[ETLV] Eesti-läti sõnaraamat

abi|vägi s palīgspēks, papildspēks ∙ vastane tõi kiiresti abiväge pretinieks ātri atveda palīgspēkus; kartulivõtjatele tuli linnast abiväge kartupeļu vācējiem ieradās papildspēki no pilsētas

aeguma v 1. novecot, zust laika gaitā ∙ informatsioon aegub tänapäeval väga kiiresti informācija mūsdienās noveco ļoti ātri 2. jur noilgt, zaudēt derīgumu pēc noteikta termiņa ∙ hagi on aegunud iestājies prasības noilgums; pass on aegunud pases derīguma termiņš ir beidzies

üles ajama 1. celt augšā ∙ postid aeti üles stabus cēla augšā 2. celt, modināt ∙ aja meid hommikul vara üles pamodini mūs agri no rīta 3. rakt, art ∙ mutid on muru üles ajanud kurmji ir uzrakuši mauriņu 4. celties, blīst ∙ paks must vihmapilv ajab üles ceļas liels melns lietus mākonis; muhk ajas üles puns uzblīda

asemel b pop vietā ∙ või asemel tarvitati margariini sviesta vietā lietoja margarīnu; ta vastas kiiresti minu asemel viņš ātri atbildēja manā vietā; vihma asemel sadas lörtsi lietus vietā sniga slapjš sniegs

broiler s {broileri, broilerit, broilereid} broilers ∙ broilerid kasvavad kiiresti broileri aug ātri

elu s {elu, elu, elusid} 1. dzīvība ∙ elu tekkimine maakeral dzīvības izcelšanās uz zemes; ta elu on ohus viņa dzīvība ir briesmās; elu ja surma küsimus dzīvības un nāves jautājums; ellu jääma palikt dzīvam; see tõi elu unisesse seltskonda tas miegainajā sabiedrībā ienesa dzīvību 2. dzīve, mūžs ◦ eraelu privātā dzīve; perekonnaelu ģimenes dzīve ∙ lühike elu īsa dzīve; elu mõte dzīves jēga; elu on ilus dzīve ir skaista; küll elu teda õpetab gan dzīve viņu izmācīs; elu möödub kiiresti dzīve paiet ātri; ta ei tee seda eluski viņš nemūžam to nedarīs; ma pole elu sees seda teinud es to nekad mūžā neesmu darījis; eluks ajaks uz mūžu ∆ ellu kutsuma radīt, nodibināt; elu eest visiem spēkiem; elu põletama dedzināt dzīvi; elu sisse puhuma iedvest dzīvību; elu täis ajama sadusmot; elu saab täis kāds sadusmojas

haihtuma v gaist, plēnēt ∙ udu haihtus kiiresti migla ātri izgaisa

harjuma v pierast ∙ olen harjunud vara tõusma esmu pieradis celties agri; laps harjus pikapeale kasuvanematega bērns ar laiku sarada ar audžuvecākiem

harjutama v 1. radināt, mācīt ∙ ema harjutab last kõndima māte radina bērnu staigāt 2. radināties ∙ harjutasin vara tõusma radinājos celties agri 3. vingrināt ∙ mälu harjutama vingrināt atmiņu 4. vingrināties ∙ klaverit harjutama vingrināties klavierspēlē

hea|olu s 1. labklājība, turība ◦ heaoluriik labklājības valsts; heaoluühiskond labklājības sabiedrība ∙ majandusliku heaolu paranemine ekonomiskās labklājības uzlabošanās 2. labsajūta ∙ haige heaolu taastus kiiresti slimnieka labsajūta atjaunojās ātri

hiigla adv ārkārtīgi, milzīgi ∙ hiigla moodne ārkārtīgi moderns; hiigla kiiresti ārkārtīgi ātri; see oli hiigla ammu tas bija ārkārtīgi sen; hiigla huvitav ārkārtīgi interesanti

hirmus b adv briesmīgi ∙ hirmus suur briesmīgi liels; hirmus ruttu briesmīgi ātri; seda on hirmus kuulda to ir briesmīgi dzirdēt

hirmu|äratavalt adv briesmīgi, baigi, draudīgi ∙ mees vandus hirmuäratavalt vīrietis briesmīgi lādējās; äikesepilv lähenes hirmuäratavalt kiiresti negaisa mākonis tuvojās briesmīgi ātri

hopp intj hop ∙ hopp, kähku voodist välja! hop, ātri ārā no gultas!

ilmnema v atklāties, noskaidroties ∙ ta anded ilmnesid varakult viņa dotības atklājās agri; see ilmnes uurimisel tas noskaidrojās izmeklēšanā

ime|kiiresti adv apbrīnojami ātri

läbi jooksma 1. izskriet cauri ∙ jooksin küla vahelt kiiresti läbi ātri izskrēju cauri ciemam 2. (ātri, uz īsu brīdi) ieskriet, apskriet ∙ enne ärasõitu jooksin veel sõbranna poolt läbi pirms aizbraukšanas ieskrēju vēl pie draudzenes; naine jooksis ruttu kõik kauplused läbi sieva ātri apskrēja visus veikalus 3. tecēt, laist cauri ∙ katus jookseb läbi jumts tek

`jutt a s {juti, `jutti, `jutte} 1. svītra, josla ∙ laps veab paberile jutte bērns velk uz papīra svītras; üle selja jooksis tuline jutt pār muguru pārskrēja karstums; asi on juttis viss kārtībā 2. nogrieznis, piegājiens ∙ ta magas ühe jutiga hommikuni välja viņš nogulēja vienā piegājienā līdz rītam ∆ esimese jutiga pirmajā brīdī; ühe jutiga vienā rāvienā; tulise jutiga jooksma ļoti ātri skriet

`jõhv s {jõhvi, `jõhvi, `jõhve} astrs ∙ juuksed olid karmid nagu jõhvid mati bija cieti kā astri

kibe|kiiresti adv ļoti ātri, lielā steigā ∙ oli vaja kibekiiresti asjad kokku panna vajadzēja ļoti ātri sakravāt mantas; viimased vaenlased pagesid kibekiiresti pēdējie ienaidnieki lielā steigā bēga

kibe|kähku adv ļoti ātri ∙ ta jõi kibekähku oma kohvi viņš ļoti ātri izdzēra savu kafiju

kihutama v 1. traukties, joņot, ātri braukt ∙ maanteel kihutasid bussid pa šoseju traucās autobusi; pilved kihutasid taevas pa debesīm traucās mākoņi; auto kihutas kraavi automašīna ieskrēja grāvī; hobune kihutab nelja zirgs aulēkšo; läbi pea kihutasid mitmesugused mõtted galvā joņoja dažādas domas 2. dzīt, trenkt ∙ koer kihutas kassi puu otsa suns uzdzina kaķi kokā; tuul kihutab lund näkku vējš triec sejā sniegu 3. kūdīt, musināt ∙ kihutab teisi kuriteole viņš musina citus uz noziegumu; armukadedus kihutas teda nurjatustele greizsirdība viņu kūdīja uz neģēlībām 4. sar iesist, iešaut ∙ ta kihutas vastasele kuuli rindu viņš ielaida pretiniekam lodi krūtīs; kihutas poisile rusikaga vastu pead ar dūri iegāza zēnam pa galvu

üles kihutama 1. traukties augšup ∙ poisid kihutasid kiiruga trepist üles zēni traucās augšup pa trepēm 2. kūdīt, musināt ∙ ta on sind minu vastu üles kihutanud viņš tevi sakūdījis pret mani 3. sar uztriekt ∙ mind kihutati hommikul vara üles no rīta mani agri uztrieca augšā

kiirelt adv ātri ∙ meie korvpallurid mängisid kiirelt ja teravalt mūsu basketbolisti spēlēja ātri un asi

kiiresti adv ātri, strauji ∙ kiiresti lahustuv aine ātri šķīstoša viela; uudis levis kiiresti ziņa izplatījās strauji; töö tuli kiiresti lõpetada darbs bija strauji jābeidz

kiirustama v 1. steigties ∙ kiirustasime tööle steidzāmies uz darbu; ta töötab kiirustamata viņš strādā nesteidzoties 2. steidzināt ∙ ema kiirustas lapsi sööma māte steidzināja bērnus ēst; ta töötas ise kiiresti ja kiirustas ka teisi viņš pats strādāja ātri un steidzināja arī citus

üles kloppima 1. uzmodināt, uzbungāt ∙ vara hommiku klopiti ta üles agri no rīta viņa uzbungāja augšā 2. uzbužināt, uzklapēt ∙ kloppis voodit tehes padjad üles taisot gultu, viņš uzbužināja spilvenus 3. sar uzprišināt ∙ poritiiva saab üles kloppida ja üle värvida dubļubleķi var uzprišināt un pārkrāsot

kobima v 1. sar tīties, vilkties ∙ poisid kobisid kiiresti minema zēni ātri aiztinās projām; mehed kobisid tasakesi õue vīri pamazām izvilkās pagalmā 2. sar izšņakarēt ∙ ta kobib taskud läbi viņš izšņakarē kabatas

kodar s {kodara, kodarat, kodaraid} 1. (riteņiem) spieķis ∙ ratta kodarad riteņa spieķi 2. (ragavām) mietne 3. sar pekas ∙ nüüd nii kiiresti, kui kodarad võtavad! tagad tik ātri, cik pekas nes! ∆ kaikaid kodaratesse loopima bāzt sprunguļus spieķos

kodunema v 1. aprast, pielāgoties ∙ mõni laps koduneb võõrastega kiiresti dažs bērns ātri aprod ar svešiniekiem; ta kodunes uue olukorraga viņš pielāgojās jaunajai situācijai 2. ieviesties, iekārtoties ∙ uus sõna kodunes meie keeles kiiresti jaunais vārds ātri ieviesās mūsu valodā

kohanema v 1. pielāgoties ∙ tema organism kohanes raske tööga viņa organisms pielāgojās smagajam darbam 2. aprast ∙ väike laps kohaneb kiiresti uue ümbrusega mazs bērns ātri aprod ar jaunu apkārtni

kokku adv 1. (virziens) kopā ∙ sinuga kokku on meid kuus kopā ar tevi mēs esam seši; ta teab rohkem kui meie mõlemad kokku viņš zina vairāk nekā mēs abi kopā; kahe peale kokku saime tööga toime divatā tikām ar darbu galā 2. kopā, sa- ∙ nende õlad puutusid kokku viņu pleci saskārās; koosolek kutsuti kokku sapulce tika sasaukta; plaanid varisesid kokku plāni sabruka; tuleb end kokku võtta jāsaņemas; tema teod ei lähe alati sõnadega kokku viņa rīcība nesaskan ar darbiem; ta pakib oma asjad kokku viņš saiņo savas mantas 3. ar, būt notraipītam ar ∙ riided said poriga kokku apģērbs notraipījās ar dubļiem 4. savstarpēji, no- ∙ nad leppisid hinna suhtes kokku viņi vienojās par cenu; räägiti kokku, et asutakse varakult teele tika norunāts, ka ceļā dosies agri

kooli|aasta s 1. (skolā) mācību gads ∙ kooliaasta algas 1. septembril mācību gads sākās 1. septembrī 2. skolas gads ∙ kooliaastad möödusid kiiresti skolas gadi pagāja ātri

kosuma v 1. atspirgt, atkopties ∙ haige kosus kiiresti slimnieks ātri atspirga; majanduslikult kosuma atkopties ekonomiski 2. pieņemties spēkā ∙ tuul kosus järjest, kuni muutus päris tormiks vējš aizvien pieņēmās spēkā, kamēr kļuva par vētru

krabisema v 1. čabēt, čaukstēt ∙ paber krabises papīrs čaukstēja 2. gurkstēt ∙ lumi krabises suuskade all sniegs gurkstēja zem slēpēm 3. švīkstēt ∙ nobedasti krabises sulg paberil spalva ātri švīkstēja pa papīru

`kuivama v {`kuivada, kuivan} 1. žūt ∙ see värv kuivab kiiresti šī krāsa žūst ātri; kaev on kuivanud aka ir izžuvusi 2. rukt ∙ sissetulekud kuivasid üha vähemaks ienākumi aizvien saruka

ära kuivama izžūt ∙ maa kuivas kevadiste tuulte käes ruttu ära zeme pavasara vējos ātri izžuva

kuluma v 1. dilt ∙ pehme pliiats kulub kiiresti mīksts zīmulis ātri dilst; kasukas oli üsna kulunud kažoks bija visai nodilis; autokummidelt on muster juba kulunud autoriepu protektors jau ir nodilis 2. nolietoties ∙ masinad on kaunikesti kulunud mašīnas ir visai nolietojušās 3. nodeldēties ∙ kulunud fraasid nodeldētas frāzes; luuletus on igav, kulunud riimide ja kujunditega dzejolis ir garlaicīgs, ar nodeldētām atskaņām un tēliem 4. iztērēties, aiziet ∙ suurem osa palka kulus söögi, viina, lõbustuskohtade peale lielākā daļa algas tika iztērēta ēdienam, degvīnam un izklaides vietām; raha kulus võlgade katteks nauda aizgāja parādu segšanai; kleidiks kulub kaks meetrit riiet kleitai aiziet divi metri auduma 5. (par laiku) ritēt ∙ aeg kulus märkamatult laiks ritēja nemanāmi; sellest on kulunud juba aastaid kopš tā laika jau aizritējuši gadi 6. sar derēt ∙ pärast tööd kulub veidi puhata pēc darba der nedaudz atpūsties; seda kuluks sinulgi teada to derētu zināt arī tev

kulu|tuli s skrejuguns, kūlas ugunsgrēks ∙ kulutuli levib kiiresti skrejuguns izplatās ātri; uudis levis kulutulena ziņa izplatījās zibens ātrumā

kummargil adv saliecies, salīcis, noliecies ∙ kummargil töötamine väsitab kiiresti strādāšana salīkušam ātri nogurdina

kuna c knj 1. jo ∙ ma pean seda tegema, kuna olen lubanud man tas ir jādara, jo esmu apsolījis; ta ei saanud tulla, kuna oli haige viņš nevarēja atnākt, jo bija slims 2. tā kā ∙ kuna aeg on hiline, tuleb laagrisse jääda tā kā laiks ir vēls, jāpaliek nometnē; kuna ta oli haige, ei saanud ta koosolekust osa võtta tā kā viņš bija slims, viņš nevarēja piedalīties sapulcē 3. kamēr ∙ ema tõusis hommikul varakult, kuna pere jäi veel magama māte cēlās agri no rīta, kamēr ģimene vēl palika guļam; linna piiras järv, teiselt poolt tumeroheline mets, kuna mujal laiusid nurmed pilsētu ietvēra ezers un zaļš mežs, tālāk pletās lauki

kõnelev p {kõneleva, kõnelevat, kõnelevaid} tāds, kas runā ∙ eesti keelt kõnelev neiu meitene, kas runā igauniski; kiiresti kõnelev ja energiline mees ātri runājošs un enerģisks vīrs

kõvastuma v cietēt ∙ kips kõvastub kiiresti ģipsis ātri cietē

käima v {käia, käin} 1. iet ∙ jalgsi käima iet kājām; ära nii kiiresti käi! neej tik ātri!; leek käis kõrgele liesmas gāja augstu; koolis käima iet skolā; kell käib täpselt pulkstenis iet precīzi; ta käib ässaga viņš iet ar dūzi; üle jõe käib rippsild pār upi iet piekaramais tilts; armastus käib kõhu kaudu mīlestība iet caur vēderu; käivad mängu viimased minutid rit spēles pēdējās minūtes; see käib mul üle jõu tas ir pāri maniem spēkiem; laev käib plaani järgi kuģis kursē pēc plāna 2. staigāt ∙ ta käib mööda tuba viņš staigā pa istabu; käib nagu kass ümber palava pudru staigā kā kaķis ap karstu putras katlu; poiss käis kulunud pintsakus zēns staigāja nodilušā žaketē 3. nākt ∙ aeg-ajalt käivad valuhood laiku pa laikam uznāk sāpju lēkmes; haigel hakkasid krambid käima slimniekam uznāca krampji; talle käib kolm ajalehte viņam pienāk trīs laikraksti 4. būt, apmeklēt ∙ me käisime kontserdil mēs bijām koncertā; ta käis möödunud nädalal Tallinas pagājušajā nedēļā viņš apmeklēja Tallinu; käisime puhkuse ajal Ungaris atvaļinājuma laikā bijām Ungārijā; sadamas käib sageli välismaa laevu ostu bieži apmeklē ārvalstu kuģi 5. darboties, strādāt ∙ arvuti käib dators strādā; auto läks käima automašīna iedarbojās; elektrijaam peab aasta lõpuks käima minema elektrostacijai jāsāk darbs gada beigās; ma panen kohvivee käima es uzlikšu ūdeni kafijai; restorani käima panema uzsākt restorāna darbību 6. notikt, norisināties ∙ töö käib hommikust õhtuni darbs notiek no rīta līdz vakaram; läbirääkimised on käimas notiek pārrunas; ajakirjas käis äge diskussioon laikrakstā norisinājās asa diskusija 7. derēt, būt piemērotam ∙ kui kohvi ei ole, käib tee ka ja nav kafijas, derēs arī tēja 8. piederēt, ietilpt ∙ see käib tema ametikohustuste hulka tas pieder pie viņa amata pienākumiem 9. attiekties ∙ see korraldus meie kohta ei käi šis rīkojums uz mums neattiecas 10. rūgt ∙ õlu käima alus sāka rūgt 11. saieties ∙ ta käis ühe blondi tütarlapsega viņš sagājās ar kādu blondu meiteni 12. ietekmēt, iedarboties ∙ see töö käib tervisele šis darbs ietekmē veselību 13. atskanēt ∙ käis vabrikuvile atskanēja fabrikas svilpe; käisid mõned paugud atskanēja daži būkšķi 14. būt aizveramam, būt aizdarāmam ∙ uks käib lukku durvis ir slēdzamas; mantel käis eest haakidega kinni mētelis bija priekšpusē aizdarāms ar āķīšiem 15. sar rīkoties ∙ tuleb põhikirja järgi käia jārīkojas pēc statūtiem ∆ käia laskma dot vaļā

külma|vereliselt adv aukstasinīgi ∙ tegutseda tuli kiiresti ja külmavereliselt bija jārīkojas ātri un aukstasinīgi

külmuma v 1. sasalt ∙ vesi külmub jääks ūdens sasalst ledū; maa on veel külmumata zeme vēl nav sasalusi 2. nosalt ∙ kalurid tulid merelt tagasi, külmunud ja kanged zvejnieki atgriezās no jūras nosaluši un stīvi; sel talvel külmus suurem osa viljapuudest šoziem nosala lielākā daļa augļu koku 3. aizsalt ∙ meri külmus tänavu varakult jūra šogad aizsala agri 4. iesalt ∙ laev külmus jäässe kuģis iesala ledū

`küpsema v {`küpseda, küpsen} 1. cepties ∙ kartulid küpsevad lõkketuhas kartupeļi cepas ugunskura pelnos 2. nobriest ∙ rukis küpses kiiresti rudzi nobrieda ātri; tüdruk oli naiseks küpsemas meitene nobriest par sievieti; plaan küpses kiiresti plāns nobrieda ātri

küpsetama v 1. cept ∙ ema küpsetas sünnipäevaks kringli māte uz dzimšanas dienu izcepa kliņģeri; tuhas kartuleid küpsetama cept kartupeļus pelnos; sütel küpsetatud kala uz oglēm ceptas zivis 2. briedināt ∙ päike küpsetas maasikad punaseks saule nobriedināja zemenes sarkanas; eluraskused küpsetasid temast varakult mehe dzīves grūtības jau agri nobriedināja viņu par vīru 3. cepināt ∙ päike küpsetas selja pruuniks saule nocepināja muguru brūnu

lammutus|töö s nojaukšana, demontāža ∙ lammutustöö tehti üsna kiiresti demontāžu veica diezgan ātri

linnastuma v 1. urbanizēties, tikt urbanizētam ∙ linnastuv ühiskond urbanizēta sabiedrība 2. kļūt par pilsētnieku, kļūt pilsētnieciskam ∙ poiss linnastus kiiresti zēns ātri kļuva par pilsētnieku

`lipsama v {lipsata, `lipsan} mukt, sprukt ∙ ta lipsas kiiresti uksest sisse viņš ātri iemuka pa durvīm; need sõnad lipsasid mul kogemata suust šie vārdi man nejauši paspruka no mutes

`lonksama v {lonksata, `lonksan} (malku) iemalkot, iedzert, norīt ∙ ta lonksas tassist teed viņš iemalkoja tēju no tases; lonksasin rohu kähku alla ātri noriju zāles

lööma v {lüüa, löön} 1. sist ∙ ta lööb kõigest jõust viņš sit no visa spēka; meeskond lõi kolm väravat komanda iesita trīs vārtus; katust lööma sist jumtu; trummi lööma sist bungas; kell lõi südaöötundi pulkstenis nosita pusnakts stundu 2. sisties, triekties ∙ lained löövad vastu kaldakive viļņi sitas pret krasta akmeņiem; mehed hakkavad lööma vīri taisās sisties 3. triekt, mest ∙ lapsed löödi hommikul vara maast lahti bērnus agri no rīta trieca augšā; ta lõi kaardid lauale viņš cirta kārtis galdā; ta lõi silmad uksele viņš uzmeta acis durvīm; tantsu lööma dejot; kass lööb nurru kaķis murrā 4. mesties, kļūt, sākt ∙ silmade ees lõi mustaks sametās tumšs gar acīm; kramp lõi jalga kājā iemetās krampis; mets lõi rohetama mežs sazaļoja; ma lõin kartma es nobijos

üles lööma 1. piesist, piestiprināt ∙ plangule oli mitu kuulutust üles löödud pie sētas bija piesisti vairāki sludinājumi 2. uzsist, sacelt, uzkult ∙ lained lõid vahtu üles viļņi uzkūla putas 3. (augšup) pasist, pacelt, pavērst ∙ ta lõi pilgu üles viņš pasita skatienu augšup 4. uzcirst, uzcelt, uzsliet ∙ ta lõi mõne kuuga maja üles viņš dažos mēnešos uzcirta māju 5. sar uzcirst, uzpost ∙ naised olid end üles löönud sievietes bija uzcirtušās 6. sar pamodināt, piecelt ∙ löö mind homme vara üles! pamodini mani rīt agri! 7. sar uzsist, pārsist, uzdauzīt ∙ nina üles lööma pārsist degunu

ümber lülituma pārslēgties ∙ ta oskab kiiresti ümber lülituda viņš māk ātri pārslēgties

maa|koht s 1. apvidus, vieta ∙ ekskursioonil nägime uusi maakohti ekskursijā redzējām jaunas vietas 2. sar lauki ∙ maakohas tõustakse suvel vara laukos vasarā ceļas agri

minema a v {`minna, lähen} 1. iet, doties ∙ läksime mööda metsasihti gājām pa meža stigu; lähme jala ejam kājām; jõel läheb jää upē iet ledus; tööle minema iet uz darbu; ta läks mehele viņa izgāja pie vīra; raudtee läheb läbi metsa dzelzceļš iet caur mežu; see oli läinud nädalal tas bija pagājušajā nedēļā; millal rong läheb? kad atiet vilciens?; läheks tarvis būtu vajadzīgs; see kaup ei lähe šī prece nekustas 2. aiziet, zust ∙ kui kiiresti küll aeg läheb! cik ātri gan iet laiks!; varsti on lumi läinud drīz sniegs būs nokusis; see on ammu moest läinud tas sen ir izgājis no modes; kõik lootused on läinud visas cerības ir zudušas 3. kļūt, tapt ∙ ta läks näost valgeks viņš nobālēja; tuju läheb heaks garastāvoklis uzlabojas; puud lähevad lehte koki salapo; taevas läheb selgeks debesis noskaidrojas; ägedaks minema sadusmoties 4. (darbību vai procesu) sākt ∙ mootor läks käima motors sāka darboties; vesi läks keema ūdens uzvārījās; põõsas ei läinud kasvama krūms neieauga; nad läksid omavahel vaidlema viņi sāka strīdēties savā starpā 5. iet, klāties, veikties ∙ kuidas sul eksamil läks? kā tev gāja eksāmenā?; kahju, et nõnda läks žēl, ka tā izgāja; neil minevat nüüd hästi viņiem tagad klājoties labi 6. piestāvēt, derēt ∙ punased värvitoonid lähevad talle sarkani krāsu toņi viņam piestāv; see nõu ei lähe šis padoms neder 7. saiet, satilpt ∙ katlasse läheb viisteist pange vett katlā saiet piecpadsmit spaiņi ūdens ∆ mine sa tea ej nu sazini; mine võta kinni ej nu sazini

mis|peale adv 1. par ko, kāpēc, kādēļ ∙ mispeale sa nõnda vihastasid? par ko tu tā sadusmojies? 2. pēc tam ∙ ta ajas koera toast välja, mispeale ukse kiiresti kinni pani viņš izdzina suni no istabas, pēc tam ātri aiztaisīja durvis

mõjuma v 1. ietekmēt, iespaidot ∙ müra mõjub väsitavalt troksnis ietekmē nogurdinoši 2. iedarboties ∙ mürk mõjus kiiresti inde iedarbojās ātri; isa sõnad mõjusid, poiss kuuletus tēva vārdi iedarbojās, zēns paklausīja 3. šķist ∙ ta mõjub vanemana kui ta tegelikult on viņš šķiet vecāks, nekā viņš īstenībā ir; sinakad toonid mõjuvad jahedalt zilgani toņi šķiet vēsi

mõla s {mõla, mõla, mõlasid} 1. (īss) irklis, airis ∙ kanuud sõutakse mõlaga kanoe airē ar īsu airi 2. mieturis, mente ∙ leivataina segamise mõla mente maizes mīklas maisīšanai

määrduma v smērēties, traipīties ∙ hele kleit määrdub kergesti gaiša kleita ātri smērējas

odavalt adv lēti ∙ ehitati kiiresti ja odavalt būvēja ātri un lēti; nii odavalt sa ei pääse tik lēti tu netiksi cauri

operatsi`oon s {operatsiooni, operatsi`ooni, operatsi`oone} 1. operācija, darījums, darbība ◦ pangaoperatsioon bankas operācija; tootmisoperatsioon ražošanas operācija; tööoperatsioon darba operācija ∙ kaubanduslikud operatsioonid tirdzniecības operācijas; tehnoloogiliselt jagamatu operatsioon tehnoloģiski nedalāma operācija; arvuti täidab operatsioone kiiresti ja eksimatult dators izpilda operācijas ātri un nekļūdīgi 2. med operācija ◦ operatsiooniarm operācijas rēta; siirdeoperatsioon transplantācijas operācija; südameoperatsioon sirds operācija ∙ tuli teha näo plastiline operatsioon bija jāveic sejas plastiskā operācija 3. mil operācija ◦ dessantoperatsioon desanta operācija; vabastusoperatsioon atbrīvošanas operācija ∙ sõjaline operatsioon militāra operācija; vaenlase ümberpiiramise operatsioon pretinieka ielenkšanas operācija

ümber orienteeruma pārorientēties ∙ ta suutis kiiresti ümber orienteeruda viņš spēja ātri pārorientēties

otsustavalt adv izlēmīgi, apņēmīgi, nelokāmi ∙ ta tegutses kiiresti ja otsustavalt viņš rīkojās ātri un izlēmīgi

paindlikult adv elastīgi, dinamiski ∙ kiiresti ja paindlikult lahendatud küsimused ātri un elastīgi risināti jautājumi; ta reageerib paindlikult muutustele viņš dinamiski reaģē uz pārmaiņām

paisuma v 1. izplesties ∙ gaasid paisuvad gāzes izplešas 2. briest, blīst ∙ herned paisuvad keetmisel zirņi vārot uzbriest; hästi paisuv jahu labi briestoši milti; varakevadel hakkavad pungad paisuma agrā pavasarī pumpuri sāk piebriest; pilv paisus silmanähtavalt mākonis blīda acīmredzami 3. uzplūst, pārplūst ∙ sadudest paisunud jõgi pēc lietus pārplūdusi upe 4. palielināties, augt ∙ võlg muudkui paisus parāds tikai palielinās; selts paisus kiiresti biedrība ātri auga 5. pāraugt ∙ tuul paisub tormiks vējš pāraug vētrā; väike lahkheli paisus suureks tüliks mazas domstarpības pārauga lielā strīdā; rahulolematus ähvardas paisuda ülestõusuks neapmierinātība draudēja pāraugt par sacelšanos

panema v {`panna, panen} 1. likt, novietot ∙ ta pani raamatu lauale viņš nolika grāmatu uz galda; panin raha tasku ieliku naudu kabatā; panin kuulutuse lehte ieliku sludinājumu avīzē; ta pani mantli selga viņš uzvilka mēteli; kurjategija pandi vangi noziedznieku ielika cietumā; lapsed pandi varakult magama bērnus nolika gulēt agri; panin kirja posti iemetu vēstuli pastkastē; ta pani mu täbarasse olukorda viņš nostādīja mani neveiklā situācijā; ennast riidesse panema ģērbties; kartuleid panema stādīt kartupeļus 2. likt, piespiest ∙ probleemid panid meid mõtlema problēmas lika mums aizdomāties; neid ei saanud kuidagi rääkima panna nekādi nevarēja piespiest viņus runāt 3. iecelt, ielikt ∙ ta pandi ühistu esimeheks viņu iecēla par kooperatīva priekšsēdētāju 4. likt, noteikt ∙ õpilasele hinnet panema likt skolēnam atzīmi; trahvi panema uzlikt sodu; arst pani vale diagnoosi ārsts noteica nepareizu diagnozi 5. slēgt, darbināt ∙ raadiot kinni panema izslēgt radio; lampi põlema panema iedegt lampu; ust lukku panema aizslēgt durvis 6. sar likt, sist, gāzt ∙ vastu kõrvu panema gāzt pa ausīm 7. sar likties, mesties ∙ ta pani toast välja viņš likās laukā no istabas; buss pani peatusest mööda autobuss aizlikās garām pieturai; poiss pani jooksu zēns metās skriet 8. sar sākt ∙ tüdrukud panid ehmunult kiljuma meitenes sāka spiegt no bailēm; kõik panid laginal naerma visi sāka skaļi smieties

paranema v 1. uzlaboties ∙ toodangu kvaliteet on paranenud produkcijas kvalitāte ir uzlabojusies; mu nägemine paranes mana redze uzlabojās 2. atveseļoties, atlabt, atspirgt ∙ ta on juba paranemas viņš jau veseļojas; haav paranes kiiresti brūce sadzija ātri

`passima v {`passida, passin} 1. derēt, piestāvēt, pasēt ∙ venna kingad passivad talle jalga brāļa kurpes der viņam kājā; ta passiks hästi ülemuseks viņš labi derētu par priekšnieku; väike skulptuur passiks meiegi aeda maza skulptūra piestāvētu mūsu dārzam 2. laikot, lāgot, pasēt ∙ kleiti selga passima pielaikot kleitu mugurā; mehed passisid sarikaid kohale vīri pielāgoja vietā spāres; mantel pandi kiiresti minu mõõtudele passima mēteli ātri pielāgoja maniem izmēriem 3. gaidīt, pasēt ∙ passisime hulk aega koolimaja ees bussi labu laiku pie skolas gaidījām autobusu; keda te siin passite? ko jūs te pasējat? 4. apkalpot ∙ ta ei lasknud end passida viņš neļāva sevi apkalpot 5. (kāršu spēlē) pasēt ∙ niisuguses mänguseisus harilikult passitakse šādā spēles stāvoklī parasti pasē

maha pidama sar (pavisam) noturēt, nodarīt ∙ peaksime kiiresti ühe koosoleku maha pidama mums vajadzētu ātri noturēt vienu sapulci; lahingut maha pidama izcīnīt kauju

pudistama v 1. drupināt, lauzt drupatās ∙ ta pudistab küpsist sõrmede vahel viņš drupina cepumu pirkstos 2. neskaidri runāt, vervelēt ∙ ta kõneleb kiiresti ja pudistades viņš runā ātri un neskaidri

pugema v {pugeda, `poen} 1. līst ∙ lumi poeb saapasse sniegs lien zābakā; tüdrukud pugesid läbi sirelipõõsaste meitenes izlīda caur ceriņu krūmiem; kass on kaugele kapi taha pugenud kaķis ir aizlīdis tālu aiz skapja; matkajad pugesid magamiskottidesse ceļotāji ielīda guļammaisos; ta puges varakult voodisse viņš agri ielīda gultā 2. ieslīdēt, iezagties ∙ ta puges vaikselt kui varas oma tuppa viņš klusi kā zaglis ieslīdēja savā istabā; südamesse on pugenud süngus sirdī ir iezadzies drūmums 3. slēpties, bēgt ∙ loomad poevad vilusse dzīvnieki slēpjas ēnā; oma mõtete eest peitu ei poe no savām domām neaizbēgsi 4. pielīst ∙ sa poed direktorile tu pielien direktoram; ta ei oskagi pugeda viņš nemaz neprot pielīst

põlema v 1. degt ∙ puud põlevad ahjus krāsnī deg malka; tikku põlema tõmbama aizdegt sērkociņu; küünlad on peaaegu lõpuni põlenud sveces ir gandrīz izdegušas; ait läks põlema klēts aizdegās; linn on maatasa põlenud pilsēta ir nodegusi līdz pamatiem; laual põles lamp uz galda dega lampa; tüdruk põleb uudishimust meitene deg ziņkārē; mis tal põleb, et nii kiire on? kas viņam deg, ka tā jāsteidzas?; ta põleb suviti kergesti pruuniks vasarā viņš ātri iesauļojas brūns 2. kvēlot, gailēt ∙ kassi silmad põlevad pimedas tumsā gail kaķa acis 3. svilt, kaist ∙ põsk põleb tugevast löögist vaigs svilst no stiprā sitiena; nägu põleb häbipunas seja kaist no kauna ∆ maa põleb jalge all zeme deg zem kājām; põhja põlema izputēt

päral adv galā ∙ varahommikuks peame päral olema agri no rīta mums jābūt galā

`pöörlema v {pöörelda, `pöörlen} 1. rotēt, griezties ∙ propeller pöörleb propellers rotē; oh, kui kiiresti pöörleb karussell ak, cik ātri griežas karuselis 2. grozīties, svaidīties ∙ pöörlesin unetult pool ööd pusi nakts bezmiegā grozījos

ratsa adv 1. jāšus, jāteniski ∙ ratsa sõitma jāt; ta istub ratsa toolil viņš sēž jāteniski uz krēsla 2. pārn ātri ∙ ta loodab ratsa rikkaks saada viņš cer ātri kļūt bagāts

riknema v bojāties, maitāties ∙ liha rikneb soojas kiiresti gaļa siltumā ātri bojājas; riknenud isolatsiooniga kaabel kabelis ar bojātu izolāciju

roiskuma v pūt, trūdēt, bojāties ∙ kala roiskub kuumaga kiiresti zivs karstumā ātri bojājas; roiskunud moraal sapuvusi morāle

ruttu adv ātri, steigšus, drīz ∙ aeg läheb ruttu laiks iet ātri; talvine õhtu jõuab ruttu kätte ziemas vakars pienāk ātri

saama v 1. dabūt, saņemt, iegūt ∙ sain uue passi saņēmu jaunu pasi; sain esmaabi saņēmu pirmo palīdzību; aga sa saad, kui isa koju tuleb! nu tu dabūsi, kad tēvs pārnāks mājās!; maja on odavalt saada māja ir lēti dabūjama; nendest kaevandustest saadakse põlevkivi šajās raktuvēs iegūst degakmeni; meie võistkond sai esikoha mūsu komanda ieguva pirmo vietu; olen külma saanud esmu saaukstējies; linn sai sõja ajal kõvasti kannatada pilsēta kara laikā stipri cieta; terve öö ei saanud ta und viņš visu nakti nevarēja aizmigt 2. dabūt, iedabūt ∙ saime venna viimaks tuppa beidzot dabūjām brāli istabā; sügiseks saame majale katuse peale līdz rudenim dabūsim māju zem jumta; ta sai enda kähku jalule viņš ātri tika uz kājām; selle asja saame joonde šo lietu mēs nokārtosim 3. tapt, kļūt ∙ neist palkidest saab saun no šiem baļķiem taps pirts; kelleks sa tahad saada? par ko tu gribi kļūt?; sõbraks saama kļūt par draugu; ma sain naerualuseks es kļuvu par apsmieklu; nädalatest said kuud nedēļas pārtapa mēnešos; märkamatult on lapsed suureks saanud bērni nemanot ir izauguši; ta sai kurjaks viņš sadusmojās 4. tikt, nokļūt, nonākt ∙ selgusele saama tikt skaidrībā; ta ei saanud edasi ega tagasi viņš netika ne uz priekšu, ne atpakaļ; varsti saime pärale drīz nonācām galā; mehele saama tikt pie vīra; tehke, et minema saate! taisieties, ka tiekat! 5. varēt, spēt ∙ ma ei saanud mõtelda es nespēju domāt; ta ei saa teisiti toimida viņš nevar rīkoties citādi 6. (par laiku) apritēt, paiet ∙ pühapäeval sai nädal, kui teda viimati nägin svētdien pagāja nedēļa, kopš viņu pēdējoreiz redzēju; kell saab viie minuti pärast seitse pulkstenis ir bez piecām minūtēm septiņi 7. pietikt, būt gana ∙ rahast saab veel umbes nädalaks naudas pietiek vēl apmēram nedēļai 8. (par nākotni) būt ∙ meie elu saab olema raske mūsu dzīve būs grūta; ma kardan, et jalg ei saa nii pea paranema es baidos, ka tik drīz kāja neatlabs 9. (ciešamās kārtas atveidošanai) tikt ∙ saab tehtud tiks izdarīts; ma sain kartulid kooritud es notīrīju kartupeļus

edasi saama tikt uz priekšu, tikt tālāk ∙ autoga sai siledal teel kiiresti edasi ar automašīnu pa gludo ceļu ātri tika uz priekšu; igaüks ei saa elus edasi katrs dzīvē uz priekšu netiek

kokku saama 1. savākt, salikt, dabūt kopā ∙ hein tuleb kiiresti kokku saada siens ātri jāsavāc 2. tikties ∙ saime juhuslikult turul kokku nejauši satikāmies tirgū 3. vienoties ∙ nad said majaostu kaubad kokku viņi vienojās par mājas pirkuma darījumu 4. nosmērēties ∙ sõrmed said tindiga kokku pirksti nosmērējās ar tinti

sehkendama v 1. sar uzmest, uzšņāpt ∙ ta sehkendas kiiruga mõned read paberile viņš ātri uzmeta uz papīra dažas rindas; sehkenda siia oma nimi alla uzšņāp te apakšā savu parakstu 2. pūlēties, ņemties, rosīties ∙ sehkendasime terve päeva, aga töö ikka tegemata ņēmāmies visu dienu, bet darbs tomēr nav padarīts

sibama v 1. vicināt ∙ lind sibab tiibadega putns vicina spārnus 2. (ātri, sīkiem solīšiem) tipināt, skriet, skraidīt ∙ laps sibas ema käekõrval bērns tipināja mātei pie rokas; hiir sibab toas ringi pele skraida pa istabu

siblima v 1. kašņāties, kārpīties, rakņāties ∙ kanad siblivad aias dārzā kašņājas vistas; naine siblis taskutes, aga ei leidnud midagi sieviete rakņājās pa kabatām, bet neko neatrada 2. vicināt ∙ laps siblib vahetpidamata käte ja jalgadega bērns nemitīgi vicina rokas un kājas 3. knibināt, raustīt ∙ sõrmed siblivad närviliselt teki äärt pirksti nervozi knibina segas malu 4. (ātri, sīkiem solīšiem) tipināt, skraidīt, šaudīties ∙ kalad siblivad vees ūdenī šaudās zivis

siva adv sar fiksi, ātri ∙ tee siva! taisies fiksi!

sõber s {sõbra, `sõpra, `sõpru} 1. draugs ◦ lapsepõlvesõber bērnības draugs ∙ nad olid lahutamatud sõbrad viņi bija nešķirami draugi; me saime ruttu sõpradeks mēs ātri sadraudzējāmies 2. draugs, cienītājs, mīļotājs ◦ loodusesõber dabas draugs; muusikasõber mūzikas mīļotājs; õllesõber alus cienītājs ∙ ta on suur raamatute sõber viņš ir liels grāmatu draugs; hea toidu sõber gardēdis

`sõitma v {`sõita, sõidan} braukt ∙ ta sõidab tööle autoga viņš brauc uz darbu ar automašīnu; auto sõitis väga kiiresti automašīna brauca ļoti ātri; sõidame seenele braucam sēnēs; sõida põrgu! ej ellē!; sõida seenele! ej bekot!

sõnum s {sõnumi, sõnumit, sõnumeid} vēsts, ziņa ◦ leinasõnum sēru vēsts; rahusõnum miera vēsts; rõõmusõnum prieka vēsts; kõmusõnum sensacionāla ziņa ∙ sõnum levis kiiresti ziņa izplatījās ātri

tagasi|suund s atpakaļvirziens, atpakaļejošs virziens, pretējs virziens ∙ tennises peab oskama kiiresti tagasisuunas liikuda tenisā jāprot ātri pārvietoties atpakaļvirzienā; järgmine rida heegeldada tagasisuunas nākamā rindiņa jātamborē atpakaļejošā virzienā

kokku taguma 1. sasist, sist vienu pret otru ∙ käsi kokku taguma sasist rokas 2. sasist, sanaglot ∙ ta tagus kähku sängi kokku viņš ātri sanagloja gultu

tahkuma v cietēt ∙ tsement tahkus ruttu cements cietēja ātri

tarduma v stingt, cietēt, recēt ∙ kips tardus kiiresti ģipsis sastinga ātri; tardunud sült sastindzis galerts; ta tardus hirmust viņš no bailēm sastinga

tarvidus s {tarviduse, tarvidust, tarvidusi} vajadzība, nepieciešamība ∙ vaimsed tarvidused garīgās vajadzības; tarviduse korral oskab ta kiiresti tegutseda vajadzības gadījumā viņš prot rīkoties ātri

tarvitsema v vajadzēt ∙ homme ei tarvitse vara tõusta rīt nav agri jāceļas; seda poleks sul küll tarvitsenud ütelda tā gan tev nevajadzēja teikt

tava a s {tava, tava, tavu} ieraža, paradums, tradīcija ◦ perekonnatava ģimenes ieraža; toitumistava ēšanas paradums ∙ eri rahvaste tavad dažādu tautu ieražas; selles peres on tavaks vara tõusta šajā ģimenē ir ierasts celties agri; tavadest kinni pidama ievērot tradīcijas

tempokalt adv ātri, strauji

`toll c s {tolli, `tolli, `tolle} (laivas) dullis ∙ aerud on tollide külge köidetud airi ir piesieti pie duļļiem

`tuikama v {tuigata, `tuikan} 1. pulsēt, pukstēt ∙ oimukohad tuikavad deniņos pulsē; süda tuikab liiga kiiresti sirds pukst pārāk ātri 2. mirdzēt, mirgot ∙ kaugel tuikas üksik tuluke tālumā mirgoja vientuļa uguntiņa