķināt ma arvestan iga inimese kohta kaks pudelit veini es rēķinu divas pudeles vīna uz katru cilvēku; külmalt arvestav inimene auksta aprēķina cilvēks; võta paber ning arvesta! paņem papīru un sarēķini!
asja|lugu s situācija, lieta asjalugu on selline, et varsti saame uue korteri situācija ir tāda, ka drīzumā saņemsim jaunu dzīvokli; nõndamoodi on asjalood! tādas tās lietiņas!
au s {au, au, ausid} 1. gods sõjameheau karavīra gods ta vannub oma au nimel, et see on tõsi viņš zvēr pie sava goda, ka tā ir taisnība; igaühele on kallis oma perekonna au ikvienam ir dārgs savas ģimenes gods; mõisahärra oli röövinud talupoja mõrsja au muižnieks bija nolaupījis zemnieka līgavas godu; juubeli auks par godu jubilejai; ta oli klassi au ja uhkus viņš bija klases gods un lepnums 2. cieņa talle on tähtis au ja kuulsus viņam ir svarīga cieņa un slava; antud lubaduse täitsid nad auga doto solījumu viņi ar cieņu izpildīja au andma atdot godu
büroo|hoone s biroju ēka
deka- deka-
doktor s {doktori, doktorit, doktoreid} 1. doktors ajaloodoktor vēstures doktors; audoktor goda doktors; doktorikraad doktora grāds ta on nüüd doktor ja professor viņš tagad ir doktors un profesors 2. ārsts, dakteris doktor ütles, et haige paraneb varsti ārsts teica, ka slimnieks drīz atlabs
eba|tõenäoline adj maz iespējams, maz ticams on ebatõenäoline, et ta nii hilja veel meile tuleb maz ticams, ka viņš tik vēlu vēl pie mums atnāks
edasi|pääs s iespēja doties tālāk, nokļūšana tālāk käik lõppes, edasipääsu polnud eja beidzās, tālāk tikt nevarēja; edasipääs järgmisesse vooru iekļūšana nākamajā posmā
eeh intj ek eeh, mis sest rääkida! ek, ko par to runāt!
eeldama v 1. (par priekšnoteikumu) prasīt, paredzēt see töö eeldab eriettevalmistust šis darbs prasa īpašu sagatavotību 2. (iepriekš) pieņemt, pieļaut varbūtību hea inimene eeldab, et teisedki on samasugused labs cilvēks pieņem, ka arī citi ir tādi paši
eelistama v dot priekšroku, uzskatīt par labāku ta eelistab kerget muusikat viņš dod priekšroku vieglajai mūzikai; ma eelistan sellest vaikida es uzskatu, ka man par to labāk klusēt
eel|teadmine s 1. (iepriekšēja) pārliecība, zināšana läksime võistlusele kindla eelteadmisega, et võidame devāmies uz sacīkstēm ar drošu pārliecību, ka uzvarēsim 2. priekšzināšanas puudulikud eelteadmised nepietiekamas priekšzināšanas
eh intj ek, eh eh, vastik elu! ek, pretīgā dzīve!; eh, kui kõik juba möödas oleks! ek, kaut viss jau būtu galā!
ehh intj eh, ek
ehitus|järk s 1. būvniecības kārta sadama teine ehitusjärk ostas būvniecības otrā kārta 2. būvniecības stadija ehitusjärgus hoone ēka būvniecības stadijā
ehmuma v nobīties, izbīties ta ehmus ootamatust helist viņš izbijās no negaidītas skaņas; ehmusin nii, et ei saanud sõna suust nobijos tā, ka nevarēju ne vārda dabūt pār lūpām
eine s {`eine, einet, `eineid} 1. maltīte meile pakuti einet mums piedāvāja maltīti; oli nii kiire, et einegi jäi söömata bija tāda steiga, ka pat maltīte palika neēsta 2. (ātrās ēdināšanas uzņēmumos) komplekts juustuburgeri eine siera burgera komplekts 3. brokastis einevõileib brokastu sviestmaize
eks- b kādreizējais, bijušais, eks- eksabikaasa bijušais dzīvesbiedrs; eksjuht kādreizējais vadītājs, bijušais vadītājs; ekskommunist kādreizējais komunists, ekskomunists; ekslinnapea bijušais mērs, eksmērs; eksminister bijušais ministrs, eksministrs
eks`lik adj {eksliku, eks`likku, eks`likku} 1. maldīgs, kļūdains ekslik järeldus maldīgs secinājums 2. maldīgi, kļūdaini ekslik oleks arvata, et mind laias maailmas toimuvad asjad ei puuduta būtu maldīgi uzskatīt, ka mani neskar visā pasaulē notiekošais 3. tāds, kas kļūdās inimene on ekslik cilvēks nav nekļūdīgs
elamu s {elamu, elamut, elamuid} dzīvojamā ēka, dzīvojamā māja individuaalelamu individuālā dzīvojamā māja kahekorruseline elamu divstāvu dzīvojamā ēka
elu|hoone s dzīvojamā ēka
esile adv (virziens) laukā, uz āru, iz- pisaraid esile kutsuma izsaukt asaras; puudusi esile tooma izcelt trūkumus; ta oli nii kõhn, et roided tungisid esile viņš bija tik vājš, ka ribas izspiedās; tapeedi alt tuleb esile krohv zem tapetēm parādās apmetums
esindus s {esinduse, esindust, esindusi} 1. pārstāvniecība, pārstāvība esindusorgan pārstāvniecības orgāns; konsulaaresindus konsulārā pārstāvniecība; rahvaesindus tautas pārstāvība diplomaatiline esindus diplomātiskā pārstāvniecība; ta töötab ühe Eesti firma esinduses viņš strādā kādas Igaunijas firmas pārstāvniecībā 2. reprezentācija esinduskulu reprezentācijas izdevumi see hoone on peamiselt esinduseks šī ēka ir galvenokārt reprezentācijai
et knj 1. ka võimalik, et ilm päeva jooksul muutub iespējams, ka laiks dienas gaitā mainīsies 2. lai ta võttis raamatu, et natuke aega lugeda viņš paņēma grāmatu, lai brīdi palasītu; et see homseks tehtud oleks! lai tas līdz rītam būtu izdarīts! 3. tā kā et tal midagi teha ei olnud, läks ta metsa jalutama tā kā viņam nebija ko darīt, viņš devās uz mežu pastaigāties
peale hakkama 1. sākt, iesākt hakkame prooviga peale sākam mēģinājumu 2. sākties, iesākties tants oli juba peale hakanud deja bija jau sākusies 3. darīt, iesākt mida sa pärast kooli lõpetamist peale hakkad? ko tu darīsi pēc skolas beigšanas? 4. (parasti noliegumā) ņemt, iedarboties puu on nii kõva, et kirves ei hakka peale koks ir tik ciets, ka cirvis neņem
`halb b adj {halva, `halba, `halbu} 1. slikts halb toit slikts ēdiens; halb nägemine slikta redze; halvad harjumused slikti ieradumi; halvaks minema sabojāties; ta krimpsutas halvaks pannes nina viņš nievājoši rauca degunu 2. neērts, grūts linakitkumine on halb töö linu plūkšana ir grūts darbs 3. slikti tal hakkas bussis halb viņam autobusā kļuva slikti 4. neērti, grūti kõval asemel on halb magada cietā gultā ir neērti gulēt; tee oli nii porine, et oli halb käia ceļš bija tik dubļains, ka bija grūti paiet halvaks panema ņemt ļaunā; halvim lahendus sliktākais risinājums
haldus- b administratīvais haldusakt administratīvais akts; haldusasi administratīvā lieta; haldusasutus administratīvā iestāde; haldusdirektor administratīvais direktors; haldushoone administratīvā ēka; haldusjaotus administratīvais iedalījums; halduskaart administratīvā karte; halduskaristus administratīvais sods; halduskeskus administratīvais centrs; halduskohus administratīvā tiesa; haldusterritoorium administratīvā teritorija; haldusvastutus administratīvā atbildība; haldusõigusrikkumine administratīvais tiesību pārkāpums; haldusüksus administratīvā vienība
hallitama v pelēt hallitanud leib sapelējusi maize; moos on hallitanud ievārījums ir sapelējis; ime, et ta pole igavusest hallitama läinud brīnums, ka viņš no garlaicības nav sācis pelēt
haruldane adj {haruldase, haruldast, haruldasi} 1. rets, neparasts haruldane taim rets augs; haruldane käsikiri rets manuskripts; tal on haruldane mälu viņam ir neparasta atmiņa 2. neparasti lihtsalt haruldane, et kõik nii hästi laabub vienkārši neparasti, ka viss veicas tik labi
hilinema v 1. kavēt poiss hilines tundi zēns nokavēja mācību stundu; vabandage, et hilinesin piedodiet, ka nokavēju 2. kavēties kevad hilineb pavasaris kavējas; ta tuli hilinemisega viņš atnāca ar nokavēšanos
hinge|aur s dvaša tuba oli nii külm, et hingeaurgi oli näha istaba bija tik auksta, ka varēja pat redzēt dvašu
hinge|põhi s dvēseles dziļumi, sirds dziļumi ta on hingepõhjani solvunud viņš ir apvainojies līdz dvēseles dziļumiem; hingepõhjas lootis ta, et ma nõustun sirds dziļumos viņš cerēja, ka es piekritīšu
ette hoiatama brīdināt iepriekš meid hoiatati ette, et tuleb äike mūs brīdināja, ka būs negaiss
`hoolima v {`hoolida, hoolin} 1. rūpēties, gādāt sa peaksid oma lastest rohkem hoolima tev vajadzētu vairāk rūpēties par saviem bērniem 2. just patiku, interesēties, likties zinis ta taipas, et tüdruk ei hooli temast sugugi viņš saprata, ka meitene neliekas par viņu ne zinis 3. ņemt vērā, pievērst uzmanību ta ei hooli eeskirjadest viņš nepievērš uzmanību noteikumiem; ma ei hooli sellest mitte põrmugi man tas ir pilnīgi vienalga
hoone s {`hoone, hoonet, `hooneid} ēka eluhoone dzīvojamā ēka; mõisahoone muižas ēka; puuhoone koka ēka hoonest oli järel ainult vundament no ēkas bija palikuši tikai pamati
hulluma v 1. sajukt prātā kartsin, et naine murest hullub baidījos, ka sieva no raizēm sajuks prātā 2. satrakoties, aptrakt raevust hullunud mees no dusmām satrakojies vīrs; püssipaukudest hullunud hobused no bises šāvieniem satrakojušies zirgi
`hõikama v {hõigata, `hõikan} saukt hõikasin kõigest jõust, kuid keegi ei vastanud saucu no visa spēka, taču neviens neatbildēja; mine, hõika ta kohe siia! ej, pasauc viņu tūlīt šurp!; pootsman hõikas, et maa paistab bocmanis sauca, ka ir redzama zeme
imelikult adv dīvaini, savādi koolimaja jäi imelikult vaikseks skolas ēka kļuva savādi klusa
ära jagama 1. sadalīt me jagasime maa ära mēs zemi sadalījām 2. sar saprast, apjēgt ta jagas kohe ära, et kaup on talle kasulik viņš uzreiz apjēdza, ka darījums ir viņam izdevīgs
jube a adj {jubeda, jubedat, jubedaid} 1. baigs, baiss, briesmīgs jube mõrv baisa slepkavība; mul on jube häbi man ir briesmīgs kauns 2. baigi, baisi, briesmīgi seda on jube kuulda dzirdēt to ir briesmīgi; oli nii jube, et külm judin jooksis üle selja bija tik baisi, ka auksti šermuļi skrēja pār muguru
juhus`lik adj {juhusliku, juhus`likku, juhus`likke} 1. nejaušs, gadījuma- juhuslik sündmus nejaušs notikums; juhuslik töö gadījuma darbs 2. nejauši see ei ole juhuslik, et need taimed on hakanud just siin kasvama tas nav nejauši, ka šie augi sākuši augt tieši te
julge adj {julge, julget, julgeid} 1. drosmīgs, drošs hulljulge pārdrošs haruldaselt julge neparasti drosmīgs; julge mõte drosmīga doma; mine üksi, kui sa nii julge oled ej viens, ja tu esi tik drosmīgs 2. drošs, pārliecināts võid olla julge, et tal on head kavatsused vari būt drošs, ka viņam ir labi nodomi
jõrisema v 1. dūkt, dudināt pasunad jõrisesid bazūnes dūca 2. rūkt suur koer jõriseb liels suns rūc; peremees jõrises vahel, et sulane ei tööta korralikult saimnieks reizēm rūca, ka sulainis nestrādā kārtīgi
jälitama v vajāt, sekot põgenikku jälitama vajāt bēgli; varas märkas, et teda jälitatakse zaglis pamanīja, ka viņam seko; üks mõte jälitab mind mani vajā viena doma
järel|kontroll s atkārtota pārbaude, pēckontrole järelkontroll näitas, et avastatud puudused on kõrvaldatud atkārtota pārbaude parādīja, ka atklātie trūkumi ir novērsti
kõrvale jääma 1. nepiedalīties, neiesaistīties poisid jäid klassiõhtu ettevalmistustest kõrvale zēni nepiedalījās klases vakara sagatavošanā 2. palikt malā, palikt novārtā aega on praegu nii vähe, et hobid peavad kõrvale jääma laika pašlaik ir tik maz, ka hobijiem jāpaliek malā 3. atrasties atstatu küla jääb raudteest umbes kolm kilomeetrit kõrvale ciems atrodas apmēram trīs kilometrus no dzelzceļa
`kaev s {kaevu, `kaevu, `kaeve} aka kaevuvõll akas grieztuve ta käis kaevul vett toomas viņš gāja uz aku pēc ūdens häda ajab härja kaevu bada laikā velns pat mušas ēd
kaevand s {kaevandi, kaevandit, kaevandeid} 1. rakums 2. (kukaiņa, kāpura) eja
kaevus s {kaevuse, kaevust, kaevuseid} šahta, aka
kaitse|vägi s 1. bruņotie spēki Eesti kaitsevägi Igaunijas bruņotie spēki 2. sargājošs spēks mitmesugustel esemetel arvati olevat maagiline kaitsevägi tika uzskatīts, ka daudziem priekšmetiem piemīt maģisks sargājošs spēks
kalduma v 1. svērties paat kaldus viltu laiva sasvērās šķībi; koorem hakkas vasakule kalduma vezums sāka svērties pa kreisi; vaekauss kaldus meie kasuks svaru kauss nosvērās mums par labu 2. virzīties jutt kaldub poliitikale saruna virzās uz politiku; päev kaldus juba õhtule diena jau virzījās uz vakaru; lennuk muudab kurssi, kaldudes põhja poole lidmašīna maina kursu, novirzoties uz ziemeļiem; auto kaldus vastassuuna vööndisse automašīna iebrauca pretējā satiksmes joslā 3. sliekties kaldun arvama, et see võib tõesti nõnda olla sliecos uzskatīt, ka tas patiešām var tā būt
kallistama v apskaut, apmīļot olen nii rõõmus, et kallistaksin kogu maailma esmu tik priecīgs, ka apskautu visu pasauli; ema kallistab lapsi māte apmīļo bērnus
ette kandma 1. izpildīt, atskaņot, izrādīt ta kandis oma referaadi koosolekul ette viņš nolasīja savu referātu sapulcē; ma kandsin klaveril ette paar pala es atskaņoju dažus gabalus uz klavierēm; näidendit kanti ette paljudes kohtades izrāde tika izrādīta daudzās vietās; luuletusi ette kandma deklamēt dzejoļus 2. ziņot komisjon kandis nõukogule ette revideerimise tulemustest komisija ziņoja padomei par revīzijas rezultātiem; luurajad kandsid ette, et metsa taga on vaenlane izlūki ziņoja, ka aiz meža ir ienaidnieks 3. servēt, pasniegt ettekandjad kannavad toidu ette viesmīļi servē ēdienu
kannatama v 1. ciest ta on elus palju kannatanud dzīvē viņš ir daudz cietis; ma kannatan süütunde all es ciešu no vainas apziņas; tulekahjus sai kannatada kogu hoone ugunsgrēkā cieta visa ēka; kahju kannatama ciest zaudējumus 2. ciest, ieredzēt, izturēt ta ei kannata pikki kõnesid viņš necieš garas runas; nad ei kannata teineteist silmaotsaski viņi neieredz viens otru ne acu galā; näljast raskem oli kannatada magamatust grūtāk par badu bija izturēt negulēšanu 3. ciesties kannata pisut, ma seletan sulle kõik! pacieties drusku, es tev visu paskaidrošu!
kardetavasti adv jābaidās, jābīstas kardetavasti jääb see probleem lahendamata jābīstas, ka šī problēma netiks atrisināta
`kartma v {`karta, kardan} baidīties, bīties naine kartis hiiri sieviete baidījās no pelēm; ta kartis üksi koju minna viņš baidījās iet mājās viens; kardan oma tervise pärast es baidos par savu veselību; parem karta kui kahetseda labāk bīties nekā nožēlot; kardan, et ta ei tule selle ülesandega toime bīstos, ka viņš netiks ar šo uzdevumu galā; mõned kardavad igasuguseid uuendusi daži baidās no jebkādiem jauninājumiem; klaas ei karda happeid stikls nebaidās no skābēm
kasutama v lietot, izmantot seadmeid kasutama lietot ierīces; söömisel kasutame nuga ja kahvlit ēdot izmantojam nazi un dakšiņu; haige kasutas ravimeid slimnieks lietoja zāles; hoone seisab kasutamata ēka stāv neizmantota; sissetulekuid kasutatakse ettevõtte laiendamiseks ienākumus izlieto uzņēmuma paplašināšanai; tuleb osata aega otstarbekalt kasutada laiku jāprot izmantot lietderīgi; nad kasutavad teaduse ja tehnika uusimaid saavutusi viņi izmanto zinātnes un tehnikas jaunākos sasniegumus; omavahelises vestluses kasutasid nad saksa keelt savstarpējā sarunā viņi lietoja vācu valodu
kasutu adj {kasutu, kasutut, kasutuid} 1. veltīgs kasutu töö veltīgs darbs 2. neizmantots vana kasutu hoone veca neizmantota ēka 3. veltīgi temaga sellest rääkida on täiesti kasutu ar viņu par to runāt ir pilnīgi veltīgi
kokku kasvama 1. saaugt kaks puud on kokku kasvanud divi koki ir saauguši kopā; nende ruumidega oleme nii kokku kasvanud, et kahju on lahkuda ar šīm telpām esam tā saauguši, ka žēl doties projām 2. saplūst asulad on üksteisega kokku kasvanud apdzīvotās vietas ir saplūdušas cita ar citu
keema v 1. vārīties supp keeb zupa vārās; vesi läks keema ūdens uzvārījās; teekann keeb tulel tējkanna vārās uz uguns; mehe süda keeb vihast vīra sirds vārās no naida 2. mutuļot, šķīst vesi kees kalaparvedest ūdens mutuļoja no zivju bariem; suusataja laskus mäest, nii et lumi kees slēpotājs laidās no kalna tā, ka sniegs šķīda 3. iet vaļā igal pool kees töö visur gāja vaļā darbs; kogu rindel keeb lahing visā frontē iet vaļā kauja
kindel adj {kindla, kindlat, kindlaid} 1. drošs, stingrs jää pole enam kuigi kindel ledus vairs nav diez cik drošs; kindla kaanega purk burka ar stingru vāku; kindla tahtega inimene cilvēks ar stingru gribu; ta juhtis tööd kindla käega viņš vadīja darbu ar stingru roku 2. drošs, uzticams see on kindel vahend tas ir drošs līdzeklis; ta peitis raha kindlasse kohta viņš noslēpa naudu drošā vietā 3. pastāvīgs, stabils tal pole kindlat töökohta viņam nav pastāvīgas darba vietas; kindel tugi stabils atbalsts 4. pārliecinošs kindlad tõendid pārliecinoši pierādījumi; kindel ülekaal pārliecinošs pārsvars; ma olen kindel, et ta tuleb esmu drošs, ka viņš atnāks 5. noteikts kindel tähtaeg noteikts termiņš; igal mõistel on kindel sisu katram jēdzienam ir noteikts saturs; kindel kõneviis īstenības izteiksme kindel kui aamen kirikus kā āmen baznīcā; kindel pind jalge all pamats zem kājām
kindlalt adv 1. stingri, droši ma olen kindlalt otsustanud, et ma ei lähe esmu stingri nolēmis, ka neiešu; müürid seisid kindlalt aastasadu mūri droši stāvēja gadu simteņiem 2. cieši uksed on kindlalt suletud durvis ir cieši aizslēgtas; mees püsis kindlalt sadulas vīrs cieši turējās seglos; ma olen selles kindlalt veendunud esmu par to cieši pārliecināts 3. noteikti, skaidri kindlalt piiritletud ala skaidri norobežota teritorija
kinnitama v 1. stiprināt, piestiprināt riie kinnitati raamile audumu piestiprināja pie rāmja 2. stiprināt, nostiprināt ta kinnitas oma jõudu puhkehetkega viņš atjaunoja savus spēkus atpūšoties 3. pievilkt, nostiprināt kruvid liiguvad, neid peab kinnitama skrūves kustas, tās jāpievelk 4. apstiprināt direktor kinnitas tööplaani direktors apstiprināja darba plānu; ta kinnitas, et teeb kõik, mis tema võimuses viņš apstiprināja, ka darīs visu, kas viņa spēkos; katsetulemused kinnitasid oletust izmēģinājumu rezultāti apstiprināja pieņēmumu 5. apliecināt notariaalselt kinnitatud ärakiri notariāli apliecināts noraksts
kino|maja s (ēka) kino, kinoteātris
kirjutama v 1. rakstīt mees ei oska lugeda ega kirjutada vīrs neprot ne lasīt, ne rakstīt; poeg kirjutab, et elab hästi dēls raksta, ka viņš dzīvo labi; ta kirjutab parajasti väitekirja viņš patlaban raksta disertāciju; sellest sündmusest kirjutavad kõik ajalehed par šo notikumu raksta visi laikraksti 2. (reģistrēt) pārrakstīt, norakstīt peremees kirjutas talu poja nimele saimnieks pārrakstīja sētu uz dēla vārda; õnnetus tuli kirjutada juhuse arvele negadījums bija jānoraksta uz sagadīšanos 3. izrakstīt arst kirjutas rohtu ārsts izrakstīja zāles
`kleepima v {`kleepida, kleebin} 1. līmēt liim kleebib hästi līme līmē labi; linoleum kleebiti põrandale linoleju pielīmēja pie grīdas 2. sar būt lipīgam siirup kleebib sīrups ir lipīgs; tundsin, et käsi kleebib jutu, ka roka ir lipīga
`koer a s {koera, `koera, `koeri} suns koer ajab jänese jälgi suns dzen pēdas zaķim; olen väsinud kui koer esmu noguris kā suns; koerale koera palk sunim suņa alga; tema, koer, julgeb veel kaevata, et talle on liiga tehtud! viņš, suns tāds, vēl iedrošinās sūdzēties, ka viņam ir darījuši pāri! kes koera saba kergitab, kui koer ise kas sunim asti cels, ja ne pats; nagu kirjut koera tundma pazīt kā raibu suni; kirju koer saldā šokolādes desa ~ saldā brunete
kohemaid adv uzreiz, tūlīt, uz karstām pēdām märkasin kohemaid, et minu äraolekul oli midagi juhtunud uzreiz pamanīju, ka manā prombūtnē kaut kas ir noticis; ta teeb seda kohemaid, ilma viivituseta viņš to dara tūlīt, bez kavēšanās; vilet kuuldes kadusid pahategijad kohemaid dzirdot svilpi, ļaundari pazuda uz karstām pēdām
kohustama v uzlikt pienākumu, noteikt pienākumu leping kohustab tööd õigeaegselt lõpetama līgums uzliek pienākumu savlaikus pabeigt darbu; süüdlane on kohustatud hüvitama tekitatud kahju vainīgajam ir pienākums kompensēt nodarītos zaudējumus; arvasin, et olen kohustatud seda teile teatama uzskatīju, ka man ir pienākums to jums paziņot
kokku adv 1. (virziens) kopā sinuga kokku on meid kuus kopā ar tevi mēs esam seši; ta teab rohkem kui meie mõlemad kokku viņš zina vairāk nekā mēs abi kopā; kahe peale kokku saime tööga toime divatā tikām ar darbu galā 2. kopā, sa- nende õlad puutusid kokku viņu pleci saskārās; koosolek kutsuti kokku sapulce tika sasaukta; plaanid varisesid kokku plāni sabruka; tuleb end kokku võtta jāsaņemas; tema teod ei lähe alati sõnadega kokku viņa rīcība nesaskan ar darbiem; ta pakib oma asjad kokku viņš saiņo savas mantas 3. ar, būt notraipītam ar riided said poriga kokku apģērbs notraipījās ar dubļiem 4. savstarpēji, no- nad leppisid hinna suhtes kokku viņi vienojās par cenu; räägiti kokku, et asutakse varakult teele tika norunāts, ka ceļā dosies agri
kolu c s {kolu, kolu, kolusid} sar pauris, galva sai niisuguse hoobi, et kolu kumiseb dabūja tādu sitienu, ka pauris dun
kontserdi|maja s (ēka) koncertzāle
kooli|maja s (ēka) skola ehitati uus koolimaja uzbūvēja jaunu skolu
kooner b adj {kooneri, koonerit, koonereid} skops, sīksts ma poleks uskunud, et sa nii kooner oled! es nebūtu ticējis, ka tu esi tik skops!
korter|elamu s daudzdzīvokļu ēka
korter|maja s daudzdzīvokļu ēka üheksakorruselised kortermajad deviņstāvu daudzdzīvokļu ēkas
`kuiv b adj {kuiva, `kuiva, `kuivi} 1. sauss kaev on juba teist aastat kuiv aka ir sausa jau otro gadu; mehed ähvardasid kõrtsi kuivaks juua vīri draudēja izdzert krogu sausu; silmad on kuivaks nutetud acis ir izraudātas sausas; muld on kuiv nagu tuhk augsne ir sausa kā pelni; kuival ajal tekivad kergesti metsatulekahjud sausā laikā viegli sākas meža ugunsgrēki; kuiv vein sauss vīns; kuiv loeng sausa lekcija; ta hääl oli kuiv ja kõlatu viņa balss bija sausa un neskanīga 2. vājš, stiegrains kuiv kortsuline käsi vāja, grumbaina roka; Araabia hobune on kuiva kehaehitusega arābu rikšotājam ir stiegraina ķermeņa uzbūve 3. sar (apgūstot paņēmienus) mehānisks suusatajad tegid kuiva trenni slēpotāji veica mehānisku treniņu
`kuivama v {`kuivada, kuivan} 1. žūt see värv kuivab kiiresti šī krāsa žūst ātri; kaev on kuivanud aka ir izžuvusi 2. rukt sissetulekud kuivasid üha vähemaks ienākumi aizvien saruka
kummaline adj {kummalise, kummalist, kummalisi} 1. savāds kummaline lõhn savāda smarža; kummaline nähtus savāda parādība; tal on elust kummalised arusaamad viņam ir savādi priekšstati par dzīvi 2. savādi kummaline mõelda, et me varem teineteist ei tundnud savādi iedomāties, ka agrāk mēs viens otru nepazinām
kummitama v 1. spokoties, rēgoties räägitakse, et selles majas kummitab stāsta, ka šajā mājā spokojas 2. vajāt viimasel ajal kummitasid teda ebaõnnestumised pēdējā laikā viņu vajāja neveiksmes
kunagi adv 1. kaut kad, kādreiz kunagi aastate eest kaut kad pirms gadiem; kunagi on siin lainetanud meri kādreiz šeit ir viļņojusies jūra 2. (ar noliegumu) nekad ta ei tee seda kunagi viņš nekad to nedara; tal pole kunagi aega viņam nekad nav laika 3. jebkad oled sa kunagi kuulnud, et isa valetab? vai tu esi jebkad dzirdējis, ka tēvs melotu?; see on nüüd mulle selgem kui kunagi varem tas tagad man ir skaidrāks nekā jebkad agrāk 4. allaž võitles nagu julge mees kunagi allaž cīnījās kā drosmīgs vīrs; metssea põrsad on kui põrsad kunagi, ainult et triibulised mežacūkas sivēni ir kā jau sivēni, tikai svītraini
kurgu|nibu s ūvula, ūka
kuru s {kuru, kuru, kurusid} 1. nostūris, nomale õnn asus metsa sügavas kurus būdiņa atradās dziļā meža nostūrī 2. šaura eja majadevaheline kuru šaura eja starp mājām 3. pāreja mäekuru kalnu pāreja üle kuru viiv tee ceļš pār pāreju
pealt kuulama noklausīties ma kuulasin teiste juttu huviga pealt es ar interesi noklausījos citu sarunā; ta kartis, et telefonikõnesid võidakse pealt kuulata viņš baidījās, ka telefona sarunas var noklausīties; pidin sageli pealt kuulama, kuidas nad omavahel vaidlesid man bieži bija jānoklausās, kā viņi savā starpā strīdējās
`kuuld s {kuulu, `kuuldu, `kuulde} baumas tunnen teda rohkem kuulu järgi vairāk pazīstu viņu pēc baumām; kuulu järgi olevat ta rikas mees baumo, ka viņš esot bagāts vīrs
kuuldavasti adv kā dzirdam, pēc nostāstiem, pēc baumām ta on kuuldavasti tubli arst stāsta, ka viņš esot labs ārsts; kuuldavasti elab ta nüüd Tartus baumo, ka viņš tagad dzīvo Tartu
kuulutama v 1. pasludināt, paziņot sõda kuulutama pasludināt karu; pärast mitmetunnilist istungit kuulutati vaheaeg pēc vairāku stundu sēdes tika izsludināts pārtraukums; koosolek kuulutati avatuks sapulci pasludināja par atklātu; ta kuulutas, et ei tule homme kaasa viņš paziņoja, ka rītdien nenāks līdzi 2. sludināt ristiusku kuulutama sludināt kristīgo ticību 3. ievietot sludinājumu, sludināt 4. pareģot ta kuulutas oma vastastele kadu viņš pareģoja saviem pretiniekiem zaudējumu
kõlakas s {kõlaka, kõlakat, kõlakaid} 1. blieziens kõlakas vastu pead blieziens pa galvu 2. sar baumas käivad kõlakad, et vabrik on pankrotis klīst baumas, ka fabrika ir bankrotējusi
kõlisema v šķindēt, džinkstēt kuljused kõlisevad zvārguļi šķind; lusikas kukkus kõlisedes kivipõrandale karote džinkstot nokrita uz akmens grīdas; tuba on nii tühi, et kõliseb istaba ir tik tukša, ka džinkst
kõmistama v 1. ducināt, dārdināt, rībināties äike kõmistab metsa taga pērkons ducina aiz meža 2. dārdināties, rībināties ta kõmistas kaua ukse taga viņš ilgi rībinājās aiz durvīm 3. mēļot rahvas kõmistas juba ammu, et sõda tuleb tauta jau sen mēļoja, ka būs karš
kõrge adj {kõrge, kõrget, kõrgeid} augsts kõrge hoone augsta ēka; kõrgete kontsadega kingad kurpes uz augstiem papēžiem; taim on umbes 10 cm kõrge augs ir aptuveni 10 cm augsts; toal on kõrge lagi istabai ir augsti griesti; kõrge rasvasisaldus augsts tauku saturs; rent oli kohutavalt kõrge noma ir šausmīgi augsta; kõrge külaline – Taani kuninganna augsts viesis – Dānijas karaliene; kõrgeim riigivõimuorgan augstākais valsts pārvaldes orgāns; kõrgem matemaatika augstākā matemātika; kõrged toonid augsti toņi; õpilase teadmisi hinnati kõige kõrgema hindega skolēna zināšanas tika novērtētas ar visaugstāko atzīmi; kevadel on vesi jões kõrge pavasarī ūdens upē ir augstu; kõrget kasvu liela auguma
kõrgel adv augstu pirnid on kõrgel puu otsas bumbieri ir augstu koka galā; lennuk tiirutas kõrgel linna kohal lidmašīna riņķoja augstu virs pilsētas; raamat oli nii kõrgel, et seda oli raske kätte saada grāmata bija tik augstu, ka to nevarēja dabūt rokā; hindu kõrgel hoidma turēt cenas augstā līmenī; ta hoiab oma au kõrgel savu cieņu viņš vērtē augstu
kõrgus s {kõrguse, kõrgust, kõrgusi} 1. augstums kapi kõrgus skapja augstums; pilvede kõrgus maapinnast mākoņu augstums no zemes; hoone pürib kõrgusse ēka tiecas uz augšu; heli kõrgus skaņas augstums 2. augstība tema kõrguse käsk viņa augstības pavēle 3. sar augstlēkšana kõrguses olid kolm paremat USA sportlased augstlēkšanā trīs labākie bija ASV sportisti
kõrvetama v 1. dedzināt, svilināt ahi on nii kuum, et kõrvetab krāsns ir tik karsta, ka dedzina; kuum supp kõrvetas suud karstā zupa apsvilināja muti; augustipäike kõrvetas turja augusta saule dedzināja muguru; kõrvetav kuumus svelošs karstums 2. grauzdēt kõrvetatud kohvioad grauzdētas kafijas pupiņas 3. kost, dedzināt, svilināt soolane vesi kõrvetas silmi sāļais ūdens koda acīs; nõges kõrvetas jalga nātre apsvilināja kāju; pipar kõrvetab suud pipari dedzina muti 4. sar bliezt küll ma sulle vastu kõrvetan gan es tev iebliezīšu pretī; vaenlane kõrvetas tükk aega suurtükkidest ienaidnieks labu laiku blieza ar lielgabaliem; ma pidin otsekohe siia kõrvetama man bija tūlīt jābliež šurp
kõvasti adv 1. stipri ta pigistas minu kätt nii kõvasti, et hakkas valus viņš saspieda manu roku tik stipri, ka sāka sāpēt; ta tõukas nii kõvasti, et teine kukkus maha viņš pagrūda tik stipri, ka otrs nokrita 2. cieši tõmba köis kõvasti koormale ümber savelc virvi ap vezumu cieši; ta sidus paki kõvasti kinni viņš cieši aizsēja paku 3. stingri talupojad seisid kõvasti oma õiguste eest zemnieki stingri iestājās par savām tiesībām; suitsetamine oli kõvasti keelatud smēķēšana bija stingri aizliegta 4. sar skaļi ära nii kõvasti räägi nerunā tik skaļi; mees hakkas kõvasti norskama vīrs sāka skaļi krākt 5. sar pamatīgi ta oli kõvasti väsinud viņš bija pamatīgi noguris; sain kõvasti külmetada es pamatīgi apaukstējos; perenaine askeldab kõvasti köögis saimniece pamatīgi ņemas pa virtuvi 6. sar ļoti daudz tänavu on kõvasti seeni šogad ir ļoti daudz sēņu; rahvast tuli kõvasti kokku sanāca ļoti daudz ļaužu

Eesti Keele Instituut    a-ü sõnastike koondleht     veebiliides    @ veebihaldur