[ETLV] Eesti-läti sõnaraamat
|
|
?! Küsitud kujul või valitud artikli osast otsitut ei leitud, kasutan laiendatud otsingut.
Leitud 13 artiklit
eba|meeldiv p 1. nepatīkams ∙ ebameeldiv uudis nepatīkams jaunums; teekond oli raske ja ebameeldiv ceļš bija grūts un nepatīkams 2. nepatīkami ∙ seda oli ebameeldiv kuulda bija nepatīkami to dzirdēt
fantastiline adj {fantastilise, fantastilist, fantastilisi} 1. fantastisks ∙ fantastiline saavutus fantastisks sasniegums 2. fantastiski ∙ seda on fantastiline kuulda to ir fantastiski dzirdēt
hirmus b adv briesmīgi ∙ hirmus suur briesmīgi liels; hirmus ruttu briesmīgi ātri; seda on hirmus kuulda to ir briesmīgi dzirdēt
huvitav p {huvitava, huvitavat, huvitavaid} 1. interesants ∙ huvitav uurimus interesants pētījums 2. interesanti ∙ seda oleks eriti huvitav kuulda to būtu sevišķi interesanti dzirdēt
jootma b v {`joota, joodan} dzirdīt, dzirdināt ∙ hobust jootma dzirdināt zirgu; ta jootis külalised purju viņš ciemiņus piedzirdīja
jube a adj {jubeda, jubedat, jubedaid} 1. baigs, baiss, briesmīgs ∙ jube mõrv baisa slepkavība; mul on jube häbi man ir briesmīgs kauns 2. baigi, baisi, briesmīgi ∙ seda on jube kuulda dzirdēt to ir briesmīgi; oli nii jube, et külm judin jooksis üle selja bija tik baisi, ka auksti šermuļi skrēja pār muguru
kohemaid adv uzreiz, tūlīt, uz karstām pēdām ∙ märkasin kohemaid, et minu äraolekul oli midagi juhtunud uzreiz pamanīju, ka manā prombūtnē kaut kas ir noticis; ta teeb seda kohemaid, ilma viivituseta viņš to dara tūlīt, bez kavēšanās; vilet kuuldes kadusid pahategijad kohemaid dzirdot svilpi, ļaundari pazuda uz karstām pēdām
`kuulma v {`kuulda, kuulen} 1. dzirdēt ∙ mees ei kuule hästi vasaku kõrvaga vīrs labi nedzird ar kreiso ausi; kuulsin koputust uksele dzirdēju klauvējienu pie durvīm; kuulsin seda raadiost dzirdēju to pa radio; ta oli meie kavatsusest kuidagi kuulda saanud viņš kaut kā bija padzirdējis par mūsu plāniem; ma ei taha sellest kuuldagi es nevēlos par to pat dzirdēt; kuule! paklau!; kuulge! klausieties! 2. uzklausīt ∙ ta võtab teiste nõuandeid kuulda viņš uzklausa citu padomus ∆ mitte kuulmagi tegema nelikties ne zinis
meeldiv p {meeldiva, meeldivat, meeldivaid} 1. patīkams, tīkams ∙ meeldiv inimene patīkams cilvēks; meeldiv lõhn tīkama smarža 2. patīkami, tīkami ∙ kiitust on meeldiv kuulda dzirdēt uzslavu ir patīkami
märksa adv manāmi, ievērojami ∙ märksa suurem ievērojami lielāks; seda kuuldes paranes tuju märksa to dzirdot, garastāvoklis jūtami uzlabojās
nii|võrd adv tik, tādā mērā ∙ niivõrd ilusast asjast on kahju loobuda no tik skaistas lietas žēl atteikties; ta ei taha sellest enam kuuldagi, niivõrd ära on tüüdanud viņš vairs negrib par to ne dzirdēt, tik ļoti ir apnicis
venitama v 1. stiept ∙ kummi venitama stiept gumiju; pilti venitama pastiept attēlu; venitatud vormid izstieptas formas; artikkel tuleks pikemaks venitada raksts būtu jāpastiepj garāks; harjutuse eesmärk on venitada seljalihaseid vingrinājuma mērķis ir izstiept muguras muskuļus; rasked kõrvarõngad venitasid kõrvu smagi auskari nostiepa ausis; suure vaevaga venitati kivi mäele tagasi ar lielām pūlēm akmeni uzstiepa atpakaļ kalnā; eksamihindeks venitasin kuidagi kolme eksāmena atzīmi tomēr izvilku uz trijnieku; ta rääkis mõtlikult, sõnu venitades viņš runāja domīgi, stiepjot vārdus 2. vilkt, stiept ∙ laps venitas kampsunit allapoole bērns novilka jaku uz leju; kohtuasja venitati meelega lietas izskatīšanu apzināti ievilka garumā; kuidagiviisi venitas ta oma tööpäeva õhtusse kaut kā viņš novilka savu darbadienu līdz vakaram; mehed venitasid end ehitusplatsi poole vīri vilkās būvlaukuma virzienā; “noh, olgu,” venitas poiss läbi hammaste “nu, labi,” zēns novilka caur zobiem 3. kavēt, ievilkt, novilcināt ∙ üüriline venitab maksmisega īrnieks kavē maksājumus 4. plest ∙ ta venitas haigutades suu pärani žāvājoties viņš atpleta muti līdz galam; uudist kuuldes venitas tüdruk silmad pärani dzirdot jaunumu, meitenes acis izpletās
vänge adj {vänge, vänget, vängeid} 1. sīvs, kodīgs, stiprs ∙ soldat tõmbas vänget mahorkat zaldāts smēķēja sīvu mahorku; pauk täitis toa vänge püssirohusuitsuga šāviens piepildīja istabu ar kodīgu šaujampulvera smaku; ta pidas vermutit liiga vängeks viņš uzskatīja vermutu par pārāk sīvu; laste kuuldes ei kasutatud vängeid sõnu bērniem dzirdot, stiprus vārdus nelietoja 2. sar dūšīgs, kruts ∙ vänge naabrimees dūšīgs kaimiņš; anarhistid on vänged vennad anarhisti ir kruti džeki
