[ETLV] Eesti-läti sõnaraamat


Päring: osas

Sama päring läti-eesti sõnaraamatus

?! Küsitud kujul või valitud artikli osast otsitut ei leitud, kasutan laiendatud otsingut.
Leitud 60 artiklit

ajama v 1. dzīt ta ajab poissi tööle viņš dzen zēnu darbā 2. dzīt, veidot läbi metsa tuli ajada siht cauri mežam bija jāizdzen stiga; kartulivagusid ajama dzīt kartupeļu vagas; ta ajab triikrauaga viigid pükstesse viņš ar gludekli ieveido biksēs buktes 3. radīt, veidot õlu ajab vahtu alus puto; suitsu ajama dūmot; pott ajab auru no katla nāk garaiņi 4. pārveidot, padarīt plaanid segi ajama izjaukt plānus; juuksed sassi ajama sajaukt matus; tööasjad korda ajama savest kārtībā darba lietas; vett keema ajama uzvārīt ūdeni; sepp ajas raua tulipunaseks kalējs sakarsēja dzelzi ugunīgi sarkanu; vaadake, et te maja põlema ei aja raugieties, lai jūs neaizdedzinātu māju 5. organizēt, kārtot äri ajama nodarboties ar biznesu; asju ajama kārtot lietas 6. novirzīt midagi teise süüks ajama novelt atbildību par kaut ko uz otru 7. izraisīt aspiriin ajab higistama aspirīns izraisa svīšanu 8. (par ķermeni) mainīt novietojumu istukile ajama piecelt sēdus; jalule ajama piecelt kājās; põlvili ajama nospiest uz ceļiem; kartulivõtjail polnud aega selga sirgu ajada kartupeļu racējiem nebija laika iztaisnot muguru 9. (par augiem) dzīt, audzēt puu ajab juured koks dzen saknes; õunapuud hakkavad õisi ajama ābelēs sāk plaukt ziedi 10. dzīt, braukt, laist auto garaaži ajama iebraukt automašīnu garāžā; karile ajama uzskriet sēklī; ta hüppas sadulasse ja ajas otse üle põldude viņš ielēca seglos un laida taisni pāri laukiem 11. dzīt, sekot koer ajab jälgi suns dzen pēdas; lugemisel näpuga järge ajama lasot vilkt līdzi ar pirkstu 12. (par viedokli) dzīties, turēties alati ei saa oma tahtmist ajada vienmēr nevar dzīties tikai pēc tā, ko tu gribi; mehed ajasid visalt oma joont vīri stingri turējās pie sava 13. runāt, pļāpāt juttu ajama aprunāties; mis sa ajad ko tu mels 14. dzīt, skūt habet ajama dzīt bārdu; pea paljaks ajama noskūt kailu galvu 15. dzīt, pārtvaicēt, destilēt puskarit ajama dzīt kandžu; põlevkivist aetud õli no degakmens destilēta eļļa
alg|kool s sākumskola poeg käib alles algkoolis dēls vēl iet sākumskolā
`bell s {belli, `belli, `belle} bels
`diil s {diili, `diili, `diile} sar (darījums) dīls
elama v dzīvot elan muretult dzīvoju bez raizēm; maal elama dzīvot laukos; vanaks elama nodzīvot līdz sirmam vecumam; poeg elab omas leivas dēls dzīvo savā maizē; kunstniku tööd elavad üle aegade mākslinieka darbi dzīvo pāri laikiem; ta elab ainult oma tööle viņš dzīvo vienīgi savam darbam; ta elab pensionist viņš dzīvo no pensijas; hommikuti hakkab maja elama rītos māja atdzīvojas; elagu! lai dzīvo!; ela hästi! dzīvo laimīgi!
elatis s {elatise, elatist, elatisi} 1. iztika poeg teenib endale juba ise elatist dēls jau pats pelna sev iztiku 2. jur uzturlīdzekļi elatise sissenõudmine uzturlīdzekļu piedziņa
`embama v {emmata, `emban} apskaut, apkampt ema ja poeg embasid teineteist māte un dēls apskāva viens otru
esimene b num {esimese, esimest, esimesi} pirmais esimene lumi pirmais sniegs; poeg käib esimeses klassis dēls iet pirmajā klasē; kõige esimene pats pirmais
`fännima v {`fännida, fännin} fanot poeg fännib jalgpalli dēls fano par futbolu
`geel s {geeli, `geeli, `geele} gels geelküüs gela nags
isa s {isa, isa, isasid} 1. tēvs võõrasisa patēvs; taevaisa debesu tēvs lihane isa miesīgs tēvs; ideeline isa idejiskais tēvs; poeg on isasse läinud dēls ir līdzīgs tēvam 2. tēviņš isahani zostēviņš; isakala zivju tēviņš nagu isa suust kukkunud izspļauts tēvs
jagu s {`jao, jagu, jagusid} 1. daļa, tiesa suurem jagu heina on juba tehtud lielākā daļa siena ir jau sagatavota; ta sai oma jao viņš dabūja savu tiesu; kaks jagu vett ja kolm jagu viina divas daļas ūdens un trīs daļas degvīna; poeg on isast pea jagu pikem dēls ir galvas tiesu garāks par tēvu 2. mil nodaļa jalaväejagu kājnieku nodaļa jagu saama pievarēt ~ saprast
`jamps a s {jampsi, `jampsi, `jampse} 1. murgs öine jamps nakts murgi 2. sar muļķība, blēņas, nieki mis jampsi sa ajad? ko tu mels niekus? 3. sar noņemšanās, pūles, jezga mingi jamps autoga kaut kāda jezga ar automašīnu
kahene adj {kahese, kahest, kaheseid} 1. divus gadus vecs poeg on kahene dēls ir divus gadus vecs 2. pulksten divos notiekošs saabus kella kahene rong pienāca vilciens pulksten divos 3. ar divām vienībām kahene paat divvietīga laiva
kaisutama v apskaut, apkampt poeg kaisutas vanemaid dēls apskāva vecākus
keskmine adj {keskmise, keskmist, keskmisi} 1. vidējs toa keskmine aken istabas vidējais logs; keskmine poeg vidējais dēls; keskmine palk vidējā alga; osavõtjate keskmine vanus oli 43 aastat dalībnieku vidējais vecums bija 43 gadi 2. viduvējs koolis oli ta keskmine õpilane skolā viņš bija viduvējs skolēns
kirjutama v 1. rakstīt mees ei oska lugeda ega kirjutada vīrs neprot ne lasīt, ne rakstīt; poeg kirjutab, et elab hästi dēls raksta, ka viņš dzīvo labi; ta kirjutab parajasti väitekirja viņš patlaban raksta disertāciju; sellest sündmusest kirjutavad kõik ajalehed par šo notikumu raksta visi laikraksti 2. (reģistrēt) pārrakstīt, norakstīt peremees kirjutas talu poja nimele saimnieks pārrakstīja sētu uz dēla vārda; õnnetus tuli kirjutada juhuse arvele negadījums bija jānoraksta uz sagadīšanos 3. izrakstīt arst kirjutas rohtu ārsts izrakstīja zāles
`klass s {klassi, `klassi, `klasse} 1. klase, kategorija, šķira mootorrattad jaotatakse klassidesse motocikli iedalās klasēs; kolmanda klassi kajut trešās klases kajīte; feodaalide klass feodāļu šķira; sportlane on klass omaette sportists ir atsevišķa klase 2. klase, mācību klase klassikoosolek klases sapulce; klassipäevik klases žurnāls poeg läheb sügisel teise klassi dēls rudenī ies otrajā klasē
`koer a s {koera, `koera, `koeri} suns koer ajab jänese jälgi suns dzen pēdas zaķim; olen väsinud kui koer esmu noguris kā suns; koerale koera palk sunim suņa alga; tema, koer, julgeb veel kaevata, et talle on liiga tehtud! viņš, suns tāds, vēl iedrošinās sūdzēties, ka viņam ir darījuši pāri! kes koera saba kergitab, kui koer ise kas sunim asti cels, ja ne pats; nagu kirjut koera tundma pazīt kā raibu suni; kirju koer saldā šokolādes desa ~ saldā brunete
`koht s {koha, `kohta, `kohti} 1. vieta seda kohta ei ole kaardile märgitud šī vieta nav atzīmēta kartē; avalikud kohad publiskas vietas; kas see koht on vaba? vai šī vieta ir brīva?; valus koht sāpīga vieta; ma tunnen suurepäraselt tema nõrku kohti es lieliski pārzinu viņa vājās vietas; ta luges kirjast paar kohta ette viņš nolasīja dažas vietas no vēstules 2. amats, vieta ta töötab juhtival kohal viņš strādā vadošā amatā; talle öeldi koht üles viņam uzteica vietu 3. vieta, pozīcija auhinnalised kohad godalgotas vietas 4. saimniecība koha päris vanem poeg saimniecību mantoja vecākais dēls omal kohal olema būt savā vietā; mingi koha pealt no kāda viedokļa; tühi koht tukša vieta; tühjalt kohalt no tukšas vietas
kooli|tee s 1. ceļš uz skolu 2. mācības, skolas gaitas poeg alustab tänavu kooliteed dēls šogad sāk skolas gaitas
käe|vars s novec delms
käsi|vars s delms
kätte b pop 1. (virziens) rokās poeg võttis talu enda kätte dēls pārņēma sētu savās rokās; linn langes vaenlase kätte pilsēta krita ienaidnieka rokās; maa läks riigi kätte zeme aizgāja valstij; ülekaal läks vastaste kätte pārsvars pārgāja pretiniekiem; kurjategija anti kohtu kätte noziedznieku nodeva tiesai 2. rokās, iekšā laev sattus tormi kätte kuģis nonāca vētrā; läksin välja värske õhu kätte izgāju ārā svaigā gaisā 3. no, dēļ katku kätte suri palju inimesi no mēra mira daudz cilvēku; vili kõrbes päikese kätte labība sadega saulē 4. (par secību) pie vastamise järg jõudis minu kätte kārta mana kārta atbildēt
langema v 1. krist eesriie langeb priekškars krīt; hästi langev riie labi krītošs audums; küljelt langev valgus no sāna krītoša gaisma; langev intonatsioon krītoša intonācija; põlvili langema krist ceļos; minestusse langema krist ģībonī; poeg langes sõjas dēls krita karā; ilma naeruks langema krist pasaulei par apsmieklu 2. kristies, pazemināties baromeeter langeb barometrs krītas; elatustase langeb dzīves līmenis krītas 3. pārn krist, pagrimt langenud naine kritusi sieviete
`leib s {leiva, `leiba, `leibu} maize, rupjmaize rukkileib rudzu maize; võileib sviestmaize leiba segama jaut maizi; ta ostis poest kolm leiba ja kaks saia viņš nopirka veikalā trīs rupjmaizes un divas baltmaizes; ta on kroonu leival viņš ir kroņa maizē; vanem poeg on omas leivas vecākais dēls ir savā maizē amet ei küsi leiba amats ēst neprasa; leiba luusse laskma atlaisties pēc ēšanas; leiba ühte kappi panema sākt dzīvot kopā; igapäevane leib dienišķā maize
lobisema v pļāpāt, melst naised lobisevad tundide kaupa sievietes pļāpā stundām; mis sa lobised, kui ise ei tea ko tu mels, ja pats nezini
lohe s {lohe, lohet, lohesid} 1. pūķis seitsme­pealine lohe septiņgalvu pūķis; poisid lennu­tavad lohesid zēni laiž pūķus 2. sar slaists, slīmests ta poeg on hirmus lohe viņa dēls ir briesmīgs slaists
`luiskama v {luisata, `luiskan} 1. trīt, asināt, strīķēt ta luiskab vikatit viņš asina izkapti 2. melot, melst ma luiskasin pisut es mazliet sameloju; mis sa luiskad! ko tu mels!
mehe|poeg s (poētiski) vīrs, dēls isamaa kutsub kõiki mehepoegi võitlema vabaduse eest tēvzeme aicina visus dēlus cīnīties par brīvību
minia s {minia, miniat, miniaid} vedekla poeg võttis naise, tõi minia majja dēls apņēma sievu, ieveda mājā vedeklu
minia`tuur s {miniatuuri, minia`tuuri, minia`tuure} miniatūra miniatuurid klaverile miniatūras klavierēm; miniatuuride kogu miniatūru krājums; poeg on isa miniatuuris dēls ir tēva miniatūra
mölisema v muldēt, melst, gvelzt mis sa mölised, niisugust asja pole olnud! ko tu mels, nekā tāda nebija!
nägu s {`näo, nägu, nägusid} 1. seja, nooruslik nägu jauneklīga seja; kortsus nägu grumbaina seja; poeg on väga isa nägu dēls ir ļoti līdzīgs tēvam; ta läks näost punaseks viņš nosarka; sul pole oma nägu peas tu neesi savā sejā; nägudeni! uz redzi! 2. seja, vaigs näost kahvatu bālu vaigu; kuu nägu mēness vaigs 3. seja, sejas izteiksme hapu nägu skāba seja; tähtis nägu peas sataisījis svarīgu seju; laps teeb peegli ees nägusid bērns pie spoguļa vaibstās; tal on näost näha, et valetab viņam sejā redzams, ka melo 4. seja, skats, izskats linna nägu on tundmatuseni muutunud pilsētas seja ir mainījusies līdz nepazīšanai; maja on ehitatud näoga vastu tänavat māja ir celta ar skatu pret ielu; näo poolest ilusad õunad no skata skaisti āboli 5. sar seja, cilvēks, tips seal on uusi nägusid, keda ma veel ei tunne tur ir jaunas sejas, ko es vēl nepazīstu; igasuguseid kahtlasi nägusid liigub ringi visādi šaubīgi tipi staigā apkārt head nägu tegema rādīt laipnu seju; nägu täis sõimama nolamāt pēdējiem vārdiem; nägu täis tõmbama piedzerties; näkku viskama iemest sejā; näkku sülitama iespļaut sejā; näole tulema rādīties acīs; näost näkku vaigu vaigā; näost ära vajuma pārvērsties sejā; nägu näitama parādīties; oma näo järgi pēc sava ģīmja un līdzības; pikk nägu garš ģīmis
ohe`lik s {oheliku, ohe`likku, ohe`likke} 1. pavada, virve hobune seoti ohelikku pidi lasila külge zirgu aiz pavadas piesēja pie slitas 2. pārn sliņķis, slinkuma maiss, dīkdienis isa kõrval oli poeg igavene ohelik salīdzinājumā ar tēvu dēls bija gatavais sliņķis
onu|poeg s (tēvoča dēls) brālēns
pidama b v {pidada, `pean} 1. (palīgdarbības vārds vajadzības izteiksmes veidošanai) jā-, vajadzēt lapsed peavad vanemate sõna kuulama bērniem jāklausa vecāki; raha ei peaks kodus pidama naudu nevajadzētu glabāt mājās; sa pead naise võtma tev jāņem sieva; läheduses peab üks järv olema tuvumā jābūt vienam ezeram; temast pidi ju arst saama viņam taču bija jākļūst par ārstu; pidite ju Pärnusse sõitma jums taču bija jābrauc uz Pērnavu; see ülikond peaks teile sobima šim uzvalkam vajadzētu jums derēt; pidid sa seda ütlema! vajadzēja tev to teikt! 2. (nenoteiktības izteikšanai) it kā ta pidi peaaegu kukkuma viņš gandrīz nokrita; tema vanem poeg pidi Saksamaal elama viņa vecākais dēls it kā dzīvojot Vācijā
`plaan s {plaani, `plaani,`plaane} 1. plāns arenguplaan attīstības plāns; tegevusplaan rīcības plāns; äriplaan biznesa plāns tal on hiilgav plaan viņam ir spīdošs plāns; see plaan on teostamatu šis plāns ir nerealizējams; plaani korrigeerima koriģēt plānu 2. plāns, saraksts, grafiks sõiduplaan kustības saraksts eksamite plaan eksāmenu plāns; rongid väljuvad plaani järgi vilcieni kursē pēc saraksta 3. plāns, plānojums, shēma detailplaan detaļplānojums topograafiline plaan topogrāfiskais plāns; maja plaan mājas plāns 4. skatījums, aspekts ta käsitleb nähtust ajaloolises plaanis viņš aplūko parādību vēsturiskā skatījumā 5. (izvietojums, attēlojuma veids) plāns esiplaan priekšplāns meest filmiti suures plaanis vīrieti filmēja tuvplānā; perekond jäi teisele plaanile ģimene palika otrā plānā 6. sar skats, izskats plaani poolest ta mulle meeldib no skata viņš man patīk; poeg on oma isa plaani dēls ir līdzīgs savam tēvam plaani pidama kalt plānus ~ flirtēt; plaani välja andma līdzināties
`poeg s {poja, `poega, `poegi} 1. dēls kasupoeg audžudēls; perepoeg saimniekdēls; vennapoeg brāļadēls ainus poeg vienīgais dēls; talle sündis poeg viņai piedzima dēls 2. (dzīvnieku, putnu) mazulis kanapoeg cālis; karupoeg lācēns metsloomad hoolitsevad oma poegade eest meža zvēri rūpējas par saviem mazuļiem kadunud poeg pazudušais dēls
poliitika s {poliitika, poliitikat, poliitikaid} politika hinnapoliitika cenu politika; keelepoliitika valodas politika poliitika ja majandus politika un ekonomika; isa teeb poliitikat tēvs taisa politiku; emaga rääkides kasutab poeg väga peent poliitikat runājot ar māti, dēls izmanto ļoti smalku politiku
pärima v 1. mantot ta päris suure rahasumma viņš mantoja lielu naudas summu; jätan kogu vara tütrele pärida atstāšu visu mantu meitai; poeg on pärinud isa iseloomu dēls ir mantojis tēva raksturu; päritavad haigused pārmantojamas slimības 2. iemantot, iegūt esikoha pärinud jooksja pirmo vietu ieguvušais skrējējs 3. prasīt, taujāt ta päris lapse nime viņš prasīja bērna vārdu; kelleltki aru pärima prasīt kādam paskaidrojumu; ära praegu päri, hiljem kuuled! tagad netaujā, vēlāk dzirdēsi!
`see pr {selle, seda, `neid} šis, tas see on minu poeg šis ir mans dēls; see kleit näeb kena välja šī kleita izskatās glīti; sel aastal togad; kaltsium ja selle ühendid kalcijs un tā savienojumi; tean temast seda ja teist šo to zinu par viņu kus sa sellega kur nu; kedagi kus see ja teine saatma sūtīt kādu pie visiem velniem
vastu suruma 1. spiest pretī, pieturēt nad surusid vastu, et koorem ümber ei läheks viņi pieturēja, lai vezums neapgāztos 2. sar iebilst, turēties pretī poeg surus emale vastu dēls turējās mātei pretī
`sündima v {`sündida, sünnin} 1. dzimt õel sündis poeg māsai piedzima dēls; sündis uus traditsioon dzima jauna tradīcija; ta on sündinud poliitik viņš ir dzimis politiķis 2. notikt, gadīties mis siin sünnib? kas te notiek? 3. derēt, klāties, būt piemērotam nii hilja ei sünni naabreid tülitada tik vēlu neklājas traucēt kaimiņus; see puder ei sünni süüa šī putra nav ēdama
talu|peremees s 1. lauksaimnieks vanem poeg hakkas taluperemeheks vecākais dēls kļuva par lauksaimnieku 2. lauku sētas saimnieks, saimniecības īpašnieks
teisme|iga s pusaudža vecums poeg on jõudnud teismeikka dēls ir sasniedzis pusaudža vecumu
tugi s {`toe, tuge, tugesid} balsts, atbalsts käetugi roku balsts; tugiisik atbalsta persona; tugikeskus atbalsta centrs; tugipunkt atbalsta punkts; tugirühm atbalsta grupa; tugisüsteem atbalsta sistēma; tugiteenus atbalsta pakalpojums panime õunapuuokstele toed alla palikām ābeles zariem balstus; ta käib ringi karkude toel viņš staigā, balstīdamies uz kruķiem; noorem poeg oli ema ainsaks toeks jaunākais dēls bija mātes vienīgais atbalsts
ära tõukama 1. nogrūst, atgrūst tõukasin ta käe oma õlalt ära nogrūdu viņa roku no sava pleca 2. atgrūsties 3. atstumt, atraidīt poeg tõukas oma isa ära dēls atstūma savu tēvu
tädi|poeg s brālēns, tantes dēls
tütre|poeg s mazdēls, meitas dēls
valitsus s {valitsuse, valitsust, valitsusi} 1. valdība enamusvalitsus vairākuma valdība; valitsusametnik valdības ierēdnis; valitsusasutus valdības iestāde; valitsuskabinet valdības kabinets; valitsusliige valdības loceklis; valitsusliit valdības koalīcija Eesti Vabariigi Valitsus Igaunijas Republikas valdība; ajutine valitsus pagaidu valdība; valitsus astus tagasi valdība atkāpās 2. valde, pārvalde, izpilddirekcija ehitusvalitsus būvvalde; linnavalitsus pilsētas izpilddirekcija; majavalitsus namu pārvalde 3. valdība, vara, valdīšana enesevalitsus pašsavaldība uue kuninga valitsuse ajal rahva elu mõnevõrra paranes jaunā karaļa valdīšanas laikā tautas dzīve nedaudz uzlabojās; vanem poeg võttis talus valitsuse enda kätte vecākais dēls ņēma varu saimniecībā savās rokās
vallaline adj {vallalise, vallalist, vallalisi} neprecējies, neprecēts poeg on veel vallaline dēls vēl ir neprecējies
`vars s {varre, `vart, `varsi} 1. kāts, rokturis luuavars slotaskāts; pannivars pannas rokturis; rehavars grābekļa kāts vihmavarju vars lietussarga rokturis; ta tegi haamrile sileda ja käepärase varre viņš uztaisīja āmuram gludu un ērtu kātu 2. kāts, stublājs, laksts kartulivars kartupeļa laksts gerberal on varre otsas üksik suur õis gerberai kāta galā ir viens liels zieds; öökülm võttis kartulil varred ära salna nokoda kartupeļu lakstus; enne töötlemist tuleb marjad vartest puhastada pirms pārstrādes ogas jāattīra no kātiņiem 3. stilbs, delms käsivars delms; õlavars augšdelms 4. stulms, stara sukavars zeķes stulms varrega saapad stulmzābaki
vasakul adv pa kreisi, kreisajā pusē poeg istub emast vasakul dēls sēž pa kreisi no mātes; teine maja vasakul otrā māja pa kreisi
vastamisi adv 1. pretī, iepretim, viens otram pretī nad istusid vastamisi viņi sēž iepretim; aken ja uks on vastamisi logs un durvis ir viens otram pretī 2. savstarpēji, sa- poeg ja isa vahetasid vastamisi tööriistu dēls un tēvs apmainījās darbarīkiem; koerad hauguvad vastamisi suņi sarejas; seeneliste vastamisi huiked sēņotāju sasaukšanās
vastu b prp 1. pret ta nõjatus seljaga vastu ahju viņš atspiedās ar muguru pret krāsni; paat ujus vastu voolu laiva peldēja pret straumi; ta tuli koju vastu hommikut viņš pārnāca mājās pret rītu; poeg abiellus vastu isa tahtmist dēls apprecējās pret tēva gribu 2. pa ta koputas vastu seina viņš klauvēja pa sienu; ta sai vastu kaela viņš dabūja pa kaklu
sisse viima 1. ienest, ievest ta viis kuiva pesu sisse viņš ienesa sauso veļu 2. iesniegt poeg viis paberid ülikooli sisse dēls iesniedza dokumentus universitātē
viletsus s {viletsuse, viletsust, viletsusi} 1. nespēcība, vārgums vanaduse viletsus vecuma nespēcība 2. nabadzība rahvas vaevles viletsuses tauta mocījās nabadzībā; viletsuse ja jõukuse kontrastid nabadzības un bagātības kontrasti 3. nožēlojams stāvoklis sõjajärgne viletsus pēckara nožēlojamais stāvoklis 4. posts sõda tõi rahvale palju viletsust ja kannatusi karš atnesa tautai daudz posta un ciešanu; poeg oli emale hädaks ja viletsuseks dēls mātei bija vienīgi raizes un posts; hiilgus ja viletsus lepnums un posts
üle võtma 1. pārņemt poeg võttis isa ameti üle dēls pārņēma tēva amatu; nad võtsid üle teiste kogemusi viņi pārņēma citu pieredzi 2. pārmazgāt, pārslaucīt ta võttis põranda niiske lapiga üle viņš pārslaucīja grīdu ar mitru lupatu
ühene adj {ühese, ühest, üheseid} 1. vienu gadu vecs neil on ühene poeg viņiem ir vienu gadu vecs dēls 2. vienvietīgs ühene tuba vienvietīga istaba 3. pulksten vienos notiekošs kella ühene loeng jääb ära lekcija pulksten vienos nenotiks 4. vienots, viennozīmīgs teadlastel pole selle kohta ühest seisukohta zinātniekiem par to nav vienota viedokļa; sellele küsimusele ei saa ühest vastust anda uz šo jautājumu nevar viennozīmīgi atbildēt

Eesti Keele Instituut    a-ü sõnastike koondleht     veebiliides    @ veebihaldur