[ETLV] Eesti-läti sõnaraamat

`kandma v {`kanda, kannan} 1. nest, nēsāt ∙ ta kannab kaste viņš nes kastes; jõed kannavad liiva merre upes nes smiltis uz jūru; demonstrandid kandsid loosungeid demonstranti nesa lozungus; road kanti lauale ēdienus nesa galdā; vastutust kandma būt atbildīgam 2. vest ∙ laevad kandsid kalleid laste kuģi veda dārgas kravas; rong kannab meid lõuna suunas vilciens ved mūs dienvidu virzienā 3. nest, balstīt ∙ kandvad seinad nesošās sienas; templi lage kandsid võimsad sambad tempļa griestus balstīja varenas kolonnas 4. nest, turēt ∙ noor jää ei kanna veel jauns ledus vēl netur 5. nest, glabāt, atrasties uz ∙ käskkiri kandis direktori allkirja uz pavēles bija direktora paraksts; raha kandis keisri kujutist uz naudas bija ķeizara attēls; see inimene kannab hinges kurja šis cilvēks glabā dvēselē ļaunumu; negatiivset laengut kandev elementaarosake elementārdaļiņa ar negatīvu lādiņu 6. valkāt, nēsāt ∙ ma kannan talvel kasukat ziemā es valkāju kažoku; ta kannab tumedat ülikonda viņš valkā melnu uzvalku; vähe kantud püksid maz valkātas bikses; mõõka kandma nēsāt zobenu 7. reģistrēt, ierakstīt, iezīmēt ∙ ettepanek kanti protokolli priekšlikums tika ierakstīts protokolā; vaatlusandmed kantakse vastavasse vihikusse novērojumu datus reģistrē atbilstošā burtnīcā; kaardile olid kantud vaid suuremad asulad kartē bija iezīmētas tikai lielākās apdzīvotās vietas 8. uzklāt ∙ peits kantakse mööbliesemetele beici uzklāj mēbelēm; värvid on lõuendile kantud hoogsate pintslilöökidega krāsas ir uzklātas audeklam ar straujiem otas triepieniem; toitekreem kantakse nahale barojošu krēmu uzklāj uz ādas 9. (grūtniecības laikā) iznēsāt ∙ ta on kandnud ja sünnitanud neli last viņa ir iznēsājusi un dzemdējusi četrus bērnus 10. panest, izturēt ∙ vanemate kaotust oli lastel raske kanda vecāku zaudējumu bērniem bija grūti panest; ta sõi nagu vats vähegi kandis viņš ēda, cik vien vēders varēja turēt 11. ciest ∙ tehas kandis praagi tõttu kahju brāķa dēļ rūpnīca cieta zaudējumus; üksus kandis raskeid kaotusi vienība cieta smagus zaudējumus 12. segt ∙ lähetuskulud kannab lähetav asutus komandējuma izdevumus sedz komandējošā iestāde 13. dot, ražot ∙ noored õunapuud kandsid tänavu juba õunu jaunās ābeles šogad jau ražoja ābolus; töö on head vilja kandnud darbs ir devis labus augļus 14. iespaidot, caurvīt ∙ ta tegutses kättemaksuihast kantuna viņš darbojās, atriebības alku dzīts; romaani kandev teema romāna caurviju tēma

`loid adj {loiu, `loidu, `loide} 1. slābans, ļengans ∙ kuumus teeb loiuks karstums padara slābanu 2. gauss, kūtrs, lēnīgs ∙ loid ainevahetus gausa vielmaiņa; ta on loid tegutsema viņš ir kūtrs darboties; puhus loid lõunatuul pūta gauss dienvidu vējš

lõuna s {lõuna, lõunat, lõunaid} 1. dienvidi ◦ lõunalaius dienvidu platums ∙ tuul pöördus lõunasse vējš iegriezās dienvidos; puhkuse ajal sõidame lõunasse atvaļinājuma laikā braucam uz dienvidiem 2. pusdiena, dienvidus ◦ ennelõuna pirmspusdiena; pärastlõuna pēcpusdiena ∙ lõuna paiku hakkas sadama ap pusdienu sāka līt; kell neli pärast lõunat pulksten četros pēcpusdienā 3. pusdienas ◦ lõunapaus pusdienu pauze ∙ mind paluti lõunale mani lūdza pusdienās; lõuna saab varsti valmis pusdienas drīz būs gatavas 4. pusdienu pārtraukums ∙ kaupluses on lõuna veikalā ir pusdienu pārtraukums

lõuna|maa s dienvidzeme, dienvidi

lõuna|maine adj 1. dienvidu-, dienvidzemju- ∙ lõunamaised puuviljad dienvidzemju augļi 2. dienvidniecisks ∙ lõunamaine temperament dienvidniecisks temperaments

lõuna|osa s dienvidi, dienvidu daļa ∙ saare lõunaosa salas dienvidi

lõuna|poolne adj dienvidu- ∙ saare lõunapoolne osa salas dienvidu daļa

üle minema 1. pāriet, šķērsot ∙ läksime kraavist palki mööda üle pārgājām pāri grāvim pa baļķi 2. (mainot) pāriet ∙ teisele tööle üle minema pāriet citā darbā; ta läks vaenlase poole üle viņš pārgāja ienaidnieka pusē 3. pāriet, pārvērsties ∙ lõunamaades läheb päev järsult ööks üle dienvidu zemēs diena pēkšņi pāriet naktī 4. pāriet, pārstāt ∙ vihm läks üle lietus pārgāja

mäe|külg s kalna nogāze ∙ lõunapoolne mäekülg kalna dienvidu nogāze

nõlvak s {nõlvaku, nõlvakut, nõlvakuid} (neliela) nogāze, nokalne ∙ lõunapoolsetel nõlvakutel on lumi juba ära sulanud dienvidu nogāzēs sniegs ir jau nokusis

tihe adj {tiheda, tihedat, tihedaid} 1. biezs, blīvs ∙ tihedad juuksed biezi mati; tihe mets biezs mežs; tihe riie blīva drēbe; tihe kissell biezs ķīselis 2. biežs, blīvs, intensīvs ∙ tihe kontroll bieža kontrole; tihe lumesadu blīva snigšana; tihe autode vool blīva automašīnu plūsma 3. blīvs, necaurlaidīgs ∙ tihedad vuugid blīvi salaidumi; paadikere topiti takkudega tihedaks laivas korpusu noblīvēja ar pakulām 4. spēcīgs, ciešs ∙ puhus tihe lõunatuul pūta spēcīgs dienvidu vējš; tihedad majandussidemed cieši ekonomiskie sakari 5. sātīgs ∙ tihe toit sātīgs ēdiens

`tipp a s {tipu, `tippu, `tippe} 1. gals, virsotne, galotne ◦ lõunatipp dienvidu gals; mäetipp kalna virsotne ∙ masti tipus lehvis vimpel masta galā plīvoja vimpelis; kolmnurga tipud trīsstūra virsotnes; mandri kõige läänepoolsem tipp kontinenta tālākais rietumu punkts 2. kalngals, virsotne, kronis ∙ unistuste tipp sapņu kalngals; tee teaduse tippudele on künklik ceļš uz zinātnes virsotnēm ir grambains; kõige tipuks kronis visam 3. korifejs, spīdeklis, kalngals ∙ meie teaduse tipud mūsu zinātnes korifeji; ta on ju korralikkuse tipp! viņš taču ir kārtīguma kalngals!

`valdama v {vallata, `valdan} 1. pārvaldīt, būt īpašniekam ∙ kes seda territooriumi valdab? kas pārvalda šo teritoriju?; ma ei valda sedavõrd informatsiooni, et võiksin otsustada man nav tik daudz informācijas, lai varētu izlemt 2. prast, zināt, pārvaldīt ∙ ta valdab vabalt saksa, inglise ja prantsuse keelt viņš brīvi runā vācu, angļu un franču valodā 3. pārņemt, piepildīt ∙ inimesi valdas hirm cilvēkus pārņēma bailes; südant valdab rõõm sirdi piepilda prieks 4. būt valdošajam, dominēt ∙ valdasid lõuna- ja edelatuuled valdošie bija dienvidu un dienvidrietumu vēji

virsik s {virsiku, virsikut, virsikuid} (Prunus persica) persiks ∙ virsikuid tuuakse meile lõunamaadest persikus mums ved no dienvidu zemēm