[ETLV] Eesti-läti sõnaraamat
|
|
?! Küsitud kujul või valitud artikli osast otsitut ei leitud, kasutan laiendatud otsingut.
Leitud 75 artiklit
ammu|nool s stopa bulta
apelsini|mahl s apelsīnu sula
aprikoosi|mahl s aprikožu sula
aroonia|mahl s aroniju sula
aula s {aula, aulat, aulasid} aula ∙ ülikooli aula universitātes aula
`greip s {greibi, `greipi, `greipe} greipfrūts ◦ greibimahl greipfrūta sula ∙ punane greip sarkanais greipfrūts
`heiskama v {heisata, `heiskan} (karogu, buras) uzvilkt, pacelt ∙ lipp heisati vardasse karogu pacēla mastā
immitsema v 1. sūkties ∙ kasest immitseb mahla no bērza sūcas sula 2. gruzdēt ∙ turbakihis immitseb tuli kūdras slānī gruzd uguns
`jook s {joogi, `jooki, `jooke} dzēriens ◦ mahlajook sulas dzēriens; rahvusjook nacionālais dzēriens ∙ karastav jook atspirdzinošs dzēriens; kuumad joogid karsti dzērieni
kahkjas adj {kahkja, kahkjat, kahkjaid} bāls ∙ haiglane kahkjas nägu slimīga, bāla seja; koiduaegne kahkjas valgus ausmas laika blāvā gaisma
kahvatu adj {kahvatu, kahvatut, kahvatuid} 1. bāls ∙ haiglaselt kahvatu nägu slimīgi bāla seja; kahvatu sügispäike bāla rudens saule; kahvatu keel bāla valoda 2. bāli ◦ kahvatukollane bāli dzeltens; kahvatusinine bāli zils
kaitse|riiv s drošības bulta, drošības aizšaujamais
kange adj {kange, kanget, kangeid} 1. stīvs ∙ jalad on külmast kanged kājas ir stīvas no aukstuma; selg on kange mugura ir stīva; parun rääkis kanget eesti keelt barons runāja stīvā igauņu valodā 2. stiprs, spēcīgs ∙ kange peavalu stipras galvassāpes; kange õlu stiprs alus; kange kohv stipra kafija; kanged alkohoolsed joogid stiprie alkoholiskie dzērieni; klaas kanget lahjendamata jõhvikamahla glāze stipras neatšķaidītas dzērveņu sulas; poisid katsusid jõudu: kumb on kangem puiši mērojās spēkiem: kurš spēcīgāks; haigla koridoris oli tunda kanget kloroformi ja eetri lehka slimnīcas koridorā bija jūtama spēcīga hloroforma un ētera smaka; kangem sugu stiprais dzimums 3. varens, pamatīgs ∙ kange ujuja varens peldētājs; kange tüli pamatīgs strīds; poiss on kange pidudel käija puisis ir varens ballīšu apmeklētājs 4. spītīgs ∙ kange iseloomuga inimene cilvēks ar spītīgu raksturu; kange nagu sikk spītīgs kā āzis 5. stingrs ∙ ta tuli alles kange käsu peale viņš nāca tikai pēc stingras pavēles; tüdrukud läksid kangest keelust hoolimata simmanile meitenes, neraugoties uz stingru aizliegumu, devās uz zaļumballi
kase|mahl s bērzu sula
kirsi|mahl s ķiršu sula
üles kiskuma uzplēst, uzvilkt ∙ põrand on üles kistud grīda ir uzplēsta; laeval kisti kõik purjed üles kuģim uzvilka visas buras
`klaarima v {`klaarida, klaarin} 1. sakārtot ∙ madrused klaarivad purjesid matroži sakārto buras; rahalisi kohustusi klaarima sakārtot naudas saistības 2. skaidroties ∙ taevas hakkas klaarima debesis sāka skaidroties 3. skaidrot, sakārtot ∙ ta käis kontoris rahaasju klaarimas viņš apmeklēja kantori, lai sakārtotu naudas lietas 4. apskaidrot ∙ pead klaarima apskaidrot galvu 5. formēt kuģa iebraukšanu vai izbraukšanu
kolm|nurkne adj trīsstūrains, trijstūrains ∙ kolmnurkne puri trijstūraina bura
kukutama v 1. mest lejā ∙ orav kukutab männi otsast käbisid alla vāvere no priedes galotnes met lejā čiekurus; ta kukutas puusületäie pliidi ette põrandale viņš nometa klēpi malkas uz grīdas pie plīts; kajakas kukutab end noolena saagile kaija kā bulta metas lejup uz laupījumu 2. gāzt, nogāzt ∙ opositsioon üritas mitu korda valitsust kukutada opozīcija vairākas reizes mēģināja gāzt valdību
laperdama v 1. plandīties, plivināties ∙ purjed laperdavad tuules buras plandās vējā; liblikas laperdab õielt õiele tauriņš plivinās no zieda uz ziedu 2. ļodzīties, līgoties ∙ ratas laperdab ritenis ļogās
lõige s {`lõike, lõiget, `lõikeid} 1. griezums, grieziens ◦ keisrilõige ķeizargrieziens; puulõige kokgriezums ∙ kirurg avab täpse lõikega haige kõhukoopa ķirurgs ar precīzu griezienu atver slimnieka vēdera dobumu; puukoorde tehtud lõikest voolab mahla no iegriezuma koka mizā tek sula 2. griezums, šķēlums ◦ kuldlõige zelta griezums; ristlõige šķērsgriezums ∙ ta arvutab silindri lõike pindala viņš aprēķina cilindra griezuma laukumu 3. piegriezums ∙ sportliku lõikega mantel sportiska piegriezuma mētelis 4. piegrieztne ∙ kleidi lõige kleitas piegrieztne 5. (par galvu vai seju) forma, apveids ◦ silmalõige acu forma ∙ kummalise lõikega pea dīvaina apveida galva 6. griezums, aspekts ∙ paljude aastate lõikes daudzu gadu griezumā; jaotus kvartalite lõikes sadalījums pa kvartāliem 7. jur (panta) daļa ∙ paragrahv 5, lõige 3 5. pants, 3. daļa
maasika- zemeņu- ◦ maasikajogurt zemeņu jogurts; maasikamahl zemeņu sula; maasikamoos zemeņu ievārījums; maasikanäts zemeņu košļājamā gumija; maasikasaak zemeņu raža; maasikasort zemeņu šķirne
`mahl s {mahla, `mahla, `mahlu} sula ◦ apelsinimahl apelsīnu sula; kasemahl bērzu sula; mahlajook sulas dzēriens; mahlakokteil sulas kokteilis ∙ naturaalsed mahlad dabīgās sulas; mõnede troopikapuude mahlast saadakse kautšukit no dažu tropu koku sulas tiek iegūts kaučuks; kala haudus omas mahlas zivs sautējās savā sulā
mahla|jäätis s sulas saldējums, sorbets
mahla|press s sulas spiede ∙ marjad aeti läbi mahlapressi ogas izlaida caur sulas spiedi
mango s {mango, mangot, mangosid} (auglis) mango ◦ mangomahl mango sula ∙ ostsin mangosid nopirku mango
marja|mahl s ogu sula
musi s {musi, musi, musisid} buča ∙ poiss sai tüdrukult musi puisis dabūja no meitenes buču; magus nagu noore tüdruku musi salds kā jaunas meitenes buča
mustika|mahl s melleņu sula
naturaalne adj {naturaalse, naturaalset, naturaalseid} naturāls, dabisks, īsts ∙ naturaalne mahl dabīga sula; naturaalne värvaine dabīga krāsviela; naturaalne tasu naturālā atlīdzība
niigi adv 1. jau tā, jau tāpat ∙ see mahl on niigi magus šī sula jau tā ir salda; kõik on niigi selge viss jau tāpat ir skaidrs 2. kaut tik, pat tā ∙ hea, et niigi palju tagasi sain labi, ka tik daudz dabūju atpakaļ; hea, et niigi läks labi, ka vēl tā izgāja
nina|pidi adv 1. aiz deguna ∙ ta talutab pulli ninapidi viņš ved bulli aiz deguna 2. ar degunu ∙ poiss on ninapidi raamatus zēns iebāzis degunu grāmatā; auto sõitis ninapidi vastu puud automobilis iebrauca ar priekšgalu stabā ∆ ninapidi vedama vazāt aiz deguna
`nool s {noole, `noolt, `nooli} 1. bulta, šautra ◦ vibunool loka bulta; välgunool zibens šautra ∙ tee on sirge nagu nool ceļš ir taisns kā bulta; noolega lisasektsioon valgusfooril luksofora papildsekcija ar bultu 2. (celtņa) strēle ∙ ära seisa noole all! zem strēles nestāvēt!
nooljas adj {noolja, nooljat, nooljaid} bultveida-, kā bulta
nool|sirge adj taisns kā bulta
`nõiduma v {`nõiduda, nõiun} 1. burt ∙ ta nõidus mulle haiguse külge viņš piebūra man slimību; ta nõidus ei tea kust tordi lauale viņš nez no kurienes uzbūra galdā torti; nõiutud ring apburtais loks 2. burties ∙ köögis nõiuvad kokad pliidi ääres virtuvē pavāri buras pie plīts
nõre s {nõre, nõret, nõresid} 1. strūkla, tērce ∙ pisarad voolavad nõredena mööda põski alla asaras tērcēm tek pa vaigiem 2. sekrēts, izdalījumi, sula ∙ sülg, maomahl ja teised nõred siekalas, kuņģa sula un citi sekrēti; piim on piimanäärmete nõre piens ir piena dziedzeru sekrēts
osuti s {osuti, osutit, osuteid} rādītājs, bulta, adata ∙ kella suur ja väike osuti pulksteņa lielais un mazais rādītājs; kaalu osuti kõikus svaru bulta svārstījās
`otsima v {`otsida, otsin} meklēt ∙ mees otsib prille vīrs meklē brilles; ma pole ta sõprust otsinud es neesmu meklējis viņa draudzību; ta läks kohtusse õigust otsima viņš devās uz tiesu meklēt taisnību; seeni otsides eksis ta metsa ära meklējot sēnes, viņš apmaldījās mežā; ma otsin põhjust naabrite poole minna es meklēju iemeslu, lai dotos pie kaimiņiem; selle probleemi lahendamiseks otsiti uusi meetodeid šīs problēmas risināšanai tika meklētas jaunas metodes; lehm otsib pulli govs meklē bulli
`pais s {paisu, `paisu, `paise} 1. aizsprosts ◦ paisuekraan aizsprosta ekrāns ∙ vesiveski pais ūdensdzirnavu aizsprosts 2. piepūsts stāvoklis ∙ purjed on tuulest paisus buras ir vēja piepūstas 3. spiediens ∙ mõtete pais domu spiediens 4. med nosprostojums ∙ veenide pais vēnu nosprostojums
pakatama v 1. plaukt ∙ pungad pakatavad pumpuri plaukst; väljas pakatab kevad ārā pilnā plaukumā ir pavasaris 2. (no pārpilnības) sprāgt, plīst ∙ lõhki pakatanud koorega kastanimunad kastaņi ar pārsprāgušu mizu; ploomid pakatasid mahlast plūmes vai sprāga no sulas; laod pakatavad kaupadest noliktavas plīst no precēm 3. sprēgāt ∙ pakatanud maa sasprēgājusi zeme; pakatanud nahk sasprēgājusi āda 4. būt pārpilnam ∙ elurõõmust pakatav luule dzīvesprieka pārpilna dzeja
pakitsema v 1. smelgt, sāpēt ∙ jalad pakitsevad käimisest kājas smeldz no staigāšanas; süda pakitseb laste pärast sirds smeldz bērnu dēļ 2. būt pārpildītam, būt pārpilnam, krāties ∙ mahlast pakitsevad pungad sulas pārpildīti pumpuri; silmis pakitsevad pisarad acīs krājas asaras 3. steigties ∙ mis sa pakitsed, aega on! ko tu steidzies, laika pietiek!
`pakk a s {paki, `pakki, `pakke} 1. paka, sainis ◦ mahlapakk sulas paka ∙ pakk kohupiima paciņa biezpiena; pakk dokumente dokumentu paka; suur paberisse mässitud pakk liela, papīrā ietīta paka; ta tuleb rongi pealt, rasked pakid käe otsas viņš nāk no vilciena ar smagiem saiņiem rokās 2. (pasta sūtījums) paka ∙ pakki saatma nosūtīt paku; sain eile kodunt paki vakar saņēmu no mājām paciņu 3. pakete ◦ aktsiapakk akciju pakete; kontrollpakk kontrolpakete
pingul adv 1. nospriegots, uzvilkts ∙ tuulest pingul purjed vēja nospriegotas buras; trossid olid pingul nagu pillikeeled troses bija uzvilktas kā stīgas; ta hoiab ohjad pingul viņš tur grožus savilktus 2. apspīlēts ∙ kitsas pingul seelikus tütarlaps meitene šauros, apspīlētos svārkos 3. saspringts ∙ lihased on pingul muskuļi ir saspringti; sisemiselt pingul iekšēji saspringts; pingul meeleolu saspringts noskaņojums 4. sasprindzinājies ∙ hüppeks pingul kass lēcienam sasprindzinājies kaķis
ploomi|mahl s plūmju sula
`polt s {poldi, `polti, `polte} bultskrūve, bulta ∙ poltide abil ühendatud detailid ar bultskrūvēm savienotas detaļas
porgandi|mahl s burkānu sula
`prink adj {pringi, `prinki, `prinke} 1. vingrs ∙ tugevad pringid lihased spēcīgi, vingri muskuļi 2. izspīlēts, apspīlēts ∙ tuulest pringid purjed vēja izspīlētas buras
puhevil adv 1. izspīlēts ∙ puri on ettepoole puhevil bura ir izspīlēta uz priekšpusi; rind puhevil ees izrieztas krūtis 2. piepūties ∙ poiss on tähtsusest puhevil zēns ir piepūties no svarīguma 3. uzbužināts ∙ puhevil padi uzbužināts spilvens
`pukk a s {puki, `pukki, `pukke} 1. krāģis, āzis, steķis ∙ piimanõud on tee veeres puki otsas piena trauki bja ceļmalā uz krāģa; laudade lõikamiseks löödi kõrged pukid üles dēļu zāģēšanai sanagloja augstus steķus 2. augsts sēdeklis ∙ nad läksid baari ja istusid pukkide otsa viņi devās uz bāru un apsēdās uz bāra krēsliem; viimane tsaar ei püsinud kaua pukis pēdējais cars ilgi nesēdēja savā krēslā 3. buka ∙ kutsar istub tõlla pukis kučieris sēž uz karietes bukas 4. pults ∙ ta kargab igal koosolekul pukki viņš katrā sapulcē lec pie pults ∆ end pukki ajama izslieties kājās
pungil adv 1. piebriedis, uzblīdis, izspiedies ∙ pungil kõht uzblīdis vēders; pungil purjed piepūtušās buras 2. piebāzts ∙ saal oli rahvast pungil täis zāle bija piebāzta ar cilvēkiem 3. izvalbīts ∙ silmad pungil peas izvalbītas acis
puri s {purje, `purje, `purjesid} bura ∙ purjesid heiskama uzvilkt buras; laev on purjes kuģis ir burās
puuvilja|mahl s augļu sula
`riiv a s {riivi, `riivi, `riive} 1. bulta, aizbīdnis, aizšaujamais ◦ aknariiv loga bulta ∙ ust riivi panema aizbultēt durvis; uks on riivis durvis ir aizbultētas 2. sprosts, sprūds ◦ kaitseriiv drošinātājs ∙ kahe riiviga ukselukk durvju slēdzene ar diviem sprūdiem
sadu s {saju, sadu, sadusid} 1. lietus, krusa, sniegs ∙ ilm läheb sajule taisās uz lietu; sügisesed sajud rudens lietavas; tugev lumesadu spēcīga snigšana 2. pārn krusa, lietus ∙ noolte sadu bultu krusa; pärast ettekannet algas küsimuste sadu pēc uzstāšanās sākās jautājumu krusa; sügislehtede kuldne sadu rudens lapu zelta lietus
sekretsi`oon s {sekretsiooni, sekretsi`ooni, sekretsi`oone} 1. sekrēcija ◦ sisesekretsioon iekšējā sekrēcija ∙ maomahla sekretsioon kuņģa sulas sekrēcija 2. (ģeoloģijā) sekrēcija
sidrun s {sidruni, sidrunit, sidruneid} (Citrus limon) citrons ◦ sidrunilõik citrona šķēlīte; sidrunimahl citronu sula ∙ osta paar sidrunit nopērc pāris citronu
`sond b s {sonnu, `sondu, `sonde} dūmaka, migla, buls ∙ sond põldude kohal dūmaka virs laukiem; majad uppusid sondu mājas grima miglā
sor`bett s {sorbeti, sor`betti, sor`bette} sorbets, sulas saldējums
surutis s {surutise, surutist, surutisi} 1. slogs, jūgs ∙ nad elasid nagu mingi surutise all viņi dzīvoja kā zem kaut kāda sloga 2. spiediens, depresija ∙ majanduslik surutis ekonomiskā depresija 3. izspiesta sula
`sööstma v {`söösta, sööstan} mesties, brāzties, traukties ∙ varas sööstis läbi põõsaste zaglis metās krūmos; ta sööstis noolena minema viņš aizbrāzās kā bulta; appi sööstma mesties palīgā
süda`mik s {südamiku, süda`mikku, süda`mikke} 1. serde, serdenis, kodols ◦ lukusüdamik slēdzenes serdenis ∙ puu südamik koka serde; kanepist südamikuga tross trose ar kaņepāju serdi; Maa südamik Zemes kodols 2. centrs ∙ nool tabas otse märklaua südamikku bulta trāpīja tieši mērķa centrā
taba s {taba, taba, tabasid} 1. aizbīdnis, bulta ∙ lükka taba eest ära attaisi aizbīdni 2. piekaramā slēdzene ∙ ust tabasse panema aizslēgt durvis ar piekaramo slēdzeni
tabama v 1. trāpīt ∙ ta tabas noolega märki viņš trāpīja ar bultu mērķī; kümnesse tabama trāpīt desmitniekā 2. notvert, noķert ∙ põgenik tabati bēgli notvēra; ta tabati kuriteolt viņu pieķēra nozieguma vietā; tabasin ta hääles kaastunnet uztvēru viņa balsī līdzjūtību 3. piemeklēt ∙ maad tabas ikaldus zemi piemeklēja neraža; poega tabas isa saatus dēlu piemeklēja tēva liktenis
tabatu s {tabatu, tabatut, tabatuid} 1. notvertais, noķertais ∙ kaks tabatut arreteeriti divus notvertos arestēja 2. skartais ∙ noolest tabatu bultas skartais
tomat s {tomati, tomatit, tomateid} (Solanum lycopersicum) tomāts ◦ kirsstomat ķirštomāts; tomatimahl tomātu sula; tomatipasta tomātu pasta; tomatisupp tomātu zupa ∙ tomateid kastma laistīt tomātus; räim tomatis reņģes tomātu mērcē
`tops a s {topsi, `topsi, `topse} 1. trauciņš, glāzīte, krūzīte ∙ plekist tops skārda krūzīte; ta valas topsi mahla täis viņš pielēja pilnu glāzīti sulas 2. kārbiņa, bundžiņa ◦ tikutops sērkociņu kārbiņa ∙ tops sulatatud juustu kārbiņa kausēta siera ∆ topsi põhja vaatama ieskatīties glāzītē
üles tõmbama 1. uzvilkt, pacelt ∙ laeval tõmmati purjed üles kuģim uzvilka buras; tõmmake ankur üles! paceliet enkuru! 2. (no zemes) izvilkt, izraut ∙ tõmbasin mõned porgandid üles izrāvu dažus burkānus 3. pakārt ∙ end üles tõmbama pakārties 4. uzart, uzplēst ∙ kartulimaa tõmbame homme üles kartupeļu lauku uzarsim rīt 5. sar uzraut, uzcirst ∙ poole aastaga tõmbas ta uhke maja üles pusgada laikā viņš uzrāva lepnu māju
`uks s {ukse, `ust, `uksi} durvis ◦ pöörduks virpuļdurvis; topeltuks divviru durvis; ukseava durvju aile; uksekell durvju zvans; ukselink durvju rokturis; ukselukk durvju slēdzene; ukselävi durvju slieksnis; ukseriiv durvju bulta; uksesilm durvju actiņa; uksesulg durvju aizturis; uksetahvel durvju pildiņš; uksevõti durvju atslēga ∙ ööseks lukustati kõik uksed pa nakti aizslēdza visas durvis; kohtuprotsess toimub kinniste uste taga tiesas process notiek aiz slēgtām durvīm; uus ajastu koputab uksele jauns laikmets klauvē pie durvīm ∆ ust näitama parādīt durvis
vaarikas s {vaarika, vaarikat, vaarikaid} (Rubus) avene ◦ vaarikajogurt aveņu jogurts; vaarikamahl aveņu sula; vaarikamoos aveņu ievārījums ∙ harilik vaarikas meža avene; lõhnav vaarikas smaržīgā avene; lapsed läksid metsa vaarikale bērni aizgāja uz mežu avenēs
vahtra|mahl s kļavu sula
veretu adj {veretu, veretut, veretuid} 1. bez asinīm, bez asins zuduma ∙ veretu operatsioon operācija bez asins zuduma 2. bāls, mazasinīgs ∙ haige veretu nägu slimnieka bālā seja; veretu ja igav kunst bāla un garlaicīga māksla
vibu s {vibu, vibu, vibusid} 1. loks, šaujamloks ◦ vibunool loka bulta ∙ vibudega relvastatud sõdalased ar lokiem bruņoti kareivji 2. lociņš ∙ viiuli vibu vijoles lociņš 3. līksts ∙ häll rippus vibu otsas šūpulis karājās pie līksts 4. vinda ∙ kõrge vibuga kaev aka ar augstu vindu
viina|mari s vīnoga ◦ viinamarjamahl vīnogu sula; viinamarjasuhkur vīnogu cukurs
õuna|mahl s ābolu sula
