?! Küsitud kujul või valitud artikli osast otsitut ei leitud, kasutan laiendatud otsingut.
Leitud 53 artiklit
armsam s {armsama, armsamat, armsamaid} iemīļotais ∙ ta leidis endale uue armsama viņš atrada sev jaunu iemīļoto
asetsema v atrasties, būt izvietotam ∙ suvila asetseb järve rannal vasarnīca atrodas ezera krastā; hooned asetsevad ümber nelinurkse õue ēkas ir izvietotas ap četrstūrainu pagalmu
asuma v 1. atrasties ∙ suvila asub järve ääres vasarnīca atrodas pie ezera; sõnaraamatud asuvad keskmises riiulis vārdnīcas atrodas vidējā plauktā; kes teab, kus ta praegu asub kas zina, kur viņš patlaban atrodas 2. apmesties ∙ ta olevat Tartusse asunud viņš esot apmeties Tartu; uude korterisse asuma apmesties jaunā dzīvoklī 3. stāties ∙ valvur asus oma vahipostile sargs stājās savā sardzes postenī; dirigent asus koori ette diriģents stājās kora priekšā; asusime järjekorda iestājāmies rindā 4. ķerties ∙ lapsed asusid kirjandit kirjutama bērni ķērās pie sacerējuma rakstīšanas; asume asja juurde ķersimies pie lietas 5. taisīties ∙ tuli asuda teele bija jātaisās ceļā
eksimatult adv nemaldīgi, nekļūdīgi ∙ ta leidis eksimatult tee läbi metsatihniku viņš nekļūdīgi atrada ceļu caur meža biezokni
ese s {eseme, eset, esemeid} 1. priekšmets, lieta ◦ kunstiese mākslas priekšmets; mälestusese piemiņas lieta; tarbeese patēriņa priekšmets; väärisese vērtslieta ∙ kerge, raske, kõva, nüri ese viegls, smags, ciets, truls priekšmets; kaevamisel leiti kivist ja luust esemeid izrakumos atrada akmens un kaula priekšmetus 2. priekšmets, objekts ◦ lepinguese līguma priekšmets
eurone a s {eurose, eurost, euroseid} (monēta) eiro ∙ ta leidis maast eurose viņš atrada zemē eiro
hajali adv izklaidus, izkliedēti ∙ hooned asetsevad hajali ēkas atrodas izklaidus; hajali pilk izkliedēts skatiens
eemale jääma 1. palikt malā, nepiedalīties ∙ ta jäi teiste lõbustustest eemale viņš nepiedalījās citu izpriecās 2. atrasties nomaļus ∙ meie maja jääb suurest teest eemale mūsu māja atrodas nomaļus no lielā ceļa
kõrvale jääma 1. nepiedalīties, neiesaistīties ∙ poisid jäid klassiõhtu ettevalmistustest kõrvale zēni nepiedalījās klases vakara sagatavošanā 2. palikt malā, palikt novārtā ∙ aega on praegu nii vähe, et hobid peavad kõrvale jääma laika pašlaik ir tik maz, ka hobijiem jāpaliek malā 3. atrasties atstatu ∙ küla jääb raudteest umbes kolm kilomeetrit kõrvale ciems atrodas apmēram trīs kilometrus no dzelzceļa
kainenema v atskurbt, apskaidroties ∙ veidi kainenedes hakkas mees aru saama, kus ta on nedaudz atskurbstot, vīrs sāka saprast, kur viņš atrodas
kallalt adv 1. (par vietu pie kaut kā) no ∙ karjane kutsus koera lammaste kallalt ära gans atsauca suni no aitām 2. (darbībā) pie ∙ ta leidis kitsed heinakuhja kallalt viņš atrada kazas pie siena kaudzes
katke s {`katke, katket, `katkeid} 1. fragments, drumsla ∙ lapsepõlvemälestuste katked bērnības atmiņu fragmenti; arheoloogid leidsid nõude ja luude katkeid arheologi atrada trauku un kaulu drumslas 2. pārrāvums
keele|juht s val teicējs ∙ murdeuurijad leidsid hea keelejuhi izlokšņu pētnieki atrada labu teicēju
kes pr {kelle, keda, keda} 1. kas, kurš ∙ kes seal on? kas tur ir?; kelleks sa tahaksid saada? par ko tu gribētu kļūt?; kellelt sa seda kuulsid? no kā tu to dzirdēji?; kellena ta praegu töötab? par ko viņš pašlaik strādā?; kellega sa rääkisid? ar ko tu runāji?; tulgu kõik, kes soovivad lai nāk visi, kas vēlas; peab mind jumal teab kelleks dievs vien zina, par ko viņš mani uzskata; kes tõi raha, kes toidupoolist dažs atnesa naudu, cits ēdamo; nad on juba kes teab kus kas to zina, kur viņi jau atrodas 2. kurš ∙ kes seda enam mäletab kurš to vairs atceras; ma kohtusin sõbraga, keda ei olnud ammu näinud satikos ar draugu, kuru sen nebiju redzējis; kõik pugesid peitu, kes kuhu visi paslēpās kur nu kurais; kes tahes jebkurš
keset prp vidū ∙ laud on täpselt keset tuba galds ir tieši istabas vidū; metsavahitalu asub keset suurt metsa mežsarga sēta atrodas liela meža vidū; meid äratati keset ööd mūs pamodināja nakts vidū; töid alustati keset suve darbus sāka vasaras vidū
keskel adv 1. vidū ∙ laud on toa keskel galds ir istabas vidū; maja asub metsa keskel nams atrodas meža vidū 2. starp ∙ ta elas hulga aastaid võõra rahva keskel viņš daudzus gadus dzīvoja starp svešiem ļaudīm; kurjategija viibib meie keskel noziedznieks atrodas starp mums; poiss kükitas kuuris vana koli keskel zēns tupēja šķūnī starp veciem krāmiem
`kild b s {killu, `kildu, `kilde} 1. lauska ∙ vaas purunes kildudeks glāze sašķīda lauskās 2. drumsla ∙ kalmest leiti mitmesuguste esemete kilde kapā atrada dažādu priekšmetu drumslas; kild meie rahva minevikust mūsu tautas pagātnes drumsla 3. šķemba ∙ lõhkenud pommi kild sprāgušas bumbas šķemba 4. druska ∙ ta andis mulle väikese killu juustu viņš iedeva man mazu drusku siera ∆ kildu viskama plēst jokus
kobama v 1. taustīt ∙ kobasin käega haiget kohta aptaustīju ar roku sāpīgo vietu; helgiheitjate kiired kobasid taevast prožektoru stari taustīja debesis 2. taustīties ∙ ta leidis ringi kobades ukse apkārt taustoties, viņš atrada durvis; koban pimeduses taustos tumsā
kohakuti adv (blakus, paralēli) iepretim, viens otram pretī ∙ laevad jõudsid kohakuti kuģi nonāca iepretim; esimese ja teise korruse rõdud asetsevad kohakuti pirmā un otrā stāva balkoni atrodas iepretim
kohastikku adv iepretim, viens virs otra ∙ majad asetsevad üle tee kohastikku mājas atrodas viena otrai pretī pāri ceļam
kontor s {kontori, kontorit, kontoreid} 1. kantoris ∙ ta läks kontorisse palga järele viņš devās uz kantori pēc algas 2. birojs ◦ kontoritehnika biroja tehnika ∙ firma kontor asub Tartus firmas birojs atrodas Tartu
`kool s {kooli, `kooli, `koole} skola ∙ üheksaklassiline kool deviņklašu skola; koolis õpetajana töötama strādāt skolā par skolotāju; kool asub lähedal skola atrodas tuvu; pühapäeval ei ole kooli svētdien skolas nav; kool lahutati kirikust skola tika šķirta no baznīcas; see andis temale kõva kooli tas viņam deva pamatīgu skolu
kooma s {kooma, koomat, koomasid} koma ∙ haige viibib koomas slimnieks atrodas komā
kusi s {kuse, `kust, kusesid} 1. urīns ∙ analüüsil leiti kuses suhkrut analīzēs urīnā atrada cukuru 2. urinēšana, čurāšana ∙ kusele minema iet pačurāt
kuulutus s {kuulutuse, kuulutust, kuulutusi} 1. sludinājums ∙ ajaleht avaldab kuulutusi laikraksts publicē sludinājumus; ta leidis kuulutuse kaudu töökoha viņš atrada darbavietu caur sludinājumu 2. pareģojums ◦ tulevikukuulutus nākotnes pareģojums
külgnema v atrasties blakus, robežoties ∙ köök külgneb vannitoaga virtuve atrodas blakus vannasistabai
`leidma v {`leida, leian} 1. rast, atrast ∙ ta leidis kadunud raamatu viņš atrada pazudušo grāmatu; lõpuks leidsime lahenduse beidzot atradām risinājumu; ma ei leia hingerahu es nerodu dvēseles mieru; otsa leidma dabūt galu 2. pamanīt, atklāt ∙ järsku leidsin, et mu kohver oli kadunud pēkšņi pamanīju, ka mans koferis ir pazudis 3. atzīt, uzskatīt, domāt ∙ arst leidis, et haigele on vaja miljöömuutust ārsts atzina, ka slimniekam vajadzīga vides maiņa
luu|kere s sar skelets, ģindenis ∙ leiti mammuti luukere atrada mamuta skeletu; kõhn kui luukere vājš kā ģindenis
madal|rõhkkond s zema spiediena apgabals ∙ Skandinaavia kohal paikneb ulatuslik madalrõhkkond virs Skandināvijas atrodas plašs zema spiediena apgabals
maja|esine b adj tāds, kas atrodas mājas priekšā ∙ majaesine pink sols mājas priekšā
mere|kallas s jūras krasts ∙ linn paikneb merekaldal pilsēta atrodas jūras krastā
mis|moodi adv kā, kādā veidā ∙ mismoodi nad välja nägid? kā viņi izskatījās?; ma ei mõista, mismoodi nad mu üles leidsid es nesaprotu, kā viņi mani atrada
nõgu s {`nõo, nõgu, nõgusid} 1. ieplaka, iedobe ∙ järv asub nõos ezers atrodas ieplakā 2. iedobums, ieliekums, padziļinājums ∙ katus on nõkku vajunud jumts ir ieliecies
onkel s {onkli, onklit, onkleid} 1. sar onkulis, tēvocis ∙ lõbus onkel meeldis poisile jautrais onkulis zēnam patika 2. sar pielūdzējs, kavalieris ∙ tüdruk leidis endale kohe uue onkli meitene tūlīt atrada sev jaunu pielūdzēju
paari|mees s pārinieks, partneris ∙ ta leidis endale tubli paarimehe viņš atrada sev krietnu pārinieku
paiknema v 1. atrasties, būt izvietotam ∙ küla paikneb jõe paremal kaldal ciemats atrodas upes labajā krastā; amfiteatri-kujuliselt paiknevad pingid amfiteātra veidā izvietoti soli 2. mil būt izvietotam, dislocēties, bāzēties ∙ väeosa paiknes küla lähedal karaspēka daļa bija izvietota netālu no ciemata
pea|korter s galvenā mītne ∙ firma peakorter asub Saksamaal firmas galvenā mītne atrodas Vācijā; NATO peakorter NATO galvenā mītne
pika|peale adv pamazām, palēnām ∙ nad leidsid pikapeale ühise keele viņi pamazām atrada kopīgu valodu; pikapeale tasun võla ära palēnām parādu atmaksāšu; mets muutus pikapeale hõredamaks mežs pamazām kļuva skrajāks
`pulk s {pulga, `pulka, `pulki} 1. puļķis, kociņš ◦ puupulk koka puļķis; teatepulk stafetes kociņš ∙ laps leidis maast mingi pulga bērns atrada zemē kaut kādu puļķīti; hiinlased söövad riisi pulkadega ķīnieši rīsus ēd ar irbulīšiem 2. pakāpe, pakāpiens ∙ osakonnajuhatajad peaksid ühe pulga peal olema nodaļu vadītājiem vajadzētu būt uz vienas pakāpes 3. sar daļa, detaļa ∙ ta lammutas jalgratta pulkadeks viņš izjauca velosipēdu pa daļām ∆ pulkade taha sattuma nonākt aiz restēm; pulkade taga istuma sēdēt aiz restēm
riste s {`ristme, ristet, `ristmeid} krustojums ∙ bussipeatus asub kahe tee ristmel autobusu pietura atrodas divu ceļu krustojumā
sealt|samast adv turpat, no tās pašas vietas ∙ ta leidis võtme sealtsamast, kuhu oli selle ennemalt pistnud viņš atrada atslēgu turpat, kur bija to iebāzis
surnu|keha s līķis ∙ jõest leiti mehe surnukeha upē atrada vīrieša līķi
sügaval adv dziļi ∙ sügaval metsas dziļi mežā; põhjavesi on sügaval gruntsūdens atrodas dziļi
tuhvli|alune adj pārn tāds, kas atrodas zem tupeles ∙ tuhvlialune mees vīrs, kas atrodas zem sievas tupeles
tänav s {tänava, tänavat, tänavaid} iela ◦ kodutänav dzimtā iela; peatänav galvenā iela; põiktänav šķērsiela; tänavakate ielas segums; tänavakohvik ielas kafejnīca; tänavalaps ielas bērns; tänavanimi ielas nosaukums; tänavanurk ielas stūris ∙ tänavat ületama šķērsot ielu; kohvik asub kõige käidavamas tänavas kafejnīca atrodas visdzīvākajā ielā; terve tänav sai juhtunust teada visa iela uzzināja par notikušo ∆ tänavale viskama izmest uz ielas; tänavale tõstma izlikt uz ielas
töö|ots s sar darbs ∙ ta leidis tööotsa laos viņš atrada darbu noliktavā
varju|paik s 1. patvērums, pajumte ∙ teelised leidsid varjupaiga ceļinieki atrada patvērumu; pagulane taotleb poliitilist varjupaika bēglis lūdz politisko patvērumu 2. patversme ∙ hulkuvad koerad ja kassid püütakse kinni ja viiakse loomade varjupaika klaiņojošos suņus un kaķus ķer un ved uz dzīvnieku patversmi
viluma v 1. iemanīties ∙ läks aega, enne kui vilusime pulkadega sööma pagāja laiks, kamēr iemanījāmies ēst ar irbulīšiem; sanitar vilus arsti abistamises kiiresti sanitārs ātri iemanījās palīdzēt ārstam 2. būt pieredzējušam ∙ ta on poliitikas alles vilumata viņš ir politikā nepieredzējis; käsikiri on toimetaja vilunud kätes manuskripts ir pieredzējušajās redaktora rokās; vilunud silm leidis kiiresti vea pieredzējusi acs ātri atrada kļūdu
väljak s {väljaku, väljakut, väljakuid} laukums ◦ mänguväljak rotaļu laukums; spordiväljak sporta laukums ∙ linna keskel asuv suur väljak liels laukums, kas atrodas pilsētas centrā; rahvuspargis tohib telkida vaid selleks ettenähtud väljakutel nacionālajā parkā teltis drīkst celt tikai šim nolūkam paredzētos laukumos; vaiba keskel asuvat väljakut piirab tume ääris laukumu paklāja vidū ietver tumšs apmalojums
äratus s {äratuse, äratust, äratusi} 1. modināšana ∙ ta tellis hotellis hommikuks äratuse viņš pasūtīja viesnīcā modināšanu no rīta 2. mošanās, celšanās 3. atmoda ∙ usuline äratus ticības atmoda 4. rosināšana ∙ söögiisu äratus apetītes rosināšana
äri s {äri, äri, ärisid} 1. bizness, darījumi ∙ äri on seotud riskiga bizness ir saistīts ar risku; räpane äri netīrs bizness; ta tegi kuldkettidega head äri viņam bija labs bizness ar zelta ķēdītēm; äri õitseb bizness plaukst 2. veikals ∙ hoone esimesel korrusel asuvad ärid ja söögikohad ēkas pirmajā stāvā atrodas veikali un ēdināšanas vietas; peatänava ärid on lahti hilise tunnini galvenās ielas veikali ir vaļā līdz vēlai stundai
ärkamine s {ärkamise, ärkamist, ärkamisi} 1. mošanās, pamošanās ∙ enne ärkamist pirms pamošanās 2. atmoda ∙ rahvuslik ärkamine nacionālā atmoda
üksikult adv 1. pa vienam ∙ koju mindi üksikult või paarikaupa mājup devās pa vienam vai pāros 2. atsevišķi ∙ õied asetsevad vartel üksikult või mitmekaupa koos ziedi uz kātiņiem atrodas atsevišķi vai pa vairākiem kopā