[ETLV] Estonian-Latvian Dictionary


Query: in

Sama päring läti-eesti sõnaraamatus

?! Küsitud kujul või valitud artikli osast otsitut ei leitud, kasutan laiendatud otsingut.
Leitud 25 artiklit

aelema v 1. gulšņāt nad aelevad voodis ega viitsi tõusta viņi gulšņā gultā un negrib celties 2. vāļāties poris aelema vāļāties dubļos 3. mētāties palavikus laps sonib ja aeleb drudzī bērns murgo un mētājas 4. (apkārt) dauzīties mees hakkas jooma ning naistega aelema vīrs sāka dzert un dauzīties apkārt ar sievietēm; ta aeleb mööda ilma viņš dauzās pa pasauli
üles ajama 1. celt augšā postid aeti üles stabus cēla augšā 2. celt, modināt aja meid hommikul vara üles pamodini mūs agri no rīta 3. rakt, art mutid on muru üles ajanud kurmji ir uzrakuši mauriņu 4. celties, blīst paks must vihmapilv ajab üles ceļas liels melns lietus mākonis; muhk ajas üles puns uzblīda
harjuma v pierast olen harjunud vara tõusma esmu pieradis celties agri; laps harjus pikapeale kasuvanematega bērns ar laiku sarada ar audžuvecākiem
harjutama v 1. radināt, mācīt ema harjutab last kõndima māte radina bērnu staigāt 2. radināties harjutasin vara tõusma radinājos celties agri 3. vingrināt mälu harjutama vingrināt atmiņu 4. vingrināties klaverit harjutama vingrināties klavierspēlē
kerkima v {kerkida, kerkin} 1. celties, pacelties järve kohale kerkis udu virs ezera cēlās migla; eesriie kerkis priekškars pacēlās; ta kerkib teiste hulgast esile oma töökusega citu vidū viņš izceļas ar savu strādīgumu 2. paaugstināties raba keskkoha poole pinnas kerkib augstā purva vidū zemes virskārta paaugstinās 3. slieties mõlemal pool teed kerkivad kõrged lumehanged abpus ceļam slejas augstas sniega kupenas; puumajade asemel kerkivad kivihooned koka māju vietā slejas akmens ēkas 4. izaugt, parādīties varemetele kerkis uus linn uz drupām izauga jauna pilsēta; kerkivad uued elamurajoonid aug jauni dzīvojamie rajoni; kerkib küsimus, mis teha edasi rodas jautājums, ko darīt tālāk; meis kerkisid teatavad kahtlused mums radās zināmas šaubas; merest hakkas kerkima saare rand jūrā pavīdēja salas krasts; talle kerkisid pisarad silmi viņam acīs sariesās asaras 5. (par mīklu) rūgt taigen kerkib mīkla rūgst; kerkinud tainas uzrūgusi mīkla
`kohrama v {kohrata, `kohran} uzpūsties, celties, rūgt
ligidalt b pop tuvumā, no tuvienes, no apkārtnes maja ligidalt on muru niidetud mājas tuvumā ir nopļauts zāliens; ta on Pärnu ligidalt pärit viņš cēlies no Pērnavas apkārtnes
lähtuma v 1. sākties, rasties, celties peaväljakult lähtub seitse tänavat no galvenā laukuma sākas septiņas ielas; soome-ugri keeled lähtuvad uurali algkeelest somugru valodas cēlušās no urāliešu pirmvalodas 2. pamatoties, balstīties ta lähtub ainult enda huvidest viņš pamatojas tikai uz savām interesēm
nimekas adj {nimeka, nimekat, nimekaid} slavens, ievērojams nimekas teadlane slavens zinātnieks; ta põlvneb nimekast suguvõsast viņš ir cēlies no slavenas dzimtas
pere`kond s {perekonna, pere`konda, pere`kondi} 1. ģimene, saime kolmelapseline perekond trīs bērnu ģimene; neil on oodata perekonna juurdekasvu viņiem gaidāms ģimenes pieaugums; ta on pärit haritud perekonnast viņš ir cēlies no inteliģentas ģimenes 2. biol ģints putukate perekonnad kukaiņu ģintis
pidi pop 1. pa ta läks tänavat pidi viņš gāja pa ielu; vett pidi on sinna paar kilomeetrit pa ūdeni līdz turienei ir pāris kilometru; turiste veetakse linna pidi ringi tūristus vadā apkārt pa pilsētu; meesliini pidi pärineb ta Lätist pa tēva līniju viņš cēlies no Latvijas 2. aiz, ar süüdlane tiriti juukseid pidi pingi alt välja vainīgais tika aiz matiem izvilkts no sola apakšas; köis on üht otsa pidi puu külge seotud virve aiz viena gala ir piesieta pie koka 3. no, pēc asja arutati mitut kanti pidi lietu apsprieda no vairākām pusēm; tabel peaks laiust pidi lehele ära mahtuma tabulai pēc platuma būtu jāievietojas lapā; ta tunneb kõiki eesnime pidi viņš pazīst visus pēc vārda; tema hinnangut pidi on meie disaini tase kõrge viņa skatījumā mūsu dizaina līmenis ir augsts
puhkema v 1. plaukt, uzziedēt pungad puhkevad pumpuri plaukst; õitsele puhkenud talent uzplaucis talants 2. celties, sākties merel puhkes torm jūrā sacēlās vētra; puhkes tulekahju izcēlās ugunsgrēks; ta puhkes naerma viņš sāka smieties
põline adj {põlise, põlist, põliseid} 1. sens, mūžsens, mūžvecs põline asulakoht sena apmetne; me oleme põlised tuttavad mēs esam seni paziņas; pargi põlised puud parka mūžvecie koki 2. sens, daudzās paaudzēs pastāvošs ta pärineb põlisest aadlisoost viņš cēlies no senas aristokrātu dzimtas; olen põline siitkandi inimene esmu šejienietis daudzās paaudzēs
põlvnema v celties, rasties ta põlvneb kuulsast suguvõsast viņš ir cēlies no slavenas dzimtas; koduhani põlvneb hallist metshanest mājas zoss ir cēlusies no pelēkās meža zoss; rootsi keelest põlvnevad kohanimed Eesti saartel zviedru izcelsmes vietvārdi Igaunijas salās
pärinema v celties, nākt, rasties ta pärineb jõukast perekonnast viņš nāk no turīgas ģimenes; see sõna pärineb kreeka keelest šis vārds nāk no grieķu valodas; need järved pärinevad jääajast šie ezeri ir radušies ledus laikmetā
pärit adv cēlies, dzimis, nācis ta on pärit Tartust viņš ir dzimis Tartu; orhidee on pärit troopikametsadest orhideja nāk no tropu mežiem
püsti adv 1. stāvus, augšā, kājās püsti seisma stāvēt kājās; püsti tõusma celties stāvus; püsti kargama lēkt kājās; aita mind püsti palīdzi man nostāties; kass kõnnib, saba püsti kaķis staigā asti izslējis; pea püsti, kõik läheb mööda! galvu augšā, viss pāries! 2. galīgi, pilnīgi, pavisam ta on vist püsti pime ja kurt viņš laikam ir pilnīgi akls un kurls 3. īsts, pilnīgs, galīgs need on ju püsti röövlid tie taču ir īsti laupītāji
tase s {taseme, taset, tasemeid} līmenis arengutase attīstības līmenis; elutase dzīves līmenis sissetulekute tase ienākumu līmenis; jõe tase on tõusnud upes līmenis ir cēlies; kohtumine ministrite tasemel tikšanās ministru līmenī
tava a s {tava, tava, tavu} ieraža, paradums, tradīcija perekonnatava ģimenes ieraža; toitumistava ēšanas paradums eri rahvaste tavad dažādu tautu ieražas; selles peres on tavaks vara tõusta šajā ģimenē ir ierasts celties agri; tavadest kinni pidama ievērot tradīcijas
`tohtima v {`tohtida, tohin} 1. drīkstēt sinna ei tohi minna turp nedrīkst iet; juba teisel päeval pärast lõikust tohtis haige tõusta jau otrajā dienā pēc operācijas slimnieks drīkstēja celties 2. uzdrīkstēties, uzdrošināties kuidas sa tohtisid minust midagi seesugust arvata? kā tu uzdrīkstējies padomāt par mani kaut ko tādu? 3. (par pieņēmumu) varēt sinna tohiks olla vahest kilomeetrit viis līdz turienei varētu būt kādi pieci kilometri
üles tulema 1. nākt augšup, kāpt augšup ta tuli pikkamööda trepist üles viņš lēnām nāca augšup pa kāpnēm; rukkioras on üles tulnud rudzu zelmenis ir uzdīdzis 2. celties augšā, piecelties, pamosties tulin hommikul vara üles no rīta piecēlos agri 3. uztūkt, uzpampt põsk tuli üles vaigs uztūka
tulenema v 1. izrietēt üks tees tuleneb teisest viena tēze izriet no otras 2. celties, rasties, veidoties talude nimed tulenevad sageli nende kunagiste peremeeste nimedest māju nosaukumi bieži ir cēlušies no to kādreizējo saimnieku vārdiem
`tõusma v {`tõusta, tõusen} 1. kāpt, celties tõuseme mäele kāpjam kalnā; korstnast tõuseb suitsu no skursteņa kāpj dūmi; meri tõuseb jūra kāpj; veri tõuseb pähe asinis sakāpj galvā; puna tõusis palgesse sārtums sakāpa vaigos; tõusev intonatsioon kāpjoša intonācija 2. celties, piecelties ta tundis, et ei suuda jalule tõusta viņš juta, ka nespēj piecelties kājās; meie peres tõustakse vara mūsu ģimenē ceļas agri; ellu tõusma atdzīvoties 3. slieties, sniegties, pacelties laevamastid tõusid taevasse kuģu masti slējās debesīs; hanged tõusevad rinnuni kupenas sniedzas līdz krūtīm 4. pieaugt, palielināties palk tõusis alga pieauga; ta viha aina tõusis viņa dusmas arvien auga 5. uzlaboties enesetunne hakkas tõusma pašsajūta sāka uzlaboties 6. celties, rasties, nākt meie keskelt tõusnud luuletaja no mūsu vidus cēlies dzejnieks; meelde tõusid vanaema sõnad prātā nāca vecmāmiņas vārdi 7. kļūt, izvirzīties ta tõusis edukaks firmajuhiks viņš kļuva par veiksmīgu firmas vadītāju; meeskond tõusis liidriks komanda kļuva par līderi 8. dīgt sel aastal seeme ei tõusnudki šogad sēkla nemaz nesadīga 9. (astronomijā) lēkt päike tõuseb täna kell üheksa saule šodien lec pulksten deviņos
üles tõusma 1. kāpt augšup, celties augšup tõusime trepist üles kāpām augšup pa kāpnēm; soe õhk tõuseb üles siltais gaiss ceļas uz augšu; kuu on kõrgele üles tõusnud mēness ir uzkāpis augstu 2. celties augšā, piecelties ta tõusis üles ja läks minema viņš piecēlās un aizgāja; miks sa nii vara üles tõusid? kāpēc tu tik agri piecēlies? 3. uzrasties, parādīties, izvirzīties rahaprobleemid on taas üles tõusnud atkal parādījušās naudas problēmas 4. (protestējot) sacelties ta tõuseb üles kogu maailma vastu viņš saceļas pret visu pasauli 5. uzdīgt, sadīgt rukis tõusis üles rudzi sadīga
varemalt adv agrāk ta hakkas hommikuti varemalt üles tõusma viņš sāka rītos agrāk celties; varemalt käisin tal tihti külas agrāk es viņu bieži apciemoju

Eesti Keele Instituut    a-ü sõnastike koondleht     veebiliides    @ veebihaldur