[ETLV] Eesti-läti sõnaraamat

aasta|käik s 1. gadagājums, gada komplekts ∙ ajakirjad olid korralikult aastakäikude kaupa köidetud laikraksti bija kārtīgi sasieti pa gadagājumiem 2. (par produktiem) izlaidums ∙ 1950. aastakäigu auto 1950. gada izlaiduma automašīna 3. mil iesaukums ∙ mobiliseeriti kümme aastakäiku mobilizēja desmit iesaukumus

edu|seis s pārsvars, pārākums ∙ kümnepunktine eduseis desmit punktu pārsvars

enne c prp pirms ∙ enne meie ajaarvamist pirms mūsu ēras; kümme minutit enne kuut desmit minūtes pirms sešiem; enne seda maja keerab tee vasakule pirms tās mājas ceļš nogriežas pa kreisi

hoog s {hoo, hoogu, hooge} 1. spars, spēks ◦ tööhoog darba spars ∙ ehitamine käib täie hooga celtniecība rit pilnā sparā; sadu võtab uut hoogu lietus atkal pieņemas spēkā 2. brāzma ◦ tuulehoog vēja brāzma ∙ tuul puhus heitlike hoogudena vējš pūta mainīgām brāzmām; emaliku helluse hoog mātišķa maiguma uzplūdi 3. lēkme ◦ vihahoog dusmu lēkme; haigushoog slimības lēkme 4. ātrums ◦ langushoog krišanas ātrums ∙ hoogu vähendama samazināt ātrumu 5. ieskrējiens ∙ hooga hüpe lēciens ar ieskrējienu; hoota hüpe lēciens no vietas 6. vēziens ◦ jalahoog kājas vēziens; kätehoog roku vēziens ∆ esimese hooga pirmajā rāvienā; hoogu võtma sasparoties; ühe hooga vienā rāvienā

`hull adj {hullu, `hullu, `hulle} 1. traks, ārprātīgs ∙ hulluks minema sajukt prātā; meie metsades hulgub ringi üks hull hunt pa mūsu mežiem klīst viens traks vilks; ta on vihast hull viņš ir traks no dusmām 2. traks, briesmīgs ∙ hullud ajad traki laiki; mind piinab hull köha mani moka traks klepus ∆ ei hullu ega tarka pilnīgi neko; taga hullemaks jo tālāk, jo trakāk

hulluma v 1. sajukt prātā ∙ kartsin, et naine murest hullub baidījos, ka sieva no raizēm sajuks prātā 2. satrakoties, aptrakt ∙ raevust hullunud mees no dusmām satrakojies vīrs; püssipaukudest hullunud hobused no bises šāvieniem satrakojušies zirgi

hullu|meelne b adj traks, neprātīgs ∙ hullumeelne inimene traks cilvēks; hullumeelne kavatsus traka iecere; hullumeelne pilk neprātīgs skatiens; mind valdas hullumeelne raev mani pārņēma neprātīgas dusmas

jagama v 1. dalīt ∙ jagasime õuna neljaks sadalījām ābolu četrās daļās; ema jagas lastele kompvekke māte dalīja bērniem konfektes; neil tuli kahekesi väikest tuba jagada viņiem divatā vajadzēja dalīt mazu istabiņu; kellegagi rõõme ja muresid jagama dalīt ar kādu priekus un raizes 2. mat dalīt ∙ jagage kümme kahega izdaliet desmit ar divi 3. sar saprast, jēgt ∙ ma pole matemaatikat kunagi jaganud es matemātiku nekad neesmu sapratis

jaguma v 1. pietikt ∙ leiba jagus kõigile maizes pietika visiem 2. mat dalīties ∙ kümme jagub viiega desmit dalās ar pieci

jahutama v dzesēt, atvēsināt ∙ jahutasin vees jalataldu dzesēju ūdenī kāju pēdas; tulist suppi pidi enne söömist veidi jahutama karstā zupa pirms ēšanas bija nedaudz jāatdzesē; viha jahutama atvēsināt dusmas

jala a adv kājām ∙ jala käima iet kājām; naaberkülani on kümme kilomeetrit jala minna līdz kaimiņu ciemam desmit kilometru jāiet kājām

järelt pop 1. aiz ∙ ta lõi ukse enda järelt kinni viņš aizcirta aiz sevis durvis 2. (kādam nezinot) aiz muguras ∙ ta näppas ema järelt kümnekroonise viņš nočiepa mātei aiz muguras desmit kronas

järjest adv 1. arvien ∙ järjest rohkem arvien vairāk 2. pēc kārtas ∙ kümme korda järjest desmit reižu pēc kārtas

kihistama b v 1. ķiķināt ∙ naised pistsid selle ütluse peale õelalt kihistama sievas par tādu sakāmo ļauni ieķiķinājās 2. sēkt ∙ ta kihistas vihaselt viņš dusmīgi nosēca

kihvatama v 1. iesāpēties, uzplaiksnīties ∙ aeg-ajalt kihvatasid peas valuhood laiku pa laikam galvā uzplaiksnījās sāpju lēkmes 2. uzplaiksnīties, salekties ∙ mõnikord kihvatas tahtmine kõigele käega lüüa reizēm uzplaiksnījās doma atmest visam ar roku; süda kihvatab rõõmust sirds salecas no priekiem 3. iekaist, aizsvilties, saniknoties 4. (runājot) atcirst ∙ poiss tigedalt kihvatas zēns dusmīgi atcirta

kihvatus s {kihvatuse, kihvatust, kihvatusi} 1. dzēliens, dūriens 2. uzplaiksnījums ◦ vihakihvatus dusmu uzplaiksnījums

kipras adv saraukts ∙ peremehe kulmud olid kurjalt kipras saimnieka uzacis bija dusmīgi sarauktas

koguni adv 1. pat ∙ algul ta sammus aeglaselt, siis üha kiiremini, lõpuks koguni jooksis sākumā viņš soļoja lēnām, tad aizvien ātrāk, beigās pat skrēja; ma sõidan ära, võib-olla koguni mitmeks kuuks es braucu projām, varbūt pat uz vairākiem mēnešiem; mees ei võtnud raha vastu, sai koguni pahaseks vīrs nepieņēma naudu, kļuva pat dusmīgs 2. pavisam ∙ seal on koguni teine kliima tur bija pavisam cits klimats; ma kujutlesin teda koguni teistsugusena es iedomājos viņu pavisam citādāku

kokku|panek s 1. sakravāšana ∙ asjade kokku­panekuks anti ainult kümme minutit aega lietu sakravāšanai tika dotas tikai desmit minūtes 2. salikšana, montāža ∙ kapi kokkupanek skapja montāža; telgi kokkupanek telts uzstādīšana 3. novākšana ∙ rukki kokkupanek rudzu novākšana

kuine adj {kuise, kuist, kuiseid} 1. mēnesi vecs ◦ kahekuine divus mēnešus vecs; ühekuine vienu mēnesi vecs ∙ kuine laps mēnesi vecs bērns 2. mēnesi ilgs ◦ kolmekuine trīs mēnešus ilgs; kümnekuine desmit mēnešus ilgs 3. mēneša- ◦ augustikuine augusta mēneša-

kumbki pr (no diviem, no abiem) katrs ∙ kumbki rühm koosnes kümnest inimesest katra no grupām sastāvēja no desmit cilvēkiem; ma ei tunne kumbagi meest es nepazīstu nevienu no vīriešiem; kummalgi oli oma leivakott kaasas katram bija līdzi sava maizes kule

kuni a knj 1. līdz ∙ kümme kuni viisteist kilo desmit līdz piecpadsmit kilogrami 2. kamēr ∙ magasin, kuni mind äratati gulēju, kamēr mani pamodināja; kuni nad pakkisid, haihtus udu kamēr viņi kravājās, migla izgaisa

kurjalt adv 1. dusmīgi ∙ isa vaatas mulle väga kurjalt otsa tēvs dusmīgi uz mani paskatījās 2. nelāgi ∙ haav veritses kurjalt brūce nelāgi asiņoja 3. ļauni

kuuline adj {kuulise, kuulist, kuulisi} mēnesi ilgs, mēneša- ◦ kümnekuuline desmit mēnešus ilgs ∙ kuuline kursus mēnesi ilgi kursi

kõva adj {kõva, kõva, kõvu} 1. ciets ∙ kõva kalju cieta klints; lumi oli kõvaks tallatud sniegs bija nomīdīts ciets; kõvade kaantega raamat grāmata ar cietiem vākiem; kõva uni ciets miegs 2. stiprs, izturīgs ∙ karjamaal on kõva aed ümber ganībām apkārt ir stipra sēta; kõvad närvid stipri nervi 3. stiprs, spēcīgs ∙ kõva mees spēcīgs vīrs; ütlesin paar kõva sõna teicu pāris stingrus vārdus 4. stiprs, stingrs ∙ tal on kõva usk viņam ir stipra ticība; kõik teed olid kõva valve all visi ceļi tika stingri uzraudzīti; kõva majanduslik põhi stingrs ekonomisks pamats; kõva käsk stingra pavēle 5. stiprs, pamatīgs ∙ kõva janu stipras slāpes; kõva tuul pamatīgs vējš 6. skaļš ∙ mehed rääkisid kõva häälega vīri runāja skaļā balsī; käis kõva pauk atskanēja skaļš būkšķis 7. švaks, vājš ∙ eit oli kõva kuulmisega vecenei bija švaka dzirde; poisil on kõva pea zēnam ir grūta galva 8. sar pamatīgs, ievērojams ∙ ta sai kõva koolihariduse viņš saņēma labu skolas izglītību; see oli kõva pidu tā bija pamatīga ballīte; kõva sissetulek pamatīgi ienākumi; ta on igati kõva mees omal alal savā jomā viņš ir visai ievērojams vīrs; selle eest on kõva preemia par to pienākas pamatīga prēmija 9. sar vesels, savs ∙ kõva kolmandik teed on veel käimata vesela trešdaļa ceļa vēl nav noieta; sellest ajast lahutab meid kõva sajand no šī laika mūs atdala vesels gadsimts; ta on minust kõva kümme aastat noorem viņš ir par mani savus desmit gadus jaunāks 10. sar stiprs ∙ kõva puskar stipra kandža; saarlased olid kõva õlle teinud sāmsalieši bija sabrūvējuši stipru alu; see oli kõva paber tas bija stiprs papīrs 11. sar ciets ∙ kõva vesi ciets ūdens

käratama v uzbrēkt, uzkliegt, uzbļaut ∙ kurjalt käratama dusmīgi uzbrēkt; ta vihastas ja käratas meestele peale viņš sadusmojās un sabrēca uz vīriem

`käsk s {käsu, `käsku, `käske} 1. pavēle ∙ vanemate käsk vecāku pavēle; koer ei kuulanud käsku suns neklausīja pavēlei 2. bauslis ∙ ristiusu kümme käsku kristīgās ticības desmit baušļi 3. inf komanda

käsutama v 1. izrīkot, komandēt ∙ ta käsutab töölisi viņš izrīko strādniekus; mis õigusega sa mind käsutad? ar kādām tiesībām tu mani izrīko?; admiral käsutas kümme sõjalaeva admirālis komandēja desmit karakuģus; meie käsutada on suured summad mūsu rīcībā ir lielas summas 2. likt doties, likt darīt ∙ lapsed käsutati tuppa bērniem lika iet istabā; vaenlastel käsutati käed üles ienaidniekiem lika pacelt rokas

`käärima a v {`käärida, käärin} rūgt ∙ õlu käärib alus rūgst; vein kääris äädikaks vīns sarūga etiķī; keedis läks käärima ievārījums sarūga; mehes käärib pahameel vīrā rūgst dusmas

külge a adv 1. (virziens) klāt, pie- ∙ puudele jäid sügisel mõned lehed külge kokiem rudenī palika dažas lapas; rongile haagiti kaks vagunit külge vilcienam piekabināja divus vagonus; magnet tõmbab rauda külge magnēts pievelk dzelzi; haigus hakkas temalegi külge slimība pielipa arī viņam; poisid üritasid paarile tüdrukule külge lüüa zēni mēģināja piesist kanti pāris meitenēm; ära kleebi end mulle külge! nelīmējies man klāt! 2. (virziens) klāt, virsū ∙ ta on nii vihane, et tuleb või käsitsi külge viņš ir tik dusmīgs, ka metas gluži vai ar rokām virsū

kümme a s {`kümne, kümmet, `kümneid} desmit, desmitnieks ∙ esimese lasuga tabasin täpselt kümnesse ar pirmo šāvienu trāpīju tieši desmitniekā; ärtu kümme ercena desmitnieks

kümme b num {`kümne, kümmet, `kümneid} desmit ∙ kümme aastat desmit gadi; paragrahv kümme desmitais pants; selle kohta on kirjutatud kümneid raamatuid par to ir sarakstīts desmitiem grāmatu

kümme`kond num {kümmekonna, kümme`konda, kümme`kondi} desmits ∙ kohale tuli kümmekond inimest ieradās desmits cilvēku; sellest on oma kümmekond aastat möödas kopš tā ir pagājis desmit gadu

-kümmend num {-`kümne, -kümmet, -`kümneid} desmit ◦ nelikümmend četrdesmit

kümne|kaupa adv pa desmit kopā ∙ raamatud pakiti kümnekaupa grāmatas iesaiņoja pa desmit

kümnekesi adv pa desmit personām ∙ meeskonnad kümnekesi komandas pa desmit

kümnene adj {kümnese, kümnest, kümneseid} 1. desmit gadus vecs ∙ vanem poiss oli umbes kümnene vecākais zēns bija apmēram desmit gadus vecs 2. pulksten desmitos notiekošs 3. ar desmit vienībām ∙ kümnene salk grupa ar desmit cilvēkiem

laagerdama v 1. nogatavināt, nostāvināt ∙ juustu laagerdama nostāvināt sieru 2. nometināt nometnē ∙ sõjapõgenikud laagerdati bēgļus nometināja nometnē 3. sar nogatavināties, nostāvēties ∙ see konjak on kümme aastat laagerdanud šis konjaks ir nostāvējies desmit gadus 4. sar apmesties nometnē, mitināties nometnē ∙ laagerdasime järve kaldal apmetāmies nometnē ezera krastā

lahtuma v 1. izgaist ∙ udu lahtus migla izgaisa; viha lahtus dusmas izgaisa 2. novadēties ∙ õlu on lahtunud alus ir novadējies

lahutama v 1. šķirt, atdalīt ∙ Euroopat ja Aafrikat lahutab Vahemeri Eiropu un Āfriku atdala Vidusjūra 2. (laulību) šķirt ∙ abielu lahutama šķirt laulību 3. kliedēt ∙ püüdke tema viha lahutada mēģiniet kliedēt viņa dusmas; heina lahutama ārdīt sienu 4. plātīt ∙ ta lahutab nõutult käsi viņš neziņā plāta rokas 5. mat atņemt ∙ lahuta viiest kolm atņem no pieci trīs

lahvatama v (par pēkšņu darbību) aizsvilties, uzliesmot ∙ kuivad laastud lahvatasid põlema sausās skaidas uzliesmoja; ta lahvatas näost punaseks viņa seja iekvēlojās; temas lahvatas raev viņš aizsvilās dusmās

laiune adj {laiuse, laiust, laiusi} plats ◦ meetrilaiune metru plats ∙ kümne kilomeetri laiune järv desmit kilometrus plats ezers

ligemale adv 1. (virziens) tuvāk ∙ tulge ligemale nāciet tuvāk 2. apmēram, aptuveni ∙ sinna on ligemale kümme kilomeetrit līdz turienei ir apmēram desmit kilometru

lõrisema v rūkt ∙ koer lõriseb kassi peale suns rūc uz kaķi; ta lõrises midagi tigedalt vastuseks viņš kaut ko dusmīgi atrūca

läbima v 1. šķērsot, iziet cauri ∙ heinamaad läbib oja pļavu šķērso strauts 2. noiet, nostaigāt, veikt ∙ inimkond on läbinud pika arengutee cilvēce ir nogājusi garu attīstības ceļu; sprinter läbis sada meetrit kümne sekundiga sprinteris veica simt metrus desmit sekundēs

`mahtuma v {`mahtuda, mahun} ietilpt, saiet ∙ ühte kotti need kartulid küll ei mahu vienā maisā šie kartupeļi nesaies gan; artikkel mahtus kümnele leheküljele raksts satilpa desmit lappusēs

maru a s {maru, maru, marusid} 1. vētra, auka, brāzma ∙ maru murrab puid vētra lauž kokus 2. neprātīgas dusmas, niknums ∙ marru ajama saniknot 3. trakums, trakumsērga ∙ marus rebane oli õue tulnud pagalmā bija ienākusi traka lapsa

maru|vihane adj ļoti dusmīgs, ļoti nikns ∙ ta sai maruvihaseks viņš šausmīgi saniknojās

meele|paha s dusmas, īgnums, sašutums ∙ ta valas oma meelepaha minu peale välja viņš izgāza savas dusmas uz mani; hääl väriseb meelepahast balss trīs no sašutuma

meeletu a adj {meeletu, meeletut, meeletuid} neprātīgs, traks ∙ meeletu kirg neprātīga kaisle; vihast meeletu traks no dusmām; meeletud hinnad neprātīgas cenas

mesi|puu s strops ∙ vanaisa pidas mesilasi, tal oli kümme mesipuud vectēvs turēja bites, viņam bija desmit stropi

miinus s {miinuse, miinust, miinuseid} 1. mīnuss ∙ arvul on ees miinus skaitlim priekšā ir mīnuss; igal teoorial on omad plussid ja miinused katrai teorijai ir savi plusi un mīnusi 2. mīnus ◦ miinuskraad mīnus grāds ∙ õhutemperatuur on miinus kümme kraadi gaisa temperatūra ir mīnus desmit grādu; viis miinus neli pieci mīnus četri

mis|järel adv pēc tam ∙ koort hapendatakse kümme tundi, misjärel see jahutatakse krējumu raudzē desmit stundas, pēc tam to atdzesē

muneja b adj {muneja, munejat, munejaid} dējošs, dējīgs ∙ kümme munejat kana desmit dējošas vistas

na adv 1. sar tik ∙ läki koju, aeg na hiline juba ejam mājās, laiks jau tik vēls 2. sar tā, apmēram, ap ∙ mehi oli seal na kümmekond tur bija apmēram desmit vīru

nemad pr {nende, `neid} viņi ∙ ma pole nende peale pahane es neesmu uz viņiem dusmīgs

nina s {nina, nina, ninu} 1. deguns ◦ tömpnina strups deguns ∙ nina on kinni deguns ir ciet; nina on külmast punane deguns no aukstuma ir sarkans; nina nuuskama šņaukt degunu; nina krimpsutama raukt degunu; külm nagu koera nina auksts kā suņa deguns; tal on selliste asjade peale hea nina viņam ir labs deguns uz tādām lietām 2. priekšgals, purngals ◦ paadinina laivas priekšgals ∙ üks istus paadi ninas, teine päras viens sēdēja laivas priekšgalā, otrs – pakaļgalā 3. rags, zemesrags ∙ Kõpu poolsaare Ristna nina Kepu pussalas Ristnas rags 4. sar deguns, persona ∙ kogusime kümme krooni nina pealt vācām pa desmit kronām no deguna; suured ninad lieli kungi ∆ nina all deguna priekšā; nina alla hõõruma rīvēt degunā; nina veel tatine vēl slapjš aiz ausīm; nina norgu laskma nokārt degunu; nina pihta andma sadot pa degunu; nina peale saama dabūt pa degunu; nina peale viskama mest sejā; nina pistma bāzt degunu; nina püsti ajama celt degunu gaisā; ninasid kokku pistma sabāzt degunus kopā; ninasse kargama lēkt acīs; ninast vedama vazāt aiz deguna; nina täis tõmbama pielikt seju; nina vingu ajama raukt degunu; nina kõrvetama apdedzināties; oma ninast kaugemale nägema redzēt tālāk par savu degungalu; oma nina toppima bāzt savu degunu; pikka nina saama dabūt garu degunu; pika ninaga jääma palikt ar garu degunu

`närv s {närvi, `närvi, `närve} 1. nervs ◦ näonärv sejas nervs ∙ enne hamba plombeerimist suretati närv pirms zoba plombēšanas nomērdēja nervu; tugevate närvidega inimene cilvēks ar stipriem nerviem; tal on närvid läbi viņam ir beigti nervi; ta on veidi närvis viņš ir mazliet sanervozējies 2. sar aicinājums, dotības, spējas ◦ ajakirjanikunärv žurnālista dotības ∙ tal pole närvi selleks tööks viņam nav dotību šim darbam ∆ närvi mustaks ajama uzdzīt dusmas; närv läheb mustaks nervi netur; ükski närv ei liigu ne vaibsts nepakustas

otse|joones adv 1. taisnā līnijā, taisni, pa taisno ∙ sinna on otsejoones ainult kümme kilomeetrit taisnā līnijā līdz turienei ir tikai desmit kilometru 2. taisni, tieši ∙ see oli mõeldud otsejoones teile tas bija domāts tieši jums 3. taisni, tieši, bez aplinkiem ∙ ütle otsejoones välja, mida mõtled saki tieši, ko domā 4. taisnā ceļā, tūlīt ∙ ta jooksis otsejoones kaebama viņš taisnā ceļā aizskrēja sūdzēties

paaris adv pārī ∙ ole minuga paaris esi ar mani pārī; nad on juba kümme aastat paaris olnud viņi jau desmit gadus ir bijuši pāris

pahane adj {pahase, pahast, pahaseid} īgns, pikts, dusmīgs ∙ pahane hääl pikta balss; ta oli pahane kogu maailma peale viņš bija dusmīgs uz visu pasauli; pahane olema dusmoties; pahaseks saama sadusmoties

pahvatama v 1. šauties, sisties, sprāgt ∙ laevakorstnast pahvatas tihe suitsusammas blīvs dūmu stabs izšāvās no kuģa skursteņa; keriselt pahvatab auru no ceriem uzšāvās tvaiks; värav pahvatas pärani vārti atsprāga vaļā līdz galam 2. sisties, mesties ∙ värske õhk pahvatab näkku svaigs gaiss iesitas sejā; ta pahvatas sillalt vette viņš iemetās no tilta ūdenī; ta pahvatas naerma viņš metās smieties 3. uzliesmot ∙ tuli pahvatas heledaks leegiks uguns uzliesmoja ar gaišu liesmu 4. (sakot) izšaut, izmest ∙ ta pahvatas midagi vihaselt viņš kaut ko dusmīgi izmeta

paiskuma v 1. mesties, gāzties ∙ paiskusime lainetesse metāmies viļņos; väeosa paiskub rünnakule karaspēka daļa metas uzbrukumā; koridori paiskus rühm noorukeid koridorā iemetās jauniešu grupa; jõgi paiskub kõrgelt astangult alla upe gāžas lejā no augstas kāples; auto paiskus kraavi automašīna iebrauca grāvī; äkitselt segi paiskunud väärtussüsteem pēkšņi sabrukusi vērtību sistēma 2. brāzties ∙ tuppa paiskus helide laviin istabā iebrāzās skaņu lavīna; taskulambi valgusjuga paiskus talle otse näkku kabatas baterijas gaismas kūlis iespīdēja viņam tieši sejā; vaos hoitud viha paiskus lõpuks ikkagi välja aizturētās dusmas beigās izlauzās ārā

paremus s {paremuse, paremust, paremusi} 1. labākais ∙ püüdleme paremuse poole tiecamies pēc labākā; samm paremuse poole solis labākā virzienā 2. pārākums, priekšrocība ∙ uue kirjaviisi paremus jaunās rakstības priekšrocības 3. pārsvars ∙ vastasmeeskond alistati kümnepunktilise paremusega pretinieku komanda tika pieveikta ar desmit punktu pārsvaru

pilgeni adv līdz malai, līdz augšai, līdz lūpai ∙ pilgeni täidetud konjakiklaasid līdz malai pilnas konjaka glāzes; mu süda oli tigedust pilgeni täis mana sirds bija līdz augšai pilna ar dusmām; paat oli pilgeni täis kalu laiva bija līdz lūpai pilna ar zivīm; saal on pilgeni rahvast täis zāle ir pārpildīta līdz malām

plahvatama v 1. sprāgt, eksplodēt ∙ gaasiballoon plahvatas gāzes balons uzsprāga; plahvatav segu sprāgstošs šķidrums; ta plahvatas vihast viņš uzsprāga no dusmām 2. pārn ieskriet, iešauties ∙ poisile plahvatas hea mõte pähe zēnam iešāvās prātā laba doma

`pluss s {plussi, `plussi, `plusse} 1. mat pluss ∙ kirjutasin plussi asemel miinuse plusa vietā uzrakstīju mīnusu 2. mat plus ∙ kaks pluss kolm on viis divi plus trīs ir pieci; päikese käes on pluss kümme kraadi saulē ir plus desmit grādu 3. (priekšrocība) pluss ∙ projektil on ka plusse projektam ir arī plusi

`puhkama v {puhata, `puhkan} 1. atpūsties ∙ aktiivselt puhkama aktīvi atpūsties; aeg on puhkama minna ir laiks iet atpūsties 2. atpūtināt ∙ jalgu puhkama atpūtināt kājas 3. dusēt, atdusēties ∙ mets puhkab lumevaiba all mežs dus zem sniega segas; puhka issanda rahus dusi dieva mierā

põrutama v 1. kratīt, tricināt ∙ tee ei põruta üldse ceļš nemaz nekrata; plahvatused põrutasid külmunud maad sprādzieni tricināja sasalušo zemi 2. triekt, sist ∙ mees põrutas vihaselt rusikaga vastu lauda vīrs dusmīgi trieca ar dūri pa galdu; ta põrutab haamriga naelapea pihta viņš triec ar āmuru pa naglas galvu; mängija põrutas palli väravasse spēlētājs ietrieca bumbu vārtos; kedagi mättasse põrutama nosist kādu; põrutatud jalg tegi kaua valu satriektā kāja ilgi sāpēja; süüdistused põrutasid teda südame põhjani apvainojumi satrieca viņu līdz sirds dziļumiem; põrutavad elamused satriecoši piedzīvojumi 3. dauzīt ∙ kõigest jõust uksele põrutada no visa spēka dauzīt pa durvīm; põrutas trepil oma lumiseid jalgu viņš nodauzīja uz kāpnēm savas sniegotās kājas 4. kontuzēt ∙ ma sain lahingus põrutada kaujā es tiku kontuzēts 5. uzbrēkt, izbrēkt ∙ lapsed põrutati vait bērniem uzbrēca, lai tie paliek klusu; vanamees põrutas ähvardusi vecis izbrēca apvainojumus 6. sar bliezt ∙ poisid põrutasid püssist märki zēni ar bisi blieza mērķi; buss põrutas peatusest mööda autobuss aiztraucās garām pieturai; auto põrutas vastu posti mašīna ieblieza stabā; orkester põrutab valssi orķestris bliež valsi

pügal s {pügala, pügalat, pügalaid} 1. iedaļa ∙ levi on ainult paar pügalat pārklājums ir tikai pāris iedaļas; sooja on kümme pügalat ir desmit grādus silts 2. iegriezums, ierobojums 3. sar punkts, pants

`raev s {raevu, `raevu, `raeve} niknums, dusmas ∙ raevu minema saniknoties; ta ajas mind raevu viņš mani saniknoja; pöörane raev neprātīgs niknums; ta on raevus viņš ir nikns

raevu|hoog s niknuma lēkme, dusmu lēkme ∙ metsik raevuhoog mežonīga niknuma lēkme

raevukalt adv nikni, dusmīgi ∙ mehed vaidlevad raevukalt vīrieši nikni strīdas; tuul painutab raevukalt suuri puid vējš nikni loka lielus kokus

raevukas adj {raevuka, raevukat, raevukaid} nikns, dusmīgs ∙ raevukas pilk nikns skatiens; raevukas torm nikna vētra

ragistama v 1. brikšķināt, brakšķināt, ∙ keegi ragistab põõsastes krūmos kāds brikšķina 2. čirkstināt, džerkstināt ∙ ta ragistas viha pärast hambaid viņš niknumā grieza zobus; räägud ragistavad rukkis rudzos griež griezes 3. gārgt ∙ haige ragistas köhida slimnieks gārdzoši klepoja 4. bārties, rāties ∙ ta ragistab vihasena dusmās viņš rājas 5. rauties, plēsties ∙ mehed ragistasid iga päev metsas vīrieši katru dienu rāvās pa mežu

ära saama 1. tikt projām ∙ ma tahan siit ära saada es gribu tikt no šejienes projām 2. dabūt nost, dabūt ārā ∙ ta ei saanud kinga jalast ära viņš nedabūja kurpi nost no kājas; seda plekki on raske ära saada šo traipu ir grūti iztīrīt 3. pabeigt, tikt galā, tikt vaļā ∙ kui rukki ära saame, hakkame otra koristama kad pabeigsim rudzus, sāksim vākt miežus; saaks võlad kaelast ära! kaut dabūtu parādus nost no kakla! 4. saņemt, iegūt ∙ saan kuus oma kümme tuhat ära mēnesī saņemu savus desmit tūkstošus 5. sar zaudēt ∙ meeskond sai kahe punktiga ära komanda zaudēja ar diviem punktiem

sama|võrra adv tikpat, tiklab, vienlīdz ∙ kümme õpilast lõpetas kursused, samavõrra võeti uusi asemele kursus beidza desmit kursanti, vietā uzņēma tikpat daudz

sedasi adv tā, tādā veidā ∙ sul on sedasi halb istuda tā tev ir neērti sēdēt; miks sa sedasi arvad? kāpēc tu tā domā?; tule kümnekonna päeva pärast või sedasi atnāc pēc kādām desmit dienām

sekundiline adj {sekundilise, sekundilist, sekundilisi} sekundes- ◦ kümnesekundiline desmit sekunžu-; sajandiksekundiline sekundes simtdaļas- ∙ aeg määrati sekundilise täpsusega laiku noteica ar sekundes precizitāti

silo s {silo, silo, silosid} 1. skābbarība ◦ kuivsilo sausā skābbarība ∙ silo valmistama gatavot skābbarību 2. krājtvertne, siloss ∙ jahu seisis kümne meetri kõrgustes silodes milti stāvēja desmit metrus augstās krājtvertnēs

sinetama v 1. būt zilam, zilgot, zilot ∙ nägu lausa sinetab vihast seja ir gluži zila no dusmām; silmapiiril sinetab mets pie apvāršņa zilgo mežs 2. zilināt ∙ pesu sinetama zilināt veļu

üle soolama pārsālīt ∙ ta soolas supi üle viņš pārsālīja zupu; soolasin ägedushoos pisut üle dusmu uzplūdos mazliet pārsālīju

`startima v {`startida, stardin} startēt ∙ ta startis kolmandana viņš startēja trešais; lennuk stardib kümne minuti pärast lidmašīna startē pēc desmit minūtēm

ära sõitma 1. aizbraukt, braukt projām ∙ vend sõidab homme ära brālis rīt aizbrauks 2. nobraukt, veikt ∙ oleme ära sõitnud kõigest kümme kilomeetrit esam nobraukuši tikai desmit kilometrus 3. nobraukt, nodzīt ∙ ärasõidetud hobused nobraukti zirgi

`sähvama v {sähvata, `sähvan} 1. uzzibsnīt, noplaiksnīt ∙ mere kohal sähvas välk virs jūras noplaiksnīja zibens 2. iesist, iecirst, uzšaut ∙ ta sähvas hobust piitsaga viņš uzšāva zirgam ar pātagu 3. (par pēkšņu domu) iešauties, ieskriet, pazibēt ∙ millal see idee sulle pähe sähvas? kad tev iešāvās prātā šī ideja? 4. atcirst, skarbi atbildēt ∙ ta sähvas midagi tigedalt viņš kaut ko dusmīgi atcirta

sähvatama v 1. uzzibsnīt, noplaiksnīt, pazibēt ∙ tikk sähvatas põlema sērkociņš uzliesmoja; silmis sähvatas viha acīs pazibēja dusmas 2. (par pēkšņu domu) iešauties, ieskriet, pazibēt ∙ äkki sähvatas mul meelde: rahakott! pēkšņi man iešāvās prātā: naudasmaks! 3. (par strauju piecelšanos) uzšauties, pielēkt ∙ naine sähvatas järsku pingilt püsti sieviete pēkšņi pielēca kājās no sola 4. atcirst, skarbi atbildēt ∙ ta sähvatas midagi teravalt viņš kaut ko asi atcirta

särisema v 1. sprēgāt, sprakšķēt, čurkstēt ∙ rasv säriseb pannil tauki uz pannas sprēgā 2. (dusmīgi) šņākt ∙ naabrinaine särises vihast kaimiņiene no dusmām šņāca

`sööst s {sööstu, `sööstu, `sööste} 1. (straujš) lēciens, izrāviens ∙ loom oli otsustavaks sööstuks valmis dzīvnieks bija gatavs izšķirošajam lēcienam 2. brāzma ∙ tuul puhus ägedate sööstudena vējš pūta negantām brāzmām 3. lēkme, uzplūdi ◦ valusööst sāpju lēkme; vihasööst dusmu lēkme; õrnusesööst maiguma uzplūdi

südame|täis s dusmas, niknums ∙ südametäiega dusmās

`süld s {sülla, `sülda, `süldi} (mērvienība) ass ∙ kaks sülda kõrge divas asis augsts; kümme sülda puid desmit asis malkas

tagant b pop 1. aiz, no aizmugures ∙ ta piilub nurga tagant viņš lūr aiz stūra; plangu tagant paistab naabermaja aiz sētas redzama kaimiņu māja; kurvi tagant sõitis välja auto no līkuma izbrauca automašīna 2. attālumā, no attāluma ∙ märkasin teda juba paarisaja meetri tagant pamanīju viņu jau pārsimt metru attālumā; tulistatud on lähedase maa tagant šauts no neliela attāluma 3. pēc ∙ ta peatus iga sammu tagant viņš apstājās pēc katra soļa; ta käis raamatukogus kord kahe kuu tagant viņš gāja uz bibliotēku ik pēc diviem mēnešiem 4. no ∙ tulin otse töö tagant nācu tieši no darba 5. aiz muguras, kādam nezinot ∙ poiss näppas isa tagant kümme krooni zēns nočiepa tēvam desmit kronu

taltsutama v 1. valdīt, iegrožot ∙ taltsuta oma viha savaldi savas dusmas 2. pieradināt, piejaucēt ∙ taltsutatud karu pieradināts lācis

kokku tegema 1. (par skaitļiem) būt, veidot, kopā sanākt ∙ viis ja kümme teeb kokku viisteist pieci un desmit kopā ir piecpadsmit 2. nosmērēt, pārklāt ∙ värviga kokku tegema nosmērēt ar krāsu

välja tegema 1. pamanīt, pievērst uzmanību, likties zinis ∙ ootasin asjata, et ta minust välja teeks velti gaidīju, lai viņš pievērstu man uzmanību; las ta paugutab uksi, ära tee välja lai viņš dauza durvis, neliecies ne zinis 2. (ēdienu, dzērienu) izmaksāt ∙ tegin talle kohvi ja koogi välja izmaksāju viņam kafiju un kūku 3. (par skaitļiem) būt, sanākt ∙ kümnest lahutada kolm teeb välja seitse desmit mīnus trīs būs septiņi

termo|meeter s termometrs ◦ toatermomeeter istabas termometrs ∙ termomeeter näitab kümme kraadi alla nulli termometrs rāda desmit grādu zem nulles

tige adj {tigeda, tigedat, tigedaid} nikns, negants, dusmīgs ∙ tige koer nikns suns; tige laim negants apmelojums; isa sai poja peale tigedaks tēvs sadusmojās uz dēlu; tige tuul puhus otse näkku nikns vējš pūta tieši sejā

tigedalt adv 1. nikni, neganti, dusmīgi ∙ tuul ulub tigedalt vējš nikni gaudo 2. sar neganti, ļoti ∙ tigedalt hapud marjad neganti skābas ogas

tigedus s {tigeduse, tigedust, tigedusi} niknums, negantums, dusmas ∙ ta hääles on tigedust viņa balsī ir niknums

välja tooma 1. izgādāt, iznest, izvest ∙ põlevast majast toodi välja laps no degošās mājas iznesa bērnu 2. izņemt, izvilkt ∙ ta tõi rahakoti taskust välja viņš izvilka naudasmaku no kabatas 3. izcelt, izklāstīt, norādīt ∙ artikli mõte on selgesti välja toodud raksta doma ir skaidri izklāstīta; nimepidi on välja toodud kümme paremat vārdā ir nosaukti desmit labākie

tubli adj {tubli, tublit, tublisid} 1. krietns, čakls, spējīgs ∙ tubli töömees krietns strādnieks; meie klassi peetakse füüsikas kõige tublimaks mūsu klasi uzskata par spējīgāko fizikā 2. krietns, pamatīgs ∙ tubli tuulehoog krietna vēja brāzma; tubli saak krietna raža; mees on naisest oma tubli kümme aastat vanem vīrs ir krietnus desmit gadus vecāks par sievu; isa ähvardas anda tubli keretäie tēvs draudēja sadot krietnu pērienu 3. labi ∙ tubli, oleme siis kokku leppinud labi, tad esam vienojušies