[ETLV] Eesti-läti sõnaraamat

`kasvama v {`kasvada, kasvan} 1. augt ∙ laps kasvab bērns aug; metsas kasvab seeni mežā aug sēnes; juuksed on pikaks kasvanud mati ir izauguši gari; temast kasvas peagi kogenud juht viņš drīz izauga par pieredzējušu vadītāju; vanalinna ümber kasvasid kõrged büroohooned ap vecpilsētu pacēlās augstas biroju ēkas 2. pieaugt, palielināties ∙ sissetulekud kasvavad ienākumi pieaug; päikese aktiivsus on kasvanud saules aktivitāte ir palielinājusies 3. pāraugt ∙ tuul kasvas tormiks vējš pārauga vētrā 4. dīgt ∙ kartulid läksid soojas keldris kasvama kartupeļi siltā pagrabā sadīga

`taim s {taime, `taime, `taimi} 1. augs ◦ maitsetaim garšaugs; ravimtaim ārstniecības augs ∙ igihaljas taim mūžzaļš augs; aias kasvavad haruldased taimed dārzā aug reti sastopami augi 2. stāds, dēsts ◦ maasikataim zemeņu stāds; tammetaim ozola stāds ∙ kevadel müüakse turul taimi pavasarī tirgū pārdod stādus

kerkima v {kerkida, kerkin} 1. celties, pacelties ∙ järve kohale kerkis udu virs ezera cēlās migla; eesriie kerkis priekškars pacēlās; ta kerkib teiste hulgast esile oma töökusega citu vidū viņš izceļas ar savu strādīgumu 2. paaugstināties ∙ raba keskkoha poole pinnas kerkib augstā purva vidū zemes virskārta paaugstinās 3. slieties ∙ mõlemal pool teed kerkivad kõrged lumehanged abpus ceļam slejas augstas sniega kupenas; puumajade asemel kerkivad kivihooned koka māju vietā slejas akmens ēkas 4. izaugt, parādīties ∙ varemetele kerkis uus linn uz drupām izauga jauna pilsēta; kerkivad uued elamurajoonid aug jauni dzīvojamie rajoni; kerkib küsimus, mis teha edasi rodas jautājums, ko darīt tālāk; meis kerkisid teatavad kahtlused mums radās zināmas šaubas; merest hakkas kerkima saare rand jūrā pavīdēja salas krasts; talle kerkisid pisarad silmi viņam acīs sariesās asaras 5. (par mīklu) rūgt ∙ taigen kerkib mīkla rūgst; kerkinud tainas uzrūgusi mīkla

sirguma v 1. iztaisnoties ∙ selg sirgus mugura iztaisnojās 2. stiepties, sniegties ∙ käsi sirgus raha järele roka pastiepās pēc naudas 3. augt, paaugties, pastiepties ∙ pead natuke veel sirguma tev vēl mazliet jāpaaugas; aias sirguvad noored kirsid dārzā aug jauni ķirši 4. slieties ∙ eemal sirgus valge kirikutorn tālumā slējās balts baznīcas tornis

lõikus s {lõikuse, lõikust, lõikusi} 1. griešana, cirpšana ◦ juukselõikus matu griešana ∙ viljapuude lõikus augļu koku apcirpšana 2. pļauja ∙ algas vilja lõikus sākās labības pļauja 3. (labības) raža ∙ vili kasvab hästi, on oodata head lõikust labība aug labi, gaidāma laba raža; tänavune lõikus šīgada raža 4. med operācija ∙ mind taheti lõikusele saata mani gribēja sūtīt uz operāciju

rinne s {`rinde, rinnet, `rindeid} 1. fronte ◦ idarinne austrumu fronte ∙ rindele saatma nosūtīt uz fronti; ta langes rindel viņš krita frontē 2. fronte, joma ∙ ta on tegev spordirindel viņš darbojas sporta jomā 3. stāvs, kārta, līmenis ∙ taimed kasvavad looduses rinnetena augi dabā aug stāvos 4. josla, ierinda ∙ ühe rindena liikuma virzīties vienā ierindā

ameti|kool s arodskola ∙ ametikoolide maine on taas tõusuteel arodskolu prestižs atkal aug

jõukus s {jõukuse, jõukust, jõukusi} turība, pārticība ∙ jõukus kasvab turība aug; nad elavad jõukuses viņi dzīvo pārticībā; keskmise jõukusega majand vidēji pārtikusi saimniecība

kokku kuivama 1. sažūt 2. sarukt ∙ laps kasvab, vanainimene kuivab kokku bērns aug, vecs cilvēks sarūk; meeskond oli poole peale kokku kuivanud komanda bija sarukusi uz pusi

juurde mõtlema (klāt) piedomāt, piefantazēt ∙ igaüks mõtleb midagi juurde ja nii need kuulujutud paisuvad katrs kaut ko piedomā, un tā tās baumas aug

broiler s {broileri, broilerit, broilereid} broilers ∙ broilerid kasvavad kiiresti broileri aug ātri

jämedus s {jämeduse, jämedust, jämedusi} 1. resnums ∙ keskmise jämedusega palgid vidēji resni baļķi; puu kasvab jämedusse koks aug resnumā 2. rupjums ∙ jahu jämedus miltu rupjums 3. rupjība, nepieklājība ∙ käitumise jämedus uzvedības rupjība; jämedusi rääkima runāt rupjības

kartul s {kartuli, kartulit, kartuleid} (Solanum tuberosum) kartupelis ∙ kartulid keevad kartupeļi vārās; siin kasvab varane kartul šeit aug agrie kartupeļi; mundris kartulid kartupeļi mundierī; nina nagu kartul deguns kā kartupelis

kõrvits s {kõrvitsa, kõrvitsat, kõrvitsaid} (Cucurbita) ķirbis ◦ kõrvitsaseeme ķirbja sēkla ∙ kõrvits kasvab siin hästi ķirbji šeit aug labi; kõrvitsast valmistatakse salatit no ķirbja gatavo salātus

meeles|pea a s (Myosotis) neaizmirstule ∙ kraavipervedel kasvavad meelespead grāvmalās aug neaizmirstules

mühin s {mühina, mühinat, mühinaid} 1. šalkas, šalkoņa ◦ meremühin jūras šalkas 2. jonis, spars ∙ kurk kasvab mühinal gurķi aug griezdamies; ta läks mühinal mööda viņš pajoņoja garām

pool d adv 1. pusē ◦ teispool viņā pusē ∙ ta istub minust paremal pool viņš sēž man labajā pusē; tee mõlemal pool kasvavad puud abpus ceļam aug koki; tööga oleme tänaseks ühel pool šodien darbu esam beiguši 2. vietā ∙ kahel pool töötamine oli raske strādāt divās vietās bija grūti 3. pa pusei, daļēji ∙ ta vajus poolunesarnasesse olekusse viņš iegrima miegam līdzīgā stāvoklī

puu s {puu, puud, puid} 1. koks ◦ lehtpuu lapkoks; okaspuu skujkoks ∙ väljal kasvab üksik puu laukā aug vientuļš koks; puu kuivas ära koks nokalta; ta ronis puu otsa viņš uzrāpās kokā 2. koks, koksne ∙ kõva puu ciets koks; puust lusikas koka karote; heledad puust paneelid gaiši koka paneļi; meie kaks oleme samast puust mēs abi esam viena asins 3. malka ∙ puid lõhkuma skaldīt malku; meil ei jätku talveks puid mums nepietiek malkas ziemai 4. (priekšmets) koks, miets, stienis ◦ kardinapuu aizkaru stanga; riidepuu drēbju pakaramais ∙ ta lõhkus tara maha ja jättis puud sinnasamasse viņš nojauca žogu un atstāja kokus turpat; pane püksid puusse uzliec bikses uz pakaramā ∆ puude tagant metsa mitte nägema neredzēt aiz kokiem mežu; puust ette tegema liet ar karoti mutē

rahuldavalt adv apmierinoši ∙ rukis kasvab rahuldavalt rudzi aug apmierinoši

ranna|vesi s 1. piekrastes ūdens, piekraste ∙ madalas rannavees kasvavad kõrkjad seklajā piekrastes ūdenī aug meldri 2. (daudzskaitlī) piekrastes ūdeņi ∙ Eesti rannaveed Igaunijas piekrastes ūdeņi; kalapüük rannavetes zveja piekrastes ūdeņos

remmelgas s {remmelga, remmelgat, remmelgaid} (Salix) vītols, blīgzna ◦ hõberemmelgas baltais vītols ∙ järve kaldal kasvab suuri remmelgaid ezera krastā aug lieli vītoli

rohi s {rohu, `rohtu, `rohte} 1. zāle ◦ mererohi jūraszāles; umbrohi nezāle ∙ aasal kasvab tihe rohi pļavā aug bieza zāle; selle sündmuse peale on ammu rohi kasvanud šis notikums jau sen ir apaudzis ar zāli 2. nezāle ∙ aed on rohtu kasvanud dārzs ieaudzis nezālēs 3. sar zāles ◦ köharohi klepus zāles; unerohi miegazāles ∙ arst kirjutab palaviku vastu rohu ārsts izraksta zāles pret drudzi 4. sar pulveris, šaujampulveris ∙ suitsuta rohi bezdūmu pulveris

saar b s {saare, `saart, `saari} (Fraxinus) osis ∙ harilik saar parastais osis; meie metsas kasvavad tammed ja saared mūsu mežā aug ozoli un oši

targenema v kļūt gudrākam ∙ laps kasvab ja targeneb bērns aug un kļūst gudrāks

`äär s {ääre, `äärt, `ääri} 1. mala ◦ mereäär jūras mala; teeäär ceļmala ∙ kraavi äärtel kasvab rohi grāvja malās aug zāle; äärest ääreni täis kirjutatud leht no malas līdz malai pierakstīta lapa; laia äärega kübar cepure ar platu malu; ta kallas klaasi ääreni täis viņš pielēja glāzi līdz malām; ma elan linna äärel es dzīvoju pilsētas malā; laulupeolisi tuli kokku Eesti kõigist äärtest dziesmu svētku dalībnieki ieradās no visām Igaunijas malām; firma on jõudnud pankroti äärele firma ir nonākusi bankrota priekšā 2. nomale

ääres b pop pie ∙ raudtee ääres kasvab mets pie dzelzceļa aug mežs; ta seisis akna ääres ja vaatas õue viņš stāvēja pie loga un raudzījās ārā

`üsk s {üsa, `üska, `üski} klēpis, mātes miesas ∙ ema võttis lapse üska māte paņēma bērnu klēpī; laps kasvab alles ema üsas bērns vēl tikai aug mātes miesās

lihav adj {lihava, lihavat, lihavaid} 1. tukls, gaļīgs, brangs ∙ ta on liiga lihavaks läinud viņš ir kļuvis pārāk tukls; lihavad lehmad brangas govis 2. kupls, sulīgs, brangs ∙ kompostihunniku kõrval kasvavad lihavad nõgesed blakus komposta kaudzei aug kuplas nātres

mürin s {mürina, mürinat, mürinaid} 1. rūkoņa, rēkoņa ◦ automürin automobiļa rūkoņa 2. dārdoņa, rīboņa, dunoņa ∙ kõu veeres mürinal üle taeva pērkons dārdēdams vēlās pār debesīm 3. spars, jonis ∙ rukis kasvab mis mürin rudzi aug griezdamies; töö läheb mürinal darbs kūsā

`selts s {seltsi, `seltsi, `seltse} 1. biedrība ◦ jahiselts mednieku biedrība; kultuuriselts kultūras biedrība; looduskaitseselts dabas aizsardzības biedrība; üliõpilasselts studentu biedrība ∙ seltsi juhatus biedrības valde; asutati uus selts tika nodibināta jauna biedrība 2. sabiedrība, uzņēmums ◦ aktsiaselts akciju sabiedrība; kindlustusselts apdrošināšanas sabiedrība ∙ seltsi põhikiri sabiedrības statūti 3. sabiedrība, kompānija ◦ inimselts cilvēku sabiedrība ∙ mulle pole seltsi tarvis man sabiedrība nav vajadzīga 4. sar kompānija, bars ∙ seltsist maha jääma atpalikt no kompānijas 5. sar veids, šķirne ∙ pargis kasvab mitut seltsi puid parkā aug vairāku šķirņu koki 6. biol rinda, kārta ◦ alamselts apakšrinda, apakškārta; ülemselts virsrinda, virskārta