[ETLV] Eesti-läti sõnaraamat

üles ehmatama 1. izbaidīt, uztrūcināt ∙ koer ehmatas linnu üles suns izbaidīja putnu; sa ehmatasid oma kisaga teised üles ar savu klaigāšanu tu uztrūcināji citus 2. trūkties augšā, uztrūkties ∙ nagu silmad kinni läksid, ehmatasin kohe üles tikko acis aizvērās, tūlīt atkal uztrūkos

järele jõudma panākt, tikt līdzi ∙ ma jõudsin talle järele es viņu panācu; ta jõudis matemaatikas teistele järele viņš panāca matemātikā citus

nakatama v 1. inficēt, aplipināt ∙ haige võib teisi nakatada slimnieks var inficēt citus; tuberkuloosist nakatatud inimene ar tuberkulozi inficēts cilvēks 2. aizraut, aplipināt ∙ hea tuju nakatab labs noskaņojums ir lipīgs

üle pakkuma 1. pārsolīt ∙ ta pakkus oksjonil teistest üle ūtrupē viņš pārsolīja citus 2. pārspīlēt ∙ pakkusin kiitmisega üle pārspīlēju ar uzslavām

pilama v 1. izsmiet, apsmiet ∙ ta oskas pilada nii teisi kui ennast viņš prata izsmiet gan citus, gan sevi 2. piesmiet

järele saama panākt ∙ ta sai teistele järele viņš panāca citus

taga[nt] sundima skubināt, mudināt ∙ poissi polnud tarvis kaks korda taga sundida zēnu nevajadzēja divreiz skubināt; piinlik on teisi tagant sundida neērti ir skubināt citus

maha tegema 1. iesēt, iestādīt ∙ vilja maha tegema iesēt labību; põld on maha tehtud lauks ir apsēts 2. pelt, zākāt ∙ ta ei tee kunagi teisi maha viņš nekad nepeļ citus 3. sar norakstīt ∙ tüdruk tegi ülesande pinginaabri pealt maha meitene norakstīja uzdevumu no solabiedra 4. sar vienoties, izlemt ∙ tegime algusest peale maha, et kumbki ei sega end teise asjadesse jau sākumā vienojāmies, ka viens otra lietās nejauksimies

taga tuupima piespiest, dzīt ∙ ta rühmab ise ja tuubib teisi taga viņš raujas pats un dzen citus

eel|käija s 1. priekštecis, priekšgājējs ∙ soome-ugri rahvaste eelkäijad somugru tautu priekšteči; uus õpetaja erineb täielikult oma eelkäijast jaunais skolotājs pilnībā atšķiras no sava priekšgājēja 2. priekšā ejošais, pa priekšu ejošais ∙ eelkäija peatus, et teisi järele oodata priekšā ejošais apstājās, lai pagaidītu citus

kiirustama v 1. steigties ∙ kiirustasime tööle steidzāmies uz darbu; ta töötab kiirustamata viņš strādā nesteidzoties 2. steidzināt ∙ ema kiirustas lapsi sööma māte steidzināja bērnus ēst; ta töötas ise kiiresti ja kiirustas ka teisi viņš pats strādāja ātri un steidzināja arī citus

`naerma v {`naerda, naeran} 1. smieties ∙ laginal naerma skaļi smieties; ta puhkes rõõmust naerma viņš sāka smieties no prieka; mis siin naerda on? kas te smieklīgs? 2. izsmiet ∙ ta naerab teisi viņš izsmej citus

`rutt s {rutu, `ruttu, `rutte} steiga, skuba ∙ igavene rutt mūžīga steiga; tuline rutt milzu steiga; ruttu pole kuhugi nekur nav jāsteidzas; rutuga tehtud otsus steigā pieņemts lēmums; teistele ruttu tegema steidzināt citus

õrritama v kacināt, kaitināt ∙ poisid õrritasid koera zēni kacināja suni; härga tuli tükk aega õrritada vērsis bija jākacina labu laiku; talle lihtsalt meeldib teisi õrritada viņam vienkārši patīk kaitināt citus

jultuma v kļūt nekaunīgam, kļūt bezkaunīgam ∙ näljased hundid jultuvad izbadējušies vilki kļūst nekaunīgi; ta jultub veel teisi õpetama viņam vēl pietiek nekaunības citus mācīt

kannustama v 1. piespiest piešus ∙ ratsanik kannustab hobust jātnieks piespiež zirgam piešus; ta kannustas teisi kiiremale tegevusele viņš mudināja citus strādāt ātrāk 2. apgādāt ar piešiem ∙ kuke kannustatud jalad gaiļa kājas ar piešiem

kõrvalt a adv 1. no malas ∙ kõrvalt on hea teisi õpetada no malas ir viegli citus mācīt; ta aatab kõrvalt pealt, kui teised palli mängivad viņš no malas noskatās, kā citi spēlē bumbu 2. blakus ∙ saab palga ja teenib ka veel kõrvalt viņš saņem algu un vēl arī piepelnās

meelestama v 1. noskaņot ∙ ta meelestas teised enda vastu viņš noskaņoja citus pret sevi; minu suhtes oli ta sõbralikult meelestatud pret mani viņš bija draudzīgi noskaņots 2. izraisīt noskaņojumu

`nänn s {nänni, `nänni, `nänne} sar sīkumi, štrunti ∙ valijatele jagati pastakaid ja muud nänni vēlētājiem dalīja pildspalvas un citus niekus

taga rääkima aprunāt ∙ pole ilus teisi taga rääkida nav glīti citus aprunāt

üle trumpama pārtrumpot, pārspēt ∙ ta trumpas teised üle matemaatikas viņš pārtrumpoja citus matemātikā

järele võtma 1. panākt ∙ tal tuleb kõvasti pingutada, et matemaatikas teistele järele võtta viņam stipri jāpiepūlas, lai panāktu citus matemātikā 2. vest aiz sevis ∙ vedur võttis vaguni järele lokomotīve piekabināja vagonu

järele õppima panākt citus mācībās ∙ teisest koolist tulnud poistel oli raske inglise keelt järele õppida no citas skolas nākušajiem zēniem bija grūti panākt pārējos angļu valodā

kihutama v 1. traukties, joņot, ātri braukt ∙ maanteel kihutasid bussid pa šoseju traucās autobusi; pilved kihutasid taevas pa debesīm traucās mākoņi; auto kihutas kraavi automašīna ieskrēja grāvī; hobune kihutab nelja zirgs aulēkšo; läbi pea kihutasid mitmesugused mõtted galvā joņoja dažādas domas 2. dzīt, trenkt ∙ koer kihutas kassi puu otsa suns uzdzina kaķi kokā; tuul kihutab lund näkku vējš triec sejā sniegu 3. kūdīt, musināt ∙ kihutab teisi kuriteole viņš musina citus uz noziegumu; armukadedus kihutas teda nurjatustele greizsirdība viņu kūdīja uz neģēlībām 4. sar iesist, iešaut ∙ ta kihutas vastasele kuuli rindu viņš ielaida pretiniekam lodi krūtīs; kihutas poisile rusikaga vastu pead ar dūri iegāza zēnam pa galvu

piitsutama v 1. pātagot ∙ kutsar piitsutas hobuseid kučieris pātagoja zirgus 2. šaustīt ∙ tihe vihm piitsutas maad blīvs lietus šaustīja zemi; karm piitsutav satiir skarba, šaustoša satīra; mind haaras piitsutav rahutus mani pārņēma šaustošs nemiers 3. mudināt ∙ piitsutas teisi kiitusega paremale tööle ar uzslavām mudināja citus uz labāku darbu

pime a s {pimeda, pimedat, pimedaid} 1. tumsa ∙ väljas valitses täielik pime ārā valdīja pilnīga tumsa; pimedast pimedani no tumsas līdz tumsai; jäin pimeda peale aizkavējos līdz tumsai; ma kardan pimedat es baidos no tumsas 2. aklais, neredzīgais ∙ pimedate kiri neredzīgo raksts; talutasime pimeda üle tee pārvedām aklo pāri ceļam 3. sar dullais ∙ mis sa, pime, ehmatad teisi inimesi! ko tu, dullais, baidi citus cilvēkus!; tohoh pime! vai akls!

sirge a s {sirge, sirget, sirgeid} taisne ◦ finišisirge finiša taisne; rööpsirge paralēla taisne; stardisirge starta taisne ∙ ristuvad sirged krusteniskas taisnes; viimasel sirgel möödus meie uisutaja teistest võistlejatest pēdējā taisnē mūsu slidotājs apsteidza citus sacensību dalībniekus

`tõmbama v {tõmmata, `tõmban} 1. vilkt ∙ ta tõmbas tooli lauale lähemale viņš pievilka krēslu tuvāk galdam; tõmbasin kardina eest atvilku aizkaru; ta tõmbas kindad kätte viņš uzvilka cimdus; lõuendit raami peale tõmbama uzvilkt audeklu uz rāmja; tõmbasin kopsudesse niisket mereõhku ievilku plaušās mitro jūras gaisu; ahi tõmbab halvasti krāsns slikti velk; mind tõmbab mere äärde mani velk pie jūras; pane uks kinni, tuul tõmbab aizver durvis, vējš velk 2. vilkties, veidoties, kļūt ∙ kohv on juba tõmmanud kafija ir jau ievilkusies; tõmbab pimedaks tumst 3. sūkt, smēķēt ∙ ta tõmbab piipu viņš smēķē pīpi 4. sar vilkt, gāzt, raut ∙ võta relv ja tõmba! ņem ieroci un gāz!; tõmbasime kumbki tubli lonksu rummi ierāvām abi pa krietnam ruma malkam; vaat kui tõmban sulle vastu vahtimist! ka vilkšu tev pa ģīmi! 5. sar (par enerģisku darbību) rauties, sisties, plēsties ∙ ta tõmbab töötada kahe koha peal viņš raujas divos darbos; ta tõmbab magada viņš guļ kā nosists 6. sar zust, tīties ∙ tõmmake uttu, poisid! zūdiet miglā, zēni! 7. sar izvilkt, aizvilkt, nozagt ∙ bussis tõmmati mul rahakott ära autobusā man izvilka naudasmaku; jalgratas tõmmati ära velosipēdu nozaga 8. sar krāpt, mānīt ∙ sain viie euroga tõmmata mani apkrāpa par pieciem eiro; teisi ninast tõmbama vazāt citus aiz deguna 9. sar āzēt, vilkt uz zoba ∙ sõbrad tõmbasid teda vahel, aga mitte pahatahtlikult draugi reizēm vilka viņu uz zoba, bet ne ļaunprātīgi