[ETLV] Eesti-läti sõnaraamat


Päring: osas

Sama päring läti-eesti sõnaraamatus

?! Küsitud kujul või valitud artikli osast otsitut ei leitud, kasutan laiendatud otsingut.
Leitud 65 artiklit

tagasi ajama 1. dzīt atpakaļ peremees ajas ta tagasi saimnieks dzina viņu atpakaļ 2. strīdēties pretī, noliegt alguses püüdis ta tagasi ajada, hiljem tunnistas üles sākumā viņš centās strīdēties pretī, vēlāk atzinās
vastu ajama 1. sliet pretī siil ajab okkad vastu ezis izslej pretī adatas 2. strīdēties pretī ta on süüdi, ärgu ajagu vastu viņš ir vainīgs, lai nestrīdas pretī
anduma v 1. ļauties ei tohi anduda nukrusele nedrīkst ļauties skumjām 2. atdoties armastas üht, aga andus teisele mīlēja vienu, bet atdevās citam 3. aizrauties ta on oma tööle andunud viņš ir aizrāvies ar savu darbu
asjata b adv 1. bez rezultātiem, lieki asjata püüdsin meenutada ta nime bez rezultātiem centos atcerēties viņa vārdu; milleks asjata raha kulutada kāpēc lieki tērēt naudu 2. bez iemesla mis te asjata muretsete! ko jūs bez iemesla raizējaties!
atrofeeruma v atrofēties
avanema v 1. vērties, atvērties toa aknad avanevad aeda istabas logi veras uz dārzu; eesriie avaneb priekškars atveras; minul avanesid silmad man atvērās acis; mäelt avaneb vaade merele no kalna paveras skats uz jūru; tal avanes hea võimalus viņam pavērās laba iespēja 2. atklāties inimese olemus avaneb tema tegudes cilvēka būtība atklājas viņa darbos; raamatus avaneb kirjaniku eripära grāmatā atklājas rakstnieka savdabība
lahti hargnema 1. atirt, atārdīties seeliku küljeõmblus on lahti hargnenud svārku sānu vīle ir atirusi 2. atklāties, atšķetināties järk-järgult hargneb meie ees lahti romaani tegelaste saatus pakāpeniski mūsu priekšā atklājas romāna varoņu liktenis
`heitma v {`heita, heidan} 1. mest, sviest ketast heitma mest disku; silma peale heitma uzmest aci; ta heitis tulle kuivi oksi viņš meta ugunī sausus zarus; mees heideti vangi vīrieti iemeta cietumā; puud heitsid kuuvalgel pikki varje koki mēnesgaismā meta garas ēnas; ta heitis ainult mõne sõna teiste jutu sekka viņš iemeta citu sarunā tikai dažus vārdus; nalja heitma jokot; hinge heitma nomirt 2. mesties, novietoties kādā stāvoklī kõhuli heitma mesties uz vēdera; põlvili heitma mesties uz ceļiem; magama heitma iet gulēt; istuma heitma apsēsties 3. mesties, saiet kopā paari heitma saiet pārī; abiellu heitma apprecēties
hoiduma v 1. turēties omaette hoiduma turēties savrup; hoiduge paremale turieties pa labi 2. vairīties, atturēties ebameeldivustest hoiduma vairīties no nepatikšanām; ema hoidus palava päikese eest māte vairījās no karstas saules 3. glabāties, saglabāties seened hoiduvad soolatult hästi sālītas sēnes labi saglabājas
hulka b pop pie, starp ta kadus rahva hulka viņš pazuda pūlī; istuge meie hulka apsēdieties pie mums; ilves kuulub kaslaste hulka lūsis pieder kaķu dzimtai
hüvasti intj ardievu, sveiks hüvasti jätma atvadīties; hüvasti, kallid sõbrad ardievu, dārgie draugi
vastu hüüdma atsaukties hüüdsin ja kutsusin, kuid keegi ei hüüdnud vastu saucu un aicināju, bet neviens neatsaucās
iste b s {`istme, istet, `istmeid} 1. sēdeklis nahkiste ādas sēdeklis; juhiiste vadītāja sēdeklis istet võtma apsēsties; perenaine pakkus külalisele istet saimniece piedāvāja ciemiņam apsēsties 2. sar sēžamvieta, dibens ta pani padja istme alla viņš palika spilvenu zem dibena 3. izkārnīšanās
maha istuma apsēsties istusime maha jalgu puhkama apsēdāmies atpūtināt kājas
ära istuma 1. atsēdēt, nosēdēt ta istus oma aja ära viņš atsēdēja savu laiku 2. (sēžot nolietot) izsēdēt tooli vedrud on ära istutud krēsla atsperes ir izsēdētas
isu s {isu, isu, isusid} 1. ēstgriba, apetīte hundiisu vilka apetīte mul on hea isu man ir laba ēstgriba; isu täis sööma pieēsties, atēsties; head isu! labu ēstgribu! 2. vēlēšanās, dziņa, kāre tööisu vēlēšanās strādāt mul pole vähimatki isu külla minna man nav ne mazākās vēlēšanās doties ciemos; tal pole isu õppida viņam negribas mācīties
`jätma v {`jätta, jätan} 1. atstāt jätsin vihmavarju rongi atstāju lietussargu vilcienā; jänes oli jätnud lumele värsked jäljed zaķis bija atstājis sniegā svaigas pēdas; seadust jõusse jätma atstāt likumu spēkā; hüvasti jätma atvadīties; rahule jätma likt mierā; seda ma talle ei jäta to es viņam nepiedošu; sõpra ei tohi hätta jätta draugu nedrīkst pamest nelaimē 2. beigt, pārstāt jäta jutt beidz runāt!; kass jättis näugumise kaķis beidza ņaudēt
maha jätma 1. atmest, atsacīties ta jättis joomise, suitsetamise maha viņš atmeta dzeršanu, smēķēšanu 2. pamest ta jättis naise maha viņš pameta sievu; mahajäetud maja pamesta māja 3. (neņemt līdzi) atstāt pakid jätsime jaama maha mantas atstājām stacijā
meelde jätma atcerēties, paturēt prātā jätsin kõik nähtu täpselt meelde precīzi atcerējos visu redzēto
vastu kostma 1. skanēt pretī koera haukumine kostis juba kaugelt vastu suņa riešana jau no tālienes skanēja pretī 2. atsaukties ta hüüdis, aga kusagilt ei kostnud keegi talle vastu viņš sauca, taču nekur viņam neatsaucās 3. atbalsoties
ära kukkuma 1. nokrist, nobirt puulehed kolletasid ja kukkusid ära koku lapas nodzeltēja un nobira 2. (krītot) savainot ma kukkusin selja ära es savainoju muguru 3. sar atslēgties pärast kolmandat klaasitäit kukkus mees ära pēc trešās glāzes vīrs atslēdzās
kõhetuma v 1. novājēt, izkāmēt 2. atrofēties kõhetunud lihased atrofējušies muskuļi
lollakas a s {lollaka, lollakat, lollakaid} pamuļķis, muļķītis, vientiesis lollakaga ei tasu vaielda ar pamuļķi nav vērts strīdēties
loobuma v atteikties, atsacīties hiljem ta loobus oma nõudmistest vēlāk viņš atteicās no savām prasībām; suitsetamisest loobuma atteikties no smēķēšanas; loobusin pakutud veinist atteicos no piedāvātā vīna
`lust s {lusti, `lusti, `luste} 1. prieks, jautrība, luste lust vaadata, kuidas töö edeneb prieks skatīties, kā darbs sokas; lusti lööma lustēties 2. patika, vēlme, luste ei ole lusti sinuga vaielda negribas ar tevi strīdēties
lõputult adv bezgalīgi, nebeidzami temaga võib lõputult väidelda ar viņu var strīdēties bezgalīgi
lahti lööma 1. atvērt, atsist vihmavarju lahti lööma atvērt lietussargu 2. atvērties õis lõi lahti zieds atvērās 3. (par siena vālu) izārdīt paksud heinakaared tuleb lahti lüüa, muidu hein ei kuiva biezi siena vāli jāizārda, citādi siens nežūst 4. atdalīties, atlēkt jää on kaldast lahti löönud ledus ir atdalījies no krasta 5. uzsākt lõime laulu lahti uzsākām dziesmu 6. sar izmest, atlaist ta löödi direktori kohalt lahti viņu izmeta no direktora vietas
välja lülituma atslēgties peab oskama tööst välja lülituda jāmāk atslēgties no darba
meenutama v 1. atcerēties, atminēties ta püüab aadressi meenutada viņš cenšas atcerēties adresi 2. atgādināt ära meenuta mulle enam seda lugu! neatgādini man vairs šo gadījumu! 3. atgādināt, līdzināties poiss meenutab oma vanaisa zēns atgādina savu vectēvu
minema a v {`minna, lähen} 1. iet, doties läksime mööda metsasihti gājām pa meža stigu; lähme jala ejam kājām; jõel läheb jää upē iet ledus; tööle minema iet uz darbu; ta läks mehele viņa izgāja pie vīra; raudtee läheb läbi metsa dzelzceļš iet caur mežu; see oli läinud nädalal tas bija pagājušajā nedēļā; millal rong läheb? kad atiet vilciens?; läheks tarvis būtu vajadzīgs; see kaup ei lähe šī prece nekustas 2. aiziet, zust kui kiiresti küll aeg läheb! cik ātri gan iet laiks!; varsti on lumi läinud drīz sniegs būs nokusis; see on ammu moest läinud tas sen ir izgājis no modes; kõik lootused on läinud visas cerības ir zudušas 3. kļūt, tapt ta läks näost valgeks viņš nobālēja; tuju läheb heaks garastāvoklis uzlabojas; puud lähevad lehte koki salapo; taevas läheb selgeks debesis noskaidrojas; ägedaks minema sadusmoties 4. (darbību vai procesu) sākt mootor läks käima motors sāka darboties; vesi läks keema ūdens uzvārījās; põõsas ei läinud kasvama krūms neieauga; nad läksid omavahel vaidlema viņi sāka strīdēties savā starpā 5. iet, klāties, veikties kuidas sul eksamil läks? kā tev gāja eksāmenā?; kahju, et nõnda läks žēl, ka tā izgāja; neil minevat nüüd hästi viņiem tagad klājoties labi 6. piestāvēt, derēt punased värvitoonid lähevad talle sarkani krāsu toņi viņam piestāv; see nõu ei lähe šis padoms neder 7. saiet, satilpt katlasse läheb viisteist pange vett katlā saiet piecpadsmit spaiņi ūdens mine sa tea ej nu sazini; mine võta kinni ej nu sazini
mõnusasti adv 1. tīkami, patīkami päike soojendas mõnusasti saule tīkami sildīja 2. ērti end mõnusasti istuma seadma ērti apsēsties
tagasi mõtlema atcerēties, atminēties mõtlen tagasi kooliajale atceros skolas laiku
mäletama v atcerēties ta ei mäleta oma vanaisa viņš neatceras savu vectēvu; mul on, mida mäletada man ir, ko atcerēties; mäletamata aegadest no neatminamiem laikiem
mäletatavasti adv cik var atcerēties, cik var atminēties see oli mäletatavasti 1938. aastal cik atceros, tas bija 1938. gadā
najal adv 1. (atbalstoties) ar, uz, pret ta käib kepi najal viņš staigā ar spieķi; ta seisab tooli najal viņš stāv, atbalstījies uz krēsla; haige on patjade najal poolistuli slimnieks atslējies pussēdus uz spilveniem 2. pēc, pamatojoties uz tean seda oma kogemuste najal zinu to pēc savas pieredzes
oksüdeeruma v oksidēties oksüdeerunud hõbelusikas oksidējusies sudraba karote
paljastuma v 1. atkailināties, atsegties paljastunud puujuured tuleb katta mullaga atsegušās koka saknes pārklāj ar augsni 2. atklāties, tikt atmaskotam pettus paljastus krāpšana atklājās
`plats a s {platsi, `platsi, `platse} 1. laukums ehitusplats būvlaukums; tantsuplats deju laukums raekoja plats rātslaukums; mängija lahkus platsilt spēlētājs nogāja no laukuma 2. vieta hauaplats kapavieta; lõkkeplats ugunskura vieta maja plats on välja valitud mājas vieta ir izvēlēta; kuldnokad on juba platsis melnie strazdi jau ir klāt 3. vieta, sēdvieta nummerdatud platsid numurētas vietas; võta platsi! apsēdies!
`puhkama v {puhata, `puhkan} 1. atpūsties aktiivselt puhkama aktīvi atpūsties; aeg on puhkama minna ir laiks iet atpūsties 2. atpūtināt jalgu puhkama atpūtināt kājas 3. dusēt, atdusēties mets puhkab lumevaiba all mežs dus zem sniega segas; puhka issanda rahus dusi dieva mierā
`punnima a v {`punnida, punnin} 1. spuroties, pretoties, strīdēties tule kaasa, mis sa punnid nāc līdzi, ko tu spurojies; ta punnis kaua, enne kui oma eksimuse üles tunnistas viņš ilgi spurojās, līdz atzina savu kļūdu; ei tasu temaga punnida nav vērts ar viņu strīdēties 2. pūlēties, pūlēties izdarīt mees punnis küll, aga kivi kohalt kangutada ei jaksanud vīrs pūlējās gan, taču akmeni no vietas izkustināt nespēja; ta punnis koti vankrile viņš pūlējās iedabūt maisu ratos
`põrkama v {põrgata, `põrkan} 1. atsisties, atdurties, uzdurties pimedas ruumis põrkasin vastu lauda tumšā telpā atsitos pret galdu; uksed põrkavad lahti durvis atsitas vaļā; lennuki rattad põrkasid sujuvalt vastu betoonrada lidmašīnas riteņi līgani atdūrās pret betona skrejceļu; laev põrkas vastu jäämäge kuģis atdūrās pret leduskalnu; ajalehti sirvides põrkasin huvitavatele sündmustele šķirstot laikrakstus, uzdūros interesantiem notikumiem 2. traukties, skriet jänes põrkas üle tee võssa zaķis aiztraucās pāri ceļam krūmos; põgenik põrkas maja varju bēglis ieskrēja mājas ēnā 3. sar ieskriet põrkan õhtul sisse, siis räägime pikemalt ieskriešu vakarā, tad parunāsim vairāk 4. sar sākt šaubīties, svārstīties võid tulla, kui põrkama ei löö vari nākt, ja nesāksi šaubīties
tagasi põrkama 1. atsisties atpakaļ, atsprāgt kirves põrkas kõvalt pakult tagasi cirvis atsitās atpakaļ no cieta bluķa; kuul põrkas rikošetina tagasi lode rikošetā atsitās atpakaļ; naine põrkas ukselt jahmunult tagasi sieviete pārsteigta atsprāga no durvīm 2. kautrēties selline tüüp, kes ei põrka tagasi isegi kuritööst tāds tips, kas nepakautrēsies pat no nozieguma
põrkuma v atsisties, atdurties kivi põrkus vastu seina akmens atsitās pret sienu; huvid põrkusid kokku intereses sadūrās; heli põrkus kaljudelt skaņa atsitās no klintīm
vastu raiuma (runājot) atcirst, cirst pretī, strīdēties pretī ta raiub mulle vastu viņš strīdas man pretī
`riidlema v {riielda, `riidlen} 1. bārt, rāt ta ei riidle lastega viņš nebar bērnus; sain ema käest riielda māte mani sabāra 2. bārties, ķildoties, strīdēties mees ja naine riidlevad päevast päeva vīrs un sieva strīdas dienu no dienas
lahti riietuma noģērbties, atģērbties, izģērbties arst palus patsiendil lahti riietuda ārsts lūdza pacientu izģērbties
vastu seletama runāt pretī, strīdēties pretī tüdruk hakkas vastu seletama meitene sāka strīdēties pretī
selle|aegne adj toreizējs, tā laika- paluti meenutada selleaegseid sündmusi lūdza atminēties toreizējos notikumus
vastu sõitlema strīdēties pretī
`sõlm s {sõlme, `sõlme, `sõlmi} 1. mezgls meremehesõlm jūrnieku mezgls; soojussõlm siltummezgls kingapael oli sõlmest lahti läinud kurpju aukla bija atsējusies; ta keeras juuksed sõlme viņa savija matus mezglā; tähtis raudteede sõlm svarīgs dzelzceļa mezgls 2. (mērvienība) mezgls laeva kiirus oli viis sõlme kuģa ātrums bija pieci mezgli 3. med mezgliņš, papula valulikud sõlmed jalgadel sāpīgi mezgliņi uz kājām Gordioni sõlm Gordija mezgls
sõnelema v strīdēties tühiste asjade pärast sõnelema strīdēties par niekiem
südi adj {südi, südi, südisid} brašs, ņiprs, enerģisks hästi südi poiss ļoti brašs zēns; ta on südi vaidlema viņam patīk strīdēties
taganema v 1. atkāpties ta taganes paar sammu viņš atkāpās pāris soļus; haigus taganes iseenesest slimība atkāpās pati 2. atkāpties, atsacīties ma ei tagane oma sõnadest es neatkāpjos no saviem vārdiem
toibuma v 1. atjēgties, nākt pie samaņas ehmatusest toibuma atjēgties no izbīļa 2. atspirgt, atžirgt ta toibus haigusest viņš atspirga no slimības
ette tulema 1. nākt priekšā tule ette, sina tunned teed! nāc priekšā, tu zini ceļu! 2. (priekšā) pienākt, piebraukt rong tuli ette vilciens piebrauca 3. gadīties, notikt mõnikord tuleb ette tülisid reizēm gadās strīdi; olen tahtnud sulle külla tulla, aga ikka on midagi ette tulnud esmu gribējis atnākt pie tevis ciemos, bet arvien kaut kas ir atgadījies 4. nākt prātā, nākt atmiņā tal ei tule ealeski ette meid kahtlustada viņam nenāks ne prātā turēt mūs aizdomās; mulle ei tule ette, kus ma olen teda näinud es nevaru atcerēties, kur es esmu viņu redzējis 5. šķist, likties kogu see lugu tuleb mulle tuttav ette viss šis stāsts man šķiet pazīstams 6. tikt izskatītam asi tuli kohtus ette lietu izskatīja tiesā
lahti tulema nākt vaļā, atvērties, atraisīties uks ei tule lahti durvis nenāk vaļā; sõlm tuli lahti mezgls atraisījās
meelde tuletama 1. atsaukt atmiņā, atcerēties tuletasime üheskoos meelde vanu aegu kopīgi atcerējāmies vecos laikus 2. atgādināt tuleta talle meelde, et pühapäeval on proov atgādini viņam, ka svētdien ir mēģinājums
tuliselt adv 1. karsti, ugunīgi toitu tuleb süüa soojalt, mitte tuliselt ēdiens jāēd silts, nevis karsts 2. karsti, kvēli, dedzīgi tuliselt vaidlema karsti strīdēties 3. ārkārtīgi, ļoti mul on seda raha tuliselt vaja man tā nauda ir ļoti vajadzīga
tülitsema v ķildoties, strīdēties mees tülitses naisega tühja-tähja pärast vīrs strīdējās ar sievu par sīkumiem
`vaidlema v {vaielda, `vaidlen} strīdēties, diskutēt maitse üle ei vaielda par gaumi nestrīdas
vastu vaidlema 1. strīdēties pretī ta vaidleb sõbrale vastu viņš strīdas draugam pretī 2. apstrīdēt, iebilst ta vaidles käsule vastu viņš apstrīdēja pavēli
lahti vajuma atvērties, atplesties uks vajus lahti durvis atvērās; suu vajus imestusest lahti mute no pārsteiguma atpletās
vesine adj {vesise, vesist, vesiseid} 1. ūdeņains vesised kartulid ūdeņaini kartupeļi 2. slapjš vesine maa slapja zeme; teist nõnda vesist suve ei mäletagi otru tik slapju vasaru nemaz nevar atcerēties
`viitama a v {viidata, `viitan} 1. norādīt, parādīt ta viitas kesklinna suunas viņš norādīja pilsētas centra virzienā 2. norādīt, atsaukties, minēt on viidatud kasutatud kirjandusele norādīta izmantotā literatūra; jurist viitas seadusele jurists atsaucās uz likumu 3. norādīt, liecināt sümptomid viitavad kasvajale simptomi liecina par audzēju
kõrvale viskama atmest, atsacīties viskasin selle plaani kõrvale atmetu šo plānu

Eesti Keele Instituut    a-ü sõnastike koondleht     veebiliides    @ veebihaldur