?! Küsitud kujul või valitud artikli osast otsitut ei leitud, kasutan laiendatud otsingut.
Leitud 45 artiklit
`astuma v {`astuda, astun} 1. doties ∙ palun, astuge edasi! lūdzu, dodieties tālāk!; astusime õuest tuppa devāmies no pagalma istabā; tuleb astuma hakata jādodas projām 2. soļot, spert soli ∙ sõdurid astuvad ühte sammu karavīri soļo kopsolī; ta astub kodu poole viņš soļo māju virzienā; ta astus julge sammu viņš spēra drosmīgu soli; ma ei astu enam kunagi üle tema läve es vairs nekad nesperšu kāju pār viņa slieksni 3. stāties, iesaistīties ∙ seltsi astuma iestāties biedrībā; ta ei astu kunagi kahtlastesse tehingutesse viņš nekad neiesaistās šaubīgos darījumos 4. kāpt ∙ bussi astuma iekāpt autobusā; ära peale astu! neuzkāp virsū!
edasi|pääs s iespēja doties tālāk, nokļūšana tālāk ∙ käik lõppes, edasipääsu polnud eja beidzās, tālāk tikt nevarēja; edasipääs järgmisesse vooru iekļūšana nākamajā posmā
`hein s {heina, `heina, `heinu} 1. siens ◦ aasahein pļavu siens; heinaaeg siena laiks; heinaküün siena šķūnis; heinasaad siena guba; presshein presēts siens ∙ heina tegema gatavot sienu; heina kaarutama ārdīt sienu; heinale minema doties uz siena talku; heinad veeti koju sienu atveda mājās; heina niitma pļaut sienu 2. zāle ∙ paks hein bieza zāle; hein kasvas hea izauga laba zāle
hädas|olija s nelaimē nonākušais, nelaimīgais ∙ hädasolijatele appi minema doties palīgā nelaimē nonākušajiem
hüpe s {`hüppe, hüpet, `hüppeid} 1. lēciens ∙ ühe hüppega oli ta voodist väljas ar vienu lēcienu viņš bija laukā no gultas; arengu hüpe lēciens attīstībā 2. lēkšana ◦ kõrgushüpe augstlēkšana; teivashüpe kārtslēkšana 3. sar brīvsolis ∙ hüppesse minema doties brīvsolī
iganes adv 1. vien ∙ ta läheb, kuhu iganes tahab viņš iet, kurp vien vēlas; see oli kõige halvem, mis nad iganes teha võisid tas bija sliktākais, ko vien viņi varēja izdarīt 2. nekad ∙ sellist asja pole iganes kuuldud neko tādu es nekad neesmu dzirdējis; siit ei tahaks iganes lahkuda no šejienes nekad negribētos doties projām
isu s {isu, isu, isusid} 1. ēstgriba, apetīte ◦ hundiisu vilka apetīte ∙ mul on hea isu man ir laba ēstgriba; isu täis sööma pieēsties, atēsties; head isu! labu ēstgribu! 2. vēlēšanās, dziņa, kāre ◦ tööisu vēlēšanās strādāt ∙ mul pole vähimatki isu külla minna man nav ne mazākās vēlēšanās doties ciemos; tal pole isu õppida viņam negribas mācīties
`jutt b s {jutu, `juttu, `jutte} 1. runa, saruna ◦ salajutt slepena saruna ∙ juttu alustama sākt sarunu; direktori jutule minema doties uz sarunu pie direktora; millest on jutt? par ko ir runa?; vähese jutuga inimene mazrunīgs cilvēks 2. stāsts ◦ õudusjutt šausmu stāsts ∙ huvitav jutt interesants stāsts; habemega jutt stāsts ar bārdu ∆ sellest ei saa juttugi olla par to nevar būt ne runas; pikema jututa bez garām runām; jutu jätkuks sarunas uzturēšanai
kada|lipp s špalera ∙ kadalippu läbima doties caur špaleru
kari b s {karja, `karja, `karju} 1. ganāmpulks ◦ lehmakari govju ganāmpulks ∙ kari sööb niidul ganāmpulks ēd pļavā; karjapoiss tuli karjaga koju ganu zēns nāca mājās ar ganāmpulku 2. gani ∙ karjas käima iet ganos; lapsed tulid karjast bērni nāca no ganiem 3. bars ◦ hundikari vilku bars; lastekari bērnu bars ∙ hundid liiguvad sageli karjana vilki bieži pārvietojas baros; õnnetuspaigale kogunes kari uudishimulikke negadījuma vietā sapulcējās ziņkārīgo bars; sinna pole mõtet minna suure karjaga turp nav jēgas doties lielā barā
kokku kasvama 1. saaugt ∙ kaks puud on kokku kasvanud divi koki ir saauguši kopā; nende ruumidega oleme nii kokku kasvanud, et kahju on lahkuda ar šīm telpām esam tā saauguši, ka žēl doties projām 2. saplūst ∙ asulad on üksteisega kokku kasvanud apdzīvotās vietas ir saplūdušas cita ar citu
kerima v 1. tīt ∙ ta keris nööri ümber käe viņš aptina virvi ap roku; mõttelõnga kerima tīt domas pavedienu 2. saritināties ∙ kass keris end kerra kaķis saritinājās kamolā 3. sar likties, doties ∙ sõi ja keris kohe magama paēda un uzreiz likās gulēt
kiusatus s {kiusatuse, kiusatust, kiusatusi} kārdinājums ∙ ta ei suutnud kiusatusele vastu panna viņš nespēja pretoties kārdinājumam; lastel tuli kiusatus õue minna bērniem bija vilinājums doties ārā; kiusatusi on täis kõik poeaknad visi veikalu plaukti ir pilni kārdinājumu
järel käima 1. staigāt pakaļ ∙ koer käib peremehel järel suns staigā pakaļ saimniekam 2. doties pakaļ ∙ ma käisin tal kodus järel es devos viņam pakaļ uz mājām
käsutama v 1. izrīkot, komandēt ∙ ta käsutab töölisi viņš izrīko strādniekus; mis õigusega sa mind käsutad? ar kādām tiesībām tu mani izrīko?; admiral käsutas kümme sõjalaeva admirālis komandēja desmit karakuģus; meie käsutada on suured summad mūsu rīcībā ir lielas summas 2. likt doties, likt darīt ∙ lapsed käsutati tuppa bērniem lika iet istabā; vaenlastel käsutati käed üles ienaidniekiem lika pacelt rokas
lahing s {lahingu, lahingut, lahinguid} kauja ◦ lahinguvalmidus kaujas gatavība; merelahing jūras kauja; sõnalahing vārdu karš ∙ otsustav lahing izšķirošā kauja; lahingusse minema doties kaujā
lahkuma v 1. doties projām, aiziet ∙ külalised lahkusid viesi devās projām; ta lahkus töölt omal soovil viņš aizgāja no darba pēc paša vēlēšanās 2. šķirties ∙ lahkusime sõpradena šķīrāmies kā draugi; elust lahkuma šķirties no dzīves
edasi liikuma doties uz priekšu, doties tālāk
linna|luba s (dienestā) atļauja doties uz pilsētu
maa|pagu s emigrācija, trimda ∙ maapakku minema doties emigrācijā; ta tuli maapaost tagasi viņš atgriezās no trimdas
manala s {manala, manalat, manalaid} veļu valstība, viņpasaule ∙ manalasse minema doties uz veļu valstību; vanemad on juba manalas vecāki ir jau veļu valstībā
`matkama v {matkata, `matkan} ceļot, doties pārgājienā ∙ jalgsi matkama ceļot kājām; matkasime Lõuna-Eestis ceļojām pa Dienvidigauniju
minema a v {`minna, lähen} 1. iet, doties ∙ läksime mööda metsasihti gājām pa meža stigu; lähme jala ejam kājām; jõel läheb jää upē iet ledus; tööle minema iet uz darbu; ta läks mehele viņa izgāja pie vīra; raudtee läheb läbi metsa dzelzceļš iet caur mežu; see oli läinud nädalal tas bija pagājušajā nedēļā; millal rong läheb? kad atiet vilciens?; läheks tarvis būtu vajadzīgs; see kaup ei lähe šī prece nekustas 2. aiziet, zust ∙ kui kiiresti küll aeg läheb! cik ātri gan iet laiks!; varsti on lumi läinud drīz sniegs būs nokusis; see on ammu moest läinud tas sen ir izgājis no modes; kõik lootused on läinud visas cerības ir zudušas 3. kļūt, tapt ∙ ta läks näost valgeks viņš nobālēja; tuju läheb heaks garastāvoklis uzlabojas; puud lähevad lehte koki salapo; taevas läheb selgeks debesis noskaidrojas; ägedaks minema sadusmoties 4. (darbību vai procesu) sākt ∙ mootor läks käima motors sāka darboties; vesi läks keema ūdens uzvārījās; põõsas ei läinud kasvama krūms neieauga; nad läksid omavahel vaidlema viņi sāka strīdēties savā starpā 5. iet, klāties, veikties ∙ kuidas sul eksamil läks? kā tev gāja eksāmenā?; kahju, et nõnda läks žēl, ka tā izgāja; neil minevat nüüd hästi viņiem tagad klājoties labi 6. piestāvēt, derēt ∙ punased värvitoonid lähevad talle sarkani krāsu toņi viņam piestāv; see nõu ei lähe šis padoms neder 7. saiet, satilpt ∙ katlasse läheb viisteist pange vett katlā saiet piecpadsmit spaiņi ūdens ∆ mine sa tea ej nu sazini; mine võta kinni ej nu sazini
tagasi minema 1. iet atpakaļ, doties atpakaļ, atgriezties ∙ talle ei meeldinud võõrsil, läks koju tagasi viņam nepatika svešumā, atgriezās mājās 2. nokristies, samazināties ∙ piimatoodang läks pisut tagasi izslaukums nedaudz nokritās
vastu minema iet pretī, doties pretī ∙ ma lähen talle jaama vastu es došos viņam pretī uz staciju; ta läheb oma saatusele vastu viņš dodas pretī savam liktenim
välja minema 1. iziet, doties laukā ∙ ta läks uksest välja viņš izgāja pa durvīm; rada läheb maanteele välja taka iziet pie šosejas 2. iziet, izzust, iznīkt ∙ plekid lähevad pestes välja traipi mazgājot iziet; kaks põõsast läksid kasvama, aga üks läks välja divi krūmi ieauga, bet viens iznīka 3. (par parasto stāvokli) zaudēt ∙ sportlane läks vormist välja sportists zaudēja formu 4. (rīkoties ar aprēķinu) iziet ∙ ta läheb riski peale välja viņš iziet uz risku 5. (sasniegt instanci) aiziet līdz ∙ ta läks protestiga ministeeriumini välja viņš protestējot aizgāja līdz ministrijai
ära minema 1. (projām) aiziet, aizdoties ∙ töölt ära minema aiziet no darba; aeg on ära minna laiks doties projām 2. iziet, pazust ∙ see läks mul meelest ära tas man izgāja no prāta; ta karjus nii, et hääl läks ära viņš kliedza tā, ka pazuda balss 3. iziet, paiet ∙ selle peale on hulk raha ära läinud tam izgājis daudz naudas; paranemine võtab aega, paar nädalat läheb ära atveseļošanās prasīs laiku, paies pāris nedēļas
ühes minema iet līdzi, doties līdzi ∙ koer läks poistega ühes suns gāja zēniem līdzi
osutama v 1. rādīt, norādīt ∙ laps osutas sõrmega metsa poole bērns rādīja ar pirkstu uz mežu; magnetnõel osutab põhja magnētadata rāda ziemeļus 2. izrādīt, parādīt ∙ huvi osutama izrādīt interesi; ta ei osutanud soovi lahkuda viņš neizrādīja vēlmi doties projām 3. sniegt ∙ teenet osutama sniegt pakalpojumu; abi osutama palīdzēt
paslik b adj {pasliku, pas`likku, pas`likke} piemērots, piedienīgs ∙ kõigiti paslik kandidaat visnotaļ piemērots kandidāts; ta pidas paslikumaks lahkuda viņš uzskatīja par piedienīgāku doties projām; nad vestlesid väärikalt, nagu meestele paslik viņi sarunājās cienīgi, kā piedienas vīriešiem
`reis b s {reisi, `reisi, `reise} 1. ceļojums, brauciens ◦ pulmareis kāzu ceļojums; reisiapteek ceļojuma aptieciņa; reisidokument ceļojuma dokuments; reisikindlustus ceļojuma apdrošināšana; reisikonsultant ceļojuma konsultants; reisikulu ceļojuma izdevumi; reisimuljed ceļojuma iespaidi; reisisiht ceļojuma mērķis; õppereis mācību brauciens; ümbermaailmareis ceļojums apkārt pasaulei ∙ reisile asuma doties ceļojumā; ta sõitis reisile Ameerikasse viņš aizbrauca ceļojumā uz Ameriku; head reisi! laimīgu ceļu! 2. reiss ∙ ta ostis pileti õhtusele reisile viņš nopirka biļeti uz vakara reisu; laev läks oma viimasele reisile kuģis devās savā pēdējā reisā
rännak s {rännaku, rännakut, rännakuid} 1. ceļojums, gājiens ◦ palverännak svētceļojums ∙ kolmepäevane rännak trīs dienu ceļojums; homme teeme rännaku saare teise otsa rīt dodamies pārgājienā uz salas otru galu 2. mil maršs, gājiens, pārgājiens ∙ rännakule asuma doties pārgājienā
`seadma v {`seada, sean} 1. likt, kārtot, novietot ∙ ta seadis toolid seina äärde ritta viņš salika krēslus rindā pie sienas; perenaine seab taldrikuid lauale saimniece kārto šķīvjus uz galda; eeskujuks seadma rādīt kā piemēru; korda seadma savest kārtībā 2. uzvest, inscenēt ∙ näidendit lavale seadma uzvest lugu 3. taisīties, posties ∙ külalised seadsid lahkuma ciemiņi taisījās doties projām 4. mūz aranžēt ∙ ta seadis paar rahvalaulu orkestrile viņš aranžēja orķestrim pāris tautas dziesmas
siirduma v 1. doties ∙ pensionile siirduma doties pensijā; ma siirdun linna es dodos uz pilsētu 2. pāriet, pārvietoties, pārcelties ∙ külalised siirdusid aeda ciemiņi pārvietojās uz dārzu; noored siirduvad maalt linna jaunieši pārceļas no laukiem uz pilsētu; ka kohanimesid siirdub ühest keelest teise arī vietvārdi pāriet no vienas valodas citā
sisenema v doties iekšā ∙ arst siseneb palatisse ārsts dodas iekšā palātā; rong siseneb tunnelisse vilciens dodas iekšā tunelī
suunduma v virzīties, doties ∙ rongkäik suundus keskväljakule gājiens virzījās uz centrālo laukumu; rändlinnud suunduvad lõunasse gājputni dodas uz dienvidiem; kõik keskkooli lõpetajad ei suundu kõrgkooli visi vidusskolas beidzēji nedodas uz augstskolu
sõja|käik s karagājiens ∙ sõjakäigule minema doties karagājienā; sõjakäik ristirüütlite vastu karagājiens pret krustnešiem; kriitikute sõjakäik uue romaani vastu kritiķu karagājiens pret jauno romānu
takistama v traucēt, apgrūtināt, radīt šķēršļus ∙ ära takista teisi töötamast netraucē citiem strādāt; tolm takistab hingamist putekļi apgrūtina elpošanu; soe ilm takistab loomade talveunne jäämist siltais laiks neļauj zvēriem doties ziemas guļā
tee a s {tee, teed, teid} ceļš ◦ asfalttee asfaltēts ceļš; eksitee maldu ceļš ∙ maja juurde viib tee pie mājas ved ceļš; teede ristumiskoht ceļu krustojums; teed küsima prasīt ceļu; teele asuma doties ceļā; nende teed läksid lahku viņu ceļi šķīrās; tulemuseni jõuti erinevaid teid pidi rezultātu sasniedza dažādos veidos; kahjutasu nõuti sisse kohtu teel zaudējumu atlīdzību piedzina tiesas ceļā ∆ kergemat teed minema iet vieglāko ceļu; tee on jalge all ceļš zem kājām; libedale teele meelitama novest no ceļa
toonela s {toonela, toonelat, toonelaid} veļu valstība ∙ toonelasse minema doties uz veļu valstību
`torm a s {tormi, `tormi, `torme} vētra ◦ lumetorm sniega vētra; magnettorm magnētiskā vētra; tormihoiatus vētras brīdinājums; tormihoog vētras brāzma; tormilaine vētras vilnis ∙ hakkab tormi kiskuma taisās uz vētru; merel märatses torm jūrā plosījās vētra; tormist murtud puud vētras nolauzti koki ∆ torm veeklaasis vētra ūdens glāzē; tormi jooksma doties triecienuzbrukumā
upitama v 1. celt, piepacelt ∙ post upitati püsti stabu pacēla vertikāli; ei maksa oma nina nõnda taevasse upitada nevajadzētu celt savu degunu debesīs; mitmekesi õnnestus auto kraavist teele upitada vairākiem kopā izdevās izcelt automašīnu no grāvja; ta upitas enese vaevaliselt üles viņš ar grūtībām piecēla sevi kājās; rasket kasukat andis selga upitada smagais kažoks bija, ko celt mugurā; ta upitab end kikivarvule, et paremini näha viņš piepaceļas uz pirkstgaliem, lai labāk varētu redzēt; ajaloos on mõne üksikisiku teened liiga üles upitatud vēsturē dažu atsevišķu personu nopelni ir pārspīlēti 2. cilāt ∙ poetrepil upitatakse pudelit uz veikala kāpnēm cilā pudeli 3. stiepties ∙ poiss upitas riiulilt moosipurki zēns pastiepās pēc ievārījuma burkas plauktā 4. taisīties ∙ juba hulk aega upitab külaline minekut viesis jau labu laiku taisās doties projām
usutama v 1. taujāt, prašņāt ∙ tuli kaua usutada, enne kui tüdruk suu lahti tegi nācās ilgi taujāt, pirms meitene atvēra muti; usutav pilk vaicājošs skatiens 2. pārliecināt ∙ usutasin venda võistlusele minema pārliecināju brāli doties uz sacensībām
võõrsile adv (virziens) svešatnē, svešumā ∙ võõrsile minema doties svešumā
`vähk s {vähi, `vähki, `vähke} 1. (Astacus) vēzis ◦ vähikott vēžu kule ∙ keetes lähevad vähid punaseks vārot vēži kļūst sarkani; vähile minema doties vēžot 2. (slimība) vēzis ◦ kopsuvähk plaušu vēzis ∙ naisel on vähk sievietei ir vēzis; viljapuude vähk augļkoku vēzis 3. (zodiaka zīme, zvaigznājs) Vēzis