[ETLV] Eesti-läti sõnaraamat

aru a s {aru, aru, arusid} 1. prāts, saprāts ∙ terase aruga inimene cilvēks ar asu prātu; kas ta on aru kaotanud? vai viņš ir zaudējis prātu?; tee siis oma aru järgi dari tad pēc sava prāta; minu arust manuprāt 2. skaidrojums, padoms ∙ naine hakkas mehelt aru pärima sieva sāka prasīt vīra paskaidrojumu; nüüd mehel aru käes: see oli metsavaim nu vīram padoms rokā: tas bija meža gars ∆ aru peast võtma atņemt prātu; aru pähe panema vest pie prāta; aru pähe võtma nākt pie prāta; arust ära sajucis prātā, jucis; ei ole otsa ega aru nav ne gala, ne malas; enesele aru andma apzināties

arutama v 1. spriest, apspriest ∙ hakkasime arutama, mida ette võtta sākām spriest par to, ko darīt; neid probleeme tuleks koosolekul arutada šīs problēmas būtu jāapspriež sapulcē 2. noskaidrot ∙ küll aeg kõik asjad arutab gan laiks visas lietas noskaidros

eks a adv 1. taču ∙ eks ma öelnud es taču teicu; eks mingu ja vaadaku ise järele lai taču iet un apskatās pats 2. gan jau ∙ eks rebane kana ära sõi, kes muu gan jau lapsa vistu apēda, kas cits; eks näe (gan jau) redzēsim 3. nu ∙ eks sa vaata nu skaties; eks tee ise nu dari pats 4. vai ne, ja ∙ eks ole? vai ne?; tule siis homme, eks? nāc tad rīt, ja?; eks ole ilus? skaisti, vai ne?

et knj 1. ka ∙ võimalik, et ilm päeva jooksul muutub iespējams, ka laiks dienas gaitā mainīsies 2. lai ∙ ta võttis raamatu, et natuke aega lugeda viņš paņēma grāmatu, lai brīdi palasītu; et see homseks tehtud oleks! lai tas līdz rītam būtu izdarīts! 3. tā kā ∙ et tal midagi teha ei olnud, läks ta metsa jalutama tā kā viņam nebija ko darīt, viņš devās uz mežu pastaigāties

peale hakkama 1. sākt, iesākt ∙ hakkame prooviga peale sākam mēģinājumu 2. sākties, iesākties ∙ tants oli juba peale hakanud deja bija jau sākusies 3. darīt, iesākt ∙ mida sa pärast kooli lõpetamist peale hakkad? ko tu darīsi pēc skolas beigšanas? 4. (parasti noliegumā) ņemt, iedarboties ∙ puu on nii kõva, et kirves ei hakka peale koks ir tik ciets, ka cirvis neņem

`halb a s {halva, `halba, `halbu} slikts ∙ aimasin halba nojautu sliktu; teistele halba tegema darīt citiem sliktu; pole halba ilma heata nav ļaunuma bez labuma

ime s {ime, imet, imesid} brīnums ◦ looduseime dabas brīnums ∙ seitse maailma imet septiņi pasaules brīnumi; tänapäeval imesid ei juhtu mūsdienās brīnumi nenotiek; mõni ime kah! tad ta brīnums! ∆ imeks panema brīnīties; sada imet tegema darīt brīnumu lietas

`keelama v {keelata, `keelan} 1. aizliegt ∙ ma keelan sul seda teha es aizliedzu tev to darīt; vanaema keelas lastel välja minna vecāmāte aizliedza bērniem iet ārā; kõrvalistel isikutel ehitusplatsil viibimine keelatud nepiederošām personām atrašanās būvlaukumā ir aizliegta 2. liegt ∙ ta ei keela oma nõu ega abi viņš neliedz savu padomu vai palīdzību 3. neļaut, nelaist ∙ mis mind keelab minemast! kas man neļauj iet! 4. apsaukt ∙ peremees keelas koera saimnieks apsauca suni

kerkima v {kerkida, kerkin} 1. celties, pacelties ∙ järve kohale kerkis udu virs ezera cēlās migla; eesriie kerkis priekškars pacēlās; ta kerkib teiste hulgast esile oma töökusega citu vidū viņš izceļas ar savu strādīgumu 2. paaugstināties ∙ raba keskkoha poole pinnas kerkib augstā purva vidū zemes virskārta paaugstinās 3. slieties ∙ mõlemal pool teed kerkivad kõrged lumehanged abpus ceļam slejas augstas sniega kupenas; puumajade asemel kerkivad kivihooned koka māju vietā slejas akmens ēkas 4. izaugt, parādīties ∙ varemetele kerkis uus linn uz drupām izauga jauna pilsēta; kerkivad uued elamurajoonid aug jauni dzīvojamie rajoni; kerkib küsimus, mis teha edasi rodas jautājums, ko darīt tālāk; meis kerkisid teatavad kahtlused mums radās zināmas šaubas; merest hakkas kerkima saare rand jūrā pavīdēja salas krasts; talle kerkisid pisarad silmi viņam acīs sariesās asaras 5. (par mīklu) rūgt ∙ taigen kerkib mīkla rūgst; kerkinud tainas uzrūgusi mīkla

kohe b adv 1. tūlīt, uzreiz ∙ laps jäi kohe magama bērns tūlīt aizmiga; hakkan kohe tööle tūlīt sākšu strādāt; raamat müüdi kohe läbi grāmata tūlīt tika pārdota; seadus ei jõustunud kohe likums nestājās spēkā uzreiz; kohe esimesel päeval uzreiz pirmajā dienā 2. tieši, uzreiz ∙ maja asus kohe järve kaldal māja atradās tieši ezera krastā; jõgi on kohe maja taga upe ir uzreiz aiz mājas 3. sar pilnīgi ∙ tulge kohe kindlasti meile! pilnīgi noteikti atnāciet pie mums!; kohe rõõm näha, kuidas töö edeneb pilnīgi prieks skatīties, kā darbs sokas 4. sar pat ∙ sellest ei taha kohe rääkidagi par to pat runāt negribas; ma ei tea kohe, mida teha es pat nezinu, ko darīt

`kohmama v {kohmata, `kohman} 1. nomurmināt, noburkšķēt, izmest ∙ mees kohmas vastuseks midagi ebamäärast vīrs nomurmināja par atbildi kaut ko nesaprotamu; ma kohmasin vabanduseks mõne sõna es atvainojoties nomurmināju kādu vārdu 2. (neapzināti) darīt ∙ isa kohmas äkki seisma tēvs piepeši apstājās

kollitama v 1. spokoties ∙ vaimud kollitavad gari spokojas 2. baidīt ∙ ära kollita mind nende juttudega nebaidi mani ar tiem stāstiem 3. darīt raizes ∙ rahapuudus kollitas igal sammul naudas trūkums darīja raizes uz katra soļa

`kord a s {korra, `korda, `kordi} 1. reize ∙ mind võeti iga kord lahkesti vastu mani katru reizi laipni uzņēma; kord nädalas reizi nedēļā; ma ei ole kordagi tööle hilinenud es ne reizi neesmu nokavējis darbu; mis niisugusel korral teha? ko šādā reizē darīt?; neli korda suurem četras reizes lielāks; poiss jooksis kolm korda ümber maja zēns trīsreiz apskrēja ap māju; seitse korda üheksa septiņreiz deviņi 2. kārta ∙ kelle kord on täna lõunasööki valmistada? kā kārta ir gatavot pusdienas šodien?; nad ootasid kannatlikult oma korda viņi pacietīgi gaidīja savu kārtu

kuidas adv kā ∙ kuidas koolis läheb? kā iet skolā?; kuidas sa välja näed! kā tu izskaties!; kuidas siis muidu kā gan citādi; ma küsin sinult, kuidas see on võimalik es tev prasu, kā tas ir iespējams; nüüd on tal selge, kuidas seda teha tagad viņam ir skaidrs, kā to darīt; püüdsin teda lohutada, kuidas oskasin centos viņu mierināt kā pratu; kuidas sina mulle, nõnda mina sulle kā tu man, tā es tev; kuidas töö, nõnda palk kāds darbs, tāda alga; püüa kuidas tahes, kõike ära teha ikka ei jõua centies, kā gribi, visu izdarīt vienalga nevar; ja kuidas ta ootas, kuidas rõõmustas! un kā viņš gaidīja, kā priecājās!; kuidas soovite kā vēlaties

kuri a s {kurja, `kurja, `kurje} 1. ļaunums ∙ viin on kõige kurja juur degvīns ir visa ļaunuma sakne; kellelegi kurja tegema darīt kādam ļaunu; neil on midagi kurja mõttes viņiem ir kaut kas ļauns padomā 2. nelabais ∙ mehel õnnestus kurja küüsist pääseda vīram izdevās izglābties no nelabā nagiem; kõik tormasid, nagu oleks neil kuri kannul visi brāzās, it kā viņiem nelabais mītu uz papēžiem

kõik|mõeldav p viss iedomājamais ∙ tal on tulnud teha kõikmõeldavaid töid viņam ir nācies darīt visus iedomājamos darbus

käsutama v 1. izrīkot, komandēt ∙ ta käsutab töölisi viņš izrīko strādniekus; mis õigusega sa mind käsutad? ar kādām tiesībām tu mani izrīko?; admiral käsutas kümme sõjalaeva admirālis komandēja desmit karakuģus; meie käsutada on suured summad mūsu rīcībā ir lielas summas 2. likt doties, likt darīt ∙ lapsed käsutati tuppa bērniem lika iet istabā; vaenlastel käsutati käed üles ienaidniekiem lika pacelt rokas

`liig a s {liia, `liiga, `liigu} 1. pārpalikums, liekais ∙ ta pühkis liia paberiga ära viņš noslaucīja pārpalikumu ar papīru; kui kleit on ülearu pikk, võib liia alt ära lõigata ja kleita ir pārāk gara, lieko var nogriezt 2. pārbagātība ∙ mikroelementide liig mullas mikroelementu pārbagātība augsnē ∆ liiale minema pārspīlēt; liiga tegema darīt pāri ~ kaitēt

liiga c adv pārāk, par daudz ∙ liiga kuum pārāk karsts; ta ajab oma nina liiga püsti viņš pārāk ceļ savu degunu gaisā ∆ liiga tegema darīt pāri ~ kaitēt

`luusima v {`luusida, luusin} 1. klaiņot, klīst, slaistīties ∙ poistel pole tegevust, luusivad niisama linna vahel zēniem nav ko darīt, klīst tāpat vien pa pilsētu 2. (neattaisnoti) kavēt

`lõpp s {lõpu, `lõppu, `lõppe} 1. beigas, gals, nogale ∙ talve lõpp ziemas beigas; lugesin raamatu otsast lõpuni läbi izlasīju grāmatu no sākuma līdz beigām; raha on lõpul nauda beidzas; ta on lõpuni aus viņš ir bezgala godīgs 2. val galotne ◦ käändelõpp locījuma galotne ∆ lõppude lõpuks galu galā; lõppu peale tegema darīt galu ~ padarīt galu

meeletus s {meeletuse, meeletust, meeletusi} neprātība, neprāts, trakums ∙ meeletusi tegema darīt neprātības; oli meeletus minna tormiga merele bija neprāts vētras laikā iet jūrā

mis|sugune pr kāds ∙ missugune inimene ta on? kāds cilvēks viņš ir?; missugune rõõm! kāds prieks!; ta oli nõus tegema ükskõik missugust tööd viņš bija ar mieru darīt vienalga kādu darbu; aeg näitab, missuguseks elu kujuneb laiks rādīs, kā dzīve veidosies

mitte a adv ne ∙ ta polnud mitte milleski süüdi viņš ne pie kā nebija vainīgs; teadsin, mida teha ja mida mitte zināju, ko darīt un ko ne; lähen, aga mitte täna iešu, bet ne šodien; vist mitte laikam ne; mitte ilmaski nemūžam; mitte suitsetada! nesmēķēt!

mure a s {mure, muret, muresid} 1. bēdas, skumjas ∙ ta on murest halliks läinud viņš no bēdām ir nosirmojis; murest murtud inimene bēdu sagrauzts cilvēks 2. raizes, bažas ∙ ole mureta, see asi saab korda neraizējies, šī lieta nokārtosies; mures olema raizēties; muret tegema darīt raizes 3. raizes, rūpes ◦ argimure ikdienas rūpes ∙ see on rohkem peremehe kui perenaise mure tās drīzāk ir saimnieka, nevis saimnieces rūpes; saab tehtud, jäta see minu mureks tiks izdarīts, atstāj to manā ziņā; muret pidama gādāt

narrus s {narruse, narrust, narrusi} muļķība, ākstība, aplamība ∙ narrusi tegema darīt muļķības; mis narrusi sa räägid kādas muļķības tu runā

no|jaa adv nu jā, kā tad, jā gan ∙ nojaa, muidugi kā tad, protams; nojaa, tehke, kuidas tahate nu jā, dariet, kā gribat

ära näitama 1. (pavisam) izrādīt, parādīt ∙ ta näitas meile oma maja keldrist pööninguni ära viņš izrādīja mums savu māju no pagraba līdz pat bēniņiem 2. norādīt ∙ instruktsioonis on ära näidatud, mida sel juhtumil teha instrukcijā ir norādīts, ko šādā gadījumā darīt; ankeedis tuli ära näidata, mitu last on perekonnas anketā bija jānorāda, cik bērnu ir ģimenē

`ots s {otsa, `otsa, `otsi} 1. gals ◦ keeleots mēles galiņš; ninaots degungals; näpuots pirkstgals ∙ mõõga ots zobena gals; peremehe koht on laua otsas saimnieka vieta ir galda galā 2. gals, beigas ∙ järjekorra ots rindas gals; nüüd on ootamisel ots tagad gaidīšanai gals; ta sõlmis lõnga katkenud otsad kokku viņa sasēja satrūkušos dzijas galus 3. mala ∙ otsast otsani täis kirjutatud paber no malas līdz malai aprakstīts papīrs; temaga läheksin kas või maailma otsa ar viņu es ietu kaut līdz pasaules malai 4. gals, nāve, mūža nogale ∙ ta tahtis endale otsa peale teha viņš gribēja darīt sev galu; tema ots oli hirmus viņa gals bija briesmīgs 5. sākums, gals ∙ otsast lõpuni no sākuma līdz beigām; kes teeb otsa lahti? kurš sāk?; otsast peale hakkama sākt no gala 6. brauciens, ceļa gabals ∙ laev jõudis pikalt otsalt tagasi kuģis atgriezās no tāla reisa; poodi on kaugevõitu käia: 5 kilomeetrit ots uz veikalu jāiet patālu: 5 kilometri uz vienu galu 7. piere ∙ kõrge ots augsta piere; hirmuhigi tuli otsale uz pieres izspiedās baiļu sviedri 8. (jūrniecībā) gals ∙ laev andis otsad kuģis atdeva galus 9. sar darbs, vieta ∙ ta tahtis linna mõne peenema otsa peale viņš gribēja pilsētā tikt kādā smalkākā darbā; ta käib sadamas juhuslikke otsi tegemas viņš piestrādā ostā; musti otsi tegema piehalturēt ∆ ei otsa ega äärt ne gala, ne malas; kahe otsaga ar diviem galiem; ots on lahti gals vaļā; otsa otsaga kokku saama savilkt galus kopā

parata adv darīt, labot ∙ pole midagi parata neko nevar darīt; mis seal parata, tuleb minna neko nevar darīt, jāiet

pimesi adv 1. akli ∙ kõike ei saa pimesi uskuda visam nevar akli ticēt; loodusjõud tegutsevad pimesi dabas spēki darbojas akli 2. uz izjūtu, neredzot ∙ liikusime edasi peaaegu pimesi kustējāmies tālāk gandrīz uz izjūtu; ärkasin ja kobasin pimesi ust pamodos un neredzot taustīju durvis 3. ar aizvērtām acīm ∙ harjunud tööd võib teha kas või pimesi ierastu darbu var darīt kaut vai aizvērtām acīm

`pruulima v {`pruulida, pruulin} 1. darīt alu 2. gatavot dzērienu

seni adv 1. līdz šim, līdz šim laikam ∙ nüüd tuleks teha teisiti kui seni tagad vajadzētu darīt citādi nekā līdz šim 2. tikmēr ∙ keeta seni, kuni siirup pakseneb vārīt tikmēr, kamēr sīrups sabiezē; sa puhka, ma teen seni toidu valmis tu atpūties, es tikmēr pagatavošu ēdienu

sigatsema v cūkoties, darīt cūcības ∙ ta jõi end purju ja hakkas sigatsema viņš piedzērās un sāka darīt cūcības

sina c pr {sinu ~ su, `sind, `teid} (uzsvērtā pozīcijā) tu ∙ mida sina siin teed? ko tu te dari?; tegin seda sinu pärast darīju to tevis dēļ; poiss on sinusse zēns ir līdzīgs tev; susi sind söögu! vilks tevi rāvis!

sinu|sugune adj tev līdzīgs, tāds kā tu ∙ poiss tahab sinusuguseks saada zēns grib kļūt līdzīgs tev; sinusugustel ei ole siin midagi teha tādiem kā tu te nav ko darīt

peale sundima uzspiest, likt darīt ∙ talle sunniti peale see abielu viņam uzspieda šīs laulības

tegema v {teha, teen} 1. taisīt, gatavot, veidot ∙ süüa tegema taisīt ēst; lapsed teevad lumememme bērni taisa sniegavīru; parketti tehakse tammest parketu taisa no ozola; otsust polnud kerge teha izlemt nebija viegli; ärge tehke lärmi! netaisiet traci!; talle meeldib nalja teha viņam patīk taisīt jokus; juttu tegema runāt 2. rīkot, organizēt ∙ tegime ekskursiooni saarele noorganizējām ekskursiju uz salu 3. sagādāt, radīt, darīt ∙ mulle teeb homne eksam tõsist muret rītdienas eksāmens man sagādā nopietnas raizes; see teeb mulle rõõmu tas mani priecē 4. darīt, rīkoties ∙ võib-olla tegin ma valesti? varbūt es rīkojos nepareizi?; ta oskas juba tantsida ja tegi seda meeleldi viņš jau prata dejot un darīja to labprāt; see pole kahjuks meie teha tas diemžēl nav mūsu ziņā; mis su tervis teeb? kā tev ar veselību? 5. veikt, izdarīt ∙ tegin sammukese kõrvale paspēru solīti sāņus; tegime järvele ringi peale apmetām loku ap ezeru; tegime ettevalmistusi külaliste vastuvõtuks gatavojāmies ciemiņu uzņemšanai; ta tegi mulle karuteene viņš izdarīja man lāča pakalpojumu 6. nodarboties ∙ sporti tegema nodarboties ar sportu 7. padarīt, pataisīt ∙ see muusika teeb mind kurvaks šī mūzika padara mani skumju; nad tahtsid mind vargaks teha viņi gribēja pataisīt mani par zagli; ämm tegi minia elu põrguks vīramāte padarīja vedeklas dzīvi par elli; politsei ei ole veel tapetu isikut kindlaks teinud policija vēl nav noskaidrojusi nogalinātā personu 8. taisīties ∙ tehke, et kaote! taisieties, ka tiekat! 9. likties, izlikties ∙ tegin, nagu õpiksin izlikos, ka mācos; ta ei tee teadmagi viņš neliekas ne zinis 10. (par skaitļiem) būt, sanākt, veidot ∙ kui meie rahaks ümber arvestada, teeb see viissada pārrēķinot mūsu naudā, tas būs piecsimt 11. (izkārnīties) taisīt ∙ laps teeb veel püksi bērns vēl taisa biksēs

järele tegema 1. atdarināt, atveidot, darīt pakaļ ∙ poisid tegid õpetaja kõnnakut järele zēni atdarināja skolotāja gaitu; allkirja järele tegema atdarināt parakstu 2. izdarīt vēlāk ∙ tegin kontrolltöö järele uzrakstīju kontroldarbu vēlāk

ümber tegema 1. uztaisīt apkārt ∙ tegin majale piirdeaia ümber uztaisīju apkārt mājai žogu 2. pārtaisīt, pārveidot ∙ ta tegi oma mantli ümber viņš pārtaisīja savu mēteli 3. darīt atkārtoti ∙ tegin eksami ümber pārliku eksāmenu

tobedus s {tobeduse, tobedust, tobedusi} dumjība, muļķība, nejēdzība ∙ tobedusi tegema darīt muļķības

toimetama v 1. darboties, rīkoties ∙ ta sai aru, et oli toimetanud kergemeelselt viņš saprata, ka bija rīkojies vieglprātīgi 2. darboties, rosīties ∙ ema toimetab päev läbi pliidi juures māte visu dienu rosās pie plīts 3. darīt, veikt ∙ mul on veel üht-teist toimetada man vēl šis tas jāpadara; toimetati läbiotsimine veica kratīšanu 4. kopt, aprūpēt ∙ hobuseid toimetama kopt zirgus 5. nogādāt ∙ kannatanu toimetatakse haiglasse cietušo nogādā slimnīcā; toimetasime kahekesi paadi vette divatā nogādājām laivu ūdenī; kätte toimetama piegādāt 6. rediģēt ∙ ta on toimetanud kümneid raamatuid viņš ir rediģējis desmitiem grāmatu

tossutama v 1. dūmot, kūpināt ∙ rong sõitis tossutades mööda vilciens dūmodams aizbrauca garām; sigarit tossutama kūpināt cigāru 2. sar darīt alu, dzīt kandžu

vahele tulema iejaukties ∙ kasvataja tuleb vahele, kui suuremad väikestele liiga tegema kipuvad ja lielākie grib darīt pāri mazākajiem, audzinātājs iejaucas

valmidus s {valmiduse, valmidust, valmidusi} 1. gatavība ∙ inimese valmidus tööd teha cilvēka gatavība darīt darbu 2. briedums ∙ ploomid hakkavad juba valmidusest lõhkema plūmes jau sāk plīst no brieduma

valu a s {valu, valu, valusid} 1. sāpes ◦ hambavalu zobu sāpes; kaotusvalu zaudējuma sāpes ∙ haige kannatab valusid slimnieks cieš sāpes; valud andsid natukene järele sāpes mazliet atlaida; sinu sõnad teevad mulle valu tavi vārdi mani sāpina 2. vēlēšanās, kāre ∙ mul ei ole mingit valu seda teha man nav nekādas vēlēšanās to darīt 3. sar steiga, spars ∙ ta kihutas tulise valuga minema viņš aizjoņoja kā plēsts; töö käis täie valuga darbs ritēja pilnā sparā ∆ esimese valuga pirmajā mirklī; jalgadele valu andma dot kājām vaļu; kellelegi valu andma kādam sadot, likt trūkties

veiderdama v 1. darīt dīvainības, būt dīvainam 2. ākstīties

virutama v 1. zvelt ∙ ta virutab rusikaga lauale viņš zveļ ar dūri pa galdu; talle virutati noaga sügav haav viņam ar nazi uztaisīja dziļu brūci 2. gāzt ∙ ma virutasin vastase pikali es nogāzu pretinieku gar zemi; viruta veel vett kerisele uzgāz vēl ūdeni uz ceriem 3. kraut ∙ nad virutasid autole kähku koorma peale viņi ātri iekrāva automašīnā kravu; kui sind lüüakse, viruta vastu kad tev sit, krauj pretī 4. taisīt, darīt ∙ artikkel tuleb homseks valmis virutada raksts jāsataisa uz rītdienu; iga päev ei tohi ületunde virutada katru dienu nedrīkst strādāt virsstundas 5. sar spert, zagt ∙ vargad olid suvila tühjaks virutanud zagļi bija izspēruši vasarnīcu tukšu

voli s {voli, voli, volisid} vaļa, vara ∙ nüüd andis tüdruk pisaratele voli tagad meitene ļāva vaļu asarām; rahvas sattus vallutajate voli alla tauta nonāca iekarotāju varā; tal on voli teha, mis tahab viņš var darīt, ko viņš grib; oma voli järgi pēc saviem ieskatiem ∆ vaba voli andma dot brīvu vaļu

üks|kõik adv vienalga ∙ mulle pole sugugi ükskõik, mis meie riigist saab man nemaz nav vienalga, kas notiks ar mūsu valsti; talle oli täiesti ükskõik, mis temast arvatakse viņam bija pilnīgi vienalga, ko par viņu domā; olen tema pärast valmis tegema ükskõik mida viņa dēļ esmu gatavs darīt jebko