[ETLV] Eesti-läti sõnaraamat
|
|
?! Küsitud kujul või valitud artikli osast otsitut ei leitud, kasutan laiendatud otsingut.
Leitud 175 artiklit, väljastan 100
üles ajama 1. celt augšā ∙ postid aeti üles stabus cēla augšā 2. celt, modināt ∙ aja meid hommikul vara üles pamodini mūs agri no rīta 3. rakt, art ∙ mutid on muru üles ajanud kurmji ir uzrakuši mauriņu 4. celties, blīst ∙ paks must vihmapilv ajab üles ceļas liels melns lietus mākonis; muhk ajas üles puns uzblīda
alam b adj {alama, alamat, alamaid} zemāks, zemākas pakāpes- ∙ alamad ja kõrgemad vaimulikud, ametnikud zemākas un augstākas pakāpes garīdznieki, ierēdņi; alamad taimed zemākie augi
alt b adv no apakšas, no lejas ∙ alt üles vaatama raudzīties no apakšas uz augšu; autol võeti ratas alt automašīnai noņēma riteni
alt c pop 1. no apakšas ∙ voodi alt no gultas apakšas; leti alt zem letes; põranda alt välja tulema iznākt no pagrīdes 2. no ∙ silma alt kaduma pazust no acīm; poiss tuli akna alt ära zēns aizgāja projām no loga; ettepanekule uue nurga alt vaatama paraudzīties uz priekšlikumu no jauna leņķa; vaenlane taganes linna alt ienaidnieks atkāpās no pilsētas pievārtes 3. pie, zem ∙ rubriigi alt vaatama skatīties rubrikā ∆ alt ära hüppama (par solījumu neievērošanu) pievilt; alt üles vaatama raudzīties no apakšas uz augšu
ameti|kool s arodskola ∙ ametikoolide maine on taas tõusuteel arodskolu prestižs atkal aug
broiler s {broileri, broilerit, broilereid} broilers ∙ broilerid kasvavad kiiresti broileri aug ātri
edenema v 1. sekmēties, veikties ∙ kõik on edenenud nii, nagu lootsin viss ir veicies tā, kā cerēju 2. augt, padoties ∙ lambad ei edenenud neil eriti hästi aitas viņiem padevās ne sevišķi labi 3. attīstīties, progresēt ∙ edenev haigus progresējoša slimība; majanduslikult edenenud riik ekonomiski attīstīta valsts 4. ritēt, virzīties uz priekšu ∙ tegevuses edeneb aeg kiiremini darbojoties laiks rit ātrāk
üles ehmatama 1. izbaidīt, uztrūcināt ∙ koer ehmatas linnu üles suns izbaidīja putnu; sa ehmatasid oma kisaga teised üles ar savu klaigāšanu tu uztrūcināji citus 2. trūkties augšā, uztrūkties ∙ nagu silmad kinni läksid, ehmatasin kohe üles tikko acis aizvērās, tūlīt atkal uztrūkos
elu|jõuetu adj dzīvot nespējīgs ∙ elujõuetu taim dzīvot nespējīgs augs
elustik s {elustiku, elus`tikku, elus`tikke} augu un dzīvnieku valsts ∙ Läänemere rikkalik elustik Baltijas jūras bagātā augu un dzīvnieku valsts
emas|taim s sievišķais augs
haarduma v ieķerties ∙ neiu haardus noormehe käsivarde meitene ieķērās jaunekļa piedurknē; mulda haardunud taimejuured augsnē ieķērušās augu saknes
haruldane adj {haruldase, haruldast, haruldasi} 1. rets, neparasts ∙ haruldane taim rets augs; haruldane käsikiri rets manuskripts; tal on haruldane mälu viņam ir neparasta atmiņa 2. neparasti ∙ lihtsalt haruldane, et kõik nii hästi laabub vienkārši neparasti, ka viss veicas tik labi
hulgi a adv 1. ļoti daudz, lielā daudzumā ∙ kukeseeni kasvas siin hulgi gailenes šeit auga lielā daudzumā 2. ekon vairumā ∙ metsa müüdi hulgi mežu pārdeva vairumā
hõredalt adv reti, skraji, izklaidus ∙ hõredalt külvatud rukis skraji iesēti rudzi; õunapuud kasvasid aias hõredalt ābeles dārzā auga izklaidus; seekord oli publikut kinos hõredamalt šoreiz publika kinoteātrī bija pašķidra
ikalduma v (slikti augt) nepadoties ∙ vili ikaldus labība nepadevās
isas- 1. tēviņš ◦ isasloom dzīvnieku tēviņš; isaslind putnu tēviņš 2. vīrišķais ◦ isastaim vīrišķais augs; isasõis vīrišķais zieds
juhus`lik adj {juhusliku, juhus`likku, juhus`likke} 1. nejaušs, gadījuma- ∙ juhuslik sündmus nejaušs notikums; juhuslik töö gadījuma darbs 2. nejauši ∙ see ei ole juhuslik, et need taimed on hakanud just siin kasvama tas nav nejauši, ka šie augi sākuši augt tieši te
jõudsalt adv sparīgi, strauji, sekmīgi ∙ jõudsalt kasvama sparīgi augt; haav paranes jõudsalt ievainojums dzija sekmīgi
jõukus s {jõukuse, jõukust, jõukusi} turība, pārticība ∙ jõukus kasvab turība aug; nad elavad jõukuses viņi dzīvo pārticībā; keskmise jõukusega majand vidēji pārtikusi saimniecība
jämedus s {jämeduse, jämedust, jämedusi} 1. resnums ∙ keskmise jämedusega palgid vidēji resni baļķi; puu kasvab jämedusse koks aug resnumā 2. rupjums ∙ jahu jämedus miltu rupjums 3. rupjība, nepieklājība ∙ käitumise jämedus uzvedības rupjība; jämedusi rääkima runāt rupjības
kalda|äärne a s piekraste, krastmala ∙ kaldaäärsel kasvasid põõsad piekrastē auga krūmi
kartul s {kartuli, kartulit, kartuleid} (Solanum tuberosum) kartupelis ∙ kartulid keevad kartupeļi vārās; siin kasvab varane kartul šeit aug agrie kartupeļi; mundris kartulid kartupeļi mundierī; nina nagu kartul deguns kā kartupelis
karvane adj {karvase, karvast, karvaseid} 1. spalvains ∙ karvane loom spalvains dzīvnieks 2. pūkains ∙ karvaste lehtedega taim augs ar pūkainām lapām; oraval on lai karvane saba vāverei ir plata pūkaina aste 3. sar skarbs, spurains ∙ kaaslaste vastu oli ta üsna karvane pret līdzcilvēkiem viņš bija visai skarbs
`kasvama v {`kasvada, kasvan} 1. augt ∙ laps kasvab bērns aug; metsas kasvab seeni mežā aug sēnes; juuksed on pikaks kasvanud mati ir izauguši gari; temast kasvas peagi kogenud juht viņš drīz izauga par pieredzējušu vadītāju; vanalinna ümber kasvasid kõrged büroohooned ap vecpilsētu pacēlās augstas biroju ēkas 2. pieaugt, palielināties ∙ sissetulekud kasvavad ienākumi pieaug; päikese aktiivsus on kasvanud saules aktivitāte ir palielinājusies 3. pāraugt ∙ tuul kasvas tormiks vējš pārauga vētrā 4. dīgt ∙ kartulid läksid soojas keldris kasvama kartupeļi siltā pagrabā sadīga
välja kasvama 1. izaugt, izveidoties ∙ uurimus on välja kasvanud igapäevasest tööst pētījums ir izaudzis no ikdienas darba; riietest välja kasvama izaugt no drēbēm; solvumisest kasvas välja vaen apvainošanās pārauga naidā 2. augt ārā ∙ kännust kasvasid välja võsud no celma auga ārā atvases
üles keerutama (augšā) savērpt, savirpināt ∙ tuul keerutas prahti ja tolmu üles vējš savērpa netīrumus un putekļus
kelluke[ne] s {kellukese, kellukest, kellukesi} 1. zvaniņš ∙ kellukeste tilin zvaniņu šķindas 2. (augs) zvaniņš ∙ heinamaa sinetas kellukestest siena pļava bija zila no zvaniņiem
kerkima v {kerkida, kerkin} 1. celties, pacelties ∙ järve kohale kerkis udu virs ezera cēlās migla; eesriie kerkis priekškars pacēlās; ta kerkib teiste hulgast esile oma töökusega citu vidū viņš izceļas ar savu strādīgumu 2. paaugstināties ∙ raba keskkoha poole pinnas kerkib augstā purva vidū zemes virskārta paaugstinās 3. slieties ∙ mõlemal pool teed kerkivad kõrged lumehanged abpus ceļam slejas augstas sniega kupenas; puumajade asemel kerkivad kivihooned koka māju vietā slejas akmens ēkas 4. izaugt, parādīties ∙ varemetele kerkis uus linn uz drupām izauga jauna pilsēta; kerkivad uued elamurajoonid aug jauni dzīvojamie rajoni; kerkib küsimus, mis teha edasi rodas jautājums, ko darīt tālāk; meis kerkisid teatavad kahtlused mums radās zināmas šaubas; merest hakkas kerkima saare rand jūrā pavīdēja salas krasts; talle kerkisid pisarad silmi viņam acīs sariesās asaras 5. (par mīklu) rūgt ∙ taigen kerkib mīkla rūgst; kerkinud tainas uzrūgusi mīkla
üles kihutama 1. traukties augšup ∙ poisid kihutasid kiiruga trepist üles zēni traucās augšup pa trepēm 2. kūdīt, musināt ∙ ta on sind minu vastu üles kihutanud viņš tevi sakūdījis pret mani 3. sar uztriekt ∙ mind kihutati hommikul vara üles no rīta mani agri uztrieca augšā
kiud s {kiu, kiudu, kiude} šķiedra ∙ kiu pikkus šķiedras garums; taimsed kiud augu izcelsmes šķiedras
üles kloppima 1. uzmodināt, uzbungāt ∙ vara hommiku klopiti ta üles agri no rīta viņa uzbungāja augšā 2. uzbužināt, uzklapēt ∙ kloppis voodit tehes padjad üles taisot gultu, viņš uzbužināja spilvenus 3. sar uzprišināt ∙ poritiiva saab üles kloppida ja üle värvida dubļubleķi var uzprišināt un pārkrāsot
üles kobima uzvilkties, uzrāpties ∙ mehed kobisid trepist üles vīri uzvilkās augšā pa trepēm
kohmitsema v knibināties, ņemties, rosīties ∙ auto kallal kohmitsema knibināties ap automašīnu; teised heitsid magama, tema jäi veel üles kohmitsema citi devās gulēt, viņš vēl palika rosīdamies augšā
koolutama v liekt, locīt ∙ suusaninad on ülespoole koolutatud slēpju purngali ir uzlocīti uz augšu; lumi koolutas puude oksad alla sniegs nolieca koku zarus; oma tahtmise alla koolutama pakļaut savai gribai
üles korjama 1. (augšā) pacelt ∙ korjasin üles põrandale kukkunud tikud pacēlu zemē nokritušos sērkociņus 2. uzņemt, savākt ∙ merehädalised korjas üles mööduv kalalaev jūras negadījumā cietušos uzņēma garāmbraucošs zvejas kuģis; sanitarid korjasid ta üles lahinguväljalt sanitāri savāca viņu kaujas laukā
kokku kuivama 1. sažūt 2. sarukt ∙ laps kasvab, vanainimene kuivab kokku bērns aug, vecs cilvēks sarūk; meeskond oli poole peale kokku kuivanud komanda bija sarukusi uz pusi
`kuusk s {kuuse, `kuuske, `kuuski} 1. (Picea) egle ∙ metsa ääres kasvasid noored kuused meža malā auga jaunas egles; kuuskede kohin egļu šalkoņa 2. (koksne) egle ∙ kuusest valmistati puunõusid no egles darināja koka traukus
kõrge adj {kõrge, kõrget, kõrgeid} augsts ∙ kõrge hoone augsta ēka; kõrgete kontsadega kingad kurpes uz augstiem papēžiem; taim on umbes 10 cm kõrge augs ir aptuveni 10 cm augsts; toal on kõrge lagi istabai ir augsti griesti; kõrge rasvasisaldus augsts tauku saturs; rent oli kohutavalt kõrge noma ir šausmīgi augsta; kõrge külaline – Taani kuninganna augsts viesis – Dānijas karaliene; kõrgeim riigivõimuorgan augstākais valsts pārvaldes orgāns; kõrgem matemaatika augstākā matemātika; kõrged toonid augsti toņi; õpilase teadmisi hinnati kõige kõrgema hindega skolēna zināšanas tika novērtētas ar visaugstāko atzīmi; kevadel on vesi jões kõrge pavasarī ūdens upē ir augstu; kõrget kasvu liela auguma
kõrgus s {kõrguse, kõrgust, kõrgusi} 1. augstums ∙ kapi kõrgus skapja augstums; pilvede kõrgus maapinnast mākoņu augstums no zemes; hoone pürib kõrgusse ēka tiecas uz augšu; heli kõrgus skaņas augstums 2. augstība ∙ tema kõrguse käsk viņa augstības pavēle 3. sar augstlēkšana ∙ kõrguses olid kolm paremat USA sportlased augstlēkšanā trīs labākie bija ASV sportisti
kõrvits s {kõrvitsa, kõrvitsat, kõrvitsaid} (Cucurbita) ķirbis ◦ kõrvitsaseeme ķirbja sēkla ∙ kõrvits kasvab siin hästi ķirbji šeit aug labi; kõrvitsast valmistatakse salatit no ķirbja gatavo salātus
külvi|kord s augu seka
küünituma v stiepties, sniegties ∙ taimed küünituvad valguse poole augi stiepjas uz gaismu
`lakk b s {laka, `lakka, `lakku} bēniņi, augša ◦ aidalakk klētsaugša; laudalakk kūtsaugša ∙ suvel magati lakas vasarā gulēja bēniņos; lakk on värskeid heinu täis augša ir pilna ar svaigu sienu
levitama v izplatīt ∙ kuuldusi levitama izplatīt baumas; tuul levitab taimede seemneid vējš izplata augu sēklas
liha s {liha, liha, lihasid} 1. gaļa ◦ keeduliha vārīta gaļa; lihakombinaat gaļas kombināts; lihakonserv gaļas konservi; lihapirukas gaļas pīrāgs; lihasalat gaļas salāti; lihasupp gaļas zupa; veiseliha liellopu gaļa ∙ lihaga kapsasupp kāpostu zupa ar gaļu; liha haudub gaļa sautējas 2. miesa ∙ küüs on lihasse kasvanud nags ieaudzis miesā; tal on liha luude peal viņam ir miesa uz kauliem 3. (augu sulīgā daļa) mīkstums ◦ arbuusiliha arbūza mīkstums ∙ kõrvitsal on kollane liha ķirbim ir dzeltens mīkstums ∆ ei liha ega kala ne šis, ne tas; kellegi liha ja veri kāda miesa un asinis; liha lihast ja luu luust miesa no miesas un kauls no kaula; lihasse ja luusse minema ieiet miesā un asinīs; liha suretama mērdēt miesu; kõige liha teed minema pārvērsties pīšļos
lihav adj {lihava, lihavat, lihavaid} 1. tukls, gaļīgs, brangs ∙ ta on liiga lihavaks läinud viņš ir kļuvis pārāk tukls; lihavad lehmad brangas govis 2. kupls, sulīgs, brangs ∙ kompostihunniku kõrval kasvavad lihavad nõgesed blakus komposta kaudzei aug kuplas nātres
`liik a s {liigi, `liiki, `liike} 1. veids, šķira ◦ alaliik paveids; sõnaliik vārdšķira ∙ laual on kolm liiki küpsiseid uz galda ir trīs veidu cepumi 2. suga ◦ loomaliik dzīvnieku suga; taimeliik augu suga ∙ õpetus liikide tekkest mācība par sugu izcelšanos
loodus|kaitse s dabas aizsardzība ∙ looduskaitse põhimõtted dabas aizsardzības principi; valge vesiroos on looduskaitse all baltā ūdensroze ir aizsargājams augs
`looklema v {loogelda, `looklen} līkumot, locīties, vīties ∙ orus lookleb oja ielejā līkumo strauts; luuderohi lookleb mööda seina üles efeja vijas pa sienu uz augšu; looklev rannajoon līkumota krasta līnija
lõikus s {lõikuse, lõikust, lõikusi} 1. griešana, cirpšana ◦ juukselõikus matu griešana ∙ viljapuude lõikus augļu koku apcirpšana 2. pļauja ∙ algas vilja lõikus sākās labības pļauja 3. (labības) raža ∙ vili kasvab hästi, on oodata head lõikust labība aug labi, gaidāma laba raža; tänavune lõikus šīgada raža 4. med operācija ∙ mind taheti lõikusele saata mani gribēja sūtīt uz operāciju
lööma v {lüüa, löön} 1. sist ∙ ta lööb kõigest jõust viņš sit no visa spēka; meeskond lõi kolm väravat komanda iesita trīs vārtus; katust lööma sist jumtu; trummi lööma sist bungas; kell lõi südaöötundi pulkstenis nosita pusnakts stundu 2. sisties, triekties ∙ lained löövad vastu kaldakive viļņi sitas pret krasta akmeņiem; mehed hakkavad lööma vīri taisās sisties 3. triekt, mest ∙ lapsed löödi hommikul vara maast lahti bērnus agri no rīta trieca augšā; ta lõi kaardid lauale viņš cirta kārtis galdā; ta lõi silmad uksele viņš uzmeta acis durvīm; tantsu lööma dejot; kass lööb nurru kaķis murrā 4. mesties, kļūt, sākt ∙ silmade ees lõi mustaks sametās tumšs gar acīm; kramp lõi jalga kājā iemetās krampis; mets lõi rohetama mežs sazaļoja; ma lõin kartma es nobijos
maa|pealne adj 1. virszemes- ∙ taimede maapealsed osad augu virszemes daļas 2. šīszemes-, zemes- ∙ maapealne elu zemes dzīve
maa|rohi s novec ārstniecības augs ∙ suvel korjati maarohte vasarā vāca ārstniecības augus
madar s {madara, madarat, madaraid} (Galium) madara ∙ roomav madar ķeraiņu madara; kraavipervedel kasvas madaraid grāvmalās auga madaras
maja|esine a s mājas priekša ∙ majaesisel kasvas puid ja põõsaid mājas priekšā auga koki un krūmi
masu s {masu, masu, masusid} krīze ∙ majandus kasvas ka masu ajal ekonomika auga arī krīzes laikā
meeles|pea a s (Myosotis) neaizmirstule ∙ kraavipervedel kasvavad meelespead grāvmalās aug neaizmirstules
mikro|kliima s mikroklimats ∙ taimede arenguks sobiv mikrokliima augu attīstībai piemērots mikroklimats; perekonnas oli hea mikrokliima ģimenē bija labs mikroklimats
mingi pr {mingi, mingit, mingeid} 1. kāds, kaut kāds ∙ mingi mürgine taim kaut kāds indīgs augs 2. (noliegumā) nekāds ∙ selles pole mingit kahtlust par to nav nekādu šaubu; ta ei nõustu mitte mingil juhul viņš nepiekrīt nekādā gadījumā
mingi|sugune pr 1. kaut kāds ∙ mingisugused tundmatud taimed kaut kādi nepazīstami augi 2. (noliegumā) nekāds ∙ ta ei salli mingisugust vasturääkimist viņš necieš nekādu pretīrunāšanu
morfo|loogiliselt adv morfoloģiski ∙ morfoloogiliselt erinevad taimed morfoloģiski atšķirīgi augi
mullastuma v pārvērsties par augsni ∙ taimejäänused mullastuvad augu atliekas pārvēršas par augsni
juurde mõtlema (klāt) piedomāt, piefantazēt ∙ igaüks mõtleb midagi juurde ja nii need kuulujutud paisuvad katrs kaut ko piedomā, un tā tās baumas aug
mäda`nik s {mädaniku, mäda`nikku, mäda`nikke} 1. sastrutojums, abscess ∙ mädanik lõi haava brūce sastrutoja 2. puve, trupe ◦ kartuli-lehemädanik kartupeļu lakstu puve ∙ mädanikust nakatatud taimed ar puvi inficēti augi
mägi s {`mäe, mäge, mägesid} kalns ∙ järsk mägi stāvs kalns; mäkke tõusma kāpt kalnā; mäest alla laskuma laisties lejā no kalna; tee viib mäkke ceļš ved kalnā; sel teemal on terve mägi raamatuid kirjutatud par šo tēmu ir sarakstīts vesels kalns grāmatu; elu läheb mäkke dzīve iet uz augšu ∆ mägede taga aiz kalniem; mägesid liigutama gāzt kalnus
määraja s {määraja, määrajat, määrajaid} 1. noteicējs, lēmējs ∙ mina ei ole neis asjus määraja es neesmu noteicējs šajās lietās 2. (rokasgrāmata) noteicējs ◦ taimemääraja augu noteicējs 3. (aparāts) noteicējs ◦ niiskusemääraja mitruma noteicējs
mühin s {mühina, mühinat, mühinaid} 1. šalkas, šalkoņa ◦ meremühin jūras šalkas 2. jonis, spars ∙ kurk kasvab mühinal gurķi aug griezdamies; ta läks mühinal mööda viņš pajoņoja garām
`müksama v {müksata, `müksan} dunkāt, buknīt ∙ kellelegi ribidesse müksama iedunkāt kādam ribās; müksa ta ärkvele buknī viņu augšā
mürin s {mürina, mürinat, mürinaid} 1. rūkoņa, rēkoņa ◦ automürin automobiļa rūkoņa 2. dārdoņa, rīboņa, dunoņa ∙ kõu veeres mürinal üle taeva pērkons dārdēdams vēlās pār debesīm 3. spars, jonis ∙ rukis kasvab mis mürin rudzi aug griezdamies; töö läheb mürinal darbs kūsā
mürk|taim s indīgs augs
nahkne adj {nahkse, nahkset, nahkseid} 1. ādas- ∙ nahksed püksid ādas bikses 2. ādains ∙ nahksete lehtedega igihaljad taimed mūžzaļi augi ar ādainām lapām 3. kalsns, izkaltis ∙ raugalikult nahksed käed vecišķi kalsnas rokas
nek`roos s {nekroosi, nek`roosi, nek`roose} nekroze ∙ taimede nekroos augu nekroze
nimetama v 1. saukt, dēvēt ∙ ta armastab end peremeheks nimetada viņam patīk sevi dēvēt par saimnieku 2. (amatā) iecelt, norīkot ∙ ametisse nimetama iecelt amatā; ta nimetati direktoriks viņu iecēla par direktoru 3. minēt, nosaukt ∙ tühine asi, seda ei maksa nimetadagi sīkums, to nav vērts pat pieminēt; eespool nimetatud taimed iepriekš minētie augi
nimetus s {nimetuse, nimetust, nimetusi} 1. nosaukums ◦ ametinimetus amata nosaukums; aunimetus goda nosaukums ∙ taimede ladinakeelsed nimetused augu latīniskie nosaukumi 2. (amatā) iecelšana, norīkošana ∙ ta ootab nimetust kõrgemale ametikohale viņš gaida iecelšanu augstākā amatā
nõder adj {nõdra, `nõtra, `nõtru} nespēcīgs, nevarīgs, vārgs ∙ nõdrad taimed vārgi augi; haige jäi üha nõdremaks slimnieks kļuva arvien vārgāks; nõder inimene ei suuda ahvatlustele vastu panna vājš cilvēks nespēj pretoties kārdinājumiem
omastama v 1. piesavināties ∙ ta omastas suure rahasumma viņš piesavinājās lielu naudas summu 2. biol uzņemt, asimilēt ∙ taim omastab mullast mineraalaineid augs asimilē minerālvielas no augsnes
paisuma v 1. izplesties ∙ gaasid paisuvad gāzes izplešas 2. briest, blīst ∙ herned paisuvad keetmisel zirņi vārot uzbriest; hästi paisuv jahu labi briestoši milti; varakevadel hakkavad pungad paisuma agrā pavasarī pumpuri sāk piebriest; pilv paisus silmanähtavalt mākonis blīda acīmredzami 3. uzplūst, pārplūst ∙ sadudest paisunud jõgi pēc lietus pārplūdusi upe 4. palielināties, augt ∙ võlg muudkui paisus parāds tikai palielinās; selts paisus kiiresti biedrība ātri auga 5. pāraugt ∙ tuul paisub tormiks vējš pāraug vētrā; väike lahkheli paisus suureks tüliks mazas domstarpības pārauga lielā strīdā; rahulolematus ähvardas paisuda ülestõusuks neapmierinātība draudēja pāraugt par sacelšanos
paju s {paju, paju, pajusid} (Salix) vītols, kārkls ◦ pajuoks kārkla zars; pajuvits kārkla rīkste ∙ jõepervel kasvasid pajud upmalā auga vītoli
pealne a s {pealse, pealset, pealseid} 1. laksts ◦ porgandipealsed burkānu laksti 2. augšdaļa, virspuse ∙ riidest pealsetega toatuhvlid istabas tupeles ar auduma virspusi 3. augša ◦ laudapealne kūtsaugša; ahjupealne krāsnsaugša; toapealne istabaugša
üles peksma 1. uzkult ∙ laeva kruvi peksis muda üles kuģa skrūve uzkūla dūņas 2. sar triekt augšā, celt augšā, uzmodināt ∙ mehed peksti une pealt üles vīrus uzcēla no miega 3. sar uzdauzīt, sadauzīt, piekaut ∙ peksan sul näo üles uzdauzīšu tev seju
`perv s {perve, `perve, `pervi} 1. krasts 2. nogāze, sāns ∙ järskude pervedega org ieleja ar kraujām nogāzēm 3. mala, apmale ∙ kraavi meiepoolsel pervel kasvas maasikaid grāvja malā mūsu pusē auga zemenes; maantee rohtunud perved ar zāli apaugušas šosejas apmales
`pillama v {pillata, `pillan} 1. mest, nomest ∙ kiiruga tõustes pillas ta käekoti maha ātrumā celdamās augšā, viņa nometa rokassomiņu; leiba ei tohtinud maha pillata maizi nedrīkstēja mest zemē; ta pillas kausi käest viņš izmeta no rokām bļodiņu 2. izmētāt ∙ kõik esemed toas olid laiali pillatud visas lietas istabā bija izmētātas; sügis pillab värve helde käega rudens ar dāsnu roku izmētā krāsas 3. šķērdēt, izšķiest ∙ meil pole raha pillata mums nav naudas, lai sķērdētu; ei tohi pillata oma energiat savu enerģiju nedrīkst izšķiest 4. (sakot) iespraust, iemest, izmest ∙ ta pillas ka omalt poolt sekka mõne sõna viņš arī no savas puses iesprauda kādu vārdu; koduteel ei pillanud ta ainsatki sõna mājupceļā viņš neizmeta nevienu vārdu
pistik a s {pistiku, pistikut, pistikuid} spraudenis ∙ taim hakkab pistikust kasvama augs sāk augt no spraudeņa
üles pistma 1. uzskriet augšā, uzjoņot augšā ∙ ta pistis paari sammuga trepist üles viņš pāris soļos uzjoņoja augšā pa trepēm 2. (uz augšu) uzspraust ∙ kammiga ülespistetud juuksed ar ķemmi uzsprausti mati
`pohl s {pohla, `pohla, `pohli} (Vaccinium vitis-idaea) brūklene ∙ harilik pohl brūklene; pohl on rabataim brūklene ir purva augs; lähme pohlale ejam brūklenēs
pool d adv 1. pusē ◦ teispool viņā pusē ∙ ta istub minust paremal pool viņš sēž man labajā pusē; tee mõlemal pool kasvavad puud abpus ceļam aug koki; tööga oleme tänaseks ühel pool šodien darbu esam beiguši 2. vietā ∙ kahel pool töötamine oli raske strādāt divās vietās bija grūti 3. pa pusei, daļēji ∙ ta vajus poolunesarnasesse olekusse viņš iegrima miegam līdzīgā stāvoklī
poole b adv (virziens) uz, uz kādu pusi ◦ kuhupoole kurp, uz kuru pusi; siiapoole šurp, uz šo pusi; sissepoole uz iekšu, uz iekšpusi; väljapoole uz āru, uz ārpusi; ülespoole augšup, uz augšu ∙ mõlemale poole treppi istutati lilli abpus kāpnēm iestādīja ziedus
`prits s {pritsi, `pritsi, `pritse} 1. smidzinātājs, stobrs smidzināšanai ∙ valgendasin pritsiga lage balsināju griestus ar smidzinātāju; tuletõrjujate voolikud ja pritsid ugunsdzēsēju šļūtenes un stobri; taimekaitse pritsid smidzinātāji augu aizsardzībai 2. novec šprice 3. sar ložmetējs
puu s {puu, puud, puid} 1. koks ◦ lehtpuu lapkoks; okaspuu skujkoks ∙ väljal kasvab üksik puu laukā aug vientuļš koks; puu kuivas ära koks nokalta; ta ronis puu otsa viņš uzrāpās kokā 2. koks, koksne ∙ kõva puu ciets koks; puust lusikas koka karote; heledad puust paneelid gaiši koka paneļi; meie kaks oleme samast puust mēs abi esam viena asins 3. malka ∙ puid lõhkuma skaldīt malku; meil ei jätku talveks puid mums nepietiek malkas ziemai 4. (priekšmets) koks, miets, stienis ◦ kardinapuu aizkaru stanga; riidepuu drēbju pakaramais ∙ ta lõhkus tara maha ja jättis puud sinnasamasse viņš nojauca žogu un atstāja kokus turpat; pane püksid puusse uzliec bikses uz pakaramā ∆ puude tagant metsa mitte nägema neredzēt aiz kokiem mežu; puust ette tegema liet ar karoti mutē
üles põrutama uztriekt augšā ∙ hommikul põrutasid nad meid üles no rīta viņi mūs uztrieca augšā
pärna|puu s 1. (Tilia) liepa ∙ keset õue kasvas suur pärnapuu pagalma vidū auga liela liepa 2. (koksne) liepkoks ∙ pärnapuust meenõud liepkoka medus trauki
`pürgima v {`pürgida, pürin} tiekties, censties ∙ noored pürivad välismaale jaunieši tiecas uz ārzemēm; nad pürgisid vastastest ette jõuda viņi centās apsteigt pretinieku; taimed pürivad valguse poole augi tiecas gaismas virzienā
püsti adv 1. stāvus, augšā, kājās ∙ püsti seisma stāvēt kājās; püsti tõusma celties stāvus; püsti kargama lēkt kājās; aita mind püsti palīdzi man nostāties; kass kõnnib, saba püsti kaķis staigā asti izslējis; pea püsti, kõik läheb mööda! galvu augšā, viss pāries! 2. galīgi, pilnīgi, pavisam ∙ ta on vist püsti pime ja kurt viņš laikam ir pilnīgi akls un kurls 3. īsts, pilnīgs, galīgs ∙ need on ju püsti röövlid tie taču ir īsti laupītāji
`püüdlema v {püüelda, `püüdlen} tiekties, censties ∙ eesmärgi poole püüdlema tiekties pēc mērķa; taimed püüdlevad valguse poole augi tiecas gaismas virzienā
rahuldavalt adv apmierinoši ∙ rukis kasvab rahuldavalt rudzi aug apmierinoši
ranna|vesi s 1. piekrastes ūdens, piekraste ∙ madalas rannavees kasvavad kõrkjad seklajā piekrastes ūdenī aug meldri 2. (daudzskaitlī) piekrastes ūdeņi ∙ Eesti rannaveed Igaunijas piekrastes ūdeņi; kalapüük rannavetes zveja piekrastes ūdeņos
`rasv s {rasva, `rasva, `rasvu} tauki ◦ searasv cūku tauki; taimerasv augu tauki; sularasv kausēti tauki ∙ taimse päritoluga rasvad augu izcelsmes tauki; rasv säriseb pannil tauki čurkst pannā; rasva minema aptaukoties; rasvata kohupiim vājpiena biezpiens
ravim|taim s ārstniecības augs
remmelgas s {remmelga, remmelgat, remmelgaid} (Salix) vītols, blīgzna ◦ hõberemmelgas baltais vītols ∙ järve kaldal kasvab suuri remmelgaid ezera krastā aug lieli vītoli
