[ETLV] Estonian-Latvian Dictionary


Query: in

Sama päring läti-eesti sõnaraamatus

?! Küsitud kujul või valitud artikli osast otsitut ei leitud, kasutan laiendatud otsingut.
Leitud 35 artiklit

hapu adj {hapu, haput, hapusid} 1. skābs magushapu saldskābs hapuks minema saskābt; viinamarjad olid üsna hapud vīnogas bija diezgan skābas; hapuks läinud uudis veca ziņa 2. skābs, saskābis, neapmierināts hapu naeratus skābs smaids; poiss kuulas ema manitsusi hapu näoga zēns uzklausīja mātes pamācības ar skābu seju
harva adv reti sel suvel sadas vihma üsna harva tovasar lija diezgan reti
kenakesti adv diezgan, krietni tee oli kenakesti porine ceļš bija diezgan dubļains
küllalt adv 1. gana, diezgan, pietiekami meil on kõike küllalt mums visa ir gana; sa oled juba küllalt suur, et seda taibata tu jau esi pietiekami liels, lai to aptvertu; mul on sellest juba küllalt! man tas jau ir līdz kaklam! 2. visai õhtuti on juba küllalt jahe vakaros jau ir visai vēss; tundsin end külas küllalt koduselt viesos jutos visai mājīgi
lammutus|töö s nojaukšana, demontāža lammutustöö tehti üsna kiiresti demontāžu veica diezgan ātri
lindistus s {lindistuse, lindistust, lindistusi} ieraksts, ieskaņojums videolindistus videoieraksts raadiosaates oli kasutatud ka üsna ammuseid lindistusi radioraidījumā bija izmantoti arī diezgan seni ieraksti
lärmakas adj {lärmaka, lärmakat, lärmakaid} trokšņains, skaļš hakk on üsna lärmakas lind kovārnis ir diezgan trokšņains putns; liiga lärmakas reklaam pārāk skaļa reklāma
madalal adv zemu päike on juba üsna madalal saule ir jau diezgan zemu
meele|valdselt adv patvaļīgi, patvarīgi toimetaja on autori tekstiga üsna meelevaldselt ümber käinud redaktors ir diezgan patvaļīgi rīkojies ar autora tekstu
`mõõtma v {`mõõta, mõõdan} 1. mērīt pikkust mõõtma mērīt garumu; palavikku mõõtma mērīt temperatūru; joonlauaga mõõtma mērīt ar lineālu; kaugust mõõdetakse kilomeetrites attālumu mēra kilometros; inimesi ei saa mõõta sama mõõdupuuga cilvēkus nevar mērīt ar vienu mēru 2. iemērīt, iedot ta mõõtis liitri piima viņš iemērīja litru piena; ta mõõtis pullile vitsaga mööda külgi viņš sadeva bullim ar rīksti pa sāniem 3. mērot olen seda teed küllalt mõõtnud esmu šo ceļu diezgan mērojis 4. (vērtējoši) nomērīt, aplūkot ta mõõtis meid kahtlustava pilguga viņš nomērīja mūs ar aizdomu pilnu skatienu
nelik s {neliku, nelikut, nelikuid} 1. (kopa) četrinieks meie tütarlaste nelik võitis naiste teatejooksu mūsu meiteņu četrinieks uzvarēja sieviešu stafetes skrējienā 2. četrīši nelikuid sünnib üsna harva četrīši dzimst diezgan reti 3. katrēns luuletus on kirjutatud nelikutes dzejolis rakstīts katrēnos
närune adj {näruse, närust, näruseid} 1. skrandains, driskains, noplīsis vana närune vaip vecs, noplīsis paklājs 2. nožēlojams, niecīgs ta elab üsna närustes tingimustes viņš dzīvo diezgan nožēlojamos apstākļos 3. nelietīgs, nekrietns, neģēlīgs närune reetur nelietīgs nodevējs
oma|jagu adv diezgan, visai, krietni omajagu huvitav raamat diezgan interesanta grāmata; mehel on aastaid juba omajagu vīrietis ir jau krietni gados; olen omajagu väsinud esmu diezgan noguris
paras|jagu adv 1. diezgan tänavune sügis on parasjagu kuiv ja parasjagu tuuline šis rudens ir diezgan silts un diezgan vējains 2. pietiekami, pietiekamā daudzumā istmeid jätkus parasjagu sēdekļu pietika 3. visai oli juba parasjagu pime, kui koju jõudsime bija jau visai tumšs, kad nonācām mājās 4. patlaban, tieši mul on parasjagu töö pooleli patlaban man ir darbs pusratā; parasjagu oli pärnade õitsemise aeg tieši bija liepu ziedēšanas laiks 5. nupat olin töö just parasjagu lõpetanud nupat biju pabeidzis darbu
piir`kond s {piirkonna, piir`konda, piir`kondi} 1. reģions üks riigi mahajäänumaid piirkondi viens no valsts atpalikušajiem reģioniem; nähtus on levinud üsna laialdases piirkonnas parādība ir izplatīta diezgan plašā reģionā 2. apvidus, apgabals, zona radioaktiivse kiirguse piirkond radioaktīvā starojuma apgabals 3. (par ķermeni) apvidus, rajons valud südame piirkonnas sāpes sirds apvidū 4. apkaime lähipiirkond tuvākā apkaime kõrts asus mõisa piirkonnas krogs atradās muižas apkaimē 5. joma, sfēra, loks mõjupiirkond ietekmes sfēra kunsti eri piirkonnad dažādas mākslas jomas; huvide piirkond interešu loks
rahva|rohke adj 1. ļaužu pilns, plaši apmeklēts supelrannas oli võrdlemisi rahvarohke pludmalē bija diezgan daudz ļaužu 2. blīvi apdzīvots suur ja rahvarohke linn liela un blīvi apdzīvota pilsēta
roheline b adj {rohelise, rohelist, rohelisi} 1. zaļš ereroheline spilgti zaļš; igiroheline mūžzaļš roheline muru zaļš zāliens; roheline kärbseseen zaļā mušmire; maa läheb kevadiselt roheliseks zeme kļūst pavasarīgi zaļa; ma joon rohelist teed es dzeru zaļo tēju; marjad on alles üsna rohelised ogas ir vēl diezgan zaļas; projektile anti roheline tee projektam deva zaļo gaismu 2. zaļš, nenobriedis, nepieredzējis praktilistes küsimustes on ta päris roheline praktiskos jautājumos viņš ir gluži zaļš
räigelt adv griezīgi, spalgi, asi tema hääl kõlas täna räigelt viņa balss šodien skanēja griezīgi; räigelt punane kleit griezīgi sarkana kleita; ta võib vahel üsna räigelt väljenduda viņš reizēm var izteikties diezgan asi
`ränk adj {ränga, `ränka, `ränki} 1. smags ränk koorem smaga krava 2. smags, grūts see raha on ränga tööga teenitud šī nauda ir nopelnīta smagā darbā; rängad lahingud smagas kaujas; ränk haigus smaga slimība; rängad mõtted grūtas domas 3. bargs, stingrs, nežēlīgs kohtuotsus oli ootamatult ränk tiesas spriedums bija negaidīti bargs 4. stiprs, spēcīgs ränk higistamine stipra svīšana; ränk torm stipra vētra 5. smagi, grūti vastutuult oli üsna ränk astuda pret vēju bija diezgan grūti iet 6. sar smags, milzīgs, šausmīgs olen teinud ränga vea esmu pieļāvis milzīgu kļūdu; ta teenib ränka raha viņš pelna milzīgu naudu
räämas adv nekopts, noplucis räämas riided nekoptas drēbes; hooned on kaunis räämas ēkas ir diezgan nolaistas
sarkastiline adj {sarkastilise, sarkastilist, sarkastilisi} sarkastisks sarkastiline repliik sarkastiska replika; ta võis olla üsna sarkastiline viņš varēja būt diezgan sarkastisks
ära seadma 1. nolikt vietā, nokārtot pane need asjad esialgu siia, küll ma sean ise pärast ära noliec tās lietas pagaidām šeit, gan es vēlāk pats nolikšu vietā 2. sar piedzerties, pietempties mõned mehed olid juba parajalt ära seatud ja kakerdasid ringi daži vīri bija jau diezgan piedzērušies un klumburoja apkārt
suht adv sar diezgan, samērā täna on suht soe ilm šodien ir diezgan silts laiks
suvaliselt adv patvaļīgi, pēc ieskatiem, brīvi fakte tõlgendati üsna suvaliselt faktus traktēja diezgan brīvi
sisse sättima iekārtot ta sättis end oma väikeses toas võrdlemisi mugavalt sisse viņš diezgan ērti iekārtojās savā mazajā istabiņā
tihedasti adv 1. biezi, blīvi, cieši tihedasti hoonestatud asula blīvi apbūvēta apdzīvota vieta 2. bieži meil käib kaunis tihedasti külalisi pie mums diezgan bieži nāk ciemiņi 3. cieši, intensīvi need küsimused on omavahel tihedasti seotud šie jautājumi ir savā starpā cieši saistīti
toores adj {`toore, toorest, `tooreid} 1. zaļš, nenobriedis karusmarjad olid alles päris toored ērkšķogas bija vēl pavisam zaļas; ta on poliitikuna veel üsna toores kā politiķis viņš ir vēl diezgan zaļš un nenobriedis; toored lauad zaļi dēļi 2. jēls, svaigs, negatavs toores liha jēla gaļa; toores piim svaigpiens; leib on seest tooreks jäänud maize ir palikusi jēla vidū 3. rupjš, brutāls toores jõud rupjš spēks 4. griezīgs, ass toored värvitoonid griezīgi krāsu toņi; toored lõhnad asas smakas
tublisti adv 1. krietni, pamatīgi juhtunust saadi tublisti hiljem teada par notikušo uzzināja krietni vēlāk; raha näib tal üsna tublisti olevat šķiet, ka naudas viņam ir diezgan daudz 2. krietni, labi
`tuim adj {tuima, `tuima, `tuimi} 1. nejutīgs pikaajalisest seismisest on jalad lausa tuimad no ilgās stāvēšanas kājas ir gluži nejutīgas 2. truls tuim valu rinnus trulas sāpes krūtīs; tuim pilk truls skatiens 3. bezgaršīgs, neizteiksmīgs külmutatud kala on võrdlemisi tuim saldēta zivs ir diezgan bezgaršīga 4. nespodrs, neskanīgs tuima kõlaga klaver neskanīgas klavieres 5. stīvs, ciets tuimad toolid cieti krēsli
tumedalt adv 1. tumši 2. neskanīgi, dobji hääl kõlas tumedalt balss skanēja dobji 3. neskaidri mäletan seda üsna tumedalt, nagu läbi udu atceros to diezgan neskaidri, kā caur miglu 4. truli
`tükk s {tüki, `tükki, `tükke} 1. gabals leivatükk maizes gabals; maatükk zemesgabals peegel läks kukkudes tuhandeks tükiks spogulis krītot saplīsa tūkstoš gabalos; ta müüs tüki metsa viņš pārdeva gabalu meža; ühes tükis voolitud kuju vienā gabalā veidots tēls; tundsin, kuidas tükk tõusis kurku jutu, kā kamols kāpa kaklā; elu on mitmes tükis paranenud dzīve daudzējādā ziņā ir kļuvusi labāka 2. (vienība) gabals mis ta tükist küsib? cik viņš prasa par gabalu?; neil on lapsi juba neli tükki bērni viņiem ir jau četri gabali 3. krietns, liels, ilgs kohtusime tüki aja pärast satikāmies pēc krietna laika; reisimine maksab hea tüki raha ceļošana maksā diezgan lielu naudu; otsin seda raamatut juba tükimat aega meklēju šo grāmatu jau ilgāku laiku 4. daudz, ievērojami, krietni see materjal on tüki soojapidavam šis materiāls daudz mazāk laiž cauri siltumu 5. mājasdarbs, uzdevums ta läks kooli õppimata tükkidega viņš aizgāja uz skolu, neizpildījis mājasdarbus; ta ei oska täna vene keele tükki viņš šodien nemāk krievu valodas gabalu 6. stiķis, gājiens, triks teame su tükke! zinām tavus gājienus! 7. sar gabals kassatükk kases gabals orkester mängis vägeva tüki orķestris spēlēja varenu gabalu kas või tükid taga lūst vai plīst; nii et tükid taga uz pilnu klapi; igas tükis visādā ziņā; täies tükis pilnībā; tükki küljest võtma neko neiztaisīt
usu|asi s ticības lieta, ticības jautājums, reliģiska lieta tal oli usuasjadest üsna ähmane ettekujutus viņam bija diezgan neskaidrs priekšstats par ticības lietām; siseministeeriumi usuasjade osakond iekšlietu ministrijas Reliģisko lietu nodaļa
ära vajuma 1. sakristies, sačākstēt, savārgt isa on viimase aastaga üsna ära vajunud tēvs pēdējā gada laikā ir diezgan sakrities; ilus jutt, aga lõpp vajub ära skaists stāsts, bet beigas izčākst 2. nosēsties, iekrist, iebrukt põrand on ukse all ära vajunud grīda zem durvīm ir iebrukusi 3. sar aizklīst, nozust mehed vajusid laua äärest ära vīri nozuda no galda
võrdlemisi adv diezgan, visai, visnotaļ võrdlemisi varane hommik visai agrs rīts
üks|jagu adv 1. sava daļa spordis on vaja ka üksjagu õnne sportā nepieciešama arī sava daļa veiksmes 2. diezgan, gana ema oli poja pärast juba üksjagu mures māte jau bija diezgan noraizējusies par dēlu

Eesti Keele Instituut    a-ü sõnastike koondleht     veebiliides    @ veebihaldur