[ETLV] Eesti-läti sõnaraamat
|
|
?! Küsitud kujul või valitud artikli osast otsitut ei leitud, kasutan laiendatud otsingut.
Leitud 35 artiklit
hapu adj {hapu, haput, hapusid} 1. skābs ◦ magushapu saldskābs ∙ hapuks minema saskābt; viinamarjad olid üsna hapud vīnogas bija diezgan skābas; hapuks läinud uudis veca ziņa 2. skābs, saskābis, neapmierināts ∙ hapu naeratus skābs smaids; poiss kuulas ema manitsusi hapu näoga zēns uzklausīja mātes pamācības ar skābu seju
harva adv reti ∙ sel suvel sadas vihma üsna harva tovasar lija diezgan reti
kenakesti adv diezgan, krietni ∙ tee oli kenakesti porine ceļš bija diezgan dubļains
küllalt adv 1. gana, diezgan, pietiekami ∙ meil on kõike küllalt mums visa ir gana; sa oled juba küllalt suur, et seda taibata tu jau esi pietiekami liels, lai to aptvertu; mul on sellest juba küllalt! man tas jau ir līdz kaklam! 2. visai ∙ õhtuti on juba küllalt jahe vakaros jau ir visai vēss; tundsin end külas küllalt koduselt viesos jutos visai mājīgi
lammutus|töö s nojaukšana, demontāža ∙ lammutustöö tehti üsna kiiresti demontāžu veica diezgan ātri
lindistus s {lindistuse, lindistust, lindistusi} ieraksts, ieskaņojums ◦ videolindistus videoieraksts ∙ raadiosaates oli kasutatud ka üsna ammuseid lindistusi radioraidījumā bija izmantoti arī diezgan seni ieraksti
lärmakas adj {lärmaka, lärmakat, lärmakaid} trokšņains, skaļš ∙ hakk on üsna lärmakas lind kovārnis ir diezgan trokšņains putns; liiga lärmakas reklaam pārāk skaļa reklāma
madalal adv zemu ∙ päike on juba üsna madalal saule ir jau diezgan zemu
meele|valdselt adv patvaļīgi, patvarīgi ∙ toimetaja on autori tekstiga üsna meelevaldselt ümber käinud redaktors ir diezgan patvaļīgi rīkojies ar autora tekstu
`mõõtma v {`mõõta, mõõdan} 1. mērīt ∙ pikkust mõõtma mērīt garumu; palavikku mõõtma mērīt temperatūru; joonlauaga mõõtma mērīt ar lineālu; kaugust mõõdetakse kilomeetrites attālumu mēra kilometros; inimesi ei saa mõõta sama mõõdupuuga cilvēkus nevar mērīt ar vienu mēru 2. iemērīt, iedot ∙ ta mõõtis liitri piima viņš iemērīja litru piena; ta mõõtis pullile vitsaga mööda külgi viņš sadeva bullim ar rīksti pa sāniem 3. mērot ∙ olen seda teed küllalt mõõtnud esmu šo ceļu diezgan mērojis 4. (vērtējoši) nomērīt, aplūkot ∙ ta mõõtis meid kahtlustava pilguga viņš nomērīja mūs ar aizdomu pilnu skatienu
nelik s {neliku, nelikut, nelikuid} 1. (kopa) četrinieks ∙ meie tütarlaste nelik võitis naiste teatejooksu mūsu meiteņu četrinieks uzvarēja sieviešu stafetes skrējienā 2. četrīši ∙ nelikuid sünnib üsna harva četrīši dzimst diezgan reti 3. katrēns ∙ luuletus on kirjutatud nelikutes dzejolis rakstīts katrēnos
närune adj {näruse, närust, näruseid} 1. skrandains, driskains, noplīsis ∙ vana närune vaip vecs, noplīsis paklājs 2. nožēlojams, niecīgs ∙ ta elab üsna närustes tingimustes viņš dzīvo diezgan nožēlojamos apstākļos 3. nelietīgs, nekrietns, neģēlīgs ∙ närune reetur nelietīgs nodevējs
oma|jagu adv diezgan, visai, krietni ∙ omajagu huvitav raamat diezgan interesanta grāmata; mehel on aastaid juba omajagu vīrietis ir jau krietni gados; olen omajagu väsinud esmu diezgan noguris
paras|jagu adv 1. diezgan ∙ tänavune sügis on parasjagu kuiv ja parasjagu tuuline šis rudens ir diezgan silts un diezgan vējains 2. pietiekami, pietiekamā daudzumā ∙ istmeid jätkus parasjagu sēdekļu pietika 3. visai ∙ oli juba parasjagu pime, kui koju jõudsime bija jau visai tumšs, kad nonācām mājās 4. patlaban, tieši ∙ mul on parasjagu töö pooleli patlaban man ir darbs pusratā; parasjagu oli pärnade õitsemise aeg tieši bija liepu ziedēšanas laiks 5. nupat ∙ olin töö just parasjagu lõpetanud nupat biju pabeidzis darbu
piir`kond s {piirkonna, piir`konda, piir`kondi} 1. reģions ∙ üks riigi mahajäänumaid piirkondi viens no valsts atpalikušajiem reģioniem; nähtus on levinud üsna laialdases piirkonnas parādība ir izplatīta diezgan plašā reģionā 2. apvidus, apgabals, zona ∙ radioaktiivse kiirguse piirkond radioaktīvā starojuma apgabals 3. (par ķermeni) apvidus, rajons ∙ valud südame piirkonnas sāpes sirds apvidū 4. apkaime ◦ lähipiirkond tuvākā apkaime ∙ kõrts asus mõisa piirkonnas krogs atradās muižas apkaimē 5. joma, sfēra, loks ◦ mõjupiirkond ietekmes sfēra ∙ kunsti eri piirkonnad dažādas mākslas jomas; huvide piirkond interešu loks
rahva|rohke adj 1. ļaužu pilns, plaši apmeklēts ∙ supelrannas oli võrdlemisi rahvarohke pludmalē bija diezgan daudz ļaužu 2. blīvi apdzīvots ∙ suur ja rahvarohke linn liela un blīvi apdzīvota pilsēta
roheline b adj {rohelise, rohelist, rohelisi} 1. zaļš ◦ ereroheline spilgti zaļš; igiroheline mūžzaļš ∙ roheline muru zaļš zāliens; roheline kärbseseen zaļā mušmire; maa läheb kevadiselt roheliseks zeme kļūst pavasarīgi zaļa; ma joon rohelist teed es dzeru zaļo tēju; marjad on alles üsna rohelised ogas ir vēl diezgan zaļas; projektile anti roheline tee projektam deva zaļo gaismu 2. zaļš, nenobriedis, nepieredzējis ∙ praktilistes küsimustes on ta päris roheline praktiskos jautājumos viņš ir gluži zaļš
räigelt adv griezīgi, spalgi, asi ∙ tema hääl kõlas täna räigelt viņa balss šodien skanēja griezīgi; räigelt punane kleit griezīgi sarkana kleita; ta võib vahel üsna räigelt väljenduda viņš reizēm var izteikties diezgan asi
`ränk adj {ränga, `ränka, `ränki} 1. smags ∙ ränk koorem smaga krava 2. smags, grūts ∙ see raha on ränga tööga teenitud šī nauda ir nopelnīta smagā darbā; rängad lahingud smagas kaujas; ränk haigus smaga slimība; rängad mõtted grūtas domas 3. bargs, stingrs, nežēlīgs ∙ kohtuotsus oli ootamatult ränk tiesas spriedums bija negaidīti bargs 4. stiprs, spēcīgs ∙ ränk higistamine stipra svīšana; ränk torm stipra vētra 5. smagi, grūti ∙ vastutuult oli üsna ränk astuda pret vēju bija diezgan grūti iet 6. sar smags, milzīgs, šausmīgs ∙ olen teinud ränga vea esmu pieļāvis milzīgu kļūdu; ta teenib ränka raha viņš pelna milzīgu naudu
räämas adv nekopts, noplucis ∙ räämas riided nekoptas drēbes; hooned on kaunis räämas ēkas ir diezgan nolaistas
sarkastiline adj {sarkastilise, sarkastilist, sarkastilisi} sarkastisks ∙ sarkastiline repliik sarkastiska replika; ta võis olla üsna sarkastiline viņš varēja būt diezgan sarkastisks
ära seadma 1. nolikt vietā, nokārtot ∙ pane need asjad esialgu siia, küll ma sean ise pärast ära noliec tās lietas pagaidām šeit, gan es vēlāk pats nolikšu vietā 2. sar piedzerties, pietempties ∙ mõned mehed olid juba parajalt ära seatud ja kakerdasid ringi daži vīri bija jau diezgan piedzērušies un klumburoja apkārt
suht adv sar diezgan, samērā ∙ täna on suht soe ilm šodien ir diezgan silts laiks
suvaliselt adv patvaļīgi, pēc ieskatiem, brīvi ∙ fakte tõlgendati üsna suvaliselt faktus traktēja diezgan brīvi
sisse sättima iekārtot ∙ ta sättis end oma väikeses toas võrdlemisi mugavalt sisse viņš diezgan ērti iekārtojās savā mazajā istabiņā
tihedasti adv 1. biezi, blīvi, cieši ∙ tihedasti hoonestatud asula blīvi apbūvēta apdzīvota vieta 2. bieži ∙ meil käib kaunis tihedasti külalisi pie mums diezgan bieži nāk ciemiņi 3. cieši, intensīvi ∙ need küsimused on omavahel tihedasti seotud šie jautājumi ir savā starpā cieši saistīti
toores adj {`toore, toorest, `tooreid} 1. zaļš, nenobriedis ∙ karusmarjad olid alles päris toored ērkšķogas bija vēl pavisam zaļas; ta on poliitikuna veel üsna toores kā politiķis viņš ir vēl diezgan zaļš un nenobriedis; toored lauad zaļi dēļi 2. jēls, svaigs, negatavs ∙ toores liha jēla gaļa; toores piim svaigpiens; leib on seest tooreks jäänud maize ir palikusi jēla vidū 3. rupjš, brutāls ∙ toores jõud rupjš spēks 4. griezīgs, ass ∙ toored värvitoonid griezīgi krāsu toņi; toored lõhnad asas smakas
tublisti adv 1. krietni, pamatīgi ∙ juhtunust saadi tublisti hiljem teada par notikušo uzzināja krietni vēlāk; raha näib tal üsna tublisti olevat šķiet, ka naudas viņam ir diezgan daudz 2. krietni, labi
`tuim adj {tuima, `tuima, `tuimi} 1. nejutīgs ∙ pikaajalisest seismisest on jalad lausa tuimad no ilgās stāvēšanas kājas ir gluži nejutīgas 2. truls ∙ tuim valu rinnus trulas sāpes krūtīs; tuim pilk truls skatiens 3. bezgaršīgs, neizteiksmīgs ∙ külmutatud kala on võrdlemisi tuim saldēta zivs ir diezgan bezgaršīga 4. nespodrs, neskanīgs ∙ tuima kõlaga klaver neskanīgas klavieres 5. stīvs, ciets ∙ tuimad toolid cieti krēsli
tumedalt adv 1. tumši 2. neskanīgi, dobji ∙ hääl kõlas tumedalt balss skanēja dobji 3. neskaidri ∙ mäletan seda üsna tumedalt, nagu läbi udu atceros to diezgan neskaidri, kā caur miglu 4. truli
`tükk s {tüki, `tükki, `tükke} 1. gabals ◦ leivatükk maizes gabals; maatükk zemesgabals ∙ peegel läks kukkudes tuhandeks tükiks spogulis krītot saplīsa tūkstoš gabalos; ta müüs tüki metsa viņš pārdeva gabalu meža; ühes tükis voolitud kuju vienā gabalā veidots tēls; tundsin, kuidas tükk tõusis kurku jutu, kā kamols kāpa kaklā; elu on mitmes tükis paranenud dzīve daudzējādā ziņā ir kļuvusi labāka 2. (vienība) gabals ∙ mis ta tükist küsib? cik viņš prasa par gabalu?; neil on lapsi juba neli tükki bērni viņiem ir jau četri gabali 3. krietns, liels, ilgs ∙ kohtusime tüki aja pärast satikāmies pēc krietna laika; reisimine maksab hea tüki raha ceļošana maksā diezgan lielu naudu; otsin seda raamatut juba tükimat aega meklēju šo grāmatu jau ilgāku laiku 4. daudz, ievērojami, krietni ∙ see materjal on tüki soojapidavam šis materiāls daudz mazāk laiž cauri siltumu 5. mājasdarbs, uzdevums ∙ ta läks kooli õppimata tükkidega viņš aizgāja uz skolu, neizpildījis mājasdarbus; ta ei oska täna vene keele tükki viņš šodien nemāk krievu valodas gabalu 6. stiķis, gājiens, triks ∙ teame su tükke! zinām tavus gājienus! 7. sar gabals ◦ kassatükk kases gabals ∙ orkester mängis vägeva tüki orķestris spēlēja varenu gabalu ∆ kas või tükid taga lūst vai plīst; nii et tükid taga uz pilnu klapi; igas tükis visādā ziņā; täies tükis pilnībā; tükki küljest võtma neko neiztaisīt
usu|asi s ticības lieta, ticības jautājums, reliģiska lieta ∙ tal oli usuasjadest üsna ähmane ettekujutus viņam bija diezgan neskaidrs priekšstats par ticības lietām; siseministeeriumi usuasjade osakond iekšlietu ministrijas Reliģisko lietu nodaļa
ära vajuma 1. sakristies, sačākstēt, savārgt ∙ isa on viimase aastaga üsna ära vajunud tēvs pēdējā gada laikā ir diezgan sakrities; ilus jutt, aga lõpp vajub ära skaists stāsts, bet beigas izčākst 2. nosēsties, iekrist, iebrukt ∙ põrand on ukse all ära vajunud grīda zem durvīm ir iebrukusi 3. sar aizklīst, nozust ∙ mehed vajusid laua äärest ära vīri nozuda no galda
võrdlemisi adv diezgan, visai, visnotaļ ∙ võrdlemisi varane hommik visai agrs rīts
üks|jagu adv 1. sava daļa ∙ spordis on vaja ka üksjagu õnne sportā nepieciešama arī sava daļa veiksmes 2. diezgan, gana ∙ ema oli poja pärast juba üksjagu mures māte jau bija diezgan noraizējusies par dēlu
