[ETLV] Eesti-läti sõnaraamat


Päring: osas

Sama päring läti-eesti sõnaraamatus

?! Küsitud kujul või valitud artikli osast otsitut ei leitud, kasutan laiendatud otsingut.
Leitud 18 artiklit

kooli|tund s (mācību) stunda poiss ootas kannatamatult koolitundide lõppu zēns nepacietīgi gaidīja stundu beigas
lõpe b s {`lõppe, lõpet, `lõppeid} beigas, iznākums surmlõpe letāls iznākums letaalne lõpe letāls iznākums
lõpetus s {lõpetuse, lõpetust, lõpetusi} beigas, nobeigums, beigšana töö lõpetus jäi hilisele õhtule darbu pabeidza vēlā vakarā; jutu lõpetuseks tahaksin lisada veel midagi sarunas nobeigumā es gribētu piebilst vēl kaut ko
`lõpp s {lõpu, `lõppu, `lõppe} 1. beigas, gals, nogale talve lõpp ziemas beigas; lugesin raamatu otsast lõpuni läbi izlasīju grāmatu no sākuma līdz beigām; raha on lõpul nauda beidzas; ta on lõpuni aus viņš ir bezgala godīgs 2. val galotne käändelõpp locījuma galotne lõppude lõpuks galu galā; lõppu peale tegema darīt galu ~ padarīt galu
lõpp|osa s beigu daļa, noslēdzošā daļa, beigas kõne lõpposa runas beigas; teekonna lõpposa ceļojuma beigas
lõpu|osa s beigu daļa, noslēdzošā daļa, beigas, gals
lõpu|pool s beigas, otrā puse sajandi lõpupool gadsimta otrā puse
nii adv 1.  just nii tieši tā; teeme nii darām tā; nii on hästi tā ir labi; nii ja naa šā un tā; ja nii edasi un tā tālāk; nii, sellel on nüüd lõpp! , tagad tam beigas!; nagu ta tuli, nii mina läksin minema tikko viņš atnāca, tā es aizgāju; nii et tā ka; või nii! ak tā! 2. tik mul pole nii palju raha man nav tik daudz naudas; ta on nii üksik ja nii õnnetu viņš ir tik vientuļš un tik nelaimīgs; nii hästi tik labi; nii palju tik daudz 3. , apmēram saame kokku nii kella viie paiku tiekamies tā ap pulksten pieciem keegi on pisut nii kāds ir nedaudz dīvains
ootamatus s {ootamatuse, ootamatust, ootamatusi} pēkšņums, neparedzēts apstāklis, pārsteigums filmi lõpp rabas oma ootamatusega filmas beigas pārsteidza ar savu pēkšņumu; tuli arvestada võimalikke ootamatusi bija jārēķinās ar iepriekš neparedzamiem apstākļiem; teekond täis ootamatusi ceļš bija pilns pārsteigumu; läbikukkumine tuli talle ootamatusena izgāšanās viņam bija negaidīta
`ots s {otsa, `otsa, `otsi} 1. gals keeleots mēles galiņš; ninaots degungals; näpuots pirkstgals mõõga ots zobena gals; peremehe koht on laua otsas saimnieka vieta ir galda galā 2. gals, beigas järjekorra ots rindas gals; nüüd on ootamisel ots tagad gaidīšanai gals; ta sõlmis lõnga katkenud otsad kokku viņa sasēja satrūkušos dzijas galus 3. mala otsast otsani täis kirjutatud paber no malas līdz malai aprakstīts papīrs; temaga läheksin kas või maailma otsa ar viņu es ietu kaut līdz pasaules malai 4. gals, nāve, mūža nogale ta tahtis endale otsa peale teha viņš gribēja darīt sev galu; tema ots oli hirmus viņa gals bija briesmīgs 5. sākums, gals otsast lõpuni no sākuma līdz beigām; kes teeb otsa lahti? kurš sāk?; otsast peale hakkama sākt no gala 6. brauciens, ceļa gabals laev jõudis pikalt otsalt tagasi kuģis atgriezās no tāla reisa; poodi on kaugevõitu käia: 5 kilomeetrit ots uz veikalu jāiet patālu: 5 kilometri uz vienu galu 7. piere kõrge ots augsta piere; hirmuhigi tuli otsale uz pieres izspiedās baiļu sviedri 8. (jūrniecībā) gals laev andis otsad kuģis atdeva galus 9. sar darbs, vieta ta tahtis linna mõne peenema otsa peale viņš gribēja pilsētā tikt kādā smalkākā darbā; ta käib sadamas juhuslikke otsi tegemas viņš piestrādā ostā; musti otsi tegema piehalturēt ei otsa ega äärt ne gala, ne malas; kahe otsaga ar diviem galiem; ots on lahti gals vaļā; otsa otsaga kokku saama savilkt galus kopā
otsa|saamine s {-saamise, -saamist, -saamisi} beigas, bojāeja
pinev adj {pineva, pinevat, pinevaid} saspringts, spraigs olukord riigis oli pinev situācija valstī bija saspringta; kõik jälgisid toimuvat pineva tähelepanuga visi sekoja notiekošajam ar saspringtu uzmanību; mängu lõpp oli erakordselt pinev spēles beigas bija ārkārtīgi spraigas
sajandi|lõpp s gadsimta nogale, gadsimta beigas kunstnik on oma maalides hästi edasi andnud sajandilõpu agulimaastikku mākslinieks savās gleznās labi atainojis nomales ainavu gadsimta nogalē
semester s {semestri, semestrit, semestreid} semestris kevadsemester pavasara semestris semestri lõpp on lähedal semestra beigas ir tuvu
taga|tipp s beigas, noslēgums, gals vagunite numeratsioon algas rongi tagatipust vagonu numerācija sākās no vilciena beigām; tagatipuks pidi naine ka arve maksma galu galā sievietei vajadzēja arī samaksāt rēķinu
ära vajuma 1. sakristies, sačākstēt, savārgt isa on viimase aastaga üsna ära vajunud tēvs pēdējā gada laikā ir diezgan sakrities; ilus jutt, aga lõpp vajub ära skaists stāsts, bet beigas izčākst 2. nosēsties, iekrist, iebrukt põrand on ukse all ära vajunud grīda zem durvīm ir iebrukusi 3. sar aizklīst, nozust mehed vajusid laua äärest ära vīri nozuda no galda
veerand a s {veerandi, veerandit, veerandeid} ceturksnis, ceturtdaļa õppeveerand mācību ceturksnis akadeemiline veerand akadēmiskais ceturksnis; läheneb veerandi lõpp tuvojas ceturkšņa beigas; kuu esimene veerand mēneša pirmais ceturksnis; see juhtus sajandi kolmandal veerandil tas notika gadsimta trešajā ceturtdaļā
õnnetu adj {õnnetu, õnnetut, õnnetuid} 1. nelaimīgs ta on õnnetu inimene viņš ir nelaimīgs cilvēks; filmil oli õnnetu lõpp filmai ir nelaimīgas beigas; õnnetu lapsepõlv nelaimīga bērnība 2. neveiksmīgs maja sai ehitatud õnnetu koha peale māja tika uzbūvēta neveiksmīgi izvēlētā vietā 3. nelaimes gadījuma izraisīts ta suri õnnetut surma viņš nomira nelaimes gadījumā

Eesti Keele Instituut    a-ü sõnastike koondleht     veebiliides    @ veebihaldur