[ETLV] Eesti-läti sõnaraamat
|
|
?! Küsitud kujul või valitud artikli osast otsitut ei leitud, kasutan laiendatud otsingut.
Leitud 44 artiklit
maha ajama 1. gāzt zemē, bērt zemē, liet zemē ∙ traktor oli väravaposti maha ajanud traktors bija apgāzis vārtu stabiņu; keegi on siia piima, jahu maha ajanud kāds šeit ir izlējis pienu un izbēris miltus 2. vilkt nost, mest nost ∙ riideid maha ajama novilkt drēbes; kuusk hakkas okkaid maha ajama egle sāka mest nost skujas 3. noskūt ∙ ta on vuntsid maha ajanud viņš ir noskuvis ūsas 4. sar (par attālumu) nobraukt ∙ aeti maha üle kolmesaja kilomeetri tika nobraukti vairāk nekā trīssimt kilometri
peale ajama 1. bērt virsū, liet virsū, likt virsū ∙ kartulikuhjale aeti muld peale kartupeļu kaudzei uzbēra zemi; laps on endale piima peale ajanud bērns ir uzlējis sev pienu; tünnile aeti vitsad peale mucai uzlika stīpas 2. (par sajūtu) uzdzīt ∙ ta ajab mulle hirmu peale viņš uzdzen man bailes; igav raamat ajab une peale garlaicīga grāmata uzdzen miegu 3. uzbraukt ∙ mootorrattur oli jalakäijale peale ajanud motociklists bija uzbraucis gājējam 4. uzrīdīt ∙ peremees oli koerad peale ajanud saimnieks bija uzrīdījis suņus
`arbuma v {`arbuda, arbun} burt, pareģot
`boor s {boori, `boori, `boore} ķīm bors
`kallama v {kallata, `kallan} 1. liet ∙ klaasid kallati ääreni täis glāzes tika pielietas pilnas līdz malām; oma viha teiste teiste peale kallama izliet savu niknumu uz citiem 2. bērt ∙ marjad kallati ühest korvist teise ogas pārbēra no viena groza otrā 3. līt, gāzt ∙ vihma kallab nagu pangest lietus gāž kā ar spaiņiem
kohisema v šalkt ∙ meri kohiseb jūra šalc; laine kohises üle parda vilnis pāršalca pār bortu
käis s {käise, käist, käiseid} piedurkne ∙ käiseid üles käärima uzrotīt piedurknes ∆ nagu käisest puistama bērt kā no pārpilnības raga
`külvama v {külvata, `külvan} 1. sēt ∙ lina külvama sēt linus 2. kaisīt, bērt ∙ mineraalväetist külvama kaisīt minerālmēslojumu; lennukid külvasid pomme lidmašīnas bēra bumbas
`loitsima v {`loitsida, loitsin} burt, burties, skaitīt buramvārdus
`luuk s {luugi, `luuki, `luuke} 1. slēģis, aizvirtnis ◦ aknaluuk loga slēģis ∙ akendel on luugid ees logiem ir slēģi priekšā; ta paneb luugid kinni viņš aizver slēģus 2. lūka ◦ keldriluuk pagraba lūka; ventilatsiooniluuk ventilācijas lūka ∙ laes oli luuk griestos bija lūka 3. sar (kravas mašīnas) borts, apmale ∙ tagumine luuk pakaļējais borts
madel s {madeli, madelit, madeleid} bortu platforma
manama v 1. burt ∙ libahundiks manama noburt par vilkati; mees jäi liikumatult seisma nagu kohale manatud vīrietis sastinga kā noburts; püüdsin manada silma ette lapsepõlve mēģināju uzburt acu priekšā bērnību 2. lādēt, lamāt ∙ ta manas rasket elu viņš lādēja grūto dzīvi
`nõiduma v {`nõiduda, nõiun} 1. burt ∙ ta nõidus mulle haiguse külge viņš piebūra man slimību; ta nõidus ei tea kust tordi lauale viņš nez no kurienes uzbūra galdā torti; nõiutud ring apburtais loks 2. burties ∙ köögis nõiuvad kokad pliidi ääres virtuvē pavāri buras pie plīts
pahandama v 1. sadusmot, kaitināt ∙ vastus pahandas meest atbilde vīrieti sadusmoja 2. dusmoties, skaisties ∙ mees pahandas millegi üle vīrietis par kaut ko dusmojās 3. bārt ∙ ema pahandas pojaga māte bāra dēlu; lapsed said isa käest pahandada bērni dabūja no tēva bārienu
parras s {`parda, parrast, `pardaid} 1. borts ∙ lained peksid vastu laeva parrast viļņi sitās pret kuģa bortu; mees üle parda! cilvēks aiz borta! 2. mala, sāni ∙ kraavi rohtunud pardad grāvja apaugušās malas; ämber on pardani täis spainis ir pilns līdz malām 3. klājs ∙ ristleja pardalt avati kahurituli no kreisera klāja atklāja lielgabalu uguni; jalgpallivõistkond asus reaktiivlennuki pardale futbola komanda kāpa reaktīvajā lidmašīnā; temperatuur ja rõhk orbitaaljaama pardal on normis temperatūra un spiediens orbitālajā stacijā ir normā ∆ üle parda viskama pārmest pār bortu
pudenema v 1. birt ∙ ülalt pudenes krohvi no augšas bira apmetums; ta huulilt ei pudenenud sõnagi no viņa lūpām neizbira ne vārds 2. drupt ∙ kivi pudeneb liivaks akmens sadrūp smiltīs 3. klīst, izklīst ∙ noored on kodust kõige nelja tuule poole pudenenud jaunieši ir izklīduši no mājām uz visām četrām debess pusēm
`puistama v {puistata, `puistan} 1. kaisīt, bērt ∙ libedale teele puistati liiva uz slidena ceļa kaisīja smiltis; keegi on tuhka vaiba peale puistanud kāds ir sakaisījis pelnus uz paklāja; puista supi sisse soola ieber zupā sāli 2. bārstīt ∙ talle on ikka meeldinud naistele komplimente puistata viņam arvien ir paticis bārstīt sievietēm komplimentus 3. kratīt, pārmeklēt ∙ puistasin kadunud akti otsides pabereid meklējot pazudušu aktu, pārmeklēju papīrus; patrull puistab autosid patruļa pārmeklē automašīnas 4. sar aptīrīt, laupīt ∙ nad puistasid naabri õunapuid viņi aptīrīja kaimiņa ābeles
rabisema v 1. čabēt, švīkstēt, grabēt ∙ kuluhein rabiseb jalgade all kūla čab zem kājām 2. birt, krist ∙ pisarad rabisesid raamatule asaras bira uz grāmatas
raputama v 1. kratīt, purināt ∙ pead raputama purināt galvu; rusikaid raputama kratīt dūres; ta raputas oma riided lumest puhtaks viņš nopurināja sniegu no savām drēbēm; palavik raputas teda viņu kratīja drudzis; märg koer raputas end slapjais suns nopurinājās 2. kaisīt, bērt, bārstīt ∙ ta raputab võileiva peale soola viņš ber uz sviestmaizes sāli
`riidlema v {riielda, `riidlen} 1. bārt, rāt ∙ ta ei riidle lastega viņš nebar bērnus; sain ema käest riielda māte mani sabāra 2. bārties, ķildoties, strīdēties ∙ mees ja naine riidlevad päevast päeva vīrs un sieva strīdas dienu no dienas
riputama v 1. kārt, karināt ∙ ta riputas akende ette uued kardinad viņš piekāra logiem jaunus aizkarus; võtmed riputasin naela otsa atslēgas pakarināju uz naglas 2. bērt, kaisīt, birdināt ∙ perenaine riputas supi sisse soola saimniece iebēra zupā sāli; kojamees riputab kõnniteele liiva sētnieks kaisa uz ietves smiltis 3. žaut ∙ naine riputab pesu nöörile sieviete žauj veļu uz auklas
ronima v 1. rāpties, kāpt ∙ ta ronis puu otsa viņš uzrāpās kokā; veoauto ronib ülesmäge kravas mašīna rāpjas kalnā; roniva varrega taim augs ar kāpelējošu stumbru 2. rāpties, līst ∙ neljakäpakil ronima līst četrrāpus; ära roni kurja koera lähedale! nelien niknam sunim tuvumā! 3. līst, birt ∙ liiv ronib saabastesse smiltis lien zābakos
sabisema v 1. šalkot, čabēt 2. birt ∙ laest sabiseb liiva no griestiem birst smiltis
sadama v {sadada, sajan} 1. krist, birt ∙ puudelt sajab koltunud lehti no kokiem birst nodzeltējušas lapas; sadasid üha uued küsimused bira arvien jauni jautājumi; kust sina siia sadasid? no kurienes tu te nokriti? 2. (par nokrišņiem) krist, līt, snigt ∙ sajab vihma līst; sajab lund snieg; sajab rahet krīt krusa; sajab lörtsi krīt slapjš sniegs; sadas öö läbi lija visu nakti; vihma sajab nagu oavarrest gāž kā no spaiņa; heinad sadasid märjaks siens salija
salvestama v 1. inf saglabāt, ierakstīt ∙ kontsert salvestati videolindile koncertu ierakstīja videolentē; digitaalkujul salvestatud info digitālā formā saglabāta informācija 2. bērt apcirknī, glabāt apcirknī ∙ vili on juba koristatud ja salvestatud labība ir jau novākta un sabērta apcirkņos
siputama v 1. spirināt, tirināt, vicināt ∙ imik siputab jalgu zīdainis spirina kājiņas 2. spārdīties, spirināties ∙ kala siputab konksu otsas uz āķa spirinās zivs 3. kaisīt, bērt, pilināt ∙ ta siputas supile soola viņš iebēra zupā sāli
soristama v 1. (ar strūklu) liet ∙ ta soristas vett potti viņš lēja ūdeni katlā; küll soristab sadada nu gan līst 2. čurāt ∙ linnas ei tohi lapski soristada, kuhu juhtub pilsētā pat bērns nedrīkst čurāt, kur pagadās 3. (runājot) bērt, skaitīt ∙ ta soristas peast tulbisorte viņš skaitīja no galvas tulpju šķirnes
sugema v {sugeda, `soen} 1. sukāt, ķemmēt ∙ juukseid sugema sukāt matus; hobust sugema sukāt zirgu; lina sugema sukāt linus 2. pērt, bārt ∙ poiss sai korralikult sugeda zēns dabūja pamatīgas sukas; saad ülemuste käest sugeda dabūsi no priekšniekiem brāzienu
`sõitlema v {sõidelda, `sõitlen} 1. rāt, bārt 2. rāties, bārties
sõnama v 1. teikt, sacīt ∙ ta sõnas, et läheb välja viņš sacīja, ka ies ārā 2. sar vārdot, burt ∙ justkui ära sõnatud itin kā noburts
sõnuma v 1. rāt, bārt, lādēt ∙ ena asja, mille pärast sõnuda! atradis, par ko rāties! 2. vārdot, riebt ∙ laps on nagu ära sõnutud bērns ir kā noburts
`tuiskama v {tuisata, `tuiskan} 1. puteņot, putināt ∙ väljas tuiskab ārā puteņo 2. putēt, šķīst, šļākties ∙ sädemeid tuiskas õhku gaisā pašķīda dzirksteles; lained tuiskavad vastu kaljut viļņi šļācas pret klinti 3. putināt, bērt, šļākt ∙ talvel tuiskas siin läbipääsmatuid hangi kokku ziemā te saputināja neizbrienamas kupenas; plahvatus tuiskas mehed üleni mullaga üle sprādziens vīrus pilnībā apbēra ar zemi 4. traukties, brāzties, joņot ∙ auto tuiskas meist mööda automašīna aiztraucās mums garām; aknast tuiskas sisse pahvak värsket õhku pa logu iebrāzās svaiga gaisa mutulis 5. steigt, steigties ∙ talgulised tuiskasid heinu kokku panna talcinieki steidzās sakraut kaudzē sienu
turritama v 1. bozt ∙ koer turritab karvu suns bož spalvu 2. slieties, būt saboztam ∙ veest turritas kaljutükke no ūdens slējās klints gabali 3. bozties, īgņoties ∙ naine turritas mehe peale sieva bozās uz vīru
tõrelema v 1. bārt, rāt, lamāt ∙ lapsed said ema käest tõreleda bērni dabūja no mātes bārienu 2. bārties, rāties, lamāties ∙ vanaisa hakkas tõrelema vectēvs sāka bārties
`uppuma v {`uppuda, upun} 1. slīkt ∙ kalurid uppusid tormisel merel zvejnieki noslīka vētrainā jūrā; poiss kukkus üle parda ja uppus zēns pārkrita pār bortu un noslīka; laps oli juba uppumas bērns jau slīka 2. grimt, stigt, slīgt ∙ põlevad hooned uppusid paksu suitsu sisse degošās ēkas grima biezos dūmos; kevadel uppusid teed porisse pavasarī ceļi stiga dubļos; eeslinn upub aedade rohelusse priekšpilsēta slīgst dārzu zaļumā 3. nogrimt ∙ leiti uppunud laeva vrakk tika atrasts nogrimuša kuģa vraks; paat võib kergesti uppuda laiva viegli var nogrimt 4. applūst ∙ suurvee aegu uppusid jõeäärsed tänavad täielikult palu laikā ielas pie upes pilnībā applūda
valama v 1. liet ∙ ta valas piima kannust tassidesse viņš lēja pienu no kannas tasēs; küünlaid valama liet sveces; kleit istub seljas nagu valatud kleita der kā uzlieta; ära vala oma viha teiste peale neizgāz savas dusmas uz citiem 2. bērt ∙ ta valas marjad ühest korvist teise viņš pārbēra ogas no viena groza otrā 3. līt, gāzt ∙ väljas valab vihma nagu oavarrest ārā lietus gāž kā no spaiņa 4. sar gāzt, bliezt ∙ ta valas teisele teibaga pähe viņš gāza otram ar mietu pa galvu
varisema v 1. brukt, grūt ∙ terved linnad varisevad varemeiks veselas pilsētas sabrūk drupās; lagi ähvardas kaela variseda griesti draudēja uzgrūt uz galvas; varisenud autoriteet sagruvusi autoritāte; väsimusest nõrkenud jooksja varises teele noguruma novārdzināts skrējējs sabruka uz ceļa 2. birt ∙ lapsed korjasid põllult varisenud viljapäid bērni lasīja laukā nobirušās vārpas; õunapuuõied on juba varisemas ābeļziedi jau birst
varrukas s {varruka, varrukat, varrukaid} piedurkne ◦ kleidivarrukas kleitas piedurkne; särgivarrukas krekla piedurkne ∙ ohvitseri varrukatel olid kuldtriibud virsnieka piedurknēm bija zelta svītras ∆ nagu varrukast puistama bērt kā no pārpilnības raga
vohama v 1. zelt, kuplot ∙ aias vohab umbrohi dārzā zeļ nezāles; maja taga vohas võsa aiz mājas kuploja krūmājs; ministeeriumis vohas korruptsioon ministrijā zēla korupcija; vohav fantaasia bagātīga fantāzija 2. velties, brāzties ∙ köögist vohasid talle tuttavad lõhnad vastu no virtuves viņam pretī vēlās pazīstamas smaržas; lained vohasid üle parda viļņi brāzās pār bortu
`vorpima v {`vorpida, vorbin} 1. štancēt, ražot, uzraut ∙ vabrik vorpis virnade viisi odavaid jalatseid fabrika kaudzēm vien štancēja lētus apavus; ülemus aina vorbib käske ja korraldusi priekšnieks vienā laidā ražo pavēles un rīkojumus; kiiresti valmis vorbitud majal hakkas krohv juba pudenema ātri uzrautai mājai jau sāka birt apmetums; süüa vorpima locīt vēderu 2. dauzīt, sist ∙ poiss sai isa käest vorpida zēns dabūja pa mizu no tēva
vuristama v 1. rūcināt, darbināt ∙ ta vuristab õmblusmasinat viņš rūcina šujmašīnu; lind lendas tiibadega vuristades putns lidoja, rūcinādams spārnus; auto vuristas minema automašīna aizrūcināja projām 2. (runājot) bērt ∙ giid vuristas fakte gids bēra faktus; kohtunik vuristas kohtuotsuse paberilt maha tiesnesis no papīra nobēra tiesas spriedumu
võluma v 1. apburt ∙ neiu võlus kõiki oma iluga meitene apbūra visus ar savu skaistumu 2. burt ∙ nõid võlus poisile tiivad ragana uzbūra zēnam spārnus; ta seisab paigal nagu võlutud viņš stāv uz vietas kā noburts
esile võtma 1. pieķerties, ķerties klāt ∙ asi võeti järjekordselt esile kārtējo reizi ķērās pie lietas 2. bārt, rāt ∙ õpetaja võttis meid esile skolotājs mūs bāra
ette võtma 1. ķerties klāt ∙ ta võttis koristamise ette viņš ķērās pie uzkopšanas 2. bārt, rāt ∙ seekord võeti ta kahekesi ette šoreiz viņu bāra divatā 3. (par ēdienu) ņemt, celt sev priekšā ∙ võtke ette, siin on kartulid, siin kapsad ņemiet, te ir kartupeļi, te kāposti 4. ņemt priekšapmaksu ∙ peremees võttis ühe kuu üüri ette saimnieks ņēma īri par vienu mēnesi uz priekšu
