[ETLV] Eesti-läti sõnaraamat

taeva|laotus s debesis, debesjums ∙ kõrgel taevalaotuses lendavad kured augstu debesīs lido dzērves; ta uurib teleskoobiga taevalaotust viņš ar teleskopu pēta debesjumu

öö|taevas s nakts debesis, naksnīgās debesis

taevas s {`taeva, taevast, `taevaid} 1. debess ◦ tähistaevas zvaigžņota debess; taevakaart debesu karte; taevakeha debess ķermenis; taevasina debess zilgme; taevavõlv debess velve ∙ päike on juba kõrgel taevas saule jau ir augstu debesīs; taevas selgib debess skaidrojas; sõnum tuli kui välk selgest taevast ziņa nāca kā zibens no skaidrām debesīm; hinnad on taevasse tõusnud cenas sakāpušas debesīs 2. (reliģijā) debesis, dievs ∙ see on taeva tahtmine tā ir debesu griba; taeva saama tikt debesīs; taeva pärast, ära tee seda! dieva dēļ, nedari to!; taevas olgu tänatud! paldies dievam!; taevas teab, kus ta nüüd on dievs vien zina, kur viņš tagad ir ∆ lageda taeva all zem klajas debess; nagu taevast kukkunud kā no debesīm nokritis; seitsmes taevas septītās debesis; taevani kiitma celt vai debesīs; vastu taevast lendama aizlidot pie visiem velniem

endiselt adv tāpat kā iepriekš, joprojām ∙ taevas on endiselt selge debesis joprojām ir skaidras

hallinema v 1. kļūt pelēkam, kļūt pelēcīgam ∙ taevas hallineb debesis kļūst pelēcīgas 2. sirmot ∙ habe hakkas hallinema bārda sāka sirmot

heiastama v atspoguļot ∙ järv heiastab taevast ezers atspoguļo debesis

kajastuma v atspoguļoties, atainoties ∙ meres kajastub sinitaevas jūrā atspoguļojas zilās debesis; vanasõnades kajastub rahva elutarkus sakāmvārdos atainojas tautas dzīves gudrība

`katma v {`katta, katan} segt, klāt ∙ looriga kaetud nägu ar plīvuru aizsegta seja; voodi katma klāt gultu; pilved katsid sinise taeva mākoņi aizsedza zilās debesis; paks lumi katab maad zemi klāj biezs sniegs; haige tuleb soojalt kinni katta slimnieks silti jāsasedz; tänava asfaldiga katma asfaltēt ielu; plüüsiga kaetud diivan ar plīšu pārvilkts dīvāns; tihe must habe kattis põski vaigus klāja bieza melna bārda; saadud summa katab ainult osa võlast saņemtā summa sedz tikai daļu no parāda; nad katavad oma väeosa taandumist viņi sedz savas karaspēka daļas atkāpšanos; aplaus katab kõneleja viimased sõnad runātāja pēdējos vārdus noslāpē aplausi

kirgastuma v kļūt dzidram, skaidroties ∙ taevas kirgastus debesis noskaidrojās

klaaruma v skaidroties ∙ taevas klaarub debesis skaidrojas

kobama v 1. taustīt ∙ kobasin käega haiget kohta aptaustīju ar roku sāpīgo vietu; helgiheitjate kiired kobasid taevast prožektoru stari taustīja debesis 2. taustīties ∙ ta leidis ringi kobades ukse apkārt taustoties, viņš atrada durvis; koban pimeduses taustos tumsā

`kompama v {kombata, `kompan} 1. taustīt ∙ kiired kompasid öist taevast stari taustīja nakts debesis 2. taustīties ∙ ta kompab käega mööda seina viņš taustās ar rokām gar sienu

madal b adj {madala, madalat, madalaid} 1. zems ∙ madalad põõsad zemi krūmi; madal taevas zemas debesis; madalad hinnad zemas cenas; madalast soost inimene zemas izcelsmes cilvēks; madalama astme kohus zemākās instances tiesa; madalad instinktid zemi instinkti; madalad helid zemas skaņas 2. sekls ∙ madal jõgi sekla upe; madal taldrik sekls šķīvis; madal künd sekla aršana

mahedalt adv maigi, liegi, glāsmaini ∙ mahedalt sinine taevas maigi zilas debesis; tuul puhus mahedalt vējš pūta liegi

pakane b adj {pakase, pakast, pakaseid} pie sala, ar salu ∙ pakane hommik rīts ar salu; täna on pakane ilm šodien ir pie sala; taevas läheb selgeks ja ilm pakaseks debesis skaidrojas un piesalst; pakasel talvel külmub Soome laht kinni aukstā ziemā Somu līcis aizsalst

pilvine adj {pilvise, pilvist, pilviseid} mākoņains, apmācies ∙ pilvine ja vihmane ilm mākoņains un lietains laiks; hall pilvine taevas pelēkas, apmākušās debesis; mehe nägu oli pilvine vīrieša seja bija apmākusies

pilvitu adj {pilvitu, pilvitut, pilvituid} 1. skaidrs, neapmācies, bez mākoņiem ∙ pilvitu taevas skaidras debesis; pilvitu hommik skaidrs rīts 2. pārn bezrūpīgs ∙ pilvitu meeleolu bezrūpīgs garastāvoklis

roosatama v kļūt rozā, sārtoties, sarkt ∙ idataevas roosatab debesis austrumos sārtojas; nägu lõi roosatama seja piesarka

sini|taevas s zilas debesis, debesu zilgme

sügisene adj {sügisese, sügisest, sügisesi} rudens-, rudenīgs ∙ varajased sügisesed öökülmad agras rudens salnas; sügisene tinahall taevas rudenīgas, svina pelēkas debesis

tumestama v aptumšot, padarīt tumšu ∙ taevast tumestasid pilved debesis aptumšoja mākoņi; miski ei tumestanud nende õnne nekas neaptumšoja viņu laimi

verev adj {vereva, verevat, verevaid} asinssarkans, spilgti sarkans ∙ verev õhtutaevas asinssarkanās vakara debesis

õhtu s {õhtu, õhtut, õhtuid} 1. vakars ◦ autoriõhtu autorvakars; hilisõhtu vēls vakars; õhtuhämarus vakara krēsla; õhtusoeng vakara frizūra; õhtutaevas vakara debesis; õhtutund vakara stunda; õhtuvalgus vakara gaisma ∙ varajane õhtu agrs vakars; hommik on õhtust targem rīts gudrāks par vakaru; inglise keele õhtu angļu valodas vakars; tere õhtust! labvakar! 2. vakariņas ◦ õhtulaud vakariņu galds ∙ pererahval on õhtu alles söömata saime vakariņas vēl nebija paēdusi 3. vakari, rietumi ∙ tuul puhus õhtu poolt vējš pūta no vakariem

õnnistama v 1. svētīt, aplaimot ∙ taevas on teda õnnistanud suure perega debesis ir svētījušas viņu ar lielu ģimeni; tüdrukut on õnnistatud erakordse iluga meitene ir aplaimota ar ārkārtēju skaistumu 2. svētīt, iesvētīt, iesvaidīt ∙ prohvet õnnistas maad ja rahvast pravietis svētīja zemi un tautu; kirikuõpetaja kutsuti uut maja õnnistama mācītāju uzaicināja iesvētīt jauno māju; ametisse õnnistati uus piiskop amatā iesvētīja jaunu bīskapu 3. slavēt, cildināt ∙ rahvas õnnistas oma head valitsejat tauta cildināja savu labo valdnieku

ähmane adj {ähmase, ähmast, ähmaseid} 1. nespodrs, blāvs ∙ taevas oli tuhkhall ja ähmane debesis bija pelnu pelēkas un blāvas; peegel oli veidi ähmane spogulis bija nedaudz nespodrs 2. neskaidrs, aizmiglots ∙ kogu see lugu on väga ähmane viss šis stāsts ir ļoti neskaidrs; ähmane pilk aizmiglots skatiens

`kiskuma v {`kiskuda, kisun} 1. plēst ∙ puult koort kiskuma noplēst kokam mizu; ta kiskus tüdrukut juustest viņš plēsa meiteni aiz matiem; hunt kiskus lamba surnuks vilks noplēsa aitu 2. raut ∙ mul kisti kott käest man izrāva somu no rokas; vool kiskus paadi keerisesse straume ierāva laivu atvarā 3. vilkt ∙ palgid kisti jõest kaldale baļķus izvilka no upes krastā; ta kiskus endal pintsaku seljast viņš novilka žaketi; laps kiskus end alasti bērns izmetās pliks; ta hakkas purjuspäi riidu kiskuma viņš piedzēries sāka vilkt uz strīdu 4. savilkties, sarauties ∙ uks on kiiva kiskunud durvis ir savilkušās šķības; taevas kisub pilve debesis savelkas mākoņos; parem jalg kiskus krampi labo kāju sarāva krampis 5. pievilkt ∙ meri kisub noorukeid jūra pievelk jauniešus; uudishimu kiskus last tänavale ziņkārība vilka bērnu uz ielas 6. tikt savilktam, tikt sarautam ∙ kleit kisub kaenla alt kleita padusēs ir sarāvusies

`klaarima v {`klaarida, klaarin} 1. sakārtot ∙ madrused klaarivad purjesid matroži sakārto buras; rahalisi kohustusi klaarima sakārtot naudas saistības 2. skaidroties ∙ taevas hakkas klaarima debesis sāka skaidroties 3. skaidrot, sakārtot ∙ ta käis kontoris rahaasju klaarimas viņš apmeklēja kantori, lai sakārtotu naudas lietas 4. apskaidrot ∙ pead klaarima apskaidrot galvu 5. formēt kuģa iebraukšanu vai izbraukšanu

`miilama v {miilata, `miilan} kvēlot, gruzdēt, plēnēt ∙ turvas miilab, ei leegitse kūdra gruzd, nedeg ar liesmu; vaen miilab südames sirdī kvēlo naids; miilav taevas kvēlojošas debesis

minema a v {`minna, lähen} 1. iet, doties ∙ läksime mööda metsasihti gājām pa meža stigu; lähme jala ejam kājām; jõel läheb jää upē iet ledus; tööle minema iet uz darbu; ta läks mehele viņa izgāja pie vīra; raudtee läheb läbi metsa dzelzceļš iet caur mežu; see oli läinud nädalal tas bija pagājušajā nedēļā; millal rong läheb? kad atiet vilciens?; läheks tarvis būtu vajadzīgs; see kaup ei lähe šī prece nekustas 2. aiziet, zust ∙ kui kiiresti küll aeg läheb! cik ātri gan iet laiks!; varsti on lumi läinud drīz sniegs būs nokusis; see on ammu moest läinud tas sen ir izgājis no modes; kõik lootused on läinud visas cerības ir zudušas 3. kļūt, tapt ∙ ta läks näost valgeks viņš nobālēja; tuju läheb heaks garastāvoklis uzlabojas; puud lähevad lehte koki salapo; taevas läheb selgeks debesis noskaidrojas; ägedaks minema sadusmoties 4. (darbību vai procesu) sākt ∙ mootor läks käima motors sāka darboties; vesi läks keema ūdens uzvārījās; põõsas ei läinud kasvama krūms neieauga; nad läksid omavahel vaidlema viņi sāka strīdēties savā starpā 5. iet, klāties, veikties ∙ kuidas sul eksamil läks? kā tev gāja eksāmenā?; kahju, et nõnda läks žēl, ka tā izgāja; neil minevat nüüd hästi viņiem tagad klājoties labi 6. piestāvēt, derēt ∙ punased värvitoonid lähevad talle sarkani krāsu toņi viņam piestāv; see nõu ei lähe šis padoms neder 7. saiet, satilpt ∙ katlasse läheb viisteist pange vett katlā saiet piecpadsmit spaiņi ūdens ∆ mine sa tea ej nu sazini; mine võta kinni ej nu sazini

`pilv s {pilve, `pilve, `pilvi} 1. mākonis ◦ äikesepilv negaisa mākonis; gaasipilv gāzes mākonis; tolmupilv putekļu mākonis ∙ pilved hajusid mākoņi izklīda; kuuma auru pilv karsta tvaika mākonis; ta hõljub pilvedes viņš lidinās pa mākoņiem; taevas on pilves debesis ir apmākušās; ta nägu tõmbus pilve viņa seja apmācās 2. mākonis, bars, pūlis ◦ murepilv raižu mākonis ∙ kärbeste pilv mušu mākonis; värava taga oli inimeste pilv ootamas aiz vārtiem gaidīja cilvēku bars ∆ nagu pilvist kukkunud kā no mākoņiem nokritis

vedama v {vedada, `vean} 1. vest, vadāt ∙ tee veab mere poole ceļš ved pie jūras; palgid veetakse talvel metsast välja baļķus ziemā izved no meža; ema vedas last mööda arste māte vadāja bērnu pie ārstiem 2. vadīt, virzīt ∙ ta vedas palli otse väravasse viņš iesita bumbu tieši vārtos; oma päevi vedama vadīt savas dienas 3. nest, stiept ∙ kalamehed lasksid end voolul vedada zvejnieki ļāva straumei sevi nest; kedagi kukil vedama nest kādu kukaragās 4. vilkt ∙ hobune veab vankrit zirgs velk ratus; kaablit vedama vilkt kabeli; ta vedas paremat jalga viņš pievilka labo kāju; pois veab paberile pliiatsiga tähti zēns ar zīmuli velk burtus uz papīra; kuidagi nad vedasid ots otsaga kokku kaut kā viņi savilka galus kopā 5. pārvērsties, vilkties ∙ suu hakkas naerule vedama mute sāka vilkties smaidā; taevas veab klaariks debesis noskaidrojas 6. veikties ∙ loodan, et nüüd hakkab vedama ceru, ka tagad sāks veikties

`ergama v {erata, `ergan} kvēlot, kvēlēt ∙ ergav raud kvēlojoša dzelzs; õhtutaevas ergab punaselt vakara debesis kvēl sarkanas; aknad ergasid tuledes logi kvēloja ugunīs

helenema v kļūt gaišākam, blāvot ∙ mehe nägu helenes vīra seja kļuva gaišāka; idataevas heleneb austrumu debesis blāvo

pilve adv 1. (virziens) apmācies ∙ pärast lõunat läks taevas pilve pēc pusdienām debesis apmācās; ta laup tõmbus pisut pilve viņa piere nedaudz apmācās 2. sar (virziens) narkotiku reibumā ∙ ta tõmbas end pilve viņš sapīpējās

selginema v skaidroties, kļūt skaidrākam, kļūt dzidrākam ∙ taevas selgines pärast vihma pēc lietus debesis noskaidrojās; haige teadvus selgines slimnieka apziņa noskaidrojās

veritsema v 1. asiņot ∙ haav veritses mitu päeva brūce asiņoja vairākas dienas 2. kvēlot asinssarkanam ∙ läänetaevas hakkas veritsema rietumu debesis sāka kvēlot asinssarkanas

õrnalt adv 1. maigi ∙ tuul paitas õrnalt mu nahka vējš maigi glāstīja manu ādu; tüdruk on õrnalt öelda kergemeelne meitene, maigi izsakoties, ir ar pavieglu uzvedību; õhtutaevas punetas õrnalt vakara debesis maigi sārtojās 2. sar drusku, viegli ∙ mees oli õrnalt jokkis vīrs ir drusku sadzēries