?! Küsitud kujul või valitud artikli osast otsitut ei leitud, kasutan laiendatud otsingut.
Leitud 236 artiklit, väljastan 100
abi|kaasa s dzīvesbiedrs, laulātais draugs ∙ õe abikaasa māsas dzīvesbiedrs
abistama v palīdzēt ∙ sõbrad abistasid meid ülesande täitmisel draugi palīdzēja mums pildīt uzdevumu
aimuma v būt jaušamam ∙ tema kogu olemusest aimub sõbralikkust ning siirust no visas viņa būtības ir nojaušams draudzīgums un atklātība
ainuke[ne] adj {ainukese, ainukest, ainukesi} vienīgais ∙ ainuke laps vienīgais bērns; ainukene sõber vienīgais draugs
aja|proov s laika pārbaude ∙ sõbrasuhted on ajaproovile vastu pidanud draugu attiecības ir izturējušas laika pārbaudi
alatu adj {alatu, alatut, alatuid} zemisks ∙ ta oli oma sõbra vastu alatu viņš bija zemisks pret savu draugu
arvel a pop uz rēķina ∙ teenis sõbra arvel kõvasti viņš pamatīgi nopelnīja uz drauga rēķina; ma võtsin puhkuse arvel paar vaba päeva es paņēmu dažas brīvas dienas uz atvaļinājuma rēķina
välja astuma 1. iznākt, iziet ∙ ema astus uksest välja māte iznāca pa durvīm 2. izkāpt ∙ astusime vagunist välja izkāpām no vagona 3. izstāties ∙ ülikoolist välja astuma izstāties no universitātes 4. iestāties ∙ ta astub enda sõprade eest välja viņš iestājas par saviem draugiem; oma ideede eest välja astuma iestāties par savām idejām
avaldus s {avalduse, avaldust, avaldusi} 1. izpausme ◦ eneseavaldus pašizpausme ∙ elu oma mitmepalgelistes avaldustes dzīve savās daudzveidīgajās izpausmēs; arhitektuur materiaalse kultuuri ühe avaldusena arhitektūra kā materiālās kultūras izpausme 2. apliecinājums ◦ sõprusavaldus draudzības apliecinājums; kaastundeavaldus līdzjūtības apliecinājums 3. iesniegums, pieteikums ◦ hagiavaldus prasības pieteikums ∙ kirjalik avaldus rakstisks iesniegums; avaldus seltsi astumiseks iesniegums par iestāšanos biedrībā 4. paziņojums ∙ valitsuse avaldus valdības paziņojums
baptisti adj {indekl.} baptistu- ∙ baptisti kogudus baptistu draudze
eest|seisja s 1. aizstāvis ∙ vaeste eestseisja nabago aizstāvis 2. priekšvadītājs ∙ vennastekoguduse eestseisjad brāļu draudžu priekšvadītāji
eest|seisus s novec vadība ∙ koguduse eestseisus draudzes vadība
eksitama v 1. maldināt ∙ poiss ei lase ennast eksitada zēns neļauj sevi maldināt 2. likt nomaldīties ∙ tuisk eksitas sõitjad teelt kõrvale putenis lika braucējiem nomaldīties no ceļa 3. aizvilināt ∙ ta eksitas sõbra jooma viņš aizvilināja draugu iedzert 4. traucēt ∙ miski ei eksitanud mind magama jäämast nekas man netraucēja aizmigt
ellu|jäänu s izdzīvojušais ∙ ellujäänuid ähvardas näljasurm izdzīvojušajiem draudēja bada nāve
elu|aegne adj mūžīgs, uz mūžu, mūža- ∙ eluaegne sõprus mūžīga draudzība; see ametikoht on eluaegne šis amats ir uz mūžu; talle määrati eluaegne pension viņam piešķīra mūža pensiju
enam a adj {enama, enamat, enamaid} 1. vairāk ∙ enam kui sõber vairāk nekā draugs; enamale ma ei pretendeerigi uz kaut ko vairāk es nemaz nepretendēju 2. pārāks, labāks ∙ ta ei ole teistest enam viņš nav pārāks par citiem
esi|algu adv 1. sākumā, vispirms ∙ esialgu ei näinud ta hämaras ruumis midagi sākumā viņš krēslainajā telpā neko neredzēja 2. pagaidām ∙ ta elab esialgu sõbra juures viņš pagaidām dzīvo pie drauga
esitlema v 1. iepazīstināt, stādīt priekšā ∙ lubage teile esitleda oma sõpra atļaujiet iepazīstināt jūs ar manu draugu; kosmeetikafirma esitles uut tootesarja kosmētikas firma iepazīstināja ar jaunu produktu līniju; ta esitles end kirjanikuna viņš stādījās priekšā kā rakstnieks 2. prezentēt
etem adj {etema, etemat, etemaid} sar labāks, foršāks ∙ ta peab ennast kõige etemaks noormeheks viņš uzskata sevi par visforšāko jaunekli; temast etemat sõpra ei olegi foršāka drauga par viņu nemaz nav
hargnema v 1. šķirties, sazaroties ∙ meie eluteed hargnesid mūsu dzīves ceļi šķīrās; jalgrada hargnes mitmesse suunda taka sazarojās vairākos virzienos 2. irt ∙ õmblus hargneb vīle irst 3. raisīties, šķetināties ∙ meeste vahel hargnes sõbralik vestlus starp vīriem raisījās draudzīga saruna; segane lugu hakkas hargnema neskaidrais stāsts sāka šķetināties
heldima v 1. justies aizkustinātam, kļūt aizkustinātam ∙ pisarateni heldinud aizkustināts līdz asarām; heldinud näoilme aizkustināta sejas izteiksme; ta heldis sõbralikest sõnadest viņu aizkustināja draudzīgie vārdi 2. atmaigt ∙ süda heldib sirds atmaigst
hirmu|äratav p briesmīgs, baigs, draudīgs ∙ hirmuäratav välimus briesmīgs izskats; hirmuäratavad lood baigi gadījumi
hirmu|äratavalt adv briesmīgi, baigi, draudīgi ∙ mees vandus hirmuäratavalt vīrietis briesmīgi lādējās; äikesepilv lähenes hirmuäratavalt kiiresti negaisa mākonis tuvojās briesmīgi ātri
hukatus`lik adj {hukatusliku, hukatus`likku, hukatus`likke} postošs, graujošs, iznīcinošs ∙ sõja hukatuslikud tagajärjed kara postošās sekas; halbade sõprade hukatuslik mõju sliktu draugu graujošā ietekme; hukatuslik kirg iznīcinoša kaisle
hävimis|oht s bojāejas draudi, izzušanas draudi
`hüppama v {hüpata, `hüppan} 1. lēkt ∙ langevarjuga hüppama lēkt ar izpletni; ta hüppas aknast välja viņš izlēca pa logu; süda hüppab rõõmust sirds lec no prieka; ta hüppas sõbra poolt läbi viņš ieskrēja pie drauga uz brītiņu 2. sar lielīties ∙ ta hüppab oma teadmistega viņš lielās ar savām zināšanām
hüva adj →
hea(izteiksmīgākā runā) labs ∙ hüva nõu on kallis labs padoms ir dārgs;
hüvad sõbrad! labie draugi!
hüvasti intj ardievu, sveiks ∙ hüvasti jätma atvadīties; hüvasti, kallid sõbrad ardievu, dārgie draugi
igav adj {igava, igavat, igavaid} 1. garlaicīgs ∙ igav elu garlaicīga dzīve 2. garlaicīgi ∙ ilma sõpradeta on igav elada bez draugiem ir garlaicīgi dzīvot
iial adv 1. nekad, nemūžam ∙ noorus ei tule iial tagasi jaunība nekad neatgriezīsies; ei iial nemūžam 2. vien ∙ kuhu ta iial läks, võeti teda sõbralikult vastu kur vien viņš devās, viņu uzņēma draudzīgi
inim|sõbralik adj cilvēkam draudzīgs
ise|äranis adv 1. īpaši, sevišķi ∙ iseäranis pikk habe īpaši gara bārda; iseäranis sõbralik inimene sevišķi draudzīgs cilvēks 2. it īpaši, it sevišķi ∙ mu tervis on halb, iseäranis praegu mana veselība ir slikta, it īpaši patlaban; mõnikord, iseäranis kevadel igatses ta merele reizēm, it sevišķi pavasaros, viņš ilgojās pēc jūras
jahenema v kļūt vēsam, kļūt vēsākam, atdzist ∙ õhk jaheneb gaiss kļūst vēsāks; nende sõprus jahenes viņu draudzība atvēsa
läbi jooksma 1. izskriet cauri ∙ jooksin küla vahelt kiiresti läbi ātri izskrēju cauri ciemam 2. (ātri, uz īsu brīdi) ieskriet, apskriet ∙ enne ärasõitu jooksin veel sõbranna poolt läbi pirms aizbraukšanas ieskrēju vēl pie draudzenes; naine jooksis ruttu kõik kauplused läbi sieva ātri apskrēja visus veikalus 3. tecēt, laist cauri ∙ katus jookseb läbi jumts tek
kokku jooma sadzert ∙ sõbrad jõid peigmehega kokku draugi sadzēra ar līgavaini
joonistamine s {joonistamise, joonistamist, joonistamisi} zīmēšana ∙ mu sõber õpetab koolis joonistamist mans draugs skolā māca zīmēšanu
joviaalselt adv joviāli ∙ joviaalselt sõbralik joviāli draudzīgs
kokku juhtuma (nejauši, pēkšņi) satikties, saskrieties ∙ ta juhtus väravas sõbraga kokku viņš vārtos saskrējās ar draugu
jumalaga intj ardievu ∙ jumalaga, sõbrad! ardievu, draugi!
jutlus s {jutluse, jutlust, jutlusi} sprediķis ∙ jutlust pidama turēt sprediķi; kogudus kuulab jutlust draudze klausās sprediķi; ära mulle jutlust pea nelasi man sprediķi
juurest b pop 1. no ∙ see tänav algab raudteejaama juurest šī iela sākas no dzelzceļa stacijas 2. pie ∙ ta tuli minu juurest abi saama viņš nāca pie manis pēc palīdzības; astun sõbra juurest läbi ieiešu pie drauga
`jätma v {`jätta, jätan} 1. atstāt ∙ jätsin vihmavarju rongi atstāju lietussargu vilcienā; jänes oli jätnud lumele värsked jäljed zaķis bija atstājis sniegā svaigas pēdas; seadust jõusse jätma atstāt likumu spēkā; hüvasti jätma atvadīties; rahule jätma likt mierā; seda ma talle ei jäta to es viņam nepiedošu; sõpra ei tohi hätta jätta draugu nedrīkst pamest nelaimē 2. beigt, pārstāt ∙ jäta jutt beidz runāt!; kass jättis näugumise kaķis beidza ņaudēt
jää|vang s 1. ledus gūsts ∙ laevad olid jäävangis kuģi bija ledus gūstā 2. ledus gūsteknis ∙ jäävange ähvardab nälg ledus gūstekņiem draud bads
kaasa|minek s 1. iešana līdzi ∙ ta küsis isalt sõpradega kaasaminekuks luba viņš prasīja tēvam atļauju, lai ietu līdzi draugiem 2. pievienošanās, sekošana ∙ kaasaminek uute moevooludega sekošana jaunām modes tendencēm
`kaebama v {kaevata, `kaeban} 1. sūdzēties ∙ isa kaebas õhtul väsimuse üle tēvs vakarā sūdzējās par nogurumu 2. sūdzēt ∙ kedagi kohtusse kaebama iesūdzēt kādu tiesā; ta kaebas sõpradele oma häda viņš izsūdzēja draugiem savas raizes
`kael s {kaela, `kaela, `kaelu} kakls ∙ sõbrannad langevad teineteisele kaela draudzenes krīt viena otrai ap kaklu; ta sipleb kaelani võlgades viņš ir parādos līdz kaklam; pika kaelaga pudel pudele ar garu kaklu; järved on kitsa kaela kaudu ühenduses ezeri ir savienoti ar šauru kaklu; aitab mul sinu kaela peal elamisest pietiek man dzīvot uz tava kakla ∆ ennast kaela riputama kārties kaklā; kaela kahekorra keerama apgriezt kaklu; kaela peal istuma sēdēt uz kakla; üle kaela andma sadot pa kaklu; üle kaela saama dabūt pa kaklu
kaelakuti adv apskāvušies, galvas kopā sabāzuši ∙ sõbrad kõndisid kaelakuti draugi pastaigājās apskāvušies; armunud paarid istusid kaelakuti koos iemīlējušies pārīši sēdēja, galvas kopā sabāzuši
kardetavalt adv bīstami, draudīgi
kasutaja|sõbralik adj lietotājam draudzīgs
kaua adv ilgi ∙ mul tuleb kaua oodata man ilgi jāgaida; teda pole kaua keegi näinud viņu ilgi neviens nav redzējis; jõudsime kohale kaua enne teisi nonācām galā ilgi pirms citiem; üle kaua aja juhtusime sõbraga taas kokku pēc ilgāka laika atkal sagadījāmies kopā ar draugu
kaua|aegne adj ilglaicīgs ∙ kauaaegne sõber ilglaicīgs draugs
kaugenema v 1. attālināties ∙ paat kaugenes rannast laiva attālinājās no krastmalas; sõbrad on teineteisest aastatega kaugenenud ar gadiem draugi ir attālinājušies viens no otra 2. distancēties
maha kauplema 1. notirgot ∙ ta aitab sõbral marjad maha kaubelda viņš palīdz draugam notirgot ogas 2. nokaulēt ∙ küsitud hinnast kaubeldi 10 eurot maha no prasītās cenas nokaulēja 10 eiro
keegi pr {kellegi, kedagi} kāds ∙ keegi koputas kāds klauvēja; ei keegi neviens; mitte keegi neviens; ära räägi sellest mitte kellelegi nestāsti par to nevienam; kaovad, kuhu keegi pazūd kur nu kurais; ta laenas raha kelleltki sõbralt viņš aizņēmās naudu no kāda drauga; keegi kurat ei saa sellest aru pats velns tur neko nevar saprast; niisugune pole kellegi isa, kes oma lapse unustab tas nav nekāds tēvs, kas aizmirst par savu bērnu; tal pole häda kedagi nekas viņam nekaiš ∆ ega siis kedagi ko tur daudz
kes pr {kelle, keda, keda} 1. kas, kurš ∙ kes seal on? kas tur ir?; kelleks sa tahaksid saada? par ko tu gribētu kļūt?; kellelt sa seda kuulsid? no kā tu to dzirdēji?; kellena ta praegu töötab? par ko viņš pašlaik strādā?; kellega sa rääkisid? ar ko tu runāji?; tulgu kõik, kes soovivad lai nāk visi, kas vēlas; peab mind jumal teab kelleks dievs vien zina, par ko viņš mani uzskata; kes tõi raha, kes toidupoolist dažs atnesa naudu, cits ēdamo; nad on juba kes teab kus kas to zina, kur viņi jau atrodas 2. kurš ∙ kes seda enam mäletab kurš to vairs atceras; ma kohtusin sõbraga, keda ei olnud ammu näinud satikos ar draugu, kuru sen nebiju redzējis; kõik pugesid peitu, kes kuhu visi paslēpās kur nu kurais; kes tahes jebkurš
keskkonna|sõbralik adj videi draudzīgs
keskkonna|sõbralikkus s draudzīgums videi
`kestma v {`kesta, kestan} 1. ilgt, turpināties ∙ õppeaeg kestab kuus kuud mācības ilgst sešus mēnešus; aastaid kestnud sõprus gadiem ilgusi draudzība; kauem see edasi kesta ei või ilgāk tā vairs nevar turpināties 2. būt izturīgam, saglabāties ∙ see riie kestab kaua šis audums ir izturīgs; läbi aegade kestma jäänud tõed cauri laikiem saglabājušās patiesības
kihel`kond s {kihelkonna, kihel`konda, kihel`kondi} 1. novads ∙ muistsed maakonnad jagunesid kihelkondadeks senās zemes iedalījās novados 2. (teritorija) draudze, novads ∙ ta läks kirikuõpetajaks teise kihelkonda viņš devās strādāt par mācītāju citā draudzē; igas kihelkonnas kujunes oma murrak katrā novadā izveidojās sava izloksne
kiinduma v 1. pieķerties ∙ sõbrad kiindusid teineteisesse draugi pieķērās viens otram 2. iedziļināties, iegremdēties ∙ naise silmad kiindusid uuesti raamatusse sievietes acis no jauna ieurbās grāmatā
kiivus s {kiivuse, kiivust, kiivusi} greizsirdība ∙ naises ärkas kiivus sõbranna vastu sievietē pamodās greizsirdība pret draudzeni
kirja|sõber s vēstuļu draugs
kogudus s {koguduse, kogudust, kogudusi} draudze ◦ koguduseliige draudzes loceklis; vennastekogudus brāļu draudze ∙ adventisti kogudus adventistu draudze
kogudus`lik adj {kogudusliku, kogudus`likku, kogudus`likke} draudzes-, ar draudzi saistīts
`kohtlema v {kohelda, `kohtlen} izturēties, attiekties ∙ kedagi sõbralikult kohtlema izturēties pret kādu draudzīgi; sul pole õigust mind niiviisi kohelda! tev nav tiesību pret mani šādi izturēties!
kohtuma v tikties, satikties ∙ me oleme kusagil kohtunud mēs esam kaut kur tikušies; sõbrad kohtusid täiesti juhuslikult draugi satikās pilnīgi nejauši; Venemaa ja Rootsi kohtusid hokis Krievija un Zviedrija tikās hokejā
kohustus s {kohustuse, kohustust, kohustusi} 1. pienākums ∙ igapäevased kohustused ikdienas pienākumi; juhataja kohustused vadītāja pienākumi; ta tundis kohustust sõpra aidata viņš juta pienākumu palīdzēt draugam 2. saistība ∙ ta täitis alati endale võetud kohustused viņš vienmēr pildīja uzņemtās saistības 3. saistības raksts ∙ ta pidi alla kirjutama kohustusele viņam bija jāparaksta saistības raksts
kohvitama v 1. sar kafijot ∙ sõbrannadega kohvitama kafijot ar draudzenēm 2. sar cienāt ar kafiju ∙ sõbrannasid kohvitama cienāt draudzenes ar kafiju
kooli|aeg s skolas laiks ∙ olime kooliajal suured sõbrad skolas laikā bijām lieli draugi
kooli|päev s 1. skolas diena ∙ esimene koolipäev pirmā skolas diena 2. (daudzskaitlī) skolas laiks ∙ koolipäevil olid nad suured sõbrad skolas laikā viņi bija lieli draugi
üles kruttima 1. sar uzjundīt, uzskrūvēt ∙ sõber krutib küsimustega teise uudishimu üles draugs ar jautājumiem uzjunda citu ziņkāri 2. sar uzlocīt, uzrotīt ∙ poisid krutivad käised üles zēni uzrota piedurknes
`kuiv b adj {kuiva, `kuiva, `kuivi} 1. sauss ∙ kaev on juba teist aastat kuiv aka ir sausa jau otro gadu; mehed ähvardasid kõrtsi kuivaks juua vīri draudēja izdzert krogu sausu; silmad on kuivaks nutetud acis ir izraudātas sausas; muld on kuiv nagu tuhk augsne ir sausa kā pelni; kuival ajal tekivad kergesti metsatulekahjud sausā laikā viegli sākas meža ugunsgrēki; kuiv vein sauss vīns; kuiv loeng sausa lekcija; ta hääl oli kuiv ja kõlatu viņa balss bija sausa un neskanīga 2. vājš, stiegrains ∙ kuiv kortsuline käsi vāja, grumbaina roka; Araabia hobune on kuiva kehaehitusega arābu rikšotājam ir stiegraina ķermeņa uzbūve 3. sar (apgūstot paņēmienus) mehānisks ∙ suusatajad tegid kuiva trenni slēpotāji veica mehānisku treniņu
kultuuri|lembeline adj kultūrai draudzīgs, kultūru atbalstošs
kurja|kuulutav p draudīgs, ļaunu vēstošs ∙ kurjakuulutav äikesepilv draudīgs negaisa mākonis; klassis valitses kurjakuulutav vaikus klasē valdīja ļaunu vēstošs klusums
`kurtma a v {`kurta, kurdan} 1. sūdzēties, gausties ∙ haige kurdab peavalu ja väsimust slimnieks sūdzas par galvassāpēm un nogurumu; ta kurdab rahapuuduse üle viņš gaužas par naudas trūkumu 2. sūdzēt ∙ kurtsin sõbrale oma muresid izsūdzēju draugam savas raizes
kurvastama v 1. skumt, bēdāties ∙ ma ei tea, kas rõõmustada või kurvastada es nezinu, vai priecāties vai skumt; ta kurvastas väga sõbra raske õnnetuse pärast viņš ļoti bēdājās par drauga smago likteni 2. apbēdināt ∙ poja käitumine kurvastas vanemaid dēla uzvedība apbēdināja vecākus
`kutsuma v {`kutsuda, kutsun} 1. saukt, aicināt ∙ ta kutsus mind appi viņš sauca mani palīgā; lapsed kutsuti tuppa bērni tika iesaukti istabā; kutsumata külaline neaicināts viesis; töötajad kutsuti koosolekule darbiniekus sasauca uz sapulci; kevad kutsub loodusse pavasaris sauc dabā 2. saukt, dēvēt ∙ sõbrad kutsusid Robertit Bobiks draugi sauca Robertu par Bobu
kõikjal adv visur ∙ tal on kõikjal sõpru ja tuttavaid viņam visur ir draugi un paziņas; käisime kõikjal koos visur gājām kopā
kõlama v skanēt ∙ kõlab laul skan dziesma; õpetaja hääl kõlas sõbralikult skolotāja balss skanēja draudzīgi; tõlkes võiks see lause kõlada umbes sedamoodi tulkojumā šis teikums varētu skanēt apmēram šādi; kunstnik on osanud iga värvi kõlama panna mākslinieks ir pratis likt skanēt katrai krāsai
kõrgelt adv 1. no augstuma ∙ kõrgelt näeb kaugele no augstuma redzams tālu 2. augstu ∙ kõrgelt arenenud tehnika augstu attīstījusies tehnika; ma hindan meie sõprust kõrgemalt kui midagi muud es augstu vērtēju mūsu draudzību; koor laulab kõrgelt koris dzied augstu; kuulid lendasid meist kõrgelt üle lodes lidoja mums augstu pāri
kõver b adj {kõvera, kõverat, kõveraid} 1. līks ∙ kõverad jalad līkas kājas; vanalinna kitsad kõverad tänavad vecpilsētas šaurās līkās ieliņas 2. nepareizs ∙ ta sattus koos halbade sõpradega kõverale teele kopā ar sliktiem draugiem viņš nonāca uz nepareiza ceļa; raske oli otsustada, mis selles loos oli õige, mis kõver bija grūti izlemt, kas šajā stāstā bija pareizs, kas nepareizs
käendama v galvot ∙ käendasin sõbra võlga galvoju par drauga parādu
käest b pop no, no rokām ∙ me ei saa seda sinu käest vastu võtta es nevaru no tevis to pieņemt; laenasin sõbra käest kolm eurot aizņēmos no drauga trīs eiro; ostsin lapse käest kimbu lilli nopirku no bērna puķu pušķi; minu käest ei ole sul pääsu no manis tev neaizbēgt; tule ära päikese käest! nāc projām no saules!; käsk tuli keisri käest pavēle nāca no ķeizara; ta tuli minu käest abi küsima viņš nāca prasīt man palīdzību; tal õnnestus valvurite käest põgeneda viņam izdevās aizbēgt no sargiem
`kätkema v {`kätkeda, kätken} 1. saturēt, slēpt, slēpties ∙ maapõu kätkeb tohutuid rikkusi zemes dzīles slēpj milzīgas bagātības; riigipööre kätkes ohtu demokraatiale valsts apvērsumā slēpās draudi demokrātijai 2. ielikt, ieslēpt ∙ lihtsaisse värssidesse on kätketud sügav elutõde vienkāršās vārsmās ieslēpta dziļa dzīves patiesība
`köitma v {`köita, köidan} 1. siet ∙ ta köitis vöö keha ümber viņš apsēja jostu ap vidu; rukis köideti vihku rudzus sasēja kūlīšos 2. saistīt ∙ mehi köidavad kauaaegse sõpruse sidemed vīrus saista ilgas draudzības saites 3. piesaistīt, pievilkt ∙ meie tähelepanu köitis uhke hoone mūsu uzmanību piesaistīja lepna ēka; noorukeid köidab tehnika jauniešus pievelk tehnika 4. (poligrāfijā) iesiet ∙ raamatut köitma iesiet grāmatu
küla s {küla, küla, külasid} 1. ciems, ciemats ◦ koduküla dzimtais ciems; külanõukogu ciema padome; külavanem ciema vecākais ∙ külas oli kümmekond talu ciemā bija desmits māju; kogu küla jooksis kokku viss ciems saskrēja kopā 2. ciemi ∙ ta käis mul eile külas viņš vakar bija pie manis ciemos; läksin sõbrale külla devos ciemos pie drauga
`laenama v {laenata, `laenan} 1. aizdot ∙ laena mulle raha aizdod man naudu 2. aizņemties ∙ laenasin sõbralt raha aizņēmos no drauga naudu 3. aizgūt ∙ naaberkeeled laenavad üksteiselt sõnu kaimiņu valodas aizgūst vārdus cita no citas
lagunema v 1. brukt, irt, jukt ∙ vanad hooned lagunevad vecas ēkas brūk; teed hakkasid lagunema ceļi sāka brukt; perekond lagunes ģimene izjuka; pilved lagunesid mākoņi izklīda 2. sadalīties, trūdēt ∙ kuumutamisel hape laguneb karsējot skābe sadalās; laip laguneb līķis sadalās 3. sar izplatīties ∙ kuulujutud lagunesid üle kogu kihelkonna baumas izplatījās pa visu draudzi
lahe b adj {laheda, lahedat, lahedaid} 1. brīvs, plašs ∙ ta sai lahedama korteri viņš dabūja plašāku dzīvokli; lahedad jalatsid ērti apavi 2. spirgts, svaigs, viegls ∙ lahe tuul spirgts vējš; laheda peaga on parem õppida ar svaigu galvu ir labāk mācīties; suvel tahaks süüa midagi lahedat vasarā gribas ēst kaut ko vieglu 3. patīkams, draudzīgs ∙ lahe inimene patīkams cilvēks 4. nesapinies, nesavijies ∙ kalamehed harutasid võrke lahedaks zvejnieki atpiņķerēja tīklus 5. brīvs, viegls ∙ kodu poole läheb hobune alati lahedama sammuga mājup zirgs vienmēr iet raitākā solī 6. viegli, brīvi ∙ mere ääres on lahe hingata pie jūras ir viegli elpot; vagunis läks lahedamaks vagonā kļuva brīvāk 7. sar lielisks, foršs ∙ lahe mõte lieliska doma; lahe kutt foršs džeks
lahkuma v 1. doties projām, aiziet ∙ külalised lahkusid viesi devās projām; ta lahkus töölt omal soovil viņš aizgāja no darba pēc paša vēlēšanās 2. šķirties ∙ lahkusime sõpradena šķīrāmies kā draugi; elust lahkuma šķirties no dzīves
lahutamatu adj {lahutamatu, lahutamatut, lahutamatuid} nešķirams ∙ nad on lahutamatud sõbrad viņi ir nešķirami draugi
laste|sõbralik adj 1. draudzīgs pret bērniem ∙ lastesõbralik koer pret bērniem draudzīgs suns 2. bērniem drošs ∙ lastesõbralik pliit bērniem droša plīts
`lein s {leina, `leina, `leinu} sēras ◦ leinakask sēru bērzs; leinalint sēru lente; leinarong sēru gājiens; leinasõnum sēru vēsts; leinatalitus sēru ceremonija ∙ mälestame sõpra sügavas leinas dziļās sērās pieminam draugu
liituma v savienoties, pievienoties ∙ udupiisakesed liituvad tilkadeks miglas pilieniņi savienojas lāsēs; oma hädadele liitus mure sõbra tervise pärast paša likstām pievienojās raizes par drauga veselību
loodus|sõbralik adj dabai draudzīgs
luter`lik adj {luterliku, luter`likku, luter`likke} luterāņu- ∙ luterlik kogudus luterāņu draudze
lõbutsema v priecāties, līksmoties, izklaidēties ∙ noored tantsisid ja lõbutsesid hommikuni jaunieši dejoja un priecājās līdz rītam; ta lõbutseb sõpradega viņš izklaidējas ar draugiem
lävima v saieties, komunicēt ∙ ta on erak, kellegagi ei lävi viņš ir vientuļnieks, ne ar vienu nesaietas; ta oskab kõigiga vabalt, sõbralikult lävida viņš māk ar visiem brīvi, draudzīgi komunicēt
malakas s {malaka, malakat, malakaid} 1. milna, boze ∙ ta ähvardas malakaga viņš draudēja ar bozi 2. pēriens, kāviens ∙ malakat oleks sulle tarvis! tev vajadzētu kāvienu!
`matma v {`matta, matan} 1. glabāt, bedīt, bērēt ∙ ta maeti oma vanemate kõrvale viņu apglabāja blakus vecākiem; ta käis sõpra matmas viņš bija drauga bērēs 2. noglabāt, paglabāt ∙ sügavale hinge põhja maetud tunded dziļi dvēselē noglabātas jūtas 3. aprakt, noslēpt ∙ ta mattis varanduse maa sisse viņš apraka mantu zemē 4. apklāt, pārklāt ∙ lumi mattis jäljed sniegs apklāja pēdas; ümbrus on pimedusse maetud apkārtne ir ietīta tumsā 5. ieguldīt, iztērēt ∙ ettevõttesse maeti miljoneid uzņēmumā ieguldīja miljonus 6. slāpēt, smacēt, nomākt ∙ torm mattis nende karjed vētra noslāpēja viņu kliedzienus; umbrohi mattis taimed nezāles nomāca stādus; haigel mattis vahetevahel hinge slimniekam brīžiem trūka elpas