[ETLV] Eesti-läti sõnaraamat


Päring: osas

Sama päring läti-eesti sõnaraamatus

?! Küsitud kujul või valitud artikli osast otsitut ei leitud, kasutan laiendatud otsingut.
Leitud 21 artiklit

`jooksma v {`joosta, jooksen} 1. skriet laps jooksis emale vastu bērns skrēja mātei pretī; pilved jooksevad üle taeva mākoņi skrien pār debesīm; aeg jookseb laiks skrien 2. skraidīt ta jookseb arstide vahet viņš skraida pie ārstiem 3. tecēt, plūst pisarad jooksid üle põskede asaras tecēja pār vaigiem; jõed jooksevad merre upes plūst uz jūru; ämber jookseb spainis tek; nina hakkas verd jooksma deguns sāka asiņot 4. (noteiktā virzienā) stiepties, iet vaod jooksevad sirgelt üle põllu vagas stiepjas taisni pāri laukam 5. sar veikties, nākt töö jookseb ladusalt darbs veicas raiti; raha jookseb nauda nāk
kartul s {kartuli, kartulit, kartuleid} (Solanum tuberosum) kartupelis kartulid keevad kartupeļi vārās; siin kasvab varane kartul šeit aug agrie kartupeļi; mundris kartulid kartupeļi mundierī; nina nagu kartul deguns kā kartupelis
kinni adv 1. ciet aken on kinni logs ir ciet; silmad vajusid kinni acis slīga ciet; kraav aeti kinni grāvi aizbēra; nina on kinni deguns ir ciet; jõgi külmus kinni upe aizsala; arst käskis hinge kinni pidada ārsts lika aizturēt elpu; kass püüdis hiire kinni kaķis noķēra peli; pigista nina kinni aizspied degunu; ta maksis võla kinni viņš samaksāja parādu; ta pandi kolmeks aastaks kinni viņu apcietināja uz trijiem gadiem 2. pie, ciet linnas on maja majas kinni pilsētā ir māja pie mājas; laps hoiab emal käest kinni bērns turas mātei pie rokas 3. aizņemts tänane õhtu on mul juba kinni šis vakars man jau ir aizņemts 4. miera stāvoklī auto pidas hetkeks kinni automašīna uz mirkli pieturēja; pea kinni, ma tulen ka! apstājies, es arī nāku! 5. (par govi) ciet lehm oli kinni govs bija ciet
kong|nina s kumps deguns
`kühm s {kühmu, `kühmu, `kühme} kūkums kühmuga nina deguns ar kūkumu
`lont s {londi, `lonti, `lonte} 1. snuķis elevandi lont ziloņa snuķis 2. sar deguns, purns ära mine, saad vastu lonti neej, dabūsi pa degunu
`lõhn s {lõhna, `lõhna, `lõhnu} 1. smarža, smaka sügiselõhn rudens smarža; vaigulõhn sveķu smarža köögist tuleb kohvi lõhna no virtuves nāk kafijas smarža; nina on kinni, lõhna ei tunne deguns ir ciet, nejūt smaržu; tehingul oli raha lõhn juures darījums oda pēc naudas 2. (daudzskaitlī) alkohola smaka kui lõhnad juures, ära rooli taha istu ja esi iedzēris, pie stūres nesēdies ei ole lõhnagi nav ne smakas; lõhna ninna saama uzost; mitte lõhnalegi laskma nelaist ne tuvumā
nina s {nina, nina, ninu} 1. deguns tömpnina strups deguns nina on kinni deguns ir ciet; nina on külmast punane deguns no aukstuma ir sarkans; nina nuuskama šņaukt degunu; nina krimpsutama raukt degunu; külm nagu koera nina auksts kā suņa deguns; tal on selliste asjade peale hea nina viņam ir labs deguns uz tādām lietām 2. priekšgals, purngals paadinina laivas priekšgals üks istus paadi ninas, teine päras viens sēdēja laivas priekšgalā, otrs – pakaļgalā 3. rags, zemesrags Kõpu poolsaare Ristna nina Kepu pussalas Ristnas rags 4. sar deguns, persona kogusime kümme krooni nina pealt vācām pa desmit kronām no deguna; suured ninad lieli kungi nina all deguna priekšā; nina alla hõõruma rīvēt degunā; nina veel tatine vēl slapjš aiz ausīm; nina norgu laskma nokārt degunu; nina pihta andma sadot pa degunu; nina peale saama dabūt pa degunu; nina peale viskama mest sejā; nina pistma bāzt degunu; nina püsti ajama celt degunu gaisā; ninasid kokku pistma sabāzt degunus kopā; ninasse kargama lēkt acīs; ninast vedama vazāt aiz deguna; nina täis tõmbama pielikt seju; nina vingu ajama raukt degunu; nina kõrvetama apdedzināties; oma ninast kaugemale nägema redzēt tālāk par savu degungalu; oma nina toppima bāzt savu degunu; pikka nina saama dabūt garu degunu; pika ninaga jääma palikt ar garu degunu
nohisema v sēkt, šņākt, šņākuļot ta nohiseb kui kuri pull viņš šņāc kā nikns bullis; nina nohiseb deguns šņākuļo
nohune adj {nohuse, nohust, nohusei} iesnains nohune nina iesnains deguns; lapsed on nohused ja köhivad bērniem ir iesnas un klepus
`nokk s {noka, `nokka, `nokki} 1. knābis pikk nokk garš knābis; varblasel on leivatükk noka vahel zvirbulim knābī ir maizes gabaliņš 2. (posmkājiem) snuķis iminokk sūcējsnuķis sääse nokk oda snuķis 3. (knābim līdzīgs izvirzījums) nags, snīpis mütsinokk cepures nags nokaga müts cepure ar nagu; kohvikannu nokk kafijas kannas snīpis 4. sar deguns, mute pühi nokk puhtaks noslauki degunu; ta sai vastu nokka viņš dabūja pa muti 5. sar pienapuika kollanokk zaļknābis
nosu|nina s uzrauts deguns, strups deguns
nösu|nina s uzrauts deguns, strups deguns
püstine adj {püstise, püstist, püstisi} vertikāls, statenisks püstine kaljusein vertikāla klints siena; ilusa püstise võraga õunapuu ābele ar skaistu statenisku lapotni; püstine krae stīva apkaklīte; püstine nina uzrauts deguns
tatine adj {tatise, tatist, tatiseid} 1. sar puņķains tatine nina puņķains deguns 2. sar žēlīgs, raudulīgs ta muutus tatiseks ja hakkas paluma viņš sāka pinkšķēt un lūgties
tökat s {tökati, tökatit, tökateid} darva, deguts tökatit ajama tecināt darvu
`tömp adj {tömbi, `tömpi, `tömpe} 1. strups tömp nina strups deguns; tömbid sõrmed strupi pirksti 2. truls, stulbs tömp väsinud nägu trula, nogurusi seja
tömp|nina s 1. strups deguns 2. strupdegunis
veri s {vere, `verd, veresid} asins, asinis kannatanu kaotas palju verd cietušais zaudēja daudz asiņu; nina jookseb verd deguns asiņo; muusika on tal veres mūzika viņam ir asinīs; vabaduse eest tuli maksta verega par brīvību nācās maksāt ar asinīm; tulise verega lõunamaalased karstasinīgie dienvidnieki; sinine veri zilās asinis; ema poolt on temas rootsi verd no mātes puses viņā ir zviedru asinis külm veri vēss prāts; paksu verd tekitama likt asinīm sakāpt galvā; veri keeb asinis vārās; veri vemmeldab asinis kūsā; verd valama liet asinis; verest välja lööma izsist no sliedēm; verre kasvama būt asinīs; värske veri svaigas asinis
õhuke[ne] adj {õhukese, õhukest, õhukesi} 1. plāns õhuke paber plāns papīrs; tüdruk on õhukeses pluusis meitene ir plānā blūzē; õhuke kultuurikiht plāns kultūrslānis 2. (par apmatojumu) plāns, šķidrs õhukesed juuksed plāni mati 3. (par ķermeņa daļām) plāns, kalsns õhukesed huuled plānas lūpas; õhuke nina plāns deguns 4. (par vīnu) viegls
õige a adj {õige, õiget, õigeid} 1. pareizs ainuõige vienīgais pareizais õige aeg pareizs laiks; ennustus osutus õigeks prognoze izrādījās pareiza; õige mõte pareiza doma; ta seadis paberid õigesse järjekorda viņš sakārtoja papīrus pareizā secībā; tunnistan süüdistuse õigeks atzīstu apsūdzību par pareizu; vali õige sõidukiirus izvēlies pareizo braukšanas ātrumu 2. īsts õige eestlane īsts igaunis; õiget sõpra tunned hädas īstu draugu iepazīsti nelaimē; ta otsib elus õiget kohta viņš meklē dzīvē īsto vietu; ta pole veel seda õiget leidnud viņš vēl nav atradis to īsto; õige süüdlane jäigi karistamata īstais vaininieks tā arī palika nesodīts; tal on õige süda rinnus viņam ir īsta sirds krūtīs 3. nevainīgs, bez vainas vaene tehti süüdlaseks ja rikas jäi õigeks nabagu padarīja par vainīgo, un bagātais palika bez vainas; kohtus õigeks mõistma attaisnot tiesā 4. taisns kõverad naelad taoti õigeks līkas naglas pārkala taisnas; viltuvajunud katus tuleb õigeks ajada sašķiebies jumts ir jāiztaisno; pane pilt seinal õigeks! iztaisno attēlu uz sienas!; õige nina taisns deguns 5. pareizi õige küll, võlg on tasumata pareizi gan, parāds nav samaksāts; õige ta on, aega on vähe pareizi ir, laika ir maz; last lüüa pole õige bērnam sist nav pareizi; kõik on õige, mis ma räägin viss, ko es saku, ir pareizs

Eesti Keele Instituut    a-ü sõnastike koondleht     veebiliides    @ veebihaldur