?! Küsitud kujul või valitud artikli osast otsitut ei leitud, kasutan laiendatud otsingut.
Leitud 65 artiklit
tagasi ajama 1. dzīt atpakaļ ∙ peremees ajas ta tagasi saimnieks dzina viņu atpakaļ 2. strīdēties pretī, noliegt ∙ alguses püüdis ta tagasi ajada, hiljem tunnistas üles sākumā viņš centās strīdēties pretī, vēlāk atzinās
vastu ajama 1. sliet pretī ∙ siil ajab okkad vastu ezis izslej pretī adatas 2. strīdēties pretī ∙ ta on süüdi, ärgu ajagu vastu viņš ir vainīgs, lai nestrīdas pretī
anduma v 1. ļauties ∙ ei tohi anduda nukrusele nedrīkst ļauties skumjām 2. atdoties ∙ armastas üht, aga andus teisele mīlēja vienu, bet atdevās citam 3. aizrauties ∙ ta on oma tööle andunud viņš ir aizrāvies ar savu darbu
asjata b adv 1. bez rezultātiem, lieki ∙ asjata püüdsin meenutada ta nime bez rezultātiem centos atcerēties viņa vārdu; milleks asjata raha kulutada kāpēc lieki tērēt naudu 2. bez iemesla ∙ mis te asjata muretsete! ko jūs bez iemesla raizējaties!
atrofeeruma v atrofēties
avanema v 1. vērties, atvērties ∙ toa aknad avanevad aeda istabas logi veras uz dārzu; eesriie avaneb priekškars atveras; minul avanesid silmad man atvērās acis; mäelt avaneb vaade merele no kalna paveras skats uz jūru; tal avanes hea võimalus viņam pavērās laba iespēja 2. atklāties ∙ inimese olemus avaneb tema tegudes cilvēka būtība atklājas viņa darbos; raamatus avaneb kirjaniku eripära grāmatā atklājas rakstnieka savdabība
lahti hargnema 1. atirt, atārdīties ∙ seeliku küljeõmblus on lahti hargnenud svārku sānu vīle ir atirusi 2. atklāties, atšķetināties ∙ järk-järgult hargneb meie ees lahti romaani tegelaste saatus pakāpeniski mūsu priekšā atklājas romāna varoņu liktenis
`heitma v {`heita, heidan} 1. mest, sviest ∙ ketast heitma mest disku; silma peale heitma uzmest aci; ta heitis tulle kuivi oksi viņš meta ugunī sausus zarus; mees heideti vangi vīrieti iemeta cietumā; puud heitsid kuuvalgel pikki varje koki mēnesgaismā meta garas ēnas; ta heitis ainult mõne sõna teiste jutu sekka viņš iemeta citu sarunā tikai dažus vārdus; nalja heitma jokot; hinge heitma nomirt 2. mesties, novietoties kādā stāvoklī ∙ kõhuli heitma mesties uz vēdera; põlvili heitma mesties uz ceļiem; magama heitma iet gulēt; istuma heitma apsēsties 3. mesties, saiet kopā ∙ paari heitma saiet pārī; abiellu heitma apprecēties
hoiduma v 1. turēties ∙ omaette hoiduma turēties savrup; hoiduge paremale turieties pa labi 2. vairīties, atturēties ∙ ebameeldivustest hoiduma vairīties no nepatikšanām; ema hoidus palava päikese eest māte vairījās no karstas saules 3. glabāties, saglabāties ∙ seened hoiduvad soolatult hästi sālītas sēnes labi saglabājas
hulka b pop pie, starp ∙ ta kadus rahva hulka viņš pazuda pūlī; istuge meie hulka apsēdieties pie mums; ilves kuulub kaslaste hulka lūsis pieder kaķu dzimtai
hüvasti intj ardievu, sveiks ∙ hüvasti jätma atvadīties; hüvasti, kallid sõbrad ardievu, dārgie draugi
vastu hüüdma atsaukties ∙ hüüdsin ja kutsusin, kuid keegi ei hüüdnud vastu saucu un aicināju, bet neviens neatsaucās
iste b s {`istme, istet, `istmeid} 1. sēdeklis ◦ nahkiste ādas sēdeklis; juhiiste vadītāja sēdeklis ∙ istet võtma apsēsties; perenaine pakkus külalisele istet saimniece piedāvāja ciemiņam apsēsties 2. sar sēžamvieta, dibens ∙ ta pani padja istme alla viņš palika spilvenu zem dibena 3. izkārnīšanās
maha istuma apsēsties ∙ istusime maha jalgu puhkama apsēdāmies atpūtināt kājas
ära istuma 1. atsēdēt, nosēdēt ∙ ta istus oma aja ära viņš atsēdēja savu laiku 2. (sēžot nolietot) izsēdēt ∙ tooli vedrud on ära istutud krēsla atsperes ir izsēdētas
isu s {isu, isu, isusid} 1. ēstgriba, apetīte ◦ hundiisu vilka apetīte ∙ mul on hea isu man ir laba ēstgriba; isu täis sööma pieēsties, atēsties; head isu! labu ēstgribu! 2. vēlēšanās, dziņa, kāre ◦ tööisu vēlēšanās strādāt ∙ mul pole vähimatki isu külla minna man nav ne mazākās vēlēšanās doties ciemos; tal pole isu õppida viņam negribas mācīties
`jätma v {`jätta, jätan} 1. atstāt ∙ jätsin vihmavarju rongi atstāju lietussargu vilcienā; jänes oli jätnud lumele värsked jäljed zaķis bija atstājis sniegā svaigas pēdas; seadust jõusse jätma atstāt likumu spēkā; hüvasti jätma atvadīties; rahule jätma likt mierā; seda ma talle ei jäta to es viņam nepiedošu; sõpra ei tohi hätta jätta draugu nedrīkst pamest nelaimē 2. beigt, pārstāt ∙ jäta jutt beidz runāt!; kass jättis näugumise kaķis beidza ņaudēt
maha jätma 1. atmest, atsacīties ∙ ta jättis joomise, suitsetamise maha viņš atmeta dzeršanu, smēķēšanu 2. pamest ∙ ta jättis naise maha viņš pameta sievu; mahajäetud maja pamesta māja 3. (neņemt līdzi) atstāt ∙ pakid jätsime jaama maha mantas atstājām stacijā
meelde jätma atcerēties, paturēt prātā ∙ jätsin kõik nähtu täpselt meelde precīzi atcerējos visu redzēto
vastu kostma 1. skanēt pretī ∙ koera haukumine kostis juba kaugelt vastu suņa riešana jau no tālienes skanēja pretī 2. atsaukties ∙ ta hüüdis, aga kusagilt ei kostnud keegi talle vastu viņš sauca, taču nekur viņam neatsaucās 3. atbalsoties
ära kukkuma 1. nokrist, nobirt ∙ puulehed kolletasid ja kukkusid ära koku lapas nodzeltēja un nobira 2. (krītot) savainot ∙ ma kukkusin selja ära es savainoju muguru 3. sar atslēgties ∙ pärast kolmandat klaasitäit kukkus mees ära pēc trešās glāzes vīrs atslēdzās
kõhetuma v 1. novājēt, izkāmēt 2. atrofēties ∙ kõhetunud lihased atrofējušies muskuļi
lollakas a s {lollaka, lollakat, lollakaid} pamuļķis, muļķītis, vientiesis ∙ lollakaga ei tasu vaielda ar pamuļķi nav vērts strīdēties
loobuma v atteikties, atsacīties ∙ hiljem ta loobus oma nõudmistest vēlāk viņš atteicās no savām prasībām; suitsetamisest loobuma atteikties no smēķēšanas; loobusin pakutud veinist atteicos no piedāvātā vīna
`lust s {lusti, `lusti, `luste} 1. prieks, jautrība, luste ∙ lust vaadata, kuidas töö edeneb prieks skatīties, kā darbs sokas; lusti lööma lustēties 2. patika, vēlme, luste ∙ ei ole lusti sinuga vaielda negribas ar tevi strīdēties
lõputult adv bezgalīgi, nebeidzami ∙ temaga võib lõputult väidelda ar viņu var strīdēties bezgalīgi
lahti lööma 1. atvērt, atsist ∙ vihmavarju lahti lööma atvērt lietussargu 2. atvērties ∙ õis lõi lahti zieds atvērās 3. (par siena vālu) izārdīt ∙ paksud heinakaared tuleb lahti lüüa, muidu hein ei kuiva biezi siena vāli jāizārda, citādi siens nežūst 4. atdalīties, atlēkt ∙ jää on kaldast lahti löönud ledus ir atdalījies no krasta 5. uzsākt ∙ lõime laulu lahti uzsākām dziesmu 6. sar izmest, atlaist ∙ ta löödi direktori kohalt lahti viņu izmeta no direktora vietas
välja lülituma atslēgties ∙ peab oskama tööst välja lülituda jāmāk atslēgties no darba
meenutama v 1. atcerēties, atminēties ∙ ta püüab aadressi meenutada viņš cenšas atcerēties adresi 2. atgādināt ∙ ära meenuta mulle enam seda lugu! neatgādini man vairs šo gadījumu! 3. atgādināt, līdzināties ∙ poiss meenutab oma vanaisa zēns atgādina savu vectēvu
minema a v {`minna, lähen} 1. iet, doties ∙ läksime mööda metsasihti gājām pa meža stigu; lähme jala ejam kājām; jõel läheb jää upē iet ledus; tööle minema iet uz darbu; ta läks mehele viņa izgāja pie vīra; raudtee läheb läbi metsa dzelzceļš iet caur mežu; see oli läinud nädalal tas bija pagājušajā nedēļā; millal rong läheb? kad atiet vilciens?; läheks tarvis būtu vajadzīgs; see kaup ei lähe šī prece nekustas 2. aiziet, zust ∙ kui kiiresti küll aeg läheb! cik ātri gan iet laiks!; varsti on lumi läinud drīz sniegs būs nokusis; see on ammu moest läinud tas sen ir izgājis no modes; kõik lootused on läinud visas cerības ir zudušas 3. kļūt, tapt ∙ ta läks näost valgeks viņš nobālēja; tuju läheb heaks garastāvoklis uzlabojas; puud lähevad lehte koki salapo; taevas läheb selgeks debesis noskaidrojas; ägedaks minema sadusmoties 4. (darbību vai procesu) sākt ∙ mootor läks käima motors sāka darboties; vesi läks keema ūdens uzvārījās; põõsas ei läinud kasvama krūms neieauga; nad läksid omavahel vaidlema viņi sāka strīdēties savā starpā 5. iet, klāties, veikties ∙ kuidas sul eksamil läks? kā tev gāja eksāmenā?; kahju, et nõnda läks žēl, ka tā izgāja; neil minevat nüüd hästi viņiem tagad klājoties labi 6. piestāvēt, derēt ∙ punased värvitoonid lähevad talle sarkani krāsu toņi viņam piestāv; see nõu ei lähe šis padoms neder 7. saiet, satilpt ∙ katlasse läheb viisteist pange vett katlā saiet piecpadsmit spaiņi ūdens ∆ mine sa tea ej nu sazini; mine võta kinni ej nu sazini
mõnusasti adv 1. tīkami, patīkami ∙ päike soojendas mõnusasti saule tīkami sildīja 2. ērti ∙ end mõnusasti istuma seadma ērti apsēsties
tagasi mõtlema atcerēties, atminēties ∙ mõtlen tagasi kooliajale atceros skolas laiku
mäletama v atcerēties ∙ ta ei mäleta oma vanaisa viņš neatceras savu vectēvu; mul on, mida mäletada man ir, ko atcerēties; mäletamata aegadest no neatminamiem laikiem
mäletatavasti adv cik var atcerēties, cik var atminēties ∙ see oli mäletatavasti 1938. aastal cik atceros, tas bija 1938. gadā
najal adv 1. (atbalstoties) ar, uz, pret ∙ ta käib kepi najal viņš staigā ar spieķi; ta seisab tooli najal viņš stāv, atbalstījies uz krēsla; haige on patjade najal poolistuli slimnieks atslējies pussēdus uz spilveniem 2. pēc, pamatojoties uz ∙ tean seda oma kogemuste najal zinu to pēc savas pieredzes
oksüdeeruma v oksidēties ∙ oksüdeerunud hõbelusikas oksidējusies sudraba karote
paljastuma v 1. atkailināties, atsegties ∙ paljastunud puujuured tuleb katta mullaga atsegušās koka saknes pārklāj ar augsni 2. atklāties, tikt atmaskotam ∙ pettus paljastus krāpšana atklājās
`plats a s {platsi, `platsi, `platse} 1. laukums ◦ ehitusplats būvlaukums; tantsuplats deju laukums ∙ raekoja plats rātslaukums; mängija lahkus platsilt spēlētājs nogāja no laukuma 2. vieta ◦ hauaplats kapavieta; lõkkeplats ugunskura vieta ∙ maja plats on välja valitud mājas vieta ir izvēlēta; kuldnokad on juba platsis melnie strazdi jau ir klāt 3. vieta, sēdvieta ∙ nummerdatud platsid numurētas vietas; võta platsi! apsēdies!
`puhkama v {puhata, `puhkan} 1. atpūsties ∙ aktiivselt puhkama aktīvi atpūsties; aeg on puhkama minna ir laiks iet atpūsties 2. atpūtināt ∙ jalgu puhkama atpūtināt kājas 3. dusēt, atdusēties ∙ mets puhkab lumevaiba all mežs dus zem sniega segas; puhka issanda rahus dusi dieva mierā
`punnima a v {`punnida, punnin} 1. spuroties, pretoties, strīdēties ∙ tule kaasa, mis sa punnid nāc līdzi, ko tu spurojies; ta punnis kaua, enne kui oma eksimuse üles tunnistas viņš ilgi spurojās, līdz atzina savu kļūdu; ei tasu temaga punnida nav vērts ar viņu strīdēties 2. pūlēties, pūlēties izdarīt ∙ mees punnis küll, aga kivi kohalt kangutada ei jaksanud vīrs pūlējās gan, taču akmeni no vietas izkustināt nespēja; ta punnis koti vankrile viņš pūlējās iedabūt maisu ratos
`põrkama v {põrgata, `põrkan} 1. atsisties, atdurties, uzdurties ∙ pimedas ruumis põrkasin vastu lauda tumšā telpā atsitos pret galdu; uksed põrkavad lahti durvis atsitas vaļā; lennuki rattad põrkasid sujuvalt vastu betoonrada lidmašīnas riteņi līgani atdūrās pret betona skrejceļu; laev põrkas vastu jäämäge kuģis atdūrās pret leduskalnu; ajalehti sirvides põrkasin huvitavatele sündmustele šķirstot laikrakstus, uzdūros interesantiem notikumiem 2. traukties, skriet ∙ jänes põrkas üle tee võssa zaķis aiztraucās pāri ceļam krūmos; põgenik põrkas maja varju bēglis ieskrēja mājas ēnā 3. sar ieskriet ∙ põrkan õhtul sisse, siis räägime pikemalt ieskriešu vakarā, tad parunāsim vairāk 4. sar sākt šaubīties, svārstīties ∙ võid tulla, kui põrkama ei löö vari nākt, ja nesāksi šaubīties
tagasi põrkama 1. atsisties atpakaļ, atsprāgt ∙ kirves põrkas kõvalt pakult tagasi cirvis atsitās atpakaļ no cieta bluķa; kuul põrkas rikošetina tagasi lode rikošetā atsitās atpakaļ; naine põrkas ukselt jahmunult tagasi sieviete pārsteigta atsprāga no durvīm 2. kautrēties ∙ selline tüüp, kes ei põrka tagasi isegi kuritööst tāds tips, kas nepakautrēsies pat no nozieguma
põrkuma v atsisties, atdurties ∙ kivi põrkus vastu seina akmens atsitās pret sienu; huvid põrkusid kokku intereses sadūrās; heli põrkus kaljudelt skaņa atsitās no klintīm
vastu raiuma (runājot) atcirst, cirst pretī, strīdēties pretī ∙ ta raiub mulle vastu viņš strīdas man pretī
`riidlema v {riielda, `riidlen} 1. bārt, rāt ∙ ta ei riidle lastega viņš nebar bērnus; sain ema käest riielda māte mani sabāra 2. bārties, ķildoties, strīdēties ∙ mees ja naine riidlevad päevast päeva vīrs un sieva strīdas dienu no dienas
lahti riietuma noģērbties, atģērbties, izģērbties ∙ arst palus patsiendil lahti riietuda ārsts lūdza pacientu izģērbties
vastu seletama runāt pretī, strīdēties pretī ∙ tüdruk hakkas vastu seletama meitene sāka strīdēties pretī
selle|aegne adj toreizējs, tā laika- ∙ paluti meenutada selleaegseid sündmusi lūdza atminēties toreizējos notikumus
vastu sõitlema strīdēties pretī
`sõlm s {sõlme, `sõlme, `sõlmi} 1. mezgls ◦ meremehesõlm jūrnieku mezgls; soojussõlm siltummezgls ∙ kingapael oli sõlmest lahti läinud kurpju aukla bija atsējusies; ta keeras juuksed sõlme viņa savija matus mezglā; tähtis raudteede sõlm svarīgs dzelzceļa mezgls 2. (mērvienība) mezgls ∙ laeva kiirus oli viis sõlme kuģa ātrums bija pieci mezgli 3. med mezgliņš, papula ∙ valulikud sõlmed jalgadel sāpīgi mezgliņi uz kājām ∆ Gordioni sõlm Gordija mezgls
sõnelema v strīdēties ∙ tühiste asjade pärast sõnelema strīdēties par niekiem
südi adj {südi, südi, südisid} brašs, ņiprs, enerģisks ∙ hästi südi poiss ļoti brašs zēns; ta on südi vaidlema viņam patīk strīdēties
taganema v 1. atkāpties ∙ ta taganes paar sammu viņš atkāpās pāris soļus; haigus taganes iseenesest slimība atkāpās pati 2. atkāpties, atsacīties ∙ ma ei tagane oma sõnadest es neatkāpjos no saviem vārdiem
toibuma v 1. atjēgties, nākt pie samaņas ∙ ehmatusest toibuma atjēgties no izbīļa 2. atspirgt, atžirgt ∙ ta toibus haigusest viņš atspirga no slimības
ette tulema 1. nākt priekšā ∙ tule ette, sina tunned teed! nāc priekšā, tu zini ceļu! 2. (priekšā) pienākt, piebraukt ∙ rong tuli ette vilciens piebrauca 3. gadīties, notikt ∙ mõnikord tuleb ette tülisid reizēm gadās strīdi; olen tahtnud sulle külla tulla, aga ikka on midagi ette tulnud esmu gribējis atnākt pie tevis ciemos, bet arvien kaut kas ir atgadījies 4. nākt prātā, nākt atmiņā ∙ tal ei tule ealeski ette meid kahtlustada viņam nenāks ne prātā turēt mūs aizdomās; mulle ei tule ette, kus ma olen teda näinud es nevaru atcerēties, kur es esmu viņu redzējis 5. šķist, likties ∙ kogu see lugu tuleb mulle tuttav ette viss šis stāsts man šķiet pazīstams 6. tikt izskatītam ∙ asi tuli kohtus ette lietu izskatīja tiesā
lahti tulema nākt vaļā, atvērties, atraisīties ∙ uks ei tule lahti durvis nenāk vaļā; sõlm tuli lahti mezgls atraisījās
meelde tuletama 1. atsaukt atmiņā, atcerēties ∙ tuletasime üheskoos meelde vanu aegu kopīgi atcerējāmies vecos laikus 2. atgādināt ∙ tuleta talle meelde, et pühapäeval on proov atgādini viņam, ka svētdien ir mēģinājums
tuliselt adv 1. karsti, ugunīgi ∙ toitu tuleb süüa soojalt, mitte tuliselt ēdiens jāēd silts, nevis karsts 2. karsti, kvēli, dedzīgi ∙ tuliselt vaidlema karsti strīdēties 3. ārkārtīgi, ļoti ∙ mul on seda raha tuliselt vaja man tā nauda ir ļoti vajadzīga
tülitsema v ķildoties, strīdēties ∙ mees tülitses naisega tühja-tähja pärast vīrs strīdējās ar sievu par sīkumiem
`vaidlema v {vaielda, `vaidlen} strīdēties, diskutēt ∙ maitse üle ei vaielda par gaumi nestrīdas
vastu vaidlema 1. strīdēties pretī ∙ ta vaidleb sõbrale vastu viņš strīdas draugam pretī 2. apstrīdēt, iebilst ∙ ta vaidles käsule vastu viņš apstrīdēja pavēli
lahti vajuma atvērties, atplesties ∙ uks vajus lahti durvis atvērās; suu vajus imestusest lahti mute no pārsteiguma atpletās
vesine adj {vesise, vesist, vesiseid} 1. ūdeņains ∙ vesised kartulid ūdeņaini kartupeļi 2. slapjš ∙ vesine maa slapja zeme; teist nõnda vesist suve ei mäletagi otru tik slapju vasaru nemaz nevar atcerēties
`viitama a v {viidata, `viitan} 1. norādīt, parādīt ∙ ta viitas kesklinna suunas viņš norādīja pilsētas centra virzienā 2. norādīt, atsaukties, minēt ∙ on viidatud kasutatud kirjandusele norādīta izmantotā literatūra; jurist viitas seadusele jurists atsaucās uz likumu 3. norādīt, liecināt ∙ sümptomid viitavad kasvajale simptomi liecina par audzēju
kõrvale viskama atmest, atsacīties ∙ viskasin selle plaani kõrvale atmetu šo plānu