[ETLV] Eesti-läti sõnaraamat


Päring: osas

Sama päring läti-eesti sõnaraamatus

?! Küsitud kujul või valitud artikli osast otsitut ei leitud, kasutan laiendatud otsingut.
Leitud 31 artiklit

maha ajama 1. gāzt zemē, bērt zemē, liet zemē traktor oli väravaposti maha ajanud traktors bija apgāzis vārtu stabiņu; keegi on siia piima, jahu maha ajanud kāds šeit ir izlējis pienu un izbēris miltus 2. vilkt nost, mest nost riideid maha ajama novilkt drēbes; kuusk hakkas okkaid maha ajama egle sāka mest nost skujas 3. noskūt ta on vuntsid maha ajanud viņš ir noskuvis ūsas 4. sar (par attālumu) nobraukt aeti maha üle kolmesaja kilomeetri tika nobraukti vairāk nekā trīssimt kilometri
`aurama v {aurata, `auran} 1. tvaikot, garot vesi aurab potist ūdens tvaiko no katla; märjad rõivad hakkasid lõkke ääres aurama slapjās drēbes pie ugunskura sāka garot 2. novec kūpēt
ebe s {ebeme, ebet, ebemeid} 1. plūksna rõivad olid kaetud valgete ebemetega drēbes bija klātas ar baltām plūksnām 2. pūka võilille ebemed hõljuvad õhus pieneņu pūkas lidinās gaisā
era|riided s pl privātas drēbes ma veel ikka käin erariides es vēl joprojām staigāju privātās drēbēs
hooletult adv 1. nolaidīgi ta teeb tööd hooletult viņš dara darbu nolaidīgi 2. bezrūpīgi, nevērīgi ta najatus hooletult aknalauale viņš bezrūpīgi atbalstījās pret palodzi; rõivad olid hooletult toolile visatud drēbes bija nevērīgi nomestas uz krēsla
hukka adv 1. bojā palju loomi sai hukka daudz dzīvnieku aizgāja bojā; ta sai hukka ühel laevaõnnetusel viņš gāja bojā kādā kuģa katastrofā; vorst olid hukka läinud desa bija sabojājusies 2. neceļos viinapudel tema hukka viiski degvīna pudele arī aizveda viņu neceļos 3. nosmērēties, kļūt netīram veskis said riided jahuga hukka dzirnavās drēbes nosmērējās ar miltiem
läbi imbuma 1. sūkties cauri kingataldadest imbub niiskust läbi kurpju pazolēm sūcas cauri mitrums 2. piesūkties traktoristi riided imbuvad õliga läbi traktorista drēbes piesūcas ar eļļu
jahune adj {jahuse, jahust, jahuseid} miltains möldri jahused riided dzirnavnieka miltainās drēbes; jahused kartulid miltaini kartupeļi
katkine adj {katkise, katkist, katkisi} 1. pušu, saplīsis, saplēsts katkine juhe saplīsis vads; katkised riided saplēstas drēbes; katkine tool saplīsis krēsls 2. pušu, saplaisājis katkised käed sasprēgājusi roku āda; katkine klaas saplaisājis stikls 3. caurs, bojāts katkine katus caurs jumts; paar hammast olid tal katkised daži zobi viņam bija cauri
`keerama v {keerata, `keeran} 1. griezt, pagriezt paadi paremale keerama pagriezt laivu pa labi; lukus võtit keerama pagriezt slēdzenē atslēgu; kausi kummuli keerama apgriezt bļodu otrādi; end kõhuli keerama pagriezties uz vēdera; kella üles keerama uzgriezt pulksteni; püüdsin ütlust naljaks keerata centos sacīto padarīt par joku 2. griezties ta keeras ringi viņš griezās apkārt; öösel keeras tuule lõunasse naktī vējš iegriezās dienvidos; rada keeras padrikusse taciņa iegriezās biezoknī 3. grozīt autojuht keerab rooli šoferis groza stūri 4. saritināt, savirpināt, saskrullēt vaiba rulli keerama saritināt paklāju; kikki keeratud vuntsid saskrullētas ūsas; tüdruk keerab lokke pähe meitene sprogo matus; suitsu keerama uztīt smēķi 5. ietīt, ieritināt müüja keeras pudeli paberisse pārdevēja ietina pudeli papīrā; riided pampu keerama satīstīt drēbes vīstoklī 6. griezt, skrūvēt lampi tuleb uus pirn keerata lampā jāieskrūvē jauna spuldze 7. (pagriežot) slēgt ust lukku keerama aizslēgt durvis; elektri põlema keerama ieslēgt elektrību; valgust väiksemaks keerama samazināt apgaismojumu 8. šķirt, pāršķirt järgmise lehekülje keerama pāršķirt nākamo lappusi kaela kahekorra keerama apgriezt kaklu; ümber sõrme keerama aptīt ap pirkstu; pea peale keerama apgriezt ar kājām gaisā
`koorima v {`koorida, koorin} 1. mizot ma koorisin kartulid ära es nomizoju kartupeļus; palke koorima mizot baļķus 2. lobīt muna koorima lobīt olu; kooritud riis lobīti rīsi 3. (augsni) lobīt sööti koorima lobīt atmatu 4. aptīrīt, noplēst ta kooriti kaardimängus paljaks kāršu spēlē viņu aptīrīja pliku; ta kooris neilt pettusega viimase raha viņš izkrāpa viņiem pēdējo naudu 5. sar novilkt, noraut ta kooris endal riided seljast viņš norāva nost drēbes
kortsus adv 1. saburzīts, sakrokots rõivad olid veidi kortsus drēbes bija nedaudz saburzītas; kortsus rahatähed saburzītas naudaszīmes; kulmud kortsus sarauktas uzacis 2. krunkains, grumbains kortsus vanake krunkains vecītis
kuivatama v 1. žāvēt ta kuivatab riideid viņš žāvē drēbes; ravimtaimi kuivatatakse varjulises kohas ārstnieciskos augus žāvē ēnainā vietā 2. susināt laps aitas emal toidunõusid kuivatada bērns palīdzēja mātei nosusināt traukus; ta kuivatas käed käterätikusse viņš nosusināja rokas dvielī
`lappima v {`lappida, lapin} lāpīt riideid lappima lāpīt drēbes; katust lappima lāpīt jumtu
leotama v 1. mērkt pesu leotama mērkt veļu 2. mērcēt vihm leotab rõivad märjaks lietus mērcē drēbes
`loopima v {`loopida, loobin} 1. mētāt, svaidīt poisid loobivad kive zēni mētā akmeņus; ta loobib oma rõivad tuba mööda laiali viņš izmētā savas drēbes pa istabu; teravmeelsusi loopima mētāt asprātības 2. mētāties, svaidīties ta loobib raha viņš svaidās ar naudu
`lörtsima v {`lörtsida, lörtsin} 1. (skaļi) šņaukāt nina lörtsima šņaukāt degunu 2. brist, šļurpāt ta lörtsib läbi pori kodu poole viņš brien caur dubļiem uz māju pusi 3. nošķiest, sabojāt rõivad on ära lörtsitud drēbes ir nošķiestas; ei tohi noorte elu ära lörtsida nedrīkst sabojāt jauniešiem dzīvi
ma`suut s {masuudi, ma`suuti, ma`suute} mazuts traktoristide riided lehkasid masuudi järele traktoristu drēbes oda pēc mazuta
mustuma v 1. nomelnēt, kļūt melnam mustunud lagi nomelnējuši griesti 2. nosmērēties, novārtīties, kļūt netīram rõivad mustuvad tolmust drēbes nosmērējas ar putekļiem
`märg b adj {märja, `märga, `märgi} slapjš, mitrs külm ja märg suvi auksta un slapja vasara; võta märjad rõivad seljast novelc slapjās drēbes; vihm kastis heina märjaks lietus samērcēja sienu; märjaks saama izmirkt; märjast asjast ta osa ei võta slapjā lietā viņš nepiedalās
`paikama v {paigata, `paikan} lāpīt riideid paikama lāpīt drēbes; võrke paikama lāpīt tīklus
`riided s pl {riiete, `riideid} apģērbs, drēbes üleriided virsdrēbes pane kuivad riided selga! uzvelc sausas drēbes!; riidesse panema ģērbties; riidest lahti võtma izģērbt
riide|tükk s 1. auduma gabals, drēbes gabals seelikuks sobiv riidetükk svārkiem piemērots auduma gabals 2. sar apģērba gabals, drēbju gabals kuub oli ta ainuke soojem riidetükk žakete bija viņa vienīgais siltākais apģērba gabals
rõivas s {`rõiva, rõivast, `rõivaid} apģērbs, tērps, drēbes leinarõivas sēru tērps; rõivaese apģērba gabals; töörõivas darba apģērbs liibuvad rõivad pieguļoši tērpi; rõivaid selga panema vilkt mugurā apģērbu
räbalduma v nodriskāties räbaldunud riided nodriskājušās drēbes
räämas adv nekopts, noplucis räämas riided nekoptas drēbes; hooned on kaunis räämas ēkas ir diezgan nolaistas
selja|riided s pl sar mugurā velkamās drēbes, mugurā velkams apģērbs
`soe b adj {sooja, `sooja, `sooje} 1. silts päikesesoe saulē sasilis hommik oli soe rīts bija silts; soojad talveriided siltas ziemas drēbes; soe valgus silta gaisma; end soojaks rääkima runājot iekarst 2. silts, sirsnīgs meie vahekord polnud kuigi soe mūsu attiecības nebija sevišķi siltas 3. silti mul on juba soe man jau ir silti ei sooja ega külma ne silts, ne auksts
`sopp a s {sopa, `soppa, `soppi} 1. dubļi, dūņas riided üleni sopaga koos visas drēbes nosmērētas ar dubļiem 2. pārn mēsls see raamat on sopp! tā grāmata ir mēsls!
alla tirima 1. stiept lejā, vilkt lejā, raut lejā vettinud riided tirisid mind vees alla samirkušās drēbes ūdenī vilka mani uz leju 2. samazināt, pazemināt konkurents tirib hinnad alla konkurence nosit cenas
täi s {täi, täid, täisid} (Anoplura) uts lehetäi laputs; peatäi galvas uts riided on kubinal täisid täis drēbes ņudz no utīm

Eesti Keele Instituut    a-ü sõnastike koondleht     veebiliides    @ veebihaldur