[ETLV] Eesti-läti sõnaraamat


Päring: osas

Sama päring läti-eesti sõnaraamatus

?! Küsitud kujul või valitud artikli osast otsitut ei leitud, kasutan laiendatud otsingut.
Leitud 49 artiklit

`jõhv s {jõhvi, `jõhvi, `jõhve} astrs juuksed olid karmid nagu jõhvid mati bija cieti kā astri
`keetma v {`keeta, keedan} vārīt perele lõunat keetma vārīt ģimenei pusdienas; putru tuleb keeta tasasel tulel putra jāvāra uz lēnas uguns; pehmeks keedetud riis mīksti izvārīti rīsi; kõvaks keedetud munad cieti vārītas olas; liha tuleb korralikult läbi keeta gaļa kārtīgi jānovāra; marju talveks sisse keetma ievārīt ziemai ogas; liimi keetma vārīt līmi; süstlaid keetma novārīt šļirces; mis asja sa jälle oled kokku keetnud ko tu atkal esi savārījis putru kokku keetma ievārīt putru
kindlalt adv 1. stingri, droši ma olen kindlalt otsustanud, et ma ei lähe esmu stingri nolēmis, ka neiešu; müürid seisid kindlalt aastasadu mūri droši stāvēja gadu simteņiem 2. cieši uksed on kindlalt suletud durvis ir cieši aizslēgtas; mees püsis kindlalt sadulas vīrs cieši turējās seglos; ma olen selles kindlalt veendunud esmu par to cieši pārliecināts 3. noteikti, skaidri kindlalt piiritletud ala skaidri norobežota teritorija
kitsalt adv 1. šauri kitsalt subjektiivne lähenemine šauri subjektīva pieeja 2. cieši väikeses toas elati kitsalt koos mazā istabā dzīvoja cieši kopā 3. pieticīgi raha oli vähe, sellepärast elati võrdlemisi kitsalt tāpēc dzīvoja visai pieticīgi
klammerduma v ieķerties, cieši pieķerties puude juured klammerduvad kaljulõhedesse koku saknes ieķeras klints plaisās; ta klammerdus vastase külge ega lasknud enam lahti viņš cieši pieķērās pretiniekam un vairs nelaida vaļā
koomal adv cieši juukseid hoidis koomal paelake lentīte cieši turēja matus
`kork s {korgi, `korki, `korke} 1. (materiāls) korķis korgist tihend korķa blīve 2. korķis kummist kork gumijas korķis; pudelile pandi kork peale pudelei uzlika korķi 3. korķis, sastrēgums tekkis kork izveidojās korķis 4. pludiņš õngitseja vahtis üksisilmi korki makšķernieks cieši skatījās uz pludiņu korgi peale astuma uzkāpt uz korķa
`kuiv a s {kuiva, `kuiva, `kuivi} 1. sausums nädal aega oli kuiva, siis tulid jälle sajud nedēļu bija sausums, tad atkal uznāca lietavas; kuiva all kannatanud põllud lauki, kas cietuši no sausuma; ta ahmib õhku nagu kala kuival viņš tver gaisu kā zivs sausumā; vesi taganes ja kivid jäid kuivale ūdens atkāpās, un akmeņi palika sausumā 2. smilšu sēklis, sēre rannarahval olid lähemad kuivad täpselt teada piekrastes iedzīvotājiem tuvākie smilšu sēkļi bija precīzi zināmi kuivale jääma palikt uz sēkļa
kõvasti adv 1. stipri ta pigistas minu kätt nii kõvasti, et hakkas valus viņš saspieda manu roku tik stipri, ka sāka sāpēt; ta tõukas nii kõvasti, et teine kukkus maha viņš pagrūda tik stipri, ka otrs nokrita 2. cieši tõmba köis kõvasti koormale ümber savelc virvi ap vezumu cieši; ta sidus paki kõvasti kinni viņš cieši aizsēja paku 3. stingri talupojad seisid kõvasti oma õiguste eest zemnieki stingri iestājās par savām tiesībām; suitsetamine oli kõvasti keelatud smēķēšana bija stingri aizliegta 4. sar skaļi ära nii kõvasti räägi nerunā tik skaļi; mees hakkas kõvasti norskama vīrs sāka skaļi krākt 5. sar pamatīgi ta oli kõvasti väsinud viņš bija pamatīgi noguris; sain kõvasti külmetada es pamatīgi apaukstējos; perenaine askeldab kõvasti köögis saimniece pamatīgi ņemas pa virtuvi 6. sar ļoti daudz tänavu on kõvasti seeni šogad ir ļoti daudz sēņu; rahvast tuli kõvasti kokku sanāca ļoti daudz ļaužu
küla s {küla, küla, külasid} 1. ciems, ciemats koduküla dzimtais ciems; külanõukogu ciema padome; külavanem ciema vecākais külas oli kümmekond talu ciemā bija desmits māju; kogu küla jooksis kokku viss ciems saskrēja kopā 2. ciemi ta käis mul eile külas viņš vakar bija pie manis ciemos; läksin sõbrale külla devos ciemos pie drauga
linnake s {linnakese, linnakest, linnakesi} pilsētiņa Šveitsi maalilised külad ja linnakesed Šveices gleznainie ciemati un pilsētiņas
lähedalt a adv no tuvienes, tuvu nägin hunti päris lähedalt redzēju vilku pavisam tuvu; külalisi saabus lähedalt ja kaugelt ciemiņi ieradās no tuvienes un tālienes; oleme lähedalt sugulased esam tuvi radi
lähestikku adv tuvumā, blakus, tuvu elame lähestikku dzīvojam blakus; ära istuta õunapuid liiga lähestikku nestādi ābeles pārāk cieši
mander s {mandri, mandrit, mandreid} kontinents, cietzeme Euraasia mander Eirāzijas kontinents; saarlased käisid aeg-ajalt mandril sāmsalieši laiku pa laikam apmeklēja cietzemi
`mokk s {moka, `mokka, `mokki} sar lūpa maiasmokk kārumnieks ülemine mokk augšlūpa; mokad on kõvasti kinni pigistatud lūpas ir cieši sakniebtas; hobuse pehmed mokad zirga mīkstās lūpas; mokk töllakil mute vaļā mokka mööda olema būt pa prātam; moka otsast caur zobiem; mokka maas pidama turēt muti; mokk maha! muti ciet!; pikki mokki tegema uzmest lūpu
muna s {muna, muna, mune} 1. ola munakoor olas čaumala; vutimuna paipalas ola putukate munad kukaiņu oliņas; äsja munadest koorunud linnupojad tikko no olām izšķīlušies putnēni; perenaine vahustab mune saimniece puto olas; kõvaks keedetud muna cieti vārīta ola 2. ola, puns šokolaadist munad šokolādes olas; tal on muna otsaees viņam ir puns pierē 3. sar (sēklinieks) ola täku munad ērzeļa olas 4. sar neveiklis, ņuņņa oled ikka igavene muna! tu nu gan esi galīgs ņuņņa!
nimetamis|väärne adj pieminams, pieminēšanas vērts, ievērojams nimetamisväärsed saavutused pieminēšanas cienīgi sasniegumi
oodatav p {oodatava, oodatavat, oodatavaid} 1. gaidāms oodatav sündmus gaidāmais notikums; oodatavad külalised gaidāmie ciemiņi 2. paredzams, prognozējams oodatav kasv paredzamais pieaugums
ootamatu adj {ootamatu, ootamatut, ootamatuid} negaidīts ootamatud külalised negaidīti ciemiņi; katse andis ootamatuid tulemusi izmēģinājums deva negaidītus rezultātus
paslik b adj {pasliku, pas`likku, pas`likke} piemērots, piedienīgs kõigiti paslik kandidaat visnotaļ piemērots kandidāts; ta pidas paslikumaks lahkuda viņš uzskatīja par piedienīgāku doties projām; nad vestlesid väärikalt, nagu meestele paslik viņi sarunājās cienīgi, kā piedienas vīriešiem
üle pingutama 1. pārspriegot, pievilkt pārāk cieši pillikeeli ei tohi üle pingutada instrumenta stīgas nedrīkst pievilkt pārāk cieši 2. pārspīlēt poisid pingutasid naljadega üle zēni pārspīlēja ar jokiem; ära üle pinguta! nepārspīlē! 3. pārpūlēties ta pingutas end eksamite ajal üle viņš pārpūlējās eksāmenu laikā
põimuma v vīties, pīties oksad põimusid tihedalt üksteisesse zari cieši ievijās cits citā; silmus põimus looma sarvedesse cilpa iepinās dzīvnieka ragos; romaanis põimub ajalugu autori fantaasiaga romānā vēsture savijas ar autora fantāziju; rändrahnu ümber põimub mitmeid muistendeid laukakmeni apvij daudzas teikas
läbi põimuma savīties, caurvīties puude oksad olid omavahel tihedalt läbi põimunud koku zari bija cieši savijušies; tema soome keel on läbi põimunud eestikeelsete sõnadega viņa somu valoda ir caurvijusies ar igauņu vārdiem
ranna|äärne adj piekrastes- rannaäärsed külad piekrastes ciemati
ridamisi adv rindā, cits aiz cita ridamisi istutatud puud rindās stādīti koki; külalisi tuli ridamisi juurde ciemiņi nāca cits pēc cita
riigi|võim s valsts vara keskajal oli riigivõim tihedalt seotud kirikuvõimuga viduslaikos valsts vara bija cieši saistīta ar baznīcas varu
`seadma v {`seada, sean} 1. likt, kārtot, novietot ta seadis toolid seina äärde ritta viņš salika krēslus rindā pie sienas; perenaine seab taldrikuid lauale saimniece kārto šķīvjus uz galda; eeskujuks seadma rādīt kā piemēru; korda seadma savest kārtībā 2. uzvest, inscenēt näidendit lavale seadma uzvest lugu 3. taisīties, posties külalised seadsid lahkuma ciemiņi taisījās doties projām 4. mūz aranžēt ta seadis paar rahvalaulu orkestrile viņš aranžēja orķestrim pāris tautas dziesmas
`sihtima v {`sihtida, sihin} 1. mērķēt, tēmēt kütt sihib jänest mednieks mērķē uz zaķi; täpselt sihitud kuul precīzi tēmēta lode; meie klassist sihivad kõik ülikooli no mūsu klases visi tēmē uz universitāti 2. (cieši) skatīties, lūkoties miks sa mind niimoodi sihid? ko tu uz mani tā skaties?; kõigi pilgud sihivad tulijat visu skatieni vērsti uz atnācēju 3. (uz mērķi) virzīties ta sihib üle põllu metsa poole viņš virzās pāri laukam meža virzienā
siirduma v 1. doties pensionile siirduma doties pensijā; ma siirdun linna es dodos uz pilsētu 2. pāriet, pārvietoties, pārcelties külalised siirdusid aeda ciemiņi pārvietojās uz dārzu; noored siirduvad maalt linna jaunieši pārceļas no laukiem uz pilsētu; ka kohanimesid siirdub ühest keelest teise arī vietvārdi pāriet no vienas valodas citā
teine b pr {teise, `teist, `teisi} 1. cits, otrs ajasin ta kellegi teisega segamini sajaucu viņu ar kādu citu; pane teine kleit selga uzvelc citu kleitu; ta on teises toas viņš ir citā istabā; teisel hommikul olid külalised kadunud otrā rītā ciemiņi bija pazuduši; ta käib ühe arsti juurest teise juurde viņš staigā no viena ārsta pie otra; räägiti ühest ja teisest runāja par šo un to 2. cits, citāds õel on teine iseloom kui minul māsai ir citāds raksturs nekā man 3. (par tikko minētu lietu vai personu) tas, , viņš, viņa ta ostis arvuti, aga ei oska teist kasutada viņš nopirka datoru, bet nemāk to lietot; ma ei raatsinud tüdrukut üles ajada, magas teine nii magusasti man bija žēl meiteni modināt, viņa tik saldi gulēja
tere|tulnud p {indekl.} gaidīts, vēlams külalised on meie majas alati teretulnud mūsu mājās ciemiņi vienmēr ir gaidīti
tihe adj {tiheda, tihedat, tihedaid} 1. biezs, blīvs tihedad juuksed biezi mati; tihe mets biezs mežs; tihe riie blīva drēbe; tihe kissell biezs ķīselis 2. biežs, blīvs, intensīvs tihe kontroll bieža kontrole; tihe lumesadu blīva snigšana; tihe autode vool blīva automašīnu plūsma 3. blīvs, necaurlaidīgs tihedad vuugid blīvi salaidumi; paadikere topiti takkudega tihedaks laivas korpusu noblīvēja ar pakulām 4. spēcīgs, ciešs puhus tihe lõunatuul pūta spēcīgs dienvidu vējš; tihedad majandussidemed cieši ekonomiskie sakari 5. sātīgs tihe toit sātīgs ēdiens
tihedalt adv 1. biezi, blīvi, cieši tihedalt asustatud piirkond biezi apdzīvots apvidus; tihedalt kinnitambitud lumi blīvi piemīdīts sniegs; taimed on istutatud liiga tihedalt dēsti ir sastādīti pārāk cieši 2. bieži ta pilgutab tihedalt silmi viņš bieži mirkšķina acis 3. cieši, intensīvi need sündmused on omavahel tihedalt seotud šie notikumi ir savstarpēji cieši saistīti; olen terve nädala tihedalt tööd teinud veselu nedēļu esmu intensīvi strādājis
tihedasti adv 1. biezi, blīvi, cieši tihedasti hoonestatud asula blīvi apbūvēta apdzīvota vieta 2. bieži meil käib kaunis tihedasti külalisi pie mums diezgan bieži nāk ciemiņi 3. cieši, intensīvi need küsimused on omavahel tihedasti seotud šie jautājumi ir savā starpā cieši saistīti
tihkelt adv blīvi, cieši tihkelt suletud uks cieši aizvērtas durvis
`trallama v {trallata, `trallan} 1. trallināt, trillināt 2. līksmot, dzīrot, ballēties külalised jõid ja trallasid ciemiņi dzēra un līksmoja
`triivima a v {`triivida, triivin} 1. dreifēt jääs triivima dreifēt ledū 2. aiznest, novirzīt no kursa tuul triivis paadi ulgumerele vējš aiznesa laivu atklātā jūrā 3. sar (lēnām) virzīties, kustēties külalised triivisid ukse poole ciemiņi virzījās uz durvju pusi
`tuim adj {tuima, `tuima, `tuimi} 1. nejutīgs pikaajalisest seismisest on jalad lausa tuimad no ilgās stāvēšanas kājas ir gluži nejutīgas 2. truls tuim valu rinnus trulas sāpes krūtīs; tuim pilk truls skatiens 3. bezgaršīgs, neizteiksmīgs külmutatud kala on võrdlemisi tuim saldēta zivs ir diezgan bezgaršīga 4. nespodrs, neskanīgs tuima kõlaga klaver neskanīgas klavieres 5. stīvs, ciets tuimad toolid cieti krēsli
juurde tulema 1. pienākt koer tuli juurde ja nuusutas suns pienāca un apostīja 2. nākt klāt, pievienoties külalisi tuli aina juurde ciemiņi arvien nāca klāt
tulnu s {tulnu, tulnut, tulnuid} atnācējs, atnākušais kaugemalt tulnud jäid meile ööseks tālākie ciemiņi palika pie mums pa nakti
tõsi s {`tõe, `tõtt, tõdesid} patiesība, taisnība, tiesa sulatõsi skaidra patiesība, tīra patiesība tahan teada tõtt gribu zināt patiesību; tõtt öelda, see ei puutu minusse taisnību sakot, tas uz mani neattiecas; mis tõsi, see tõsi tiesa kas tiesa; kas ta tõega tuleb? vai viņš tiešām nāk?; kõik naersid, aga minul oli tõsi taga visi smējās, bet es to domāju nopietni tõtt vahtima cieši skatīties
tärklis s {tärklise, tärklist, tärklisi} ciete kartulitärklis kartupeļu ciete; tärklisesisaldus cietes saturs kliistri tegemiseks oli tarvis tärklist lai pagatavotu klīsteri, vajadzēja cieti
kokku vajutama saspiest, spiest kopā ta vajutas huuled kõvasti kokku viņš cieši saknieba lūpas
võrsuma v 1. dīgt, dzīt asnus seeme idanes jõudsasti sēkla spēcīgi dīga; tammetõrust hakkas võrsuma puu no ozolzīles sāka dīgt koks 2. rasties, veidoties võrsub uus kirjanike põlvkond rodas jauna rakstnieku paaudze; talle ei võrsunud väärilisi järglasi viņam neizveidojās cienīgi pēcteči
väärikalt adv cienīgi
väärikas adj {väärika, väärikat, väärikaid} 1. cienīgs õpetajaamet on igati väärikas elukutse skolotāja amats ir visnotaļ cienīga profesija 2. cienīgi trammile järele joosta pole kindlasti väärikas skriet pakaļ tramvajam noteikti nav cienīgi
vääriliselt adv 1. cienīgi juubelit taheti vääriliselt pidada jubileju vēlējās nosvinēt cienīgi 2. atbilstoši, pienācīgi ta teeneid ei osatud vääriliselt hinnata viņa pakalpojumus neprata pienācīgi novērtēt
-väärselt adv 1. cienīgi, atbilstoši 2. -vērtīgi, -līdzīgi
üksi|silmi adv vērīgi, cieši, saspringti jälgisin üksisilmi, kuidas ta seda tegi es vērīgi skatījos, kā viņš to dara; ta vaatas mulle tükk aega üksisilmi otsa viņš labu laiku cieši raudzījās uz mani; koer vaatas üksisilmi kassi suns sapringti skatījās uz kaķi

Eesti Keele Instituut    a-ü sõnastike koondleht     veebiliides    @ veebihaldur