[ETLV] Estonian-Latvian Dictionary


Query: in

Sama päring läti-eesti sõnaraamatus

?! Küsitud kujul või valitud artikli osast otsitut ei leitud, kasutan laiendatud otsingut.
Leitud 13 artiklit

eba|meeldiv p 1. nepatīkams ebameeldiv uudis nepatīkams jaunums; teekond oli raske ja ebameeldiv ceļš bija grūts un nepatīkams 2. nepatīkami seda oli ebameeldiv kuulda bija nepatīkami to dzirdēt
fantastiline adj {fantastilise, fantastilist, fantastilisi} 1. fantastisks fantastiline saavutus fantastisks sasniegums 2. fantastiski seda on fantastiline kuulda to ir fantastiski dzirdēt
hirmus b adv briesmīgi hirmus suur briesmīgi liels; hirmus ruttu briesmīgi ātri; seda on hirmus kuulda to ir briesmīgi dzirdēt
huvitav p {huvitava, huvitavat, huvitavaid} 1. interesants huvitav uurimus interesants pētījums 2. interesanti seda oleks eriti huvitav kuulda to būtu sevišķi interesanti dzirdēt
jootma b v {`joota, joodan} dzirdīt, dzirdināt hobust jootma dzirdināt zirgu; ta jootis külalised purju viņš ciemiņus piedzirdīja
jube a adj {jubeda, jubedat, jubedaid} 1. baigs, baiss, briesmīgs jube mõrv baisa slepkavība; mul on jube häbi man ir briesmīgs kauns 2. baigi, baisi, briesmīgi seda on jube kuulda dzirdēt to ir briesmīgi; oli nii jube, et külm judin jooksis üle selja bija tik baisi, ka auksti šermuļi skrēja pār muguru
kohemaid adv uzreiz, tūlīt, uz karstām pēdām märkasin kohemaid, et minu äraolekul oli midagi juhtunud uzreiz pamanīju, ka manā prombūtnē kaut kas ir noticis; ta teeb seda kohemaid, ilma viivituseta viņš to dara tūlīt, bez kavēšanās; vilet kuuldes kadusid pahategijad kohemaid dzirdot svilpi, ļaundari pazuda uz karstām pēdām
`kuulma v {`kuulda, kuulen} 1. dzirdēt mees ei kuule hästi vasaku kõrvaga vīrs labi nedzird ar kreiso ausi; kuulsin koputust uksele dzirdēju klauvējienu pie durvīm; kuulsin seda raadiost dzirdēju to pa radio; ta oli meie kavatsusest kuidagi kuulda saanud viņš kaut kā bija padzirdējis par mūsu plāniem; ma ei taha sellest kuuldagi es nevēlos par to pat dzirdēt; kuule! paklau!; kuulge! klausieties! 2. uzklausīt ta võtab teiste nõuandeid kuulda viņš uzklausa citu padomus mitte kuulmagi tegema nelikties ne zinis
meeldiv p {meeldiva, meeldivat, meeldivaid} 1. patīkams, tīkams meeldiv inimene patīkams cilvēks; meeldiv lõhn tīkama smarža 2. patīkami, tīkami kiitust on meeldiv kuulda dzirdēt uzslavu ir patīkami
märksa adv manāmi, ievērojami märksa suurem ievērojami lielāks; seda kuuldes paranes tuju märksa to dzirdot, garastāvoklis jūtami uzlabojās
nii|võrd adv tik, tādā mērā niivõrd ilusast asjast on kahju loobuda no tik skaistas lietas žēl atteikties; ta ei taha sellest enam kuuldagi, niivõrd ära on tüüdanud viņš vairs negrib par to ne dzirdēt, tik ļoti ir apnicis
venitama v 1. stiept kummi venitama stiept gumiju; pilti venitama pastiept attēlu; venitatud vormid izstieptas formas; artikkel tuleks pikemaks venitada raksts būtu jāpastiepj garāks; harjutuse eesmärk on venitada seljalihaseid vingrinājuma mērķis ir izstiept muguras muskuļus; rasked kõrvarõngad venitasid kõrvu smagi auskari nostiepa ausis; suure vaevaga venitati kivi mäele tagasi ar lielām pūlēm akmeni uzstiepa atpakaļ kalnā; eksamihindeks venitasin kuidagi kolme eksāmena atzīmi tomēr izvilku uz trijnieku; ta rääkis mõtlikult, sõnu venitades viņš runāja domīgi, stiepjot vārdus 2. vilkt, stiept laps venitas kampsunit allapoole bērns novilka jaku uz leju; kohtuasja venitati meelega lietas izskatīšanu apzināti ievilka garumā; kuidagiviisi venitas ta oma tööpäeva õhtusse kaut kā viņš novilka savu darbadienu līdz vakaram; mehed venitasid end ehitusplatsi poole vīri vilkās būvlaukuma virzienā; “noh, olgu,” venitas poiss läbi hammaste “nu, labi,” zēns novilka caur zobiem 3. kavēt, ievilkt, novilcināt üüriline venitab maksmisega īrnieks kavē maksājumus 4. plest ta venitas haigutades suu pärani žāvājoties viņš atpleta muti līdz galam; uudist kuuldes venitas tüdruk silmad pärani dzirdot jaunumu, meitenes acis izpletās
vänge adj {vänge, vänget, vängeid} 1. sīvs, kodīgs, stiprs soldat tõmbas vänget mahorkat zaldāts smēķēja sīvu mahorku; pauk täitis toa vänge püssirohusuitsuga šāviens piepildīja istabu ar kodīgu šaujampulvera smaku; ta pidas vermutit liiga vängeks viņš uzskatīja vermutu par pārāk sīvu; laste kuuldes ei kasutatud vängeid sõnu bērniem dzirdot, stiprus vārdus nelietoja 2. sar dūšīgs, kruts vänge naabrimees dūšīgs kaimiņš; anarhistid on vänged vennad anarhisti ir kruti džeki

Eesti Keele Instituut    a-ü sõnastike koondleht     veebiliides    @ veebihaldur