[ETLV] Estonian-Latvian Dictionary


Query: in

Sama päring läti-eesti sõnaraamatus

?! Küsitud kujul või valitud artikli osast otsitut ei leitud, kasutan laiendatud otsingut.
Leitud 20 artiklit

`katma v {`katta, katan} segt, klāt looriga kaetud nägu ar plīvuru aizsegta seja; voodi katma klāt gultu; pilved katsid sinise taeva mākoņi aizsedza zilās debesis; paks lumi katab maad zemi klāj biezs sniegs; haige tuleb soojalt kinni katta slimnieks silti jāsasedz; tänava asfaldiga katma asfaltēt ielu; plüüsiga kaetud diivan ar plīšu pārvilkts dīvāns; tihe must habe kattis põski vaigus klāja bieza melna bārda; saadud summa katab ainult osa võlast saņemtā summa sedz tikai daļu no parāda; nad katavad oma väeosa taandumist viņi sedz savas karaspēka daļas atkāpšanos; aplaus katab kõneleja viimased sõnad runātāja pēdējos vārdus noslāpē aplausi
`kiht s {kihi, `kihti, `kihte} 1. slānis pinnase pealmised kihid augsnes virsējie slāņi; järve põhjas oli paks kiht muda ezera dibenā bija biezs dūņu slānis; laenude eri kihid dažādi aizguvumu slāņi 2. slānis, kārta, šķira üliõpilased on aktiivsemaid kihte ühiskonnas studenti ir viens no aktīvākajiem sabiedrības slāņiem
koore|kiht s 1. krējuma slānis piimal on paks koorekiht peal pienam virsū ir biezs krējuma slānis 2. (sabiedrības) krējums
kõhukas adj {kõhuka, kõhukat, kõhukaid} 1. resnvēderains, ar lielu vēderu kõhukas mees vīrs ar lielu vēderu 2. vēderains kõhukas pudel vēderaina pudele; kõhukas rahakott biezs maks
lasuma v 1. gulēt, spiest paks lumi lasub okstel biezs sniegs guļ uz zariem 2. gulties kogu vastutus lasub temal visa atbildība gulstas uz viņu
lume|kiht s sniega slānis meetripaksune lumekiht metru biezs sniega slānis
maas adv 1. zemē, gar zemi, pa zemi hommikul oli paks lumi maas no rīta bija uzsnidzis biezs sniegs; tuulest murtud puid vedeleb maas pa zemi mētājas vēja nolauzti koki; olin haigena maas gulēju slims 2. (iestādīts, iesēts) zemē kas teil on kartulid maas? vai jūs jau iestādījāt kartupeļus?; vili on maas labība ir iesēta 3. zemē, nolaists ära käi, pea maas! nestaigā galvu nolaidis! 4. sar nost, projām jälle on jalgrattal kett maas divritenim atkal ķēde nost; sukal on silm maas zeķei noskrējis valdziņš; ta on nüüd sale, liigsed kilod maas viņš tagad ir slaids, liekie kilogrami prom; oleme graafikust maas esam atpalikuši no grafika
`mets s {metsa, `metsa, `metsi} mežs metsaelanik meža iemītnieks; metsakvartal meža kvartāls; riigimets valsts mežs tihe mets biezs mežs; metsa raiuma cirst mežu; läksime metsa seenele devāmies uz mežu sēņot; kakskümmend hektarit metsa divdesmit hektāri meža; mine metsa! ej bekot! ta on metsa poole viņam nav visi mājās
murdu adv ka biezs, ārkārtīgi daudz rahvast oli murdu ļaužu bija ka biezs
`paks b adj {paksu, `paksu, `pakse} 1. biezs paksud müürid biezi mūri; paks nahk bieza āda; paks udu bieza migla; paks puder bieza putra; raamat on 300 lehekülge paks grāmata ir 300 lappušu bieza; paks lumi tuli maha uzsniga biezs sniegs 2. resns paks laps resns bērns; ta on paksuks läinud viņš ir kļuvis resns 3. (par burtiem, līnijām) trekns, biezināts paks kiri treknraksts 4. sar (par balsi) rupjš, piesmacis ta rääkis seda paksu häälega viņš to stāstīja piesmakušā balsī 5. sar liels, rupjš, nekaunīgs paks pahandus lielas nepatikšanas; paks vale nekaunīgi meli
paksult adv 1. biezi, biezā slānī põrand oli paksult prahti täis grīda bija pilna gružiem biezā slānī; pind kaetakse värviga ühtlaselt, aga mitte paksult virsmu pārklāj ar krāsu vienmērīgi, taču ne biezā slānī 2. (biezuma ziņā) pamatīgi kingad on paksult poriga koos kurpes ir pamatīgi nošķiestas ar dubļiem; paksult paberitesse mähitud komps papīrā pamatīgi ievīstīts sainis 3. blīvi, biezs kraav on paksult võssa kasvanud grāvis ir blīvi aizaudzis; buss on paksult rahvast täis autobuss ir piebāzts ar cilvēkiem; jões oli kalu paksult upē zivju bija kā biezs; toas oli paksult tubakasuitsu istaba bija pilna ar tabakas dūmiem 4. sar pamatīgi, daudz tuleb paksult pahandust būs pamatīgas ziepes; tööd on paksult darba ir bez sava gala
paksune adj {paksuse, paksust, paksusi} biezs kahe meetri paksune müür divus metrus biezs mūris
peig|mees s līgavainis, pielūdzējs, brūtgāns pruut ja peigmees līgava un līgavainis; tal oli peigmehi jalaga segada pielūdzēju viņai bija ka biezs
roos`tik b s {roostiku, roos`tikku, roos`tikke} niedres, meldri, niedrājs paks, varjuline roostik biezs, ēnains niedrājs
rüütama v 1. tērpt, ģērbt ennast rüütama tērpties, ģērbties; musta rüütatud mees melnā tērpts vīrietis 2. klāt, segt, tērpt vanematel majadel rüütas katuseid paks savikiht vecākām mājām jumtus klāja biezs māla slānis; lumme rüütatud mets sniegā tērpts mežs
`tapma a v {`tappa, tapan} 1. nonāvēt, nogalināt, nokaut ta tapeti noaga viņu nogalināja ar nazi; kütt tappis hundi kahe lasuga mednieks nogalināja vilku ar diviem šāvieniem; pühadeks tapsime sea uz svētkiem nokāvām cūku 2. kaut, sist tappa andma piekaut; tappa saama dabūt kāvienu 3. (kāršu spēlē) kaut kuningat ei saa ometi emandaga tappa kungu taču nevar nokaut ar dāmu 4. bojāt, sabeigt sa tapad arvuti taga silmi tu bojā acis pie datora; tööst tapetud tervis darbā sabeigta veselība 5. pārn iznīcināt, nomākt, noslāpēt tarbimishullus tapab looduse patēriņa trakums iznīcina dabu; lärm tappis lapse sõnad troksnis nomāca bērna vārdus 6. sar (ļoti intensīvi strādāt) plēsties, rauties tapsime tööd nagu hullud rāvāmies kā traki nii et tapab (ļoti daudz) ka biezs
tihe adj {tiheda, tihedat, tihedaid} 1. biezs, blīvs tihedad juuksed biezi mati; tihe mets biezs mežs; tihe riie blīva drēbe; tihe kissell biezs ķīselis 2. biežs, blīvs, intensīvs tihe kontroll bieža kontrole; tihe lumesadu blīva snigšana; tihe autode vool blīva automašīnu plūsma 3. blīvs, necaurlaidīgs tihedad vuugid blīvi salaidumi; paadikere topiti takkudega tihedaks laivas korpusu noblīvēja ar pakulām 4. spēcīgs, ciešs puhus tihe lõunatuul pūta spēcīgs dienvidu vējš; tihedad majandussidemed cieši ekonomiskie sakari 5. sātīgs tihe toit sātīgs ēdiens
tüse adj {tüseda, tüsedat, tüsedaid} 1. tukls, pilnīgs lühike tüse mees īss, tukls vīrietis 2. liels, milzīgs tüse seljakott milzīga mugursoma 3. apjomīgs, pamatīgs tüse uurimus apjomīgs pētījums 4. biezs, dziļš tüse mullakiht biezs augsnes slānis 5. (par skaņu) zems, sulīgs tüse bass sulīgs bass
kokku vajuma 1. sabrukt, sakristies, saplakt vana maja oli kokku vajunud vecā māja bija sabrukusi; lumi vajus kevadsoojuses kokku nagu vaht sniegs pavasara siltumā saplaka kā putas 2. sar sanākt, saskriet rahvast vajus murdu kokku ļaužu sanāca ka biezs
ümber a adv 1. apkārt ümber kasvas tihe mets apkārt auga biezs mežs; ta kolab mööda linna ümber viņš klīst apkārt pa pilsētu; ta pööras ümber ja läks tagasi viņš apgriezās apkārt un devās atpakaļ; naistel olid hommikumantlid ümber sievietes bija tērpušās rītasvārkos 2. galā ta ütles, et tema aeg on ümber viņš teica, ka viņa laiks ir galā

Eesti Keele Instituut    a-ü sõnastike koondleht     veebiliides    @ veebihaldur