[ETLV] Eesti-läti sõnaraamat
|
|
?! Küsitud kujul või valitud artikli osast otsitut ei leitud, kasutan laiendatud otsingut.
Leitud 20 artiklit
`katma v {`katta, katan} segt, klāt ∙ looriga kaetud nägu ar plīvuru aizsegta seja; voodi katma klāt gultu; pilved katsid sinise taeva mākoņi aizsedza zilās debesis; paks lumi katab maad zemi klāj biezs sniegs; haige tuleb soojalt kinni katta slimnieks silti jāsasedz; tänava asfaldiga katma asfaltēt ielu; plüüsiga kaetud diivan ar plīšu pārvilkts dīvāns; tihe must habe kattis põski vaigus klāja bieza melna bārda; saadud summa katab ainult osa võlast saņemtā summa sedz tikai daļu no parāda; nad katavad oma väeosa taandumist viņi sedz savas karaspēka daļas atkāpšanos; aplaus katab kõneleja viimased sõnad runātāja pēdējos vārdus noslāpē aplausi
`kiht s {kihi, `kihti, `kihte} 1. slānis ∙ pinnase pealmised kihid augsnes virsējie slāņi; järve põhjas oli paks kiht muda ezera dibenā bija biezs dūņu slānis; laenude eri kihid dažādi aizguvumu slāņi 2. slānis, kārta, šķira ∙ üliõpilased on aktiivsemaid kihte ühiskonnas studenti ir viens no aktīvākajiem sabiedrības slāņiem
koore|kiht s 1. krējuma slānis ∙ piimal on paks koorekiht peal pienam virsū ir biezs krējuma slānis 2. (sabiedrības) krējums
kõhukas adj {kõhuka, kõhukat, kõhukaid} 1. resnvēderains, ar lielu vēderu ∙ kõhukas mees vīrs ar lielu vēderu 2. vēderains ∙ kõhukas pudel vēderaina pudele; kõhukas rahakott biezs maks
lasuma v 1. gulēt, spiest ∙ paks lumi lasub okstel biezs sniegs guļ uz zariem 2. gulties ∙ kogu vastutus lasub temal visa atbildība gulstas uz viņu
lume|kiht s sniega slānis ∙ meetripaksune lumekiht metru biezs sniega slānis
maas adv 1. zemē, gar zemi, pa zemi ∙ hommikul oli paks lumi maas no rīta bija uzsnidzis biezs sniegs; tuulest murtud puid vedeleb maas pa zemi mētājas vēja nolauzti koki; olin haigena maas gulēju slims 2. (iestādīts, iesēts) zemē ∙ kas teil on kartulid maas? vai jūs jau iestādījāt kartupeļus?; vili on maas labība ir iesēta 3. zemē, nolaists ∙ ära käi, pea maas! nestaigā galvu nolaidis! 4. sar nost, projām ∙ jälle on jalgrattal kett maas divritenim atkal ķēde nost; sukal on silm maas zeķei noskrējis valdziņš; ta on nüüd sale, liigsed kilod maas viņš tagad ir slaids, liekie kilogrami prom; oleme graafikust maas esam atpalikuši no grafika
`mets s {metsa, `metsa, `metsi} mežs ◦ metsaelanik meža iemītnieks; metsakvartal meža kvartāls; riigimets valsts mežs ∙ tihe mets biezs mežs; metsa raiuma cirst mežu; läksime metsa seenele devāmies uz mežu sēņot; kakskümmend hektarit metsa divdesmit hektāri meža; mine metsa! ej bekot! ∆ ta on metsa poole viņam nav visi mājās
murdu adv ka biezs, ārkārtīgi daudz ∙ rahvast oli murdu ļaužu bija ka biezs
`paks b adj {paksu, `paksu, `pakse} 1. biezs ∙ paksud müürid biezi mūri; paks nahk bieza āda; paks udu bieza migla; paks puder bieza putra; raamat on 300 lehekülge paks grāmata ir 300 lappušu bieza; paks lumi tuli maha uzsniga biezs sniegs 2. resns ∙ paks laps resns bērns; ta on paksuks läinud viņš ir kļuvis resns 3. (par burtiem, līnijām) trekns, biezināts ∙ paks kiri treknraksts 4. sar (par balsi) rupjš, piesmacis ∙ ta rääkis seda paksu häälega viņš to stāstīja piesmakušā balsī 5. sar liels, rupjš, nekaunīgs ∙ paks pahandus lielas nepatikšanas; paks vale nekaunīgi meli
paksult adv 1. biezi, biezā slānī ∙ põrand oli paksult prahti täis grīda bija pilna gružiem biezā slānī; pind kaetakse värviga ühtlaselt, aga mitte paksult virsmu pārklāj ar krāsu vienmērīgi, taču ne biezā slānī 2. (biezuma ziņā) pamatīgi ∙ kingad on paksult poriga koos kurpes ir pamatīgi nošķiestas ar dubļiem; paksult paberitesse mähitud komps papīrā pamatīgi ievīstīts sainis 3. blīvi, kā biezs ∙ kraav on paksult võssa kasvanud grāvis ir blīvi aizaudzis; buss on paksult rahvast täis autobuss ir piebāzts ar cilvēkiem; jões oli kalu paksult upē zivju bija kā biezs; toas oli paksult tubakasuitsu istaba bija pilna ar tabakas dūmiem 4. sar pamatīgi, daudz ∙ tuleb paksult pahandust būs pamatīgas ziepes; tööd on paksult darba ir bez sava gala
paksune adj {paksuse, paksust, paksusi} biezs ∙ kahe meetri paksune müür divus metrus biezs mūris
peig|mees s līgavainis, pielūdzējs, brūtgāns ∙ pruut ja peigmees līgava un līgavainis; tal oli peigmehi jalaga segada pielūdzēju viņai bija ka biezs
roos`tik b s {roostiku, roos`tikku, roos`tikke} niedres, meldri, niedrājs ∙ paks, varjuline roostik biezs, ēnains niedrājs
rüütama v 1. tērpt, ģērbt ∙ ennast rüütama tērpties, ģērbties; musta rüütatud mees melnā tērpts vīrietis 2. klāt, segt, tērpt ∙ vanematel majadel rüütas katuseid paks savikiht vecākām mājām jumtus klāja biezs māla slānis; lumme rüütatud mets sniegā tērpts mežs
`tapma a v {`tappa, tapan} 1. nonāvēt, nogalināt, nokaut ∙ ta tapeti noaga viņu nogalināja ar nazi; kütt tappis hundi kahe lasuga mednieks nogalināja vilku ar diviem šāvieniem; pühadeks tapsime sea uz svētkiem nokāvām cūku 2. kaut, sist ∙ tappa andma piekaut; tappa saama dabūt kāvienu 3. (kāršu spēlē) kaut ∙ kuningat ei saa ometi emandaga tappa kungu taču nevar nokaut ar dāmu 4. bojāt, sabeigt ∙ sa tapad arvuti taga silmi tu bojā acis pie datora; tööst tapetud tervis darbā sabeigta veselība 5. pārn iznīcināt, nomākt, noslāpēt ∙ tarbimishullus tapab looduse patēriņa trakums iznīcina dabu; lärm tappis lapse sõnad troksnis nomāca bērna vārdus 6. sar (ļoti intensīvi strādāt) plēsties, rauties ∙ tapsime tööd nagu hullud rāvāmies kā traki ∆ nii et tapab (ļoti daudz) ka biezs
tihe adj {tiheda, tihedat, tihedaid} 1. biezs, blīvs ∙ tihedad juuksed biezi mati; tihe mets biezs mežs; tihe riie blīva drēbe; tihe kissell biezs ķīselis 2. biežs, blīvs, intensīvs ∙ tihe kontroll bieža kontrole; tihe lumesadu blīva snigšana; tihe autode vool blīva automašīnu plūsma 3. blīvs, necaurlaidīgs ∙ tihedad vuugid blīvi salaidumi; paadikere topiti takkudega tihedaks laivas korpusu noblīvēja ar pakulām 4. spēcīgs, ciešs ∙ puhus tihe lõunatuul pūta spēcīgs dienvidu vējš; tihedad majandussidemed cieši ekonomiskie sakari 5. sātīgs ∙ tihe toit sātīgs ēdiens
tüse adj {tüseda, tüsedat, tüsedaid} 1. tukls, pilnīgs ∙ lühike tüse mees īss, tukls vīrietis 2. liels, milzīgs ∙ tüse seljakott milzīga mugursoma 3. apjomīgs, pamatīgs ∙ tüse uurimus apjomīgs pētījums 4. biezs, dziļš ∙ tüse mullakiht biezs augsnes slānis 5. (par skaņu) zems, sulīgs ∙ tüse bass sulīgs bass
kokku vajuma 1. sabrukt, sakristies, saplakt ∙ vana maja oli kokku vajunud vecā māja bija sabrukusi; lumi vajus kevadsoojuses kokku nagu vaht sniegs pavasara siltumā saplaka kā putas 2. sar sanākt, saskriet ∙ rahvast vajus murdu kokku ļaužu sanāca ka biezs
ümber a adv 1. apkārt ∙ ümber kasvas tihe mets apkārt auga biezs mežs; ta kolab mööda linna ümber viņš klīst apkārt pa pilsētu; ta pööras ümber ja läks tagasi viņš apgriezās apkārt un devās atpakaļ; naistel olid hommikumantlid ümber sievietes bija tērpušās rītasvārkos 2. galā ∙ ta ütles, et tema aeg on ümber viņš teica, ka viņa laiks ir galā
