[ETLV] Estonian-Latvian Dictionary


Query: in

Sama päring läti-eesti sõnaraamatus

?! Küsitud kujul või valitud artikli osast otsitut ei leitud, kasutan laiendatud otsingut.
Leitud 37 artiklit

`andma v {`anda, annan} 1. dot, sniegt anna mulle käsi dod man roku; anna mulle riiulilt raamat pasniedz man no plaukta grāmatu; verd andma nodot asinis; tööd andma dot darbu; läbirääkimised ei andnud tulemusi sarunas nedeva rezultātu; retsensent annab käsikirja kohta hinnangu recenzents sniedz vērtējumu par manuskriptu; peaminister andis neile audientsi premjerministrs pieņēma viņus audiencē 2. piešķirt ordeneid andma piešķirt ordeņus; talle anti doktorikraad viņam piešķīra doktora grādu; viimast lihvi andma piešķirt galīgo slīpējumu; sõnadele suuremat kaalu andma piešķirt vārdiem lielāku svaru 3. nodrošināt, sagatavot katlamaja annab soojust kogu linnaosale katlumāja nodrošina siltumu visai pilsētas daļai; maaülikool annab põllumajanduse spetsialiste lauksaimniecības universitāte sagatavo lauksaimniecības speciālistus 4. būt iespējamam temaga annab rääkida ar viņu ir iespējams runāt; tegime kõik, mis teha andis darījām visu, ko bija iespējams izdarīt 5. sar sadot anna talle nii, et mäletab! sadod viņam tā, lai atceras!
ette andma 1. padot hobustele anti heinu ette zirgiem padeva sienu; pump annab paagist kütust ette sūknis padod degvielu no tvertnes 2. dot priekšādevumu poiss andis tüdrukule võidujooksus 10 meetrit ette zēns meitenei sacīkšu skrējienā deva 10 metru priekšādevumu 3. (iepriekš) noteikt operatsioonid tuli sooritada etteantud järjekorras operācijas bija jāveic noteiktā secībā
juurde andma dot klāt puhkus andis jõudu juurde atpūta deva klāt spēkus
vastu andma 1. dot pretī ta andis meile maasikaid, me andsime õunu vastu viņš deva mums zemenes, mēs devām pretī ābolus 2. sar dot pretī, bliezt pretī anna aga vastu, kui keegi sind lööb dod tik pretī, ja kāds tevi sit
ära andma 1. dot projām, atdot relvad tuli ära anda ieroči bija jāatdod; ei või viimast senti ära anda nevar aizdot projām pēdējo centu 2. nodot ma ei julge sulle saladust rääkida, äkki annad mu ära es neiedrošinos izstāstīt tev noslēpumu, varbūt tu mani nodosi; su käitumine ja ilme annavad su ära tava uzvedība un sejas izteiksme tevi nodod 3. nokārtot ta kavatseb kevadel paar eksamit ära anda viņš plāno pavasarī nokārtot dažus eksāmenus
eelistama v dot priekšroku, uzskatīt par labāku ta eelistab kerget muusikat viņš dod priekšroku vieglajai mūzikai; ma eelistan sellest vaikida es uzskatu, ka man par to labāk klusēt
`jalg s {jala, `jalga, `jalgu} 1. kāja kaheksajalg astoņkājis parem jalg labā kāja; laua jalg galda kāja; seene jalg sēnes kājiņa; jõulukuuse metallist jalg Ziemassvētku egles metāla kāja; jalad on rasked kui tina kājas ir smagas kā svins; jalgu puhkama pūtināt kājas; ta elab suurel jalal viņš dzīvo pārticīgi; ta on naabritega halval jalal viņam ar kaimiņiem ir sliktas attiecības 2. (mērvienība) pēda ruutjalg kvadrātpēda 6 jalga pikk 6 pēdas garš jalad ees ar kājām pa priekšu; jalga ette panema pielikt kāju priekšā; jalga keerutama (dejot) izlocīt kājas; jalga laskma (mukt) dot kājām vaļu; jalge alla tallama mīdīt kājām; jalg jala ette (lēnām) pēdu pie pēdas; jalgu alla saama tikt uz kājām; jalgu alla panema nostādīt uz kājām; jalgu alla võtma tikt uz kājām; jalgu alt lööma izsist pamatu zem kājām; jalgu järele vedama tik tikko vilkt kājas; jalgu selga võtma ņemt kājas pār pleciem; jalule aitama palīdzēt tikt uz kājām; jalule ajama sacelt kājās; jalul olema būt kājās; kahe jalaga maa peal ar abām kājām uz zemes; mis jalad kannavad ko kājas nes; oma jalga tõstma spert savu kāju; omal jalal uz savām kājām; ühte jalga käima iet vienā solī
juhatus s {juhatuse, juhatust, juhatusi} 1. norāde, vadlīnija, vadība teejuhatus ceļa norāde kellelegi juhatusi andma dot kādam norādes; ta töötas meistri juhatusel viņš strādāja meistara vadībā 2. (organizācijas) vadība ettevõtte juhatus uzņēmuma vadība 3. valde juhatuse esimees valdes priekšsēdētājs; valiti uus juhatus ievēlēja jaunu valdi
`kandma v {`kanda, kannan} 1. nest, nēsāt ta kannab kaste viņš nes kastes; jõed kannavad liiva merre upes nes smiltis uz jūru; demonstrandid kandsid loosungeid demonstranti nesa lozungus; road kanti lauale ēdienus nesa galdā; vastutust kandma būt atbildīgam 2. vest laevad kandsid kalleid laste kuģi veda dārgas kravas; rong kannab meid lõuna suunas vilciens ved mūs dienvidu virzienā 3. nest, balstīt kandvad seinad nesošās sienas; templi lage kandsid võimsad sambad tempļa griestus balstīja varenas kolonnas 4. nest, turēt noor jää ei kanna veel jauns ledus vēl netur 5. nest, glabāt, atrasties uz käskkiri kandis direktori allkirja uz pavēles bija direktora paraksts; raha kandis keisri kujutist uz naudas bija ķeizara attēls; see inimene kannab hinges kurja šis cilvēks glabā dvēselē ļaunumu; negatiivset laengut kandev elementaarosake elementārdaļiņa ar negatīvu lādiņu 6. valkāt, nēsāt ma kannan talvel kasukat ziemā es valkāju kažoku; ta kannab tumedat ülikonda viņš valkā melnu uzvalku; vähe kantud püksid maz valkātas bikses; mõõka kandma nēsāt zobenu 7. reģistrēt, ierakstīt, iezīmēt ettepanek kanti protokolli priekšlikums tika ierakstīts protokolā; vaatlusandmed kantakse vastavasse vihikusse novērojumu datus reģistrē atbilstošā burtnīcā; kaardile olid kantud vaid suuremad asulad kartē bija iezīmētas tikai lielākās apdzīvotās vietas 8. uzklāt peits kantakse mööbliesemetele beici uzklāj mēbelēm; värvid on lõuendile kantud hoogsate pintslilöökidega krāsas ir uzklātas audeklam ar straujiem otas triepieniem; toitekreem kantakse nahale barojošu krēmu uzklāj uz ādas 9. (grūtniecības laikā) iznēsāt ta on kandnud ja sünnitanud neli last viņa ir iznēsājusi un dzemdējusi četrus bērnus 10. panest, izturēt vanemate kaotust oli lastel raske kanda vecāku zaudējumu bērniem bija grūti panest; ta sõi nagu vats vähegi kandis viņš ēda, cik vien vēders varēja turēt 11. ciest tehas kandis praagi tõttu kahju brāķa dēļ rūpnīca cieta zaudējumus; üksus kandis raskeid kaotusi vienība cieta smagus zaudējumus 12. segt lähetuskulud kannab lähetav asutus komandējuma izdevumus sedz komandējošā iestāde 13. dot, ražot noored õunapuud kandsid tänavu juba õunu jaunās ābeles šogad jau ražoja ābolus; töö on head vilja kandnud darbs ir devis labus augļus 14. iespaidot, caurvīt ta tegutses kättemaksuihast kantuna viņš darbojās, atriebības alku dzīts; romaani kandev teema romāna caurviju tēma
kerge b adj {kerge, kerget, kergeid} 1. viegls kerge kui udusulg viegls kā pūciņa; kerged suupisted vieglas uzkodas; kerge relvastus vieglais bruņojums; olgu muld sulle kerge lai tev vieglas smiltis; sul on kerge ütelda! tev viegli teikt!; kerged suvekingad vieglas vasaras kurpes; pane endale midagi kergemat selga! uzvelc kaut ko vieglāku!; kergete eluviisidega naine sieviete ar pavieglu dzīvesveidu; tekkis kerge arusaamatus radās neliels pārpratums 2. vienkāršs ülesanne oli kerge lahendada uzdevumu varēja atrisināt vienkārši 3. trausls naine on kerge unega sievietei ir trausls miegs 4. viegli temaga on hea ja kerge olla kopā ar viņu ir labi un viegli; klaasesemed on kerged purunema stikla priekšmeti viegli plīst kerge käega olema dot rokām vaļu; kergel käel vieglu roku; kerge nahaga pääsema tikt cauri ar veselu ādu
korraldama v 1. organizēt, rīkot turismibüroo korraldab ka ekskursioone tūrisma birojs organizē arī ekskursijas; presidendi auks korraldati vastuvõtt par godu prezidentam tika sarīkota pieņemšana 2. veikt, taisīt majas korraldati läbiotsimine mājā tika veikta kratīšana; naine hakkas mehele skandaale korraldama sieva sāka taisīt vīram skandālus 3. dot rīkojumu, izrīkot
kui|võrd b knj 1. jo, tā kā ma ei oska sulle nõu anda, kuivõrd ei tunne kõiki asjaolusid es neprotu tev dot padomu, jo nepārzinu visus apstākļus; kuivõrd teha on nii palju, ei tohi me enam aega kaotada tā kā darāmā ir tik daudz, mēs vairs nedrīkstam zaudēt laiku 2.  see on mitte niivõrd etiketi, kuivõrd taktitunde küsimus tas ir ne tik daudz etiķetes, kā takta izjūtas jautājums; ta ei ole niivõrd pahatahtlik, kuivõrd mõtlematu viņš ir ne tik daudz ļaunprātīgs, kā neapdomīgs
käima v {käia, käin} 1. iet jalgsi käima iet kājām; ära nii kiiresti käi! neej tik ātri!; leek käis kõrgele liesmas gāja augstu; koolis käima iet skolā; kell käib täpselt pulkstenis iet precīzi; ta käib ässaga viņš iet ar dūzi; üle jõe käib rippsild pār upi iet piekaramais tilts; armastus käib kõhu kaudu mīlestība iet caur vēderu; käivad mängu viimased minutid rit spēles pēdējās minūtes; see käib mul üle jõu tas ir pāri maniem spēkiem; laev käib plaani järgi kuģis kursē pēc plāna 2. staigāt ta käib mööda tuba viņš staigā pa istabu; käib nagu kass ümber palava pudru staigā kā kaķis ap karstu putras katlu; poiss käis kulunud pintsakus zēns staigāja nodilušā žaketē 3. nākt aeg-ajalt käivad valuhood laiku pa laikam uznāk sāpju lēkmes; haigel hakkasid krambid käima slimniekam uznāca krampji; talle käib kolm ajalehte viņam pienāk trīs laikraksti 4. būt, apmeklēt me käisime kontserdil mēs bijām koncertā; ta käis möödunud nädalal Tallinas pagājušajā nedēļā viņš apmeklēja Tallinu; käisime puhkuse ajal Ungaris atvaļinājuma laikā bijām Ungārijā; sadamas käib sageli välismaa laevu ostu bieži apmeklē ārvalstu kuģi 5. darboties, strādāt arvuti käib dators strādā; auto läks käima automašīna iedarbojās; elektrijaam peab aasta lõpuks käima minema elektrostacijai jāsāk darbs gada beigās; ma panen kohvivee käima es uzlikšu ūdeni kafijai; restorani käima panema uzsākt restorāna darbību 6. notikt, norisināties töö käib hommikust õhtuni darbs notiek no rīta līdz vakaram; läbirääkimised on käimas notiek pārrunas; ajakirjas käis äge diskussioon laikrakstā norisinājās asa diskusija 7. derēt, būt piemērotam kui kohvi ei ole, käib tee ka ja nav kafijas, derēs arī tēja 8. piederēt, ietilpt see käib tema ametikohustuste hulka tas pieder pie viņa amata pienākumiem 9. attiekties see korraldus meie kohta ei käi šis rīkojums uz mums neattiecas 10. rūgt õlu käima alus sāka rūgt 11. saieties ta käis ühe blondi tütarlapsega viņš sagājās ar kādu blondu meiteni 12. ietekmēt, iedarboties see töö käib tervisele šis darbs ietekmē veselību 13. atskanēt käis vabrikuvile atskanēja fabrikas svilpe; käisid mõned paugud atskanēja daži būkšķi 14. būt aizveramam, būt aizdarāmam uks käib lukku durvis ir slēdzamas; mantel käis eest haakidega kinni mētelis bija priekšpusē aizdarāms ar āķīšiem 15. sar rīkoties tuleb põhikirja järgi käia jārīkojas pēc statūtiem käia laskma dot vaļā
käsi s {`käe, `kätt, käsi} roka vasak käsi kreisā roka; käega näitama rādīt ar roku; tal on sepa käed viņam ir kalēja rokas; metrood ehitasid tuhanded käed tūkstošiem roku būvēja metro; tulevik on meie endi kätes nākotne ir mūsu pašu rokās; siia metsade taha vaenlase käsi ei ulatunud šeit, aiz mežiem, ienaidnieka roka nesniedzās; teoses on märgata toimetaja kätt darbā ir manāma redaktora roka; ta palus vanematelt tütre kätt viņš lūdza vecākiem meitas roku; ta pannakse istuma peoperemehe paremale käele viņu noliek sēdēt pie svētku saimnieka labās rokas; paremat kätt pa labi roki kuidas käsi käib? kā sokas?; abistavat kätt ulatama sniegt palīdzīgu roku; kahe käega ar abām rokām; kerge käega ar vieglu roku; käega katsuda olema būt rokas stiepiena attālumā; käega lööma atmest ar roku; käsi ei tõuse roka neceļas; käsi rüpes hoidma turēt rokas klēpī; kätel kandma nēsāt uz rokām; kätt proovima iemēģināt roku; kätt tõstma pacelt roku; käed on puhtad rokas ir tīras; käsi määrima smērēt rokas; tühjade kätega tukšām rokām; ühe käega andma, teisega võtma ar vienu roku dot, ar otru ņemt
`kütma v {`kütta, kütan} 1. kurt, kurināt kaminat kütma kurt kamīnu; ta hakkas sauna kütma viņš sāk kurināt pirti; võistlus kütab kirgi sacīkstes uzkurina kaislības 2. karsēt taevas pole pilveraasugi ja päike aina kütab debesīs nav ne mākoņa, un saule aizvien karsē 3. sar dot virsū metsavennad kütsid vaenlasele automaatidest mežabrāļi deva virsū ienadniekam no automātiem
`lõhkuma v {`lõhkuda, lõhun} 1. skaldīt puid lõhkuma skaldīt malku 2. plēst, dauzīt toidunõusid lõhkuma plēst traukus; tuul lõhub katust vējš plēš jumtu 3. pārn postīt, ārdīt, bojāt perekonda lõhkuma ārdīt ģimeni; see lõhub tervist tas bojā veselību 4. dauzīties, vicināties keegi lõhub ukse taga kāds dauzās pie durvīm; süda lõhub sirds dauzās; hani lõhub tiibadega zoss vicinās spārniem 5. pārn dot vaļā, plēst vaļā orkester lõhub mängida orķestris dod vaļā; ta lõhub tööd teha viņš plēšas ar darbiem
läänistama v lēņot, dot par lēni
`lüpsma v {`lüpsta, lüpsan} 1. slaukt lehma käsitsi lüpsma slaukt govi ar rokām; ta lüpsab rikkaid sugulasi viņš slauc bagātos radus 2. slaukties, dot pienu lehm lüpsab rammusat piima govs dod treknu pienu; lehm tuleb varsti lüpsma govs drīz nāks slaucama
nõu b s {nõu, nõu, nõusid} 1. padoms nõu küsima vaicāt padomu; nõu andma dot padomu; ükski nõu ei aita neviens padoms nelīdz 2. nodoms, iecere, nolūks salanõu slepens nodoms teised püüdsid ta nõu maha teha citi centās nopelt viņa ieceri; nõus olema piekrist nõu pidama apspriesties
nõustama v konsultēt, dot padomu ta nõustab töötajaid õigusasjus viņš konsultē darbiniekus juridiskos jautājumos
näpu|ots s pirkstgals, pirksta gals näpuotsad külmetavad pirkstgali salst; ma pole teda näpuotsagagi puudutanud es neesmu viņam ne pirkstiņu piedūris; näpuotsaga andma dot ļoti maz
`pakkuma v {`pakkuda, pakun} 1. piedāvāt, solīt ema pakkus pojale raha māte piedāvāja dēlam naudu; iga kaupmees pakkus oma kaupa katrs tirgotājs piedāvāja savu preci; ta pakkus lepitust viņš piedāvāja izlīgumu; ta pakkus end meile appi viņš piedāvājās nākt mums palīgā 2. piedāvāt, pasniegt kalaroad pakutakse enne liharoogi zivju ēdienus pasniedz pirms gaļas ēdieniem; mida ma võin teile pakkuda? ko varu jums piedāvāt? 3. sniegt, dot ta teretas ja pakkus kõigile kätt viņš sveicināja un sniedza visiem roku 4. sniegt, minēt, piedāvāt leksikonis pakutud andmed on ebatäpsed leksikonā minētie dati ir neprecīzi 5. sniegt, sagādāt töö pakub mulle rõõmu darbs man sniedz prieku; tehas pakub tööd kogu linnale rūpnīca sagādā darbu visai pilsētai; see kirjutis pakub mulle huvi šis raksts mani interesē
ligi panema 1. pielikt ta pani tiku hakatisele ligi viņš pielika iekuram sērkociņu 2. dot līdzi ema pani lapsele võileivad ligi māte iedeva bērnam līdzi sviestmaizes
põhjustama v 1. izraisīt mis põhjustas tulekahju? kas izraisīja ugunsgrēku?; valu põhjustama izraisīt sāpes; see võib põhjustada plahvatuse tas var radīt sprādzienu 2. dot iemeslu palju vaidlusi põhjustanud probleem problēma, kas devusi iemeslu daudziem strīdiem
lahti päästma 1. (vaļā) attaisīt, atbrīvot, atlaist ta hakkas nööpe lahti päästma viņš sāka pogāt vaļā pogas; päästsime koera lahti palaidām vaļā suni 2. izraisīt, dot vaļu poiss oli enese teadmata tulekahju lahti päästnud zēns, pats nezinādams, bija izraisījis ugunsgrēku
seda|võrd adv 1. tik, tādā mērā, tiktāl mäe nõlv oli sedavõrd järsk, et siit üles ei pääsenud kalna nogāze bija tik stāva, ka pa to augšā netika 2. tik, tik daudz võin viisteist eurot anda, sina pead teist sedavõrd juurde panema varu dot piecpadsmit eiro, tev jāpieliek tikpat daudz
suu s {suu, suud, suid} 1. mute ta avas suu viņš atvēra muti; suust suhu hingamine elpināšana no mutes mutē; meil pole midagi suhu panna mums nav ko likt mutē; ta teenib endale suuga leiba viņš pelna sev maizi ar muti 2. (par apgādājamiem) mute mitu suud toita vairākas mutes barojamas 3. (nedzīvām lietām) mute, atvere ahjusuu krāsns mute; koopasuu alas mute; kotisuu maisa gals; uksesuu durvju aila laia suuga varrukad piedurknes ar platu galu 4. grīva, ieteka jõesuu upes grīva jõudsime suure jõe suhu nonācām lielas upes grīvā 5. sar seja ta magas suu seina poole viņš gulēja ar seju pret sienu suud kinni hoidma turēt muti; peost suhu elama dzīvot no rokas mutē; suhu jooksma ieskriet rīklē; suu ammuli mute vaļā; suud andma dot mutes; suud laotama virināt muti; suud pruukima brūķēt muti; suud puhtaks pühkima palikt bešā; suud kinni toppima aizbāzt muti; on nagu suu vett täis kā ūdeni mutē ieņēmis; suu peale kukkunud uz mutes kritis
sõna s {sõna, sõna, sõnu} 1. vārds ausõna godavārds; vanasõna sakāmvārds; võõrsõna svešvārds sõnade järjekord lauses vārdu secība teikumā; mida see sõna tähendab? ko šis vārds nozīmē?; ma usun tema sõnu es ticu viņa vārdiem; see on minu viimane sõna tas ir mans pēdējais vārds; ta pidas oma sõna viņš turēja savu vārdu; sõna otseses mõttes vārda tiešā nozīmē; sõna lausumata ne vārda nesakot 2. ziņa, vēsts surmasõna sēru vēsts ta saatis Saksamaalt sõna, et on elus ja terve viņš atsūtīja no Vācijas ziņu, ka ir dzīvs un vesels sõna andma dot vārdu; sõna pidama turēt vārdu; sõna kuulama klausīt; sõna sabast püüdma pieķerties vārdiem; sõna suust saama izdabūt vārdu pār lūpām; sõna suust võtma izņemt vārdus no mutes; sõna võtma ņemt vārdu; sõnu suhu panema likt vārdus mutē
süüme|vanne s jur amata zvērests süümevannet andma dot amata zvērestu
tuli s {tule, `tuld, tulesid} 1. uguns olümpiatuli olimpiskā uguns; virvatuli malduguns; tulekeel uguns mēle; tuleleek uguns liesma; tulesein uguns siena; tulesäde uguns dzirkstele elus tuli dzīva uguns; igavene tuli mūžīgā uguns; ta tegi tule pliidi alla viņš iekūra plītī uguni; kuivad puud võtsid tuld sausā malka aizdegās; võta pott tulelt ära noņem katlu no uguns; puhu tuli surnuks! nopūt uguni!; tuli hävitas hooned uguns iznīcināja ēkas; temas põles mingi sisemine tuli viņā kvēloja kāda iekšēja uguns 2. uguns, gaisma foorituli luksofora gaisma suure linna tuled lielas pilsētas ugunis; toas oli juba hämar, süütasin tule istabā jau bija krēsla, iededzu uguni; auto tagumised tuled ei põlenud automobiļa aizmugurējie lukturi nedega; punane tuli sarkanā gaisma 3. mil uguns, apšaude risttuli krustuguns ründajate pihta avati tuli pret uzbrucējiem atklāja uguni; ta andis püssist vareste pihta tuld viņš ar bisi šāva pa vārnām 4. (šahā) šahs kuningale tuld andma pieteikt karalim šahu jalgadele tuld andma dot kājām vaļu; kahe tule vahel starp divām ugunīm; tulega taga otsima meklēt kā ar uguni; nagu tuli ja vesi kā kaķis ar suni; nii et tuli taga kā uz ugunsgrēku; tuli takus uguns pakulās; tuld võtma iedegties; tulega mängima spēlēties ar uguni; läbi tule ja vee minema iet caur uguni un ūdeni; tuld sülitama spļaut uguni
valu a s {valu, valu, valusid} 1. sāpes hambavalu zobu sāpes; kaotusvalu zaudējuma sāpes haige kannatab valusid slimnieks cieš sāpes; valud andsid natukene järele sāpes mazliet atlaida; sinu sõnad teevad mulle valu tavi vārdi mani sāpina 2. vēlēšanās, kāre mul ei ole mingit valu seda teha man nav nekādas vēlēšanās to darīt 3. sar steiga, spars ta kihutas tulise valuga minema viņš aizjoņoja kā plēsts; töö käis täie valuga darbs ritēja pilnā sparā esimese valuga pirmajā mirklī; jalgadele valu andma dot kājām vaļu; kellelegi valu andma kādam sadot, likt trūkties
varvas s {`varba, varvast, `varbaid} (kājas) pirksts suurvarvas kājas īkšķis ta lõi varba vastu kivi ära viņš sasita pirkstu pret akmeni; ta seisab varvastel viņš stāv uz pirkstgaliem; jänese esijalad on nelja, tagajalad viie varbaga zaķa priekškājām ir četri, pakaļkājām – pieci pirksti varbad püsti pekas gaisā; varvast laskma dot kājām vaļu
vastu a adv 1. pretī, pretim tüdruk jooksis emale vastu meitene skrēja mātei pretī; midagi peaks toidu eest vastu ka andma par ēdienu kaut ko vajadzētu dot arī pretī; akna klaasilt peegeldus vastu mets loga stiklā atspoguļojās mežs; veeta siin kuumas kaua vastu ei pane bez ūdens te karstumā ilgi neizturēsi 2. pret oled sa poolt või vastu? tu esi par vai pret? 3. uz tütar vaatas emale vihaselt vastu meita dusmīgi skatījās uz māti
`vihjama v {vihjata, `vihjan} dot mājienu, likt manīt minister vihjas võimalikule tagasiastumisele ministrs deva mājienu par iespējamu atkāpšanos
`viis d num {viie, `viit, `viisi} pieci viis tuhat pieci tūkstoši; laud on kaetud viiele galds ir klāts pieciem; paragrahv viis piektais pants viit andma dot pieci
voli s {voli, voli, volisid} vaļa, vara nüüd andis tüdruk pisaratele voli tagad meitene ļāva vaļu asarām; rahvas sattus vallutajate voli alla tauta nonāca iekarotāju varā; tal on voli teha, mis tahab viņš var darīt, ko viņš grib; oma voli järgi pēc saviem ieskatiem vaba voli andma dot brīvu vaļu
võimaldama v dot iespēju, ļaut stipendium võimaldas tal välismaale õppima sõita stipendija deva viņam iespēju braukt mācīties uz ārzemēm

Eesti Keele Instituut    a-ü sõnastike koondleht     veebiliides    @ veebihaldur