[ETLV] Eesti-läti sõnaraamat
|
|
?! Küsitud kujul või valitud artikli osast otsitut ei leitud, kasutan laiendatud otsingut.
Leitud 25 artiklit
aelema v 1. gulšņāt ∙ nad aelevad voodis ega viitsi tõusta viņi gulšņā gultā un negrib celties 2. vāļāties ∙ poris aelema vāļāties dubļos 3. mētāties ∙ palavikus laps sonib ja aeleb drudzī bērns murgo un mētājas 4. (apkārt) dauzīties ∙ mees hakkas jooma ning naistega aelema vīrs sāka dzert un dauzīties apkārt ar sievietēm; ta aeleb mööda ilma viņš dauzās pa pasauli
üles ajama 1. celt augšā ∙ postid aeti üles stabus cēla augšā 2. celt, modināt ∙ aja meid hommikul vara üles pamodini mūs agri no rīta 3. rakt, art ∙ mutid on muru üles ajanud kurmji ir uzrakuši mauriņu 4. celties, blīst ∙ paks must vihmapilv ajab üles ceļas liels melns lietus mākonis; muhk ajas üles puns uzblīda
harjuma v pierast ∙ olen harjunud vara tõusma esmu pieradis celties agri; laps harjus pikapeale kasuvanematega bērns ar laiku sarada ar audžuvecākiem
harjutama v 1. radināt, mācīt ∙ ema harjutab last kõndima māte radina bērnu staigāt 2. radināties ∙ harjutasin vara tõusma radinājos celties agri 3. vingrināt ∙ mälu harjutama vingrināt atmiņu 4. vingrināties ∙ klaverit harjutama vingrināties klavierspēlē
kerkima v {kerkida, kerkin} 1. celties, pacelties ∙ järve kohale kerkis udu virs ezera cēlās migla; eesriie kerkis priekškars pacēlās; ta kerkib teiste hulgast esile oma töökusega citu vidū viņš izceļas ar savu strādīgumu 2. paaugstināties ∙ raba keskkoha poole pinnas kerkib augstā purva vidū zemes virskārta paaugstinās 3. slieties ∙ mõlemal pool teed kerkivad kõrged lumehanged abpus ceļam slejas augstas sniega kupenas; puumajade asemel kerkivad kivihooned koka māju vietā slejas akmens ēkas 4. izaugt, parādīties ∙ varemetele kerkis uus linn uz drupām izauga jauna pilsēta; kerkivad uued elamurajoonid aug jauni dzīvojamie rajoni; kerkib küsimus, mis teha edasi rodas jautājums, ko darīt tālāk; meis kerkisid teatavad kahtlused mums radās zināmas šaubas; merest hakkas kerkima saare rand jūrā pavīdēja salas krasts; talle kerkisid pisarad silmi viņam acīs sariesās asaras 5. (par mīklu) rūgt ∙ taigen kerkib mīkla rūgst; kerkinud tainas uzrūgusi mīkla
`kohrama v {kohrata, `kohran} uzpūsties, celties, rūgt
ligidalt b pop tuvumā, no tuvienes, no apkārtnes ∙ maja ligidalt on muru niidetud mājas tuvumā ir nopļauts zāliens; ta on Pärnu ligidalt pärit viņš cēlies no Pērnavas apkārtnes
lähtuma v 1. sākties, rasties, celties ∙ peaväljakult lähtub seitse tänavat no galvenā laukuma sākas septiņas ielas; soome-ugri keeled lähtuvad uurali algkeelest somugru valodas cēlušās no urāliešu pirmvalodas 2. pamatoties, balstīties ∙ ta lähtub ainult enda huvidest viņš pamatojas tikai uz savām interesēm
nimekas adj {nimeka, nimekat, nimekaid} slavens, ievērojams ∙ nimekas teadlane slavens zinātnieks; ta põlvneb nimekast suguvõsast viņš ir cēlies no slavenas dzimtas
pere`kond s {perekonna, pere`konda, pere`kondi} 1. ģimene, saime ∙ kolmelapseline perekond trīs bērnu ģimene; neil on oodata perekonna juurdekasvu viņiem gaidāms ģimenes pieaugums; ta on pärit haritud perekonnast viņš ir cēlies no inteliģentas ģimenes 2. biol ģints ∙ putukate perekonnad kukaiņu ģintis
pidi pop 1. pa ∙ ta läks tänavat pidi viņš gāja pa ielu; vett pidi on sinna paar kilomeetrit pa ūdeni līdz turienei ir pāris kilometru; turiste veetakse linna pidi ringi tūristus vadā apkārt pa pilsētu; meesliini pidi pärineb ta Lätist pa tēva līniju viņš cēlies no Latvijas 2. aiz, ar ∙ süüdlane tiriti juukseid pidi pingi alt välja vainīgais tika aiz matiem izvilkts no sola apakšas; köis on üht otsa pidi puu külge seotud virve aiz viena gala ir piesieta pie koka 3. no, pēc ∙ asja arutati mitut kanti pidi lietu apsprieda no vairākām pusēm; tabel peaks laiust pidi lehele ära mahtuma tabulai pēc platuma būtu jāievietojas lapā; ta tunneb kõiki eesnime pidi viņš pazīst visus pēc vārda; tema hinnangut pidi on meie disaini tase kõrge viņa skatījumā mūsu dizaina līmenis ir augsts
puhkema v 1. plaukt, uzziedēt ∙ pungad puhkevad pumpuri plaukst; õitsele puhkenud talent uzplaucis talants 2. celties, sākties ∙ merel puhkes torm jūrā sacēlās vētra; puhkes tulekahju izcēlās ugunsgrēks; ta puhkes naerma viņš sāka smieties
põline adj {põlise, põlist, põliseid} 1. sens, mūžsens, mūžvecs ∙ põline asulakoht sena apmetne; me oleme põlised tuttavad mēs esam seni paziņas; pargi põlised puud parka mūžvecie koki 2. sens, daudzās paaudzēs pastāvošs ∙ ta pärineb põlisest aadlisoost viņš cēlies no senas aristokrātu dzimtas; olen põline siitkandi inimene esmu šejienietis daudzās paaudzēs
põlvnema v celties, rasties ∙ ta põlvneb kuulsast suguvõsast viņš ir cēlies no slavenas dzimtas; koduhani põlvneb hallist metshanest mājas zoss ir cēlusies no pelēkās meža zoss; rootsi keelest põlvnevad kohanimed Eesti saartel zviedru izcelsmes vietvārdi Igaunijas salās
pärinema v celties, nākt, rasties ∙ ta pärineb jõukast perekonnast viņš nāk no turīgas ģimenes; see sõna pärineb kreeka keelest šis vārds nāk no grieķu valodas; need järved pärinevad jääajast šie ezeri ir radušies ledus laikmetā
pärit adv cēlies, dzimis, nācis ∙ ta on pärit Tartust viņš ir dzimis Tartu; orhidee on pärit troopikametsadest orhideja nāk no tropu mežiem
püsti adv 1. stāvus, augšā, kājās ∙ püsti seisma stāvēt kājās; püsti tõusma celties stāvus; püsti kargama lēkt kājās; aita mind püsti palīdzi man nostāties; kass kõnnib, saba püsti kaķis staigā asti izslējis; pea püsti, kõik läheb mööda! galvu augšā, viss pāries! 2. galīgi, pilnīgi, pavisam ∙ ta on vist püsti pime ja kurt viņš laikam ir pilnīgi akls un kurls 3. īsts, pilnīgs, galīgs ∙ need on ju püsti röövlid tie taču ir īsti laupītāji
tase s {taseme, taset, tasemeid} līmenis ◦ arengutase attīstības līmenis; elutase dzīves līmenis ∙ sissetulekute tase ienākumu līmenis; jõe tase on tõusnud upes līmenis ir cēlies; kohtumine ministrite tasemel tikšanās ministru līmenī
tava a s {tava, tava, tavu} ieraža, paradums, tradīcija ◦ perekonnatava ģimenes ieraža; toitumistava ēšanas paradums ∙ eri rahvaste tavad dažādu tautu ieražas; selles peres on tavaks vara tõusta šajā ģimenē ir ierasts celties agri; tavadest kinni pidama ievērot tradīcijas
`tohtima v {`tohtida, tohin} 1. drīkstēt ∙ sinna ei tohi minna turp nedrīkst iet; juba teisel päeval pärast lõikust tohtis haige tõusta jau otrajā dienā pēc operācijas slimnieks drīkstēja celties 2. uzdrīkstēties, uzdrošināties ∙ kuidas sa tohtisid minust midagi seesugust arvata? kā tu uzdrīkstējies padomāt par mani kaut ko tādu? 3. (par pieņēmumu) varēt ∙ sinna tohiks olla vahest kilomeetrit viis līdz turienei varētu būt kādi pieci kilometri
üles tulema 1. nākt augšup, kāpt augšup ∙ ta tuli pikkamööda trepist üles viņš lēnām nāca augšup pa kāpnēm; rukkioras on üles tulnud rudzu zelmenis ir uzdīdzis 2. celties augšā, piecelties, pamosties ∙ tulin hommikul vara üles no rīta piecēlos agri 3. uztūkt, uzpampt ∙ põsk tuli üles vaigs uztūka
tulenema v 1. izrietēt ∙ üks tees tuleneb teisest viena tēze izriet no otras 2. celties, rasties, veidoties ∙ talude nimed tulenevad sageli nende kunagiste peremeeste nimedest māju nosaukumi bieži ir cēlušies no to kādreizējo saimnieku vārdiem
`tõusma v {`tõusta, tõusen} 1. kāpt, celties ∙ tõuseme mäele kāpjam kalnā; korstnast tõuseb suitsu no skursteņa kāpj dūmi; meri tõuseb jūra kāpj; veri tõuseb pähe asinis sakāpj galvā; puna tõusis palgesse sārtums sakāpa vaigos; tõusev intonatsioon kāpjoša intonācija 2. celties, piecelties ∙ ta tundis, et ei suuda jalule tõusta viņš juta, ka nespēj piecelties kājās; meie peres tõustakse vara mūsu ģimenē ceļas agri; ellu tõusma atdzīvoties 3. slieties, sniegties, pacelties ∙ laevamastid tõusid taevasse kuģu masti slējās debesīs; hanged tõusevad rinnuni kupenas sniedzas līdz krūtīm 4. pieaugt, palielināties ∙ palk tõusis alga pieauga; ta viha aina tõusis viņa dusmas arvien auga 5. uzlaboties ∙ enesetunne hakkas tõusma pašsajūta sāka uzlaboties 6. celties, rasties, nākt ∙ meie keskelt tõusnud luuletaja no mūsu vidus cēlies dzejnieks; meelde tõusid vanaema sõnad prātā nāca vecmāmiņas vārdi 7. kļūt, izvirzīties ∙ ta tõusis edukaks firmajuhiks viņš kļuva par veiksmīgu firmas vadītāju; meeskond tõusis liidriks komanda kļuva par līderi 8. dīgt ∙ sel aastal seeme ei tõusnudki šogad sēkla nemaz nesadīga 9. (astronomijā) lēkt ∙ päike tõuseb täna kell üheksa saule šodien lec pulksten deviņos
üles tõusma 1. kāpt augšup, celties augšup ∙ tõusime trepist üles kāpām augšup pa kāpnēm; soe õhk tõuseb üles siltais gaiss ceļas uz augšu; kuu on kõrgele üles tõusnud mēness ir uzkāpis augstu 2. celties augšā, piecelties ∙ ta tõusis üles ja läks minema viņš piecēlās un aizgāja; miks sa nii vara üles tõusid? kāpēc tu tik agri piecēlies? 3. uzrasties, parādīties, izvirzīties ∙ rahaprobleemid on taas üles tõusnud atkal parādījušās naudas problēmas 4. (protestējot) sacelties ∙ ta tõuseb üles kogu maailma vastu viņš saceļas pret visu pasauli 5. uzdīgt, sadīgt ∙ rukis tõusis üles rudzi sadīga
varemalt adv agrāk ∙ ta hakkas hommikuti varemalt üles tõusma viņš sāka rītos agrāk celties; varemalt käisin tal tihti külas agrāk es viņu bieži apciemoju
