?! Küsitud kujul või valitud artikli osast otsitut ei leitud, kasutan laiendatud otsingut.
Leitud 22 artiklit
aietama v vaimanāt ∙ tüdruk vajus aietades toolile meitene vaimanādama atslīga krēslā
lahti keerama 1. atgriezt, atskrūvēt ∙ keera kraan lahti atgriez krānu; mutrid lahti keerata atskrūvēt uzgriežņus 2. atritināt ∙ paberirulli lahti keerama atritināt papīra rulli 3. atslēgt, ieslēgt ∙ ukse lahti keerama atslēgt durvis
kesk|lukustus s centrālā atslēga
`lukk b s {luku, `lukku, `lukke} 1. slēdzene, atslēga ◦ ripplukk piekaramā slēdzene ∙ lukkude lahtimuukimine slēdzeņu atmūķēšana; ta keerab ukse lukku viņš aizslēdz durvis; uks on lukus durvis ir aizslēgtas; ta hoiab oma dokumente luku taga viņš glabā savus dokumentus aiz atslēgas 2. rāvējslēdzējs ∙ ta tõmbas koti luku kinni viņš aizvilka somas rāvējslēdzēju 3. tehn slēgs, aizslēgs ◦ püssilukk šautenes aizslēgs ∆ seitsme luku taga aiz septiņām atslēgām
`matt a s {mati, `matti, `matte} paklājiņš, maša ◦ jalamatt kājslauķis; võimlemismatt vingrošanas paklājiņš ∙ võti oli jäetud mati alla atslēga bija atstāta zem paklājiņa
mutri|võti s uzgriežņu atslēga
`nael a s {naela, `naela, `naelu} nagla ◦ krohvinael apmetuma nagla; naelapea naglas galva ∙ vanad roostetanud naelad vecas, sarūsējušas naglas; võti ripub naela otsas atslēga karājas uz naglas; hooaja nael sezonas nagla
ots|võti s gala atslēga, uzmavatslēga
paljastama v 1. atkailināt, atsegt ∙ oma keha paljastama atkailināt savu ķermeni; pead paljastama atsegt galvu; koer paljastas hambad suns atieza zobus 2. atklāt, atmaskot ∙ oma tõelist palet paljastama atklāt savu īsto seju; vandenõu paljastama atmaskot sazvērestību
sisse pääsema iekļūt, tikt iekšā ∙ mul on võti kaasas, pääsen alati majja sisse man ir līdzi atslēga, es vienmēr tieku iekšā mājā; ta pääses tehnikumi sisse viņš iestājās tehnikumā
pöörduma v 1. griezties, vērsties ∙ võti pöördus lukus atslēga slēdzenē pagriezās; ta pöördus näoga akna poole viņš pagriezās ar seju pret logu; haige pöördus arsti poole slimnieks vērsās pie ārsta; ta pöördus katoliku usku viņš pievērsās katoļticībai; näib, et kõik pöördub siiski heaks šķiet, ka viss tomēr vērsīsies par labu 2. val būt lokāmam, būt konjugējamam ∙ kuidas see verb pöördub? kā šis darbības vārds lokāms?
raugelt adv 1. gurdeni, slābi ∙ ta vajus raugelt tugitooli viņš gurdeni atslīga atzveltnes krēslā 2. rāmi, liegi
sees|pool a adv iekšpusē ∙ uks on lukus ja võti seespool durvis ir aizslēgtas, un atslēga iekšpusē
süüde s {`süüte, süüdet, `süüteid} 1. iekurs 2. aizdedze ◦ süüteküünal aizdedzes svece; süütevõti aizdedzes atslēga
`uks s {ukse, `ust, `uksi} durvis ◦ pöörduks virpuļdurvis; topeltuks divviru durvis; ukseava durvju aile; uksekell durvju zvans; ukselink durvju rokturis; ukselukk durvju slēdzene; ukselävi durvju slieksnis; ukseriiv durvju bulta; uksesilm durvju actiņa; uksesulg durvju aizturis; uksetahvel durvju pildiņš; uksevõti durvju atslēga ∙ ööseks lukustati kõik uksed pa nakti aizslēdza visas durvis; kohtuprotsess toimub kinniste uste taga tiesas process notiek aiz slēgtām durvīm; uus ajastu koputab uksele jauns laikmets klauvē pie durvīm ∆ ust näitama parādīt durvis
unuma v aizmirsties ∙ võti oli koju ununud atslēga bija aizmirsusies mājās
tagasi vajuma 1. atslīgt atpakaļ, atkrist atpakaļ ∙ haige vajus tagasi padjale slimnieks atslīga atpakaļ uz spilvena 2. sar atgriezties atpakaļ ∙ sügisel hakkab rahvas maalt linna tagasi vajuma rudenī cilvēki sāk atgriezties no laukiem atpakaļ pilsētā
vastav adj {vastava, vastavat, vastavaid} atbilstošs, attiecīgs ∙ lukk ja sellele vastav võti slēdzene un tai atbilstošā atslēga; otsuse kinnitab vastav ametkond lēmumu apstiprina attiecīgs resors
venitama v 1. stiept ∙ kummi venitama stiept gumiju; pilti venitama pastiept attēlu; venitatud vormid izstieptas formas; artikkel tuleks pikemaks venitada raksts būtu jāpastiepj garāks; harjutuse eesmärk on venitada seljalihaseid vingrinājuma mērķis ir izstiept muguras muskuļus; rasked kõrvarõngad venitasid kõrvu smagi auskari nostiepa ausis; suure vaevaga venitati kivi mäele tagasi ar lielām pūlēm akmeni uzstiepa atpakaļ kalnā; eksamihindeks venitasin kuidagi kolme eksāmena atzīmi tomēr izvilku uz trijnieku; ta rääkis mõtlikult, sõnu venitades viņš runāja domīgi, stiepjot vārdus 2. vilkt, stiept ∙ laps venitas kampsunit allapoole bērns novilka jaku uz leju; kohtuasja venitati meelega lietas izskatīšanu apzināti ievilka garumā; kuidagiviisi venitas ta oma tööpäeva õhtusse kaut kā viņš novilka savu darbadienu līdz vakaram; mehed venitasid end ehitusplatsi poole vīri vilkās būvlaukuma virzienā; “noh, olgu,” venitas poiss läbi hammaste “nu, labi,” zēns novilka caur zobiem 3. kavēt, ievilkt, novilcināt ∙ üüriline venitab maksmisega īrnieks kavē maksājumus 4. plest ∙ ta venitas haigutades suu pärani žāvājoties viņš atpleta muti līdz galam; uudist kuuldes venitas tüdruk silmad pärani dzirdot jaunumu, meitenes acis izpletās
viiuli|võti s mūz vijoles atslēga
võti s {`võtme, võtit, `võtmeid} 1. atslēga ◦ korterivõti dzīvokļa atslēga; süütevõti aizdedzes atslēga; mutrivõti uzgriežņu atslēga ∙ ta unustas võtme ukse ette viņš aizmirsa atslēgu durvīs; vaatame seda teises võtmes paskatīsimies to citā rakursā 2. mūz atslēga ◦ viiulivõti vijoles atslēga
väljas|pool a adv ārpusē ∙ uksel on võti väljaspool durvīm ārpusē ir atslēga