[ETLV] Eesti-läti sõnaraamat


Päring: osas

Sama päring läti-eesti sõnaraamatus

?! Küsitud kujul või valitud artikli osast otsitut ei leitud, kasutan laiendatud otsingut.
Leitud 45 artiklit

`astuma v {`astuda, astun} 1. doties palun, astuge edasi! lūdzu, dodieties tālāk!; astusime õuest tuppa devāmies no pagalma istabā; tuleb astuma hakata jādodas projām 2. soļot, spert soli sõdurid astuvad ühte sammu karavīri soļo kopsolī; ta astub kodu poole viņš soļo māju virzienā; ta astus julge sammu viņš spēra drosmīgu soli; ma ei astu enam kunagi üle tema läve es vairs nekad nesperšu kāju pār viņa slieksni 3. stāties, iesaistīties seltsi astuma iestāties biedrībā; ta ei astu kunagi kahtlastesse tehingutesse viņš nekad neiesaistās šaubīgos darījumos 4. kāpt bussi astuma iekāpt autobusā; ära peale astu! neuzkāp virsū!
edasi|pääs s iespēja doties tālāk, nokļūšana tālāk käik lõppes, edasipääsu polnud eja beidzās, tālāk tikt nevarēja; edasipääs järgmisesse vooru iekļūšana nākamajā posmā
`hein s {heina, `heina, `heinu} 1. siens aasahein pļavu siens; heinaaeg siena laiks; heinaküün siena šķūnis; heinasaad siena guba; presshein presēts siens heina tegema gatavot sienu; heina kaarutama ārdīt sienu; heinale minema doties uz siena talku; heinad veeti koju sienu atveda mājās; heina niitma pļaut sienu 2. zāle paks hein bieza zāle; hein kasvas hea izauga laba zāle
hädas|olija s nelaimē nonākušais, nelaimīgais hädasolijatele appi minema doties palīgā nelaimē nonākušajiem
hüpe s {`hüppe, hüpet, `hüppeid} 1. lēciens ühe hüppega oli ta voodist väljas ar vienu lēcienu viņš bija laukā no gultas; arengu hüpe lēciens attīstībā 2. lēkšana kõrgushüpe augstlēkšana; teivashüpe kārtslēkšana 3. sar brīvsolis hüppesse minema doties brīvsolī
iganes adv 1. vien ta läheb, kuhu iganes tahab viņš iet, kurp vien vēlas; see oli kõige halvem, mis nad iganes teha võisid tas bija sliktākais, ko vien viņi varēja izdarīt 2. nekad sellist asja pole iganes kuuldud neko tādu es nekad neesmu dzirdējis; siit ei tahaks iganes lahkuda no šejienes nekad negribētos doties projām
isu s {isu, isu, isusid} 1. ēstgriba, apetīte hundiisu vilka apetīte mul on hea isu man ir laba ēstgriba; isu täis sööma pieēsties, atēsties; head isu! labu ēstgribu! 2. vēlēšanās, dziņa, kāre tööisu vēlēšanās strādāt mul pole vähimatki isu külla minna man nav ne mazākās vēlēšanās doties ciemos; tal pole isu õppida viņam negribas mācīties
`jutt b s {jutu, `juttu, `jutte} 1. runa, saruna salajutt slepena saruna juttu alustama sākt sarunu; direktori jutule minema doties uz sarunu pie direktora; millest on jutt? par ko ir runa?; vähese jutuga inimene mazrunīgs cilvēks 2. stāsts õudusjutt šausmu stāsts huvitav jutt interesants stāsts; habemega jutt stāsts ar bārdu sellest ei saa juttugi olla par to nevar būt ne runas; pikema jututa bez garām runām; jutu jätkuks sarunas uzturēšanai
kada|lipp s špalera kadalippu läbima doties caur špaleru
kari b s {karja, `karja, `karju} 1. ganāmpulks lehmakari govju ganāmpulks kari sööb niidul ganāmpulks ēd pļavā; karjapoiss tuli karjaga koju ganu zēns nāca mājās ar ganāmpulku 2. gani karjas käima iet ganos; lapsed tulid karjast bērni nāca no ganiem 3. bars hundikari vilku bars; lastekari bērnu bars hundid liiguvad sageli karjana vilki bieži pārvietojas baros; õnnetuspaigale kogunes kari uudishimulikke negadījuma vietā sapulcējās ziņkārīgo bars; sinna pole mõtet minna suure karjaga turp nav jēgas doties lielā barā
kokku kasvama 1. saaugt kaks puud on kokku kasvanud divi koki ir saauguši kopā; nende ruumidega oleme nii kokku kasvanud, et kahju on lahkuda ar šīm telpām esam tā saauguši, ka žēl doties projām 2. saplūst asulad on üksteisega kokku kasvanud apdzīvotās vietas ir saplūdušas cita ar citu
kerima v 1. tīt ta keris nööri ümber käe viņš aptina virvi ap roku; mõttelõnga kerima tīt domas pavedienu 2. saritināties kass keris end kerra kaķis saritinājās kamolā 3. sar likties, doties sõi ja keris kohe magama paēda un uzreiz likās gulēt
kiusatus s {kiusatuse, kiusatust, kiusatusi} kārdinājums ta ei suutnud kiusatusele vastu panna viņš nespēja pretoties kārdinājumam; lastel tuli kiusatus õue minna bērniem bija vilinājums doties ārā; kiusatusi on täis kõik poeaknad visi veikalu plaukti ir pilni kārdinājumu
järel käima 1. staigāt pakaļ koer käib peremehel järel suns staigā pakaļ saimniekam 2. doties pakaļ ma käisin tal kodus järel es devos viņam pakaļ uz mājām
käsutama v 1. izrīkot, komandēt ta käsutab töölisi viņš izrīko strādniekus; mis õigusega sa mind käsutad? ar kādām tiesībām tu mani izrīko?; admiral käsutas kümme sõjalaeva admirālis komandēja desmit karakuģus; meie käsutada on suured summad mūsu rīcībā ir lielas summas 2. likt doties, likt darīt lapsed käsutati tuppa bērniem lika iet istabā; vaenlastel käsutati käed üles ienaidniekiem lika pacelt rokas
lahing s {lahingu, lahingut, lahinguid} kauja lahinguvalmidus kaujas gatavība; merelahing jūras kauja; sõnalahing vārdu karš otsustav lahing izšķirošā kauja; lahingusse minema doties kaujā
lahkuma v 1. doties projām, aiziet külalised lahkusid viesi devās projām; ta lahkus töölt omal soovil viņš aizgāja no darba pēc paša vēlēšanās 2. šķirties lahkusime sõpradena šķīrāmies kā draugi; elust lahkuma šķirties no dzīves
edasi liikuma doties uz priekšu, doties tālāk
linna|luba s (dienestā) atļauja doties uz pilsētu
maa|pagu s emigrācija, trimda maapakku minema doties emigrācijā; ta tuli maapaost tagasi viņš atgriezās no trimdas
manala s {manala, manalat, manalaid} veļu valstība, viņpasaule manalasse minema doties uz veļu valstību; vanemad on juba manalas vecāki ir jau veļu valstībā
`matkama v {matkata, `matkan} ceļot, doties pārgājienā jalgsi matkama ceļot kājām; matkasime Lõuna-Eestis ceļojām pa Dienvidigauniju
minema a v {`minna, lähen} 1. iet, doties läksime mööda metsasihti gājām pa meža stigu; lähme jala ejam kājām; jõel läheb jää upē iet ledus; tööle minema iet uz darbu; ta läks mehele viņa izgāja pie vīra; raudtee läheb läbi metsa dzelzceļš iet caur mežu; see oli läinud nädalal tas bija pagājušajā nedēļā; millal rong läheb? kad atiet vilciens?; läheks tarvis būtu vajadzīgs; see kaup ei lähe šī prece nekustas 2. aiziet, zust kui kiiresti küll aeg läheb! cik ātri gan iet laiks!; varsti on lumi läinud drīz sniegs būs nokusis; see on ammu moest läinud tas sen ir izgājis no modes; kõik lootused on läinud visas cerības ir zudušas 3. kļūt, tapt ta läks näost valgeks viņš nobālēja; tuju läheb heaks garastāvoklis uzlabojas; puud lähevad lehte koki salapo; taevas läheb selgeks debesis noskaidrojas; ägedaks minema sadusmoties 4. (darbību vai procesu) sākt mootor läks käima motors sāka darboties; vesi läks keema ūdens uzvārījās; põõsas ei läinud kasvama krūms neieauga; nad läksid omavahel vaidlema viņi sāka strīdēties savā starpā 5. iet, klāties, veikties kuidas sul eksamil läks? kā tev gāja eksāmenā?; kahju, et nõnda läks žēl, ka tā izgāja; neil minevat nüüd hästi viņiem tagad klājoties labi 6. piestāvēt, derēt punased värvitoonid lähevad talle sarkani krāsu toņi viņam piestāv; see nõu ei lähe šis padoms neder 7. saiet, satilpt katlasse läheb viisteist pange vett katlā saiet piecpadsmit spaiņi ūdens mine sa tea ej nu sazini; mine võta kinni ej nu sazini
tagasi minema 1. iet atpakaļ, doties atpakaļ, atgriezties talle ei meeldinud võõrsil, läks koju tagasi viņam nepatika svešumā, atgriezās mājās 2. nokristies, samazināties piimatoodang läks pisut tagasi izslaukums nedaudz nokritās
vastu minema iet pretī, doties pretī ma lähen talle jaama vastu es došos viņam pretī uz staciju; ta läheb oma saatusele vastu viņš dodas pretī savam liktenim
välja minema 1. iziet, doties laukā ta läks uksest välja viņš izgāja pa durvīm; rada läheb maanteele välja taka iziet pie šosejas 2. iziet, izzust, iznīkt plekid lähevad pestes välja traipi mazgājot iziet; kaks põõsast läksid kasvama, aga üks läks välja divi krūmi ieauga, bet viens iznīka 3. (par parasto stāvokli) zaudēt sportlane läks vormist välja sportists zaudēja formu 4. (rīkoties ar aprēķinu) iziet ta läheb riski peale välja viņš iziet uz risku 5. (sasniegt instanci) aiziet līdz ta läks protestiga ministeeriumini välja viņš protestējot aizgāja līdz ministrijai
ära minema 1. (projām) aiziet, aizdoties töölt ära minema aiziet no darba; aeg on ära minna laiks doties projām 2. iziet, pazust see läks mul meelest ära tas man izgāja no prāta; ta karjus nii, et hääl läks ära viņš kliedza tā, ka pazuda balss 3. iziet, paiet selle peale on hulk raha ära läinud tam izgājis daudz naudas; paranemine võtab aega, paar nädalat läheb ära atveseļošanās prasīs laiku, paies pāris nedēļas
ühes minema iet līdzi, doties līdzi koer läks poistega ühes suns gāja zēniem līdzi
osutama v 1. rādīt, norādīt laps osutas sõrmega metsa poole bērns rādīja ar pirkstu uz mežu; magnetnõel osutab põhja magnētadata rāda ziemeļus 2. izrādīt, parādīt huvi osutama izrādīt interesi; ta ei osutanud soovi lahkuda viņš neizrādīja vēlmi doties projām 3. sniegt teenet osutama sniegt pakalpojumu; abi osutama palīdzēt
paslik b adj {pasliku, pas`likku, pas`likke} piemērots, piedienīgs kõigiti paslik kandidaat visnotaļ piemērots kandidāts; ta pidas paslikumaks lahkuda viņš uzskatīja par piedienīgāku doties projām; nad vestlesid väärikalt, nagu meestele paslik viņi sarunājās cienīgi, kā piedienas vīriešiem
`reis b s {reisi, `reisi, `reise} 1. ceļojums, brauciens pulmareis kāzu ceļojums; reisiapteek ceļojuma aptieciņa; reisidokument ceļojuma dokuments; reisikindlustus ceļojuma apdrošināšana; reisikonsultant ceļojuma konsultants; reisikulu ceļojuma izdevumi; reisimuljed ceļojuma iespaidi; reisisiht ceļojuma mērķis; õppereis mācību brauciens; ümbermaailmareis ceļojums apkārt pasaulei reisile asuma doties ceļojumā; ta sõitis reisile Ameerikasse viņš aizbrauca ceļojumā uz Ameriku; head reisi! laimīgu ceļu! 2. reiss ta ostis pileti õhtusele reisile viņš nopirka biļeti uz vakara reisu; laev läks oma viimasele reisile kuģis devās savā pēdējā reisā
rännak s {rännaku, rännakut, rännakuid} 1. ceļojums, gājiens palverännak svētceļojums kolmepäevane rännak trīs dienu ceļojums; homme teeme rännaku saare teise otsa rīt dodamies pārgājienā uz salas otru galu 2. mil maršs, gājiens, pārgājiens rännakule asuma doties pārgājienā
`seadma v {`seada, sean} 1. likt, kārtot, novietot ta seadis toolid seina äärde ritta viņš salika krēslus rindā pie sienas; perenaine seab taldrikuid lauale saimniece kārto šķīvjus uz galda; eeskujuks seadma rādīt kā piemēru; korda seadma savest kārtībā 2. uzvest, inscenēt näidendit lavale seadma uzvest lugu 3. taisīties, posties külalised seadsid lahkuma ciemiņi taisījās doties projām 4. mūz aranžēt ta seadis paar rahvalaulu orkestrile viņš aranžēja orķestrim pāris tautas dziesmas
siirduma v 1. doties pensionile siirduma doties pensijā; ma siirdun linna es dodos uz pilsētu 2. pāriet, pārvietoties, pārcelties külalised siirdusid aeda ciemiņi pārvietojās uz dārzu; noored siirduvad maalt linna jaunieši pārceļas no laukiem uz pilsētu; ka kohanimesid siirdub ühest keelest teise arī vietvārdi pāriet no vienas valodas citā
sisenema v doties iekšā arst siseneb palatisse ārsts dodas iekšā palātā; rong siseneb tunnelisse vilciens dodas iekšā tunelī
suunduma v virzīties, doties rongkäik suundus keskväljakule gājiens virzījās uz centrālo laukumu; rändlinnud suunduvad lõunasse gājputni dodas uz dienvidiem; kõik keskkooli lõpetajad ei suundu kõrgkooli visi vidusskolas beidzēji nedodas uz augstskolu
sõja|käik s karagājiens sõjakäigule minema doties karagājienā; sõjakäik ristirüütlite vastu karagājiens pret krustnešiem; kriitikute sõjakäik uue romaani vastu kritiķu karagājiens pret jauno romānu
takistama v traucēt, apgrūtināt, radīt šķēršļus ära takista teisi töötamast netraucē citiem strādāt; tolm takistab hingamist putekļi apgrūtina elpošanu; soe ilm takistab loomade talveunne jäämist siltais laiks neļauj zvēriem doties ziemas guļā
tee a s {tee, teed, teid} ceļš asfalttee asfaltēts ceļš; eksitee maldu ceļš maja juurde viib tee pie mājas ved ceļš; teede ristumiskoht ceļu krustojums; teed küsima prasīt ceļu; teele asuma doties ceļā; nende teed läksid lahku viņu ceļi šķīrās; tulemuseni jõuti erinevaid teid pidi rezultātu sasniedza dažādos veidos; kahjutasu nõuti sisse kohtu teel zaudējumu atlīdzību piedzina tiesas ceļā kergemat teed minema iet vieglāko ceļu; tee on jalge all ceļš zem kājām; libedale teele meelitama novest no ceļa
toonela s {toonela, toonelat, toonelaid} veļu valstība toonelasse minema doties uz veļu valstību
`torm a s {tormi, `tormi, `torme} vētra lumetorm sniega vētra; magnettorm magnētiskā vētra; tormihoiatus vētras brīdinājums; tormihoog vētras brāzma; tormilaine vētras vilnis hakkab tormi kiskuma taisās uz vētru; merel märatses torm jūrā plosījās vētra; tormist murtud puud vētras nolauzti koki torm veeklaasis vētra ūdens glāzē; tormi jooksma doties triecienuzbrukumā
upitama v 1. celt, piepacelt post upitati püsti stabu pacēla vertikāli; ei maksa oma nina nõnda taevasse upitada nevajadzētu celt savu degunu debesīs; mitmekesi õnnestus auto kraavist teele upitada vairākiem kopā izdevās izcelt automašīnu no grāvja; ta upitas enese vaevaliselt üles viņš ar grūtībām piecēla sevi kājās; rasket kasukat andis selga upitada smagais kažoks bija, ko celt mugurā; ta upitab end kikivarvule, et paremini näha viņš piepaceļas uz pirkstgaliem, lai labāk varētu redzēt; ajaloos on mõne üksikisiku teened liiga üles upitatud vēsturē dažu atsevišķu personu nopelni ir pārspīlēti 2. cilāt poetrepil upitatakse pudelit uz veikala kāpnēm cilā pudeli 3. stiepties poiss upitas riiulilt moosipurki zēns pastiepās pēc ievārījuma burkas plauktā 4. taisīties juba hulk aega upitab külaline minekut viesis jau labu laiku taisās doties projām
usutama v 1. taujāt, prašņāt tuli kaua usutada, enne kui tüdruk suu lahti tegi nācās ilgi taujāt, pirms meitene atvēra muti; usutav pilk vaicājošs skatiens 2. pārliecināt usutasin venda võistlusele minema pārliecināju brāli doties uz sacensībām
võõrsile adv (virziens) svešatnē, svešumā võõrsile minema doties svešumā
`vähk s {vähi, `vähki, `vähke} 1. (Astacus) vēzis vähikott vēžu kule keetes lähevad vähid punaseks vārot vēži kļūst sarkani; vähile minema doties vēžot 2. (slimība) vēzis kopsuvähk plaušu vēzis naisel on vähk sievietei ir vēzis; viljapuude vähk augļkoku vēzis 3. (zodiaka zīme, zvaigznājs) Vēzis

Eesti Keele Instituut    a-ü sõnastike koondleht     veebiliides    @ veebihaldur