[ETLV] Eesti-läti sõnaraamat

abi a s {abi, abi, abisid} 1. palīdzība ◦ esmaabi pirmā palīdzība ∙ tehniline abi tehniskā palīdzība; õpilane vajab abi matemaatikas skolniekam nepieciešama palīdzība matemātikā; ta loeb sõnaraamatu abil viņš lasa ar vārdnīcu 2. (amats) palīgs ◦ meistriabi meistara palīgs; direktoriabi direktora palīgs ∙ juhtivtöötajatel on sageli asetäitjad või abid vadošiem darbiniekiem bieži ir vietnieki vai palīgi

ala|tihti adv visai bieži ∙ alatihti on ta haige visai bieži viņš ir slims

hajus adj {hajusa, hajusat, hajusaid} 1. izkliedēts ∙ hajus valgus kliedēta gaisma 2. izplūdis ∙ sõna tähenduste piirid on sageli hajusad vārda nozīmju robežas bieži vien ir izplūdušas

haru|tihti adv ļoti bieži

isekas adj {iseka, isekat, isekaid} 1. patmīlīgs, egoistisks, savtīgs ∙ hellitatud noorukid on tihti ka väga isekad izlutinātie jaunieši bieži ir arī ļoti egoistiski; isekas inimene savtīgs cilvēks 2. savpats, savdabīgs ∙ isekad näojooned savdabīgi sejas panti

kaasmaalane s {kaasmaalase, kaasmaalast, kaasmaalasi} tautietis, novadnieks ∙ kohtasin võõrsil sageli kaasmaalasi svešatnē bieži satiku tautiešus

ära kaduma nozust, pazust ∙ ta kadus sageli kuhugi ära viņš bieži kaut kur nozuda; raha kadus taskust ära nauda pazuda no kabatas

kari b s {karja, `karja, `karju} 1. ganāmpulks ◦ lehmakari govju ganāmpulks ∙ kari sööb niidul ganāmpulks ēd pļavā; karjapoiss tuli karjaga koju ganu zēns nāca mājās ar ganāmpulku 2. gani ∙ karjas käima iet ganos; lapsed tulid karjast bērni nāca no ganiem 3. bars ◦ hundikari vilku bars; lastekari bērnu bars ∙ hundid liiguvad sageli karjana vilki bieži pārvietojas baros; õnnetuspaigale kogunes kari uudishimulikke negadījuma vietā sapulcējās ziņkārīgo bars; sinna pole mõtet minna suure karjaga turp nav jēgas doties lielā barā

üle keema plūst pāri malām ∙ piim kees üle piens pārplūda pāri malām; ta tunded keevad sageli üle viņa jūtas bieži vien plūst pāri malām

`kest s {kesta, `kesta, `kesti} 1. apvalks, miza ∙ koorisin kompveki selle hõbedasest kestast välja izlobīju konfekti no tās sudrabainā apvalka; puuviljade kest augļapvalks; ta sülitas päevalilleseemnete kestad välja viņš izspļāva saulespuķu sēklu miziņas 2. čaula ◦ kaablikest kabeļa čaula ∙ vähi kest vēža čaula; ta solvus ja tõmbus oma kesta viņš apvainojās un ievilkās savā čaulā 3. korpuss ∙ metallist kest metāla korpuss 4. āda, ādiņa ∙ madu vahetab kesta čūska maina ādu; vorsti kest desas ādiņa 5. čaulīte ∙ padrunite kestad patronu čaulītes 6. ietvars ∙ väline kest on tihti petlik ārējais ietvars bieži ir mānīgs ∆ kesta vahetama apmest kažoku otrādi

kitsikus s {kitsikuse, kitsikust, kitsikusi} 1. grūtības ∙ sattusin kitsikusse nonācu grūtībās 2. trūkums ∙ vaeste vanemate lapsena sai ta sageli kitsikust tunda kā nabadzīgu vecāku bērnam viņam bieži nācās just trūkumu 3. šaurība ∙ elamispinna kitsikus dzīvojamās platības šaurība

`kondama v {konnata, `kondan} klīst, vazāties ∙ poiss kondas sageli mööda linna zēns bieži klīda pa pilsētu

`koor a s {koore, `koort, `koori} 1. miza ∙ arbuusi koor arbūza miza; paksu koorega õunad āboli ar biezu mizu 2. garoza ∙ Maa kattus tahke koorega Zeme pārklājās ar cietu garozu; aju suurte poolkerade koor smadzeņu lielo pusložu garoza 3. čaula ∙ väline koor on sageli petlik ārējā čaula bieži ir mānīga 4. čaumala ∙ muna on tugeva koorega ola ir ar stipru čaumalu; noortel pähklitel on veel koor pehme jauniem riekstiem čaumala vēl ir mīksta

kuju s {kuju, kuju, kujusid} 1. forma, veidols ∙ järvel on ebakorrapärane kuju ezeram ir neregulāra forma; idee hakkab selgemat kuju omandama ideja sāk iegūt skaidrāku veidolu; haigus esineb raskel kujul slimība smagā formā; maja taastati algses mahus ja kujus māja tika atjaunota sākotnējā lielumā un veidolā 2. tēls ∙ tema kuju kerkib mulle tihti silme ette viņa tēls man bieži parādās acu priekšā; tuntud kuju pazīstams tēls; romaani keskne kuju romāna centrālais tēls 3. skulptūra, tēls ∙ pronksist kujud parkides bronzas skulptūras parkos; pühakute kujud svēto tēli 4. stāvs ∙ tüdruku habras kuju meitenes trauslais stāvs

kunas adv kad ∙ kunas ja kus see juhtus? kad un kur tas notika?; ütle, kunas sa tuled pasaki, kad tu atnāksi; prügikaste tühjendati kunas juhtus atkritumu kastes tukšoja, kad pagadījās; ta käis sageli väljas: kunas kinos, kunas teatris viņš bieži gāja ārā: kad uz kino, kad uz teātri

pealt kuulama noklausīties ∙ ma kuulasin teiste juttu huviga pealt es ar interesi noklausījos citu sarunā; ta kartis, et telefonikõnesid võidakse pealt kuulata viņš baidījās, ka telefona sarunas var noklausīties; pidin sageli pealt kuulama, kuidas nad omavahel vaidlesid man bieži bija jānoklausās, kā viņi savā starpā strīdējās

käima v {käia, käin} 1. iet ∙ jalgsi käima iet kājām; ära nii kiiresti käi! neej tik ātri!; leek käis kõrgele liesmas gāja augstu; koolis käima iet skolā; kell käib täpselt pulkstenis iet precīzi; ta käib ässaga viņš iet ar dūzi; üle jõe käib rippsild pār upi iet piekaramais tilts; armastus käib kõhu kaudu mīlestība iet caur vēderu; käivad mängu viimased minutid rit spēles pēdējās minūtes; see käib mul üle jõu tas ir pāri maniem spēkiem; laev käib plaani järgi kuģis kursē pēc plāna 2. staigāt ∙ ta käib mööda tuba viņš staigā pa istabu; käib nagu kass ümber palava pudru staigā kā kaķis ap karstu putras katlu; poiss käis kulunud pintsakus zēns staigāja nodilušā žaketē 3. nākt ∙ aeg-ajalt käivad valuhood laiku pa laikam uznāk sāpju lēkmes; haigel hakkasid krambid käima slimniekam uznāca krampji; talle käib kolm ajalehte viņam pienāk trīs laikraksti 4. būt, apmeklēt ∙ me käisime kontserdil mēs bijām koncertā; ta käis möödunud nädalal Tallinas pagājušajā nedēļā viņš apmeklēja Tallinu; käisime puhkuse ajal Ungaris atvaļinājuma laikā bijām Ungārijā; sadamas käib sageli välismaa laevu ostu bieži apmeklē ārvalstu kuģi 5. darboties, strādāt ∙ arvuti käib dators strādā; auto läks käima automašīna iedarbojās; elektrijaam peab aasta lõpuks käima minema elektrostacijai jāsāk darbs gada beigās; ma panen kohvivee käima es uzlikšu ūdeni kafijai; restorani käima panema uzsākt restorāna darbību 6. notikt, norisināties ∙ töö käib hommikust õhtuni darbs notiek no rīta līdz vakaram; läbirääkimised on käimas notiek pārrunas; ajakirjas käis äge diskussioon laikrakstā norisinājās asa diskusija 7. derēt, būt piemērotam ∙ kui kohvi ei ole, käib tee ka ja nav kafijas, derēs arī tēja 8. piederēt, ietilpt ∙ see käib tema ametikohustuste hulka tas pieder pie viņa amata pienākumiem 9. attiekties ∙ see korraldus meie kohta ei käi šis rīkojums uz mums neattiecas 10. rūgt ∙ õlu käima alus sāka rūgt 11. saieties ∙ ta käis ühe blondi tütarlapsega viņš sagājās ar kādu blondu meiteni 12. ietekmēt, iedarboties ∙ see töö käib tervisele šis darbs ietekmē veselību 13. atskanēt ∙ käis vabrikuvile atskanēja fabrikas svilpe; käisid mõned paugud atskanēja daži būkšķi 14. būt aizveramam, būt aizdarāmam ∙ uks käib lukku durvis ir slēdzamas; mantel käis eest haakidega kinni mētelis bija priekšpusē aizdarāms ar āķīšiem 15. sar rīkoties ∙ tuleb põhikirja järgi käia jārīkojas pēc statūtiem ∆ käia laskma dot vaļā

kääbus s {kääbuse, kääbust, kääbuseid} 1. punduris ◦ kääbusküülik pundurtrusis ∙ kuningakodade narrid olid sageli kääbused karaļnamu āksti bieži bija punduri 2. pundurzvaigzne, punduris ∙ punased kääbused sarkanie punduri

külastama v 1. apciemot ∙ ta külastas mind sageli viņš bieži mani apciemoja 2. apmeklēt ∙ külastage meie kauplust! apmeklējiet mūsu veikalu!; külastan aeg-ajalt kunstiajalooloenguid laiku pa laikam apmeklēju mākslas vēstures lekcijas

mesi`nik s {mesiniku, mesi`nikku, mesi`nikke} biškopis, dravnieks, bitenieks ∙ aednikud on sageli ka mesinikud dārznieki bieži ir arī biškopji

nahutama v 1. pērt, sist ∙ vargapoiss tuleks läbi nahutada zaglēnu vajadzētu nopērt 2. mānīt, krāpt ∙ olen oma lolli usaldavuse tõttu tihti nahutada saanud savas muļķīgās paļāvības dēļ bieži esmu ticis piekrāpts 3. rāt, kritizēt ∙ sain koosolekul nahutada dabūju sapulcē rājienu

noorus|aeg s jaunība, jaunības laiks ∙ vanaisa meenutab tihti oma noorusaega vectēvs bieži atceras savu jaunību

paha|tihti adv pārāk bieži ∙ pahatihti ei pea ta oma sõna viņš netur savu vārdu pārāk bieži

puuduma v 1. trūkt, nebūt ∙ tundras puuduvad puud tundrā nav koku; meil puudus tahtmine koju minna mums negribējās iet mājās; supis puudub sool zupā trūkst sāls; see veel puudub! tas tik vēl trūka! 2. nebūt klāt, kavēt ∙ ta puudub töölt viņš nav darbā; õpilane puudus tihti tundidest skolēns bieži kavēja stundas

rumalalt adv 1. dumji, muļķīgi ∙ poiss käitub pahatihti väga rumalalt zēns bieži vien uzvedas ļoti dumji 2. rupji, nepieklājīgi ∙ ta räägib rumalalt viņš runā rupjības

sagedasti adv bieži ∙ nad puutuvad sagedasti kokku viņi bieži tiekas

sageli adv bieži ∙ ta käis meil sageli külas viņš bieži ciemojās pie mums

ära segama 1. sajaukt, neatšķirt ∙ kaksikuid segatakse sageli ära dvīņus bieži sajauc 2. sajaukt, padarīt neskaidru ∙ tuisk on jäljed ära seganud putenis ir sajaucis pēdas

tihedalt adv 1. biezi, blīvi, cieši ∙ tihedalt asustatud piirkond biezi apdzīvots apvidus; tihedalt kinnitambitud lumi blīvi piemīdīts sniegs; taimed on istutatud liiga tihedalt dēsti ir sastādīti pārāk cieši 2. bieži ∙ ta pilgutab tihedalt silmi viņš bieži mirkšķina acis 3. cieši, intensīvi ∙ need sündmused on omavahel tihedalt seotud šie notikumi ir savstarpēji cieši saistīti; olen terve nädala tihedalt tööd teinud veselu nedēļu esmu intensīvi strādājis

tihedasti adv 1. biezi, blīvi, cieši ∙ tihedasti hoonestatud asula blīvi apbūvēta apdzīvota vieta 2. bieži ∙ meil käib kaunis tihedasti külalisi pie mums diezgan bieži nāk ciemiņi 3. cieši, intensīvi ∙ need küsimused on omavahel tihedasti seotud šie jautājumi ir savā starpā cieši saistīti

tihti adv bieži ∙ kohtume temaga tihti mēs ar viņu bieži tiekamies

tihti|lugu adv bieži, nereti ∙ tihtilugu on hirmus igav bieži vien ir šausmīgi garlaicīgi

tihti|peale adv bieži, nereti ∙ isa jääb tihtipeale kauemaks tööle tēvs bieži paliek darbā ilgāk

tule|kera s ugunslode ∙ boliidid on sageli nähtavad heledate tulekeradena bolīdi bieži ir redzami kā gaišas ugunslodes

tulenema v 1. izrietēt ∙ üks tees tuleneb teisest viena tēze izriet no otras 2. celties, rasties, veidoties ∙ talude nimed tulenevad sageli nende kunagiste peremeeste nimedest māju nosaukumi bieži ir cēlušies no to kādreizējo saimnieku vārdiem

uni s {une, `und, unesid} 1. miegs ∙ magus uni salds miegs; laps vajab rohkem und kui täiskasvanu bērnam vajag vairāk miega nekā pieaugušajam; loodus on talvel raskes unes daba ziemā ir dziļā miegā 2. sapnis ∙ ta nägi öösel halba und viņš naktī redzēja sliktu sapni; ma näen unes sageli oma ema es sapnī bieži redzu savu māti

varemalt adv agrāk ∙ ta hakkas hommikuti varemalt üles tõusma viņš sāka rītos agrāk celties; varemalt käisin tal tihti külas agrāk es viņu bieži apciemoju

võrd|kuju s simbols, atspoguļojums ∙ sügist peetakse tihti hääbumise ja surma võrdkujuks rudeni bieži uzskata par iznīcības un nāves simbolu

vähe|haaval adv 1. pamazām ∙ tuul hakkas vähehaaval nõrgenema vējš pamazām sāka vājināties 2. pa druskai, mazās devās ∙ haige pidi sööma sageli, kuid vähehaaval slimniekam bija jāēd bieži, taču mazās porcijās

välja adv 1. (virziens) ārā, laukā ∙ ta puistas karbi sisu välja viņš izbēra kārbas saturu; lähme täna välja sööma ejam šodien ēst laukā; õhtul ilmusid välja sääsed vakarā parādījās odi 2. līdz ∙ kui vaja, lähen kas või kohtuni välja ja vajadzēs, iešu kaut vai līdz tiesai; ta töötas tihti südaööni välja viņš bieži strādāja līdz pusnaktij

vääralt adv nepareizi, maldīgi ∙ tihti kasutatakse seda sõna vääralt šis vārds bieži tiek lietots nepareizi; seadust oli vääralt tõlgendatud likums ir interpretēts maldīgi

vääring s {vääringu, vääringut, vääringuid} 1. valūta ∙ veel hiljuti muutusid Euroopa vääringute kursid tihti vēl nesen Eiropas valūtu kursi bieži mainījās 2. nomināls ∙ uue vääringuga margid markas ar jauno nominālu