[ETLV] Eesti-läti sõnaraamat

`kõrv s {kõrva, `kõrva, `kõrvu} 1. auss ∙ kõrvu liigutama kustināt ausis; koer ajas kõrvad kikki suns saspicēja ausis; see jutt pole sinu kõrvade jaoks šī saruna nav tavām ausīm; ta läks kõrvuni punaseks viņš nosarka līdz ausīm; laskis läkiläki kõrvad alla viņš nolaida ausaines ausis 2. dzirde ∙ tal ei ole muusikalist kõrva viņam nav muzikālās dzirdes 3. osa ∙ murdunud kõrvaga savikruus māla krūze ar nolūzušu osu ∆ kõrva taha panema likt aiz auss; kõrvu kikki ajama spicēt ausis; kõrvu lahti hoidma turēt ausis vaļā; kõrvust mööda laskma laist gar ausīm; nahka üle kõrvade tõmbama vilkt ādu pār acīm; ühest kõrvast sisse ja teisest välja pa vienu ausi iekšā, pa otru ārā

kõrva|klapp s 1. austiņa ∙ kõrvaklapid peas austiņas galvā; müravastased kõrvaklapid prettrokšņa austiņas 2. (galvassegai) ausis ∙ talvemütsi kõrvaklapid ziemas cepures ausis

erksalt adv 1. moži, modri, mundri ∙ erksalt kikkis kõrvad modri saspicētas ausis 2. spilgti ∙ erksalt roheline spilgti zaļš

kikitama v 1. spicēt ∙ koer kikitab kõrvu suns spicē ausis 2. būt izspiestam, izvirzītam ∙ kleidi all kikitasid väikesed rinnad zem kleitas bija izspiedušās mazas krūtis

kikkis adv saspicēts ∙ ilvesel on kikkis kõrvad lūsim ir saspicētas ausis; kikkis vurrud saspicētas ūsas

longu adv (virziens) uz leju, nokareni ∙ lilled vajusid longu puķes nolīka; koer laskis kõrvad longu suns nolaida ausis; pea vajus longu galva noslīga; ei tohi end longu lasta nedrīkst sašļukt

longutama v nolaist, nokārt ∙ koer longutab kõrvu suns nolaiž ausis

nibu s {nibu, nibu, nibusid} galiņš, ļipiņa ◦ kõrvanibu auss ļipiņa; rinnanibu krūtsgals ∙ väikeste nibudega kõrvad ausis ar mazām ļipiņām

tajuma v uztvert, jaust, manīt ∙ kõrvad ei taju nii kõrgeid helisid ausis neuztver tik augstas skaņas; tajun su mõtteid nojaušu tavas domas; tajusin kellegi uurivat pilku manīju kāda pētošo skatienu

paitama v glāstīt, paijāt ∙ ema paitab lapse pead māte glāsta bērna galvu; lained paitavad kallast viļņi glāsta krastu; elu pole teda kunagi paitanud dzīve viņu nekad nav glāstījusi; kodumetsa kohin paitab kõrvu dzimtā meža šalkas paijā ausis; paitav hääl glāstoša balss

teritama v 1. asināt, trīt ∙ saagi teritama asināt zāģi; mõistust teritama asināt prātu 2. asināt, smailināt, drāzt ∙ pliiatsit teritama asināt zīmuli 3. spicēt, smailēt ∙ kõrvu teritama spicēt ausis

ulatuma v sniegties, sasniegt ∙ juuksed ulatuvad õlgadeni mati sniedzas līdz pleciem; heinamaa ulatus metsani pļava sniedzās līdz mežam; kuulujutt ulatus direktori kõrvu baumas sasniedza direktora ausis; alkoholi kontsentratsioon veres ulatus ühe promillini alkohola koncentrācija asinīs sasniedza vienu promili; seadusel on tagasi ulatuv mõju likumam ir atpakaļejoša ietekme

venitama v 1. stiept ∙ kummi venitama stiept gumiju; pilti venitama pastiept attēlu; venitatud vormid izstieptas formas; artikkel tuleks pikemaks venitada raksts būtu jāpastiepj garāks; harjutuse eesmärk on venitada seljalihaseid vingrinājuma mērķis ir izstiept muguras muskuļus; rasked kõrvarõngad venitasid kõrvu smagi auskari nostiepa ausis; suure vaevaga venitati kivi mäele tagasi ar lielām pūlēm akmeni uzstiepa atpakaļ kalnā; eksamihindeks venitasin kuidagi kolme eksāmena atzīmi tomēr izvilku uz trijnieku; ta rääkis mõtlikult, sõnu venitades viņš runāja domīgi, stiepjot vārdus 2. vilkt, stiept ∙ laps venitas kampsunit allapoole bērns novilka jaku uz leju; kohtuasja venitati meelega lietas izskatīšanu apzināti ievilka garumā; kuidagiviisi venitas ta oma tööpäeva õhtusse kaut kā viņš novilka savu darbadienu līdz vakaram; mehed venitasid end ehitusplatsi poole vīri vilkās būvlaukuma virzienā; “noh, olgu,” venitas poiss läbi hammaste “nu, labi,” zēns novilka caur zobiem 3. kavēt, ievilkt, novilcināt ∙ üüriline venitab maksmisega īrnieks kavē maksājumus 4. plest ∙ ta venitas haigutades suu pärani žāvājoties viņš atpleta muti līdz galam; uudist kuuldes venitas tüdruk silmad pärani dzirdot jaunumu, meitenes acis izpletās

ligi b prp 1. pie, pret, tuvu ∙ hobune tõmbas kõrvad ligi pead zirgs pieglauda ausis pie galvas; ligi hommikut sadu lakkas pret rītu lietus mitējās 2. ap, apmēram

mürama v 1. trokšņot, dārdēt ∙ masinad müravad kõrvulukustavalt mašīnas tā trokšņo, ka ausis krīt ciet 2. rūkt, rēkt ∙ karu mürab puuris lācis būrī rēc 3. dauzīties, draiskoties, trakot ∙ koolis ei tohi palju mürada skolā nedrīkst daudz dauzīties 4. sar rauties, plēsties ∙ isa mürab tööd teha, ei mõtlegi pensionile jääda tēvs raujas pa darbu, pat nedomā iet pensijā