?! Küsitud kujul või valitud artikli osast otsitut ei leitud, kasutan laiendatud otsingut.
Leitud 60 artiklit
ajama v 1. dzīt ∙ ta ajab poissi tööle viņš dzen zēnu darbā 2. dzīt, veidot ∙ läbi metsa tuli ajada siht cauri mežam bija jāizdzen stiga; kartulivagusid ajama dzīt kartupeļu vagas; ta ajab triikrauaga viigid pükstesse viņš ar gludekli ieveido biksēs buktes 3. radīt, veidot ∙ õlu ajab vahtu alus puto; suitsu ajama dūmot; pott ajab auru no katla nāk garaiņi 4. pārveidot, padarīt ∙ plaanid segi ajama izjaukt plānus; juuksed sassi ajama sajaukt matus; tööasjad korda ajama savest kārtībā darba lietas; vett keema ajama uzvārīt ūdeni; sepp ajas raua tulipunaseks kalējs sakarsēja dzelzi ugunīgi sarkanu; vaadake, et te maja põlema ei aja raugieties, lai jūs neaizdedzinātu māju 5. organizēt, kārtot ∙ äri ajama nodarboties ar biznesu; asju ajama kārtot lietas 6. novirzīt ∙ midagi teise süüks ajama novelt atbildību par kaut ko uz otru 7. izraisīt ∙ aspiriin ajab higistama aspirīns izraisa svīšanu 8. (par ķermeni) mainīt novietojumu ∙ istukile ajama piecelt sēdus; jalule ajama piecelt kājās; põlvili ajama nospiest uz ceļiem; kartulivõtjail polnud aega selga sirgu ajada kartupeļu racējiem nebija laika iztaisnot muguru 9. (par augiem) dzīt, audzēt ∙ puu ajab juured koks dzen saknes; õunapuud hakkavad õisi ajama ābelēs sāk plaukt ziedi 10. dzīt, braukt, laist ∙ auto garaaži ajama iebraukt automašīnu garāžā; karile ajama uzskriet sēklī; ta hüppas sadulasse ja ajas otse üle põldude viņš ielēca seglos un laida taisni pāri laukiem 11. dzīt, sekot ∙ koer ajab jälgi suns dzen pēdas; lugemisel näpuga järge ajama lasot vilkt līdzi ar pirkstu 12. (par viedokli) dzīties, turēties ∙ alati ei saa oma tahtmist ajada vienmēr nevar dzīties tikai pēc tā, ko tu gribi; mehed ajasid visalt oma joont vīri stingri turējās pie sava 13. runāt, pļāpāt ∙ juttu ajama aprunāties; mis sa ajad ko tu mels 14. dzīt, skūt ∙ habet ajama dzīt bārdu; pea paljaks ajama noskūt kailu galvu 15. dzīt, pārtvaicēt, destilēt ∙ puskarit ajama dzīt kandžu; põlevkivist aetud õli no degakmens destilēta eļļa
alg|kool s sākumskola ∙ poeg käib alles algkoolis dēls vēl iet sākumskolā
`bell s {belli, `belli, `belle} bels
`diil s {diili, `diili, `diile} sar (darījums) dīls
elama v dzīvot ∙ elan muretult dzīvoju bez raizēm; maal elama dzīvot laukos; vanaks elama nodzīvot līdz sirmam vecumam; poeg elab omas leivas dēls dzīvo savā maizē; kunstniku tööd elavad üle aegade mākslinieka darbi dzīvo pāri laikiem; ta elab ainult oma tööle viņš dzīvo vienīgi savam darbam; ta elab pensionist viņš dzīvo no pensijas; hommikuti hakkab maja elama rītos māja atdzīvojas; elagu! lai dzīvo!; ela hästi! dzīvo laimīgi!
elatis s {elatise, elatist, elatisi} 1. iztika ∙ poeg teenib endale juba ise elatist dēls jau pats pelna sev iztiku 2. jur uzturlīdzekļi ∙ elatise sissenõudmine uzturlīdzekļu piedziņa
`embama v {emmata, `emban} apskaut, apkampt ∙ ema ja poeg embasid teineteist māte un dēls apskāva viens otru
esimene b num {esimese, esimest, esimesi} pirmais ∙ esimene lumi pirmais sniegs; poeg käib esimeses klassis dēls iet pirmajā klasē; kõige esimene pats pirmais
`fännima v {`fännida, fännin} fanot ∙ poeg fännib jalgpalli dēls fano par futbolu
`geel s {geeli, `geeli, `geele} gels ◦ geelküüs gela nags
isa s {isa, isa, isasid} 1. tēvs ◦ võõrasisa patēvs; taevaisa debesu tēvs ∙ lihane isa miesīgs tēvs; ideeline isa idejiskais tēvs; poeg on isasse läinud dēls ir līdzīgs tēvam 2. tēviņš ◦ isahani zostēviņš; isakala zivju tēviņš ∆ nagu isa suust kukkunud izspļauts tēvs
jagu s {`jao, jagu, jagusid} 1. daļa, tiesa ∙ suurem jagu heina on juba tehtud lielākā daļa siena ir jau sagatavota; ta sai oma jao viņš dabūja savu tiesu; kaks jagu vett ja kolm jagu viina divas daļas ūdens un trīs daļas degvīna; poeg on isast pea jagu pikem dēls ir galvas tiesu garāks par tēvu 2. mil nodaļa ◦ jalaväejagu kājnieku nodaļa ∆ jagu saama pievarēt ~ saprast
`jamps a s {jampsi, `jampsi, `jampse} 1. murgs ∙ öine jamps nakts murgi 2. sar muļķība, blēņas, nieki ∙ mis jampsi sa ajad? ko tu mels niekus? 3. sar noņemšanās, pūles, jezga ∙ mingi jamps autoga kaut kāda jezga ar automašīnu
kahene adj {kahese, kahest, kaheseid} 1. divus gadus vecs ∙ poeg on kahene dēls ir divus gadus vecs 2. pulksten divos notiekošs ∙ saabus kella kahene rong pienāca vilciens pulksten divos 3. ar divām vienībām ∙ kahene paat divvietīga laiva
kaisutama v apskaut, apkampt ∙ poeg kaisutas vanemaid dēls apskāva vecākus
keskmine adj {keskmise, keskmist, keskmisi} 1. vidējs ∙ toa keskmine aken istabas vidējais logs; keskmine poeg vidējais dēls; keskmine palk vidējā alga; osavõtjate keskmine vanus oli 43 aastat dalībnieku vidējais vecums bija 43 gadi 2. viduvējs ∙ koolis oli ta keskmine õpilane skolā viņš bija viduvējs skolēns
kirjutama v 1. rakstīt ∙ mees ei oska lugeda ega kirjutada vīrs neprot ne lasīt, ne rakstīt; poeg kirjutab, et elab hästi dēls raksta, ka viņš dzīvo labi; ta kirjutab parajasti väitekirja viņš patlaban raksta disertāciju; sellest sündmusest kirjutavad kõik ajalehed par šo notikumu raksta visi laikraksti 2. (reģistrēt) pārrakstīt, norakstīt ∙ peremees kirjutas talu poja nimele saimnieks pārrakstīja sētu uz dēla vārda; õnnetus tuli kirjutada juhuse arvele negadījums bija jānoraksta uz sagadīšanos 3. izrakstīt ∙ arst kirjutas rohtu ārsts izrakstīja zāles
`klass s {klassi, `klassi, `klasse} 1. klase, kategorija, šķira ∙ mootorrattad jaotatakse klassidesse motocikli iedalās klasēs; kolmanda klassi kajut trešās klases kajīte; feodaalide klass feodāļu šķira; sportlane on klass omaette sportists ir atsevišķa klase 2. klase, mācību klase ◦ klassikoosolek klases sapulce; klassipäevik klases žurnāls ∙ poeg läheb sügisel teise klassi dēls rudenī ies otrajā klasē
`koer a s {koera, `koera, `koeri} suns ∙ koer ajab jänese jälgi suns dzen pēdas zaķim; olen väsinud kui koer esmu noguris kā suns; koerale koera palk sunim suņa alga; tema, koer, julgeb veel kaevata, et talle on liiga tehtud! viņš, suns tāds, vēl iedrošinās sūdzēties, ka viņam ir darījuši pāri! ∆ kes koera saba kergitab, kui koer ise kas sunim asti cels, ja ne pats; nagu kirjut koera tundma pazīt kā raibu suni; kirju koer saldā šokolādes desa ~ saldā brunete
`koht s {koha, `kohta, `kohti} 1. vieta ∙ seda kohta ei ole kaardile märgitud šī vieta nav atzīmēta kartē; avalikud kohad publiskas vietas; kas see koht on vaba? vai šī vieta ir brīva?; valus koht sāpīga vieta; ma tunnen suurepäraselt tema nõrku kohti es lieliski pārzinu viņa vājās vietas; ta luges kirjast paar kohta ette viņš nolasīja dažas vietas no vēstules 2. amats, vieta ∙ ta töötab juhtival kohal viņš strādā vadošā amatā; talle öeldi koht üles viņam uzteica vietu 3. vieta, pozīcija ∙ auhinnalised kohad godalgotas vietas 4. saimniecība ∙ koha päris vanem poeg saimniecību mantoja vecākais dēls ∆ omal kohal olema būt savā vietā; mingi koha pealt no kāda viedokļa; tühi koht tukša vieta; tühjalt kohalt no tukšas vietas
kooli|tee s 1. ceļš uz skolu 2. mācības, skolas gaitas ∙ poeg alustab tänavu kooliteed dēls šogad sāk skolas gaitas
käe|vars s novec delms
käsi|vars s delms
kätte b pop 1. (virziens) rokās ∙ poeg võttis talu enda kätte dēls pārņēma sētu savās rokās; linn langes vaenlase kätte pilsēta krita ienaidnieka rokās; maa läks riigi kätte zeme aizgāja valstij; ülekaal läks vastaste kätte pārsvars pārgāja pretiniekiem; kurjategija anti kohtu kätte noziedznieku nodeva tiesai 2. rokās, iekšā ∙ laev sattus tormi kätte kuģis nonāca vētrā; läksin välja värske õhu kätte izgāju ārā svaigā gaisā 3. no, dēļ ∙ katku kätte suri palju inimesi no mēra mira daudz cilvēku; vili kõrbes päikese kätte labība sadega saulē 4. (par secību) pie ∙ vastamise järg jõudis minu kätte kārta mana kārta atbildēt
langema v 1. krist ∙ eesriie langeb priekškars krīt; hästi langev riie labi krītošs audums; küljelt langev valgus no sāna krītoša gaisma; langev intonatsioon krītoša intonācija; põlvili langema krist ceļos; minestusse langema krist ģībonī; poeg langes sõjas dēls krita karā; ilma naeruks langema krist pasaulei par apsmieklu 2. kristies, pazemināties ∙ baromeeter langeb barometrs krītas; elatustase langeb dzīves līmenis krītas 3. pārn krist, pagrimt ∙ langenud naine kritusi sieviete
`leib s {leiva, `leiba, `leibu} maize, rupjmaize ◦ rukkileib rudzu maize; võileib sviestmaize ∙ leiba segama jaut maizi; ta ostis poest kolm leiba ja kaks saia viņš nopirka veikalā trīs rupjmaizes un divas baltmaizes; ta on kroonu leival viņš ir kroņa maizē; vanem poeg on omas leivas vecākais dēls ir savā maizē ∆ amet ei küsi leiba amats ēst neprasa; leiba luusse laskma atlaisties pēc ēšanas; leiba ühte kappi panema sākt dzīvot kopā; igapäevane leib dienišķā maize
lobisema v pļāpāt, melst ∙ naised lobisevad tundide kaupa sievietes pļāpā stundām; mis sa lobised, kui ise ei tea ko tu mels, ja pats nezini
lohe s {lohe, lohet, lohesid} 1. pūķis ∙ seitsmepealine lohe septiņgalvu pūķis; poisid lennutavad lohesid zēni laiž pūķus 2. sar slaists, slīmests ∙ ta poeg on hirmus lohe viņa dēls ir briesmīgs slaists
`luiskama v {luisata, `luiskan} 1. trīt, asināt, strīķēt ∙ ta luiskab vikatit viņš asina izkapti 2. melot, melst ∙ ma luiskasin pisut es mazliet sameloju; mis sa luiskad! ko tu mels!
mehe|poeg s (poētiski) vīrs, dēls ∙ isamaa kutsub kõiki mehepoegi võitlema vabaduse eest tēvzeme aicina visus dēlus cīnīties par brīvību
minia s {minia, miniat, miniaid} vedekla ∙ poeg võttis naise, tõi minia majja dēls apņēma sievu, ieveda mājā vedeklu
minia`tuur s {miniatuuri, minia`tuuri, minia`tuure} miniatūra ∙ miniatuurid klaverile miniatūras klavierēm; miniatuuride kogu miniatūru krājums; poeg on isa miniatuuris dēls ir tēva miniatūra
mölisema v muldēt, melst, gvelzt ∙ mis sa mölised, niisugust asja pole olnud! ko tu mels, nekā tāda nebija!
nägu s {`näo, nägu, nägusid} 1. seja, ∙ nooruslik nägu jauneklīga seja; kortsus nägu grumbaina seja; poeg on väga isa nägu dēls ir ļoti līdzīgs tēvam; ta läks näost punaseks viņš nosarka; sul pole oma nägu peas tu neesi savā sejā; nägudeni! uz redzi! 2. seja, vaigs ∙ näost kahvatu bālu vaigu; kuu nägu mēness vaigs 3. seja, sejas izteiksme ∙ hapu nägu skāba seja; tähtis nägu peas sataisījis svarīgu seju; laps teeb peegli ees nägusid bērns pie spoguļa vaibstās; tal on näost näha, et valetab viņam sejā redzams, ka melo 4. seja, skats, izskats ∙ linna nägu on tundmatuseni muutunud pilsētas seja ir mainījusies līdz nepazīšanai; maja on ehitatud näoga vastu tänavat māja ir celta ar skatu pret ielu; näo poolest ilusad õunad no skata skaisti āboli 5. sar seja, cilvēks, tips ∙ seal on uusi nägusid, keda ma veel ei tunne tur ir jaunas sejas, ko es vēl nepazīstu; igasuguseid kahtlasi nägusid liigub ringi visādi šaubīgi tipi staigā apkārt ∆ head nägu tegema rādīt laipnu seju; nägu täis sõimama nolamāt pēdējiem vārdiem; nägu täis tõmbama piedzerties; näkku viskama iemest sejā; näkku sülitama iespļaut sejā; näole tulema rādīties acīs; näost näkku vaigu vaigā; näost ära vajuma pārvērsties sejā; nägu näitama parādīties; oma näo järgi pēc sava ģīmja un līdzības; pikk nägu garš ģīmis
ohe`lik s {oheliku, ohe`likku, ohe`likke} 1. pavada, virve ∙ hobune seoti ohelikku pidi lasila külge zirgu aiz pavadas piesēja pie slitas 2. pārn sliņķis, slinkuma maiss, dīkdienis ∙ isa kõrval oli poeg igavene ohelik salīdzinājumā ar tēvu dēls bija gatavais sliņķis
onu|poeg s (tēvoča dēls) brālēns
pidama b v {pidada, `pean} 1. (palīgdarbības vārds vajadzības izteiksmes veidošanai) jā-, vajadzēt ∙ lapsed peavad vanemate sõna kuulama bērniem jāklausa vecāki; raha ei peaks kodus pidama naudu nevajadzētu glabāt mājās; sa pead naise võtma tev jāņem sieva; läheduses peab üks järv olema tuvumā jābūt vienam ezeram; temast pidi ju arst saama viņam taču bija jākļūst par ārstu; pidite ju Pärnusse sõitma jums taču bija jābrauc uz Pērnavu; see ülikond peaks teile sobima šim uzvalkam vajadzētu jums derēt; pidid sa seda ütlema! vajadzēja tev to teikt! 2. (nenoteiktības izteikšanai) it kā ◦ ta pidi peaaegu kukkuma viņš gandrīz nokrita; tema vanem poeg pidi Saksamaal elama viņa vecākais dēls it kā dzīvojot Vācijā
`plaan s {plaani, `plaani,`plaane} 1. plāns ◦ arenguplaan attīstības plāns; tegevusplaan rīcības plāns; äriplaan biznesa plāns ∙ tal on hiilgav plaan viņam ir spīdošs plāns; see plaan on teostamatu šis plāns ir nerealizējams; plaani korrigeerima koriģēt plānu 2. plāns, saraksts, grafiks ◦ sõiduplaan kustības saraksts ∙ eksamite plaan eksāmenu plāns; rongid väljuvad plaani järgi vilcieni kursē pēc saraksta 3. plāns, plānojums, shēma ◦ detailplaan detaļplānojums ∙ topograafiline plaan topogrāfiskais plāns; maja plaan mājas plāns 4. skatījums, aspekts ∙ ta käsitleb nähtust ajaloolises plaanis viņš aplūko parādību vēsturiskā skatījumā 5. (izvietojums, attēlojuma veids) plāns ◦ esiplaan priekšplāns ∙ meest filmiti suures plaanis vīrieti filmēja tuvplānā; perekond jäi teisele plaanile ģimene palika otrā plānā 6. sar skats, izskats ∙ plaani poolest ta mulle meeldib no skata viņš man patīk; poeg on oma isa plaani dēls ir līdzīgs savam tēvam ∆ plaani pidama kalt plānus ~ flirtēt; plaani välja andma līdzināties
`poeg s {poja, `poega, `poegi} 1. dēls ◦ kasupoeg audžudēls; perepoeg saimniekdēls; vennapoeg brāļadēls ∙ ainus poeg vienīgais dēls; talle sündis poeg viņai piedzima dēls 2. (dzīvnieku, putnu) mazulis ◦ kanapoeg cālis; karupoeg lācēns ∙ metsloomad hoolitsevad oma poegade eest meža zvēri rūpējas par saviem mazuļiem ∆ kadunud poeg pazudušais dēls
poliitika s {poliitika, poliitikat, poliitikaid} politika ◦ hinnapoliitika cenu politika; keelepoliitika valodas politika ∙ poliitika ja majandus politika un ekonomika; isa teeb poliitikat tēvs taisa politiku; emaga rääkides kasutab poeg väga peent poliitikat runājot ar māti, dēls izmanto ļoti smalku politiku
pärima v 1. mantot ∙ ta päris suure rahasumma viņš mantoja lielu naudas summu; jätan kogu vara tütrele pärida atstāšu visu mantu meitai; poeg on pärinud isa iseloomu dēls ir mantojis tēva raksturu; päritavad haigused pārmantojamas slimības 2. iemantot, iegūt ∙ esikoha pärinud jooksja pirmo vietu ieguvušais skrējējs 3. prasīt, taujāt ∙ ta päris lapse nime viņš prasīja bērna vārdu; kelleltki aru pärima prasīt kādam paskaidrojumu; ära praegu päri, hiljem kuuled! tagad netaujā, vēlāk dzirdēsi!
`see pr {selle, seda, `neid} šis, tas ∙ see on minu poeg šis ir mans dēls; see kleit näeb kena välja šī kleita izskatās glīti; sel aastal togad; kaltsium ja selle ühendid kalcijs un tā savienojumi; tean temast seda ja teist šo to zinu par viņu ∆ kus sa sellega kur nu; kedagi kus see ja teine saatma sūtīt kādu pie visiem velniem
vastu suruma 1. spiest pretī, pieturēt ∙ nad surusid vastu, et koorem ümber ei läheks viņi pieturēja, lai vezums neapgāztos 2. sar iebilst, turēties pretī ∙ poeg surus emale vastu dēls turējās mātei pretī
`sündima v {`sündida, sünnin} 1. dzimt ∙ õel sündis poeg māsai piedzima dēls; sündis uus traditsioon dzima jauna tradīcija; ta on sündinud poliitik viņš ir dzimis politiķis 2. notikt, gadīties ∙ mis siin sünnib? kas te notiek? 3. derēt, klāties, būt piemērotam ∙ nii hilja ei sünni naabreid tülitada tik vēlu neklājas traucēt kaimiņus; see puder ei sünni süüa šī putra nav ēdama
talu|peremees s 1. lauksaimnieks ∙ vanem poeg hakkas taluperemeheks vecākais dēls kļuva par lauksaimnieku 2. lauku sētas saimnieks, saimniecības īpašnieks
teisme|iga s pusaudža vecums ∙ poeg on jõudnud teismeikka dēls ir sasniedzis pusaudža vecumu
tugi s {`toe, tuge, tugesid} balsts, atbalsts ◦ käetugi roku balsts; tugiisik atbalsta persona; tugikeskus atbalsta centrs; tugipunkt atbalsta punkts; tugirühm atbalsta grupa; tugisüsteem atbalsta sistēma; tugiteenus atbalsta pakalpojums ∙ panime õunapuuokstele toed alla palikām ābeles zariem balstus; ta käib ringi karkude toel viņš staigā, balstīdamies uz kruķiem; noorem poeg oli ema ainsaks toeks jaunākais dēls bija mātes vienīgais atbalsts
ära tõukama 1. nogrūst, atgrūst ∙ tõukasin ta käe oma õlalt ära nogrūdu viņa roku no sava pleca 2. atgrūsties 3. atstumt, atraidīt ∙ poeg tõukas oma isa ära dēls atstūma savu tēvu
tädi|poeg s brālēns, tantes dēls
tütre|poeg s mazdēls, meitas dēls
valitsus s {valitsuse, valitsust, valitsusi} 1. valdība ◦ enamusvalitsus vairākuma valdība; valitsusametnik valdības ierēdnis; valitsusasutus valdības iestāde; valitsuskabinet valdības kabinets; valitsusliige valdības loceklis; valitsusliit valdības koalīcija ∙ Eesti Vabariigi Valitsus Igaunijas Republikas valdība; ajutine valitsus pagaidu valdība; valitsus astus tagasi valdība atkāpās 2. valde, pārvalde, izpilddirekcija ◦ ehitusvalitsus būvvalde; linnavalitsus pilsētas izpilddirekcija; majavalitsus namu pārvalde 3. valdība, vara, valdīšana ◦ enesevalitsus pašsavaldība ∙ uue kuninga valitsuse ajal rahva elu mõnevõrra paranes jaunā karaļa valdīšanas laikā tautas dzīve nedaudz uzlabojās; vanem poeg võttis talus valitsuse enda kätte vecākais dēls ņēma varu saimniecībā savās rokās
vallaline adj {vallalise, vallalist, vallalisi} neprecējies, neprecēts ∙ poeg on veel vallaline dēls vēl ir neprecējies
`vars s {varre, `vart, `varsi} 1. kāts, rokturis ◦ luuavars slotaskāts; pannivars pannas rokturis; rehavars grābekļa kāts ∙ vihmavarju vars lietussarga rokturis; ta tegi haamrile sileda ja käepärase varre viņš uztaisīja āmuram gludu un ērtu kātu 2. kāts, stublājs, laksts ◦ kartulivars kartupeļa laksts ∙ gerberal on varre otsas üksik suur õis gerberai kāta galā ir viens liels zieds; öökülm võttis kartulil varred ära salna nokoda kartupeļu lakstus; enne töötlemist tuleb marjad vartest puhastada pirms pārstrādes ogas jāattīra no kātiņiem 3. stilbs, delms ◦ käsivars delms; õlavars augšdelms 4. stulms, stara ◦ sukavars zeķes stulms ∙ varrega saapad stulmzābaki
vasakul adv pa kreisi, kreisajā pusē ∙ poeg istub emast vasakul dēls sēž pa kreisi no mātes; teine maja vasakul otrā māja pa kreisi
vastamisi adv 1. pretī, iepretim, viens otram pretī ∙ nad istusid vastamisi viņi sēž iepretim; aken ja uks on vastamisi logs un durvis ir viens otram pretī 2. savstarpēji, sa- ∙ poeg ja isa vahetasid vastamisi tööriistu dēls un tēvs apmainījās darbarīkiem; koerad hauguvad vastamisi suņi sarejas; seeneliste vastamisi huiked sēņotāju sasaukšanās
vastu b prp 1. pret ∙ ta nõjatus seljaga vastu ahju viņš atspiedās ar muguru pret krāsni; paat ujus vastu voolu laiva peldēja pret straumi; ta tuli koju vastu hommikut viņš pārnāca mājās pret rītu; poeg abiellus vastu isa tahtmist dēls apprecējās pret tēva gribu 2. pa ∙ ta koputas vastu seina viņš klauvēja pa sienu; ta sai vastu kaela viņš dabūja pa kaklu
sisse viima 1. ienest, ievest ∙ ta viis kuiva pesu sisse viņš ienesa sauso veļu 2. iesniegt ∙ poeg viis paberid ülikooli sisse dēls iesniedza dokumentus universitātē
viletsus s {viletsuse, viletsust, viletsusi} 1. nespēcība, vārgums ∙ vanaduse viletsus vecuma nespēcība 2. nabadzība ∙ rahvas vaevles viletsuses tauta mocījās nabadzībā; viletsuse ja jõukuse kontrastid nabadzības un bagātības kontrasti 3. nožēlojams stāvoklis ∙ sõjajärgne viletsus pēckara nožēlojamais stāvoklis 4. posts ∙ sõda tõi rahvale palju viletsust ja kannatusi karš atnesa tautai daudz posta un ciešanu; poeg oli emale hädaks ja viletsuseks dēls mātei bija vienīgi raizes un posts; hiilgus ja viletsus lepnums un posts
üle võtma 1. pārņemt ∙ poeg võttis isa ameti üle dēls pārņēma tēva amatu; nad võtsid üle teiste kogemusi viņi pārņēma citu pieredzi 2. pārmazgāt, pārslaucīt ∙ ta võttis põranda niiske lapiga üle viņš pārslaucīja grīdu ar mitru lupatu
ühene adj {ühese, ühest, üheseid} 1. vienu gadu vecs ∙ neil on ühene poeg viņiem ir vienu gadu vecs dēls 2. vienvietīgs ∙ ühene tuba vienvietīga istaba 3. pulksten vienos notiekošs ∙ kella ühene loeng jääb ära lekcija pulksten vienos nenotiks 4. vienots, viennozīmīgs ∙ teadlastel pole selle kohta ühest seisukohta zinātniekiem par to nav vienota viedokļa; sellele küsimusele ei saa ühest vastust anda uz šo jautājumu nevar viennozīmīgi atbildēt