[ETLV] Eesti-läti sõnaraamat

aja|puudus s laika trūkums ∙ ta ei saanud tulla ajapuuduse tõttu viņš nevarēja atnākt laika trūkuma dēļ

tagasi andma 1. atgriezt, atdot ∙ ta laenab ja tagasi enam ei anna viņš aizņemas un vairs neatdod; toit andis haigele jõu tagasi ēdiens atgrieza slimniekam spēku 2. (par naudas atlikumu) izdot ∙ kas teil parajat raha ei ole, ma ei saa teile tagasi anda vai jums nav precīzas naudas, es nevaru jums izdot

välja andma 1. izdot, izsniegt ∙ pass on välja antud Tartus pase ir izdota Tartu; Eestis välja antud juhiluba Igaunijā izsniegta autovadītāja apliecība 2. izdot, atdot ∙ kas teil on mõni tuba suveks välja anda? vai jums ir kāda istaba izdodama uz vasaru? 3. izdot, laist klajā ∙ ajalehte välja andma izdot laikrakstu; raamat on välja antud Soomes grāmata ir izdota Somijā 4. izdot, nodot ∙ kaassüüdlasi välja andma izdot līdzvainīgos 5. sasniegt ∙ romaani mõõtu see raamat välja ei anna romāna apjomu šī grāmata tomēr nesasniedz; ta on pikk mees, kuid kahte meetrit siiski välja ei anna viņš ir garš vīrs, tomēr divus metrus nesasniedz

ära andma 1. dot projām, atdot ∙ relvad tuli ära anda ieroči bija jāatdod; ei või viimast senti ära anda nevar aizdot projām pēdējo centu 2. nodot ∙ ma ei julge sulle saladust rääkida, äkki annad mu ära es neiedrošinos izstāstīt tev noslēpumu, varbūt tu mani nodosi; su käitumine ja ilme annavad su ära tava uzvedība un sejas izteiksme tevi nodod 3. nokārtot ∙ ta kavatseb kevadel paar eksamit ära anda viņš plāno pavasarī nokārtot dažus eksāmenus

au s {au, au, ausid} 1. gods ◦ sõjameheau karavīra gods ∙ ta vannub oma au nimel, et see on tõsi viņš zvēr pie sava goda, ka tā ir taisnība; igaühele on kallis oma perekonna au ikvienam ir dārgs savas ģimenes gods; mõisahärra oli röövinud talupoja mõrsja au muižnieks bija nolaupījis zemnieka līgavas godu; juubeli auks par godu jubilejai; ta oli klassi au ja uhkus viņš bija klases gods un lepnums 2. cieņa ∙ talle on tähtis au ja kuulsus viņam ir svarīga cieņa un slava; antud lubaduse täitsid nad auga doto solījumu viņi ar cieņu izpildīja ∆ au andma atdot godu

avaldama v 1. paust ∙ kõik avaldasid imestust visi pauda apbrīnu; ma avaldasin oma arvamuse es paudu savu viedokli 2. atklāt ∙ avaldan sulle saladuse atklāšu tev noslēpumu 3. izrādīt ∙ vaenlane avaldas vastupanu ienaidnieks izrādīja pretestību; nad avaldasid huvi kõige ümbritseva vastu viņi izrādīja interesi par visu apkārtējo 4. izraisīt, atstāt ∙ kellelegi negatiivset mõju avaldama atstāt negatīvu iespaidu uz kādu; kontsert avaldas publikule sügavat muljet koncerts atstāja uz publiku dziļu iespaidu; ravimid avaldavad mõju medikamenti iedarbojas 5. publicēt ∙ avaldamata käsikirjad nepublicēti rokraksti; ta on avaldanud kolm romaani viņš ir publicējis trīs romānus

avama v 1. atvērt ∙ võõrast kirja ei tohi avada svešu vēstuli nedrīkst atvērt; ta magab avatud akna all viņš guļ pie atvērta loga; koputasin, kuid mulle ei avatud es klauvēju, taču man neatvēra; ta avas pangas konto viņš atvēra kontu bankā; kauplus on avatud veikals ir atvērts 2. atklāt ∙ paraadi avas ohvitseride kolonn parādi atklāja virsnieku kolonna; ta avas mõiste sisu viņš atklāja jēdziena saturu; mälestussammast avama atklāt pieminekli

avastama v atklāt, uziet ∙ uusi maavarasid avastama atklāt jaunus dabas resursus; haigus avastati algstaadiumis slimība tika atklāta sākumstadijā; kontroll avastas kassas puudujäägi kontrole atklāja kasē iztrūkumu

eksitus s {eksituse, eksitust, eksitusi} maldi, pārpratums ∙ ta ei taha oma eksitust tunnistada viņš negrib atzīt savus maldus; on juhtunud väike eksitus noticis neliels pārpratums; eksitusse viima maldināt

lahti hargnema 1. atirt, atārdīties ∙ seeliku küljeõmblus on lahti hargnenud svārku sānu vīle ir atirusi 2. atklāties, atšķetināties ∙ järk-järgult hargneb meie ees lahti romaani tegelaste saatus pakāpeniski mūsu priekšā atklājas romāna varoņu liktenis

üles hargnema atirt ∙ sukasilmad on üles hargnenud zeķes valdziņi ir atiruši

üles harima iekopt ∙ sööti jäänud maad hariti üles tika iekoptas atmatā palikušās zemes

harutama v 1. raisīt, šķetināt ∙ saapapaelu harutama raisīt zābaku auklas; ta harutas puntrasse läinud pesunööri viņš šķetināja sapinušos veļas auklu 2. attīt, iztīt ∙ ta harutab võileiva paberist viņš iztin sviestmaizi no papīra 3. ārdīt ∙ vanaema harutab sukka vecmāmiņa ārda zeķi

lahti harutama 1. atraisīt, atšķetināt ∙ ta harutab sõlme lahti viņš atraisa mezglu 2. attīt, iztīt ∙ me harutasime purje lahti mēs attinām buru 3. izārdīt ∙ ta harutas vana mantli lahti viņš izārdīja veco mēteli

hea b adj {hea, head, häid} 1. labs ◦ imehea brīnumlabs ∙ hea matemaatik labs matemātiķis; hea tervis laba veselība; hea teenindamine laba apkalpošana; hea tuttav labs paziņa; ta ostis endale hea pesumasina viņš nopirka sev labu veļasmašīnu; ühel heal päeval kādā jaukā dienā; head aega! uz redzēšanos!; head isu! labu ēstgribu!; head õhtut! arlabvakar!; head ööd! arlabunakti!; head uut aastat! laimīgu jauno gadu!; head reisi! laimīgu ceļu! 2. krietns ∙ hea summa raha krietna naudas summa; hea aasta eest pirms krietna gada 3. labi ∙ vein maitses hea vīns garšoja labi; terava vikatiga on hea niita ar asu izkapti labi pļaut; sul hea naerda, rääkida tev viegli smieties, runāt ∆ heaks arvama uzskatīt par pareizu, labpatikt; heaks kiitma atzīt par labu; heaks tegema vērst par labu; heaks võtma ņemt par labu, labpatikt; hea küll nu labi; hea seisma rūpēties, aizstāvēt; niisama hea tikpat labs

kõrvale heitma 1. mest sāņus, mest pie malas ∙ heitsin kivi kõrvale aizmetu akmeni sāņus; ta heitis töö kõrvale ja ringutas viņš meta darbu pie malas un izstaipījās 2. atmest, atteikties ∙ eelarvamusi kõrvale heitma atmest aizspriedumus

hommik s {hommiku, hommikut, hommikuid} 1. rīts ◦ eluhommik dzīves rīts; hommikuleht rīta laikraksts; hommikupoolik rīta puse; hommikuvalgus rīta gaisma; lastehommik bērnu rīts; talvehommik ziemas rīts ∙ varajane hommik agrs rīts; tule homme hommikul atnāc rīt no rīta; päev on alles hommikus diena ir tikko sākusies; tere hommikust! labrīt! 2. rīti, austrumi ∙ päike tõuseb hommikust saule aust austrumos

ilma a adv 1. par velti ∙ ilma ei taha ta midagi par velti viņš neko negrib 2. bešā, tukšā, bez ∙ pärandusest ilma jätma atstāt bez mantojuma

joomine s {joomise, joomist, joomisi} dzeršana, iedzeršana ∙ ta jättis joomise maha viņš atmeta dzeršanu; võitlus joomise vastu cīņa pret dzeršanu

just|kui a adv tā kā, it kā ∙ sa justkui lubasid kindlasti tulla tu it kā apsolīji noteikti atnākt; oleks justkui aeg lõunale minna būtu tā kā laiks iet pusdienās; tal oli justkui häbi viņam bija tā kā kauns; justkui sa ise ei teaks it kā tu pats nezinātu

jutu|järg s sarunas pavediens, stāsta pavediens ∙ jutujärge kaotama pazaudēt sarunas pavedienu; jutujärge üles võtma atsākt sarunu; kuhu ma jutujärjega jäingi? kur gan es paliku?

`jätma v {`jätta, jätan} 1. atstāt ∙ jätsin vihmavarju rongi atstāju lietussargu vilcienā; jänes oli jätnud lumele värsked jäljed zaķis bija atstājis sniegā svaigas pēdas; seadust jõusse jätma atstāt likumu spēkā; hüvasti jätma atvadīties; rahule jätma likt mierā; seda ma talle ei jäta to es viņam nepiedošu; sõpra ei tohi hätta jätta draugu nedrīkst pamest nelaimē 2. beigt, pārstāt ∙ jäta jutt beidz runāt!; kass jättis näugumise kaķis beidza ņaudēt

järele jätma 1. atstāt, atlicināt ∙ sõda on linnast ainult varemed järele jätnud karš ir atstājis no pilsētas tikai drupas; kõike ei jõutud ära süüa, muist jäeti järele visu nespēja apēst, daļu atlicināja; miski ei kao jätmata järele jälgegi nekas nepazūd, neatstājot pat pēdas 2. izbeigt, pārstāt, rimties ∙ jäta kohe järele! tūlīt pat izbeidz!; laps jättis peagi nutu järele bērns drīz vien pārstāja raudāt

kinni jätma 1. (govi) laist ciet ∙ jätsime lehma kinni, nüüd pole piimatilkagi majas aizlaidām govi ciet, tagad mājās nav ne pilītes piena 2. sar atstāt pēc stundām ∙ poiss jäeti kinni zēnu atstāja pēc stundām

kõrvale jätma 1. ignorēt, neievērot ∙ ta tormas viisakusreegleid kõrvale jättes direktori kabinetti neievērodams pieklājības normas, viņš iebrāzās direktora kabinetā 2. neiesaistīt, atstāt malā ∙ ta jäeti ettevõtte juhtimisest kõrvale viņu neiesaistīja uzņēmuma vadībā

maha jätma 1. atmest, atsacīties ∙ ta jättis joomise, suitsetamise maha viņš atmeta dzeršanu, smēķēšanu 2. pamest ∙ ta jättis naise maha viņš pameta sievu; mahajäetud maja pamesta māja 3. (neņemt līdzi) atstāt ∙ pakid jätsime jaama maha mantas atstājām stacijā

välja jätma 1. atstāt ārā ∙ jätsin jalgratta välja atstāju riteni ārā 2. neiekļaut, izslēgt ∙ sinu jätsime nimekirjast välja tevi mēs sarakstā neiekļāvām

jäät|maa s atmata ∙ võssa kasvanud jäätmaa krūmiem aizaugusi atmata

kannataja a s {kannataja, kannatajat, kannatajaid} 1. cietušais ∙ kannatajaks tunnistama atzīt par cietušo 2. cietējs ∙ vaikne kannataja kluss cietējs

kesa s {kesa, kesa, kesasid} atmata

kibestunult adv sarūgtināti ∙ ta lõi kibestunult kõigele käega viņš sarūgtināts atmeta visam ar roku

kihvatama v 1. iesāpēties, uzplaiksnīties ∙ aeg-ajalt kihvatasid peas valuhood laiku pa laikam galvā uzplaiksnījās sāpju lēkmes 2. uzplaiksnīties, salekties ∙ mõnikord kihvatas tahtmine kõigele käega lüüa reizēm uzplaiksnījās doma atmest visam ar roku; süda kihvatab rõõmust sirds salecas no priekiem 3. iekaist, aizsvilties, saniknoties 4. (runājot) atcirst ∙ poiss tigedalt kihvatas zēns dusmīgi atcirta

kiirustamine s {kiirustamise, kiirustamist, kiirustamisi} steiga ∙ kiirustamine sunnib käega lööma steiga liek atmest ar roku

`kiitma v {`kiita, kiidan} 1. slavēt ∙ iga kaupmees kiidab oma kaupa katrs tirgotājs slavē savu preci; sain hea töö eest kiita saņēmu uzslavu par labu darbu; ilm pole eriti kiita laiks nav diez ko slavējams 2. atzīt ∙ ta kiitis minu teguviisi õigeks viņš atzina manu rīcību par pareizu ∆ taevani kiitma celt vai debesīs

kiruma v 1. lādēt, lamāt ∙ mehed kirusid valitsust vīri lādēja valdību 2. lādēties, lamāties ∙ ta oli vaga mees ega kirunud kunagi viņš bija kluss vīrs un nekad nelādējās

`klaar b adj {klaari, `klaari, `klaare} 1. skaidrs, dzidrs 2. sakārtots, sagatavots ∙ paberid olid klaarid papīri bija sakārtoti; laev oli klaar mereleminekuks kuģis bija sagatavots iziešanai jūrā; otsad klaariks! atdot galus!

`klappima b v {`klappida, klapin} atvāzt, aizvāzt, nolocīt ∙ istmel on klapitav põhi sēdeklim ir atvāžama pamatne

`koorima v {`koorida, koorin} 1. mizot ∙ ma koorisin kartulid ära es nomizoju kartupeļus; palke koorima mizot baļķus 2. lobīt ∙ muna koorima lobīt olu; kooritud riis lobīti rīsi 3. (augsni) lobīt ∙ sööti koorima lobīt atmatu 4. aptīrīt, noplēst ∙ ta kooriti kaardimängus paljaks kāršu spēlē viņu aptīrīja pliku; ta kooris neilt pettusega viimase raha viņš izkrāpa viņiem pēdējo naudu 5. sar novilkt, noraut ∙ ta kooris endal riided seljast viņš norāva nost drēbes

kukal s {`kukla, kukalt, `kuklaid} pakausis ∙ ta lükkas mütsi kuklasse viņš atstūma cepuri pakausī; ma heitsin pea uhkesti kuklasse es lepni atmetu galvu; kukalt kratsima kasīt pakausi ∆ vastu kukalt andma sadot pa sprandu

kuna b adv sar kad ∙ kuna ma siis tulen? kad tad man atnākt?

kuna c knj 1. jo ∙ ma pean seda tegema, kuna olen lubanud man tas ir jādara, jo esmu apsolījis; ta ei saanud tulla, kuna oli haige viņš nevarēja atnākt, jo bija slims 2. tā kā ∙ kuna aeg on hiline, tuleb laagrisse jääda tā kā laiks ir vēls, jāpaliek nometnē; kuna ta oli haige, ei saanud ta koosolekust osa võtta tā kā viņš bija slims, viņš nevarēja piedalīties sapulcē 3. kamēr ∙ ema tõusis hommikul varakult, kuna pere jäi veel magama māte cēlās agri no rīta, kamēr ģimene vēl palika guļam; linna piiras järv, teiselt poolt tumeroheline mets, kuna mujal laiusid nurmed pilsētu ietvēra ezers un zaļš mežs, tālāk pletās lauki

kussutama v 1. kušināt 2. aijāt ∙ ema kussutab last süles māte aijā bērnu klēpī

käest a adv no rokām, projām ∙ võit libises käest uzvara izslīdēja no rokām; isa oli sunnitud talu käest ära andma tēvs bija spiests atdot sētu projām; rahvas ei anna oma vabadust käest tauta neatdos savu brīvību; ära lase soodsat võimalust käest nepalaid garām izdevīgu iespēju

käsi s {`käe, `kätt, käsi} roka ∙ vasak käsi kreisā roka; käega näitama rādīt ar roku; tal on sepa käed viņam ir kalēja rokas; metrood ehitasid tuhanded käed tūkstošiem roku būvēja metro; tulevik on meie endi kätes nākotne ir mūsu pašu rokās; siia metsade taha vaenlase käsi ei ulatunud šeit, aiz mežiem, ienaidnieka roka nesniedzās; teoses on märgata toimetaja kätt darbā ir manāma redaktora roka; ta palus vanematelt tütre kätt viņš lūdza vecākiem meitas roku; ta pannakse istuma peoperemehe paremale käele viņu noliek sēdēt pie svētku saimnieka labās rokas; paremat kätt pa labi roki ∆ kuidas käsi käib? kā sokas?; abistavat kätt ulatama sniegt palīdzīgu roku; kahe käega ar abām rokām; kerge käega ar vieglu roku; käega katsuda olema būt rokas stiepiena attālumā; käega lööma atmest ar roku; käsi ei tõuse roka neceļas; käsi rüpes hoidma turēt rokas klēpī; kätel kandma nēsāt uz rokām; kätt proovima iemēģināt roku; kätt tõstma pacelt roku; käed on puhtad rokas ir tīras; käsi määrima smērēt rokas; tühjade kätega tukšām rokām; ühe käega andma, teisega võtma ar vienu roku dot, ar otru ņemt

kätte a adv 1. (virziens) rokā ∙ kurjategija saadi kätte noziedznieku dabūja rokā; koer tiris kõik ära, mis kätte sai suns aizvilka projām visu, ko vien sadabūja; hobune ei andnud end karjamaal kätte zirgs ganībās nedevās rokā; töömeestele jagati ülesanded kätte strādniekiem tika doti uzdevumi; kiri ei läinud kätte vēstule nenonāca galā; ta sai mind veel kodust kätte viņš dabūja mani rokā vēl mājās; meister näitas töövõtted kätte meistars ierādīja darba uzdevumus; jäljed juhatasid kätte põgeniku peidupaiga pēdas aizveda uz bēgļa slēpni; töövõtted tuleb kätte õppida darba paņēmieni jāapgūst; sa võta kätte ja käi linnas ära tu saņemies un dodies uz pilsētu 2. (virziens) klāt ∙ on jõudnud kätte aeg tõde teatavaks teha ir pienācis laiks atklāt patiesību; vanadus kipub kätte nāk vecums

`kündma v {`künda, künnan} art ∙ sööti kündma art atmatu; laevad künnavad merd kuģi ar jūru

lehvitama v vicināt, vēcināt, māt ∙ tuul lehvitab nööril kuivavat pesu vējš vicina uz auklas žūstošo veļu; kukk lehvitab tiibu gailis vēcina spārnus; käega lehvitama māt ar roku; ärge oma plaanidega enneaegu lehvitage neplātieties ar saviem plāniem pirms laika

`leidma v {`leida, leian} 1. rast, atrast ∙ ta leidis kadunud raamatu viņš atrada pazudušo grāmatu; lõpuks leidsime lahenduse beidzot atradām risinājumu; ma ei leia hingerahu es nerodu dvēseles mieru; otsa leidma dabūt galu 2. pamanīt, atklāt ∙ järsku leidsin, et mu kohver oli kadunud pēkšņi pamanīju, ka mans koferis ir pazudis 3. atzīt, uzskatīt, domāt ∙ arst leidis, et haigele on vaja miljöömuutust ārsts atzina, ka slimniekam vajadzīga vides maiņa

liht|labaselt adv vienkārši, prasti ∙ lihtlabaselt sõimama prasti lamāt

lootusetult adv bezcerīgi ∙ ta olevat lootusetult haige viņš esot bezcerīgi slims; ta lõi lootusetult käega viņš bezcerīgi atmeta ar roku

loovutama v atdot, atteikties ∙ loovutan oma koha sulle atdodu savu vietu tev; linn tuli lahinguta loovutada pilsētu nācās atdot bez kaujas

kõrvale lükkama 1. (malā) atbīdīt, pastumt, atmest ∙ eesriiet kõrvale lükkama atbīdīt priekškaru 2. noraidīt, atmest ∙ tema plaan lükati kõrvale viņa plānu noraidīja

manama v 1. burt ∙ libahundiks manama noburt par vilkati; mees jäi liikumatult seisma nagu kohale manatud vīrietis sastinga kā noburts; püüdsin manada silma ette lapsepõlve mēģināju uzburt acu priekšā bērnību 2. lādēt, lamāt ∙ ta manas rasket elu viņš lādēja grūto dzīvi

meie pr pl {meie ~ me, `meid} 1. mēs ∙ meie ja teie mēs un jūs; tule meie poole atnāc pie mums; kuidas me ennast täna tunneme? kā mēs šodien jūtamies? 2. mūsu ∙ meie vanaema mūsu vecmāmiņa ∆ ah sa mu meie! ak manu dieniņ!

`mess d s {messi, `messi, `messe} sar īsziņa, SMS ∙ ta saatis messi, et ei saa tulla viņš nosūtīja īsziņu, ka nevar atnākt

minema a v {`minna, lähen} 1. iet, doties ∙ läksime mööda metsasihti gājām pa meža stigu; lähme jala ejam kājām; jõel läheb jää upē iet ledus; tööle minema iet uz darbu; ta läks mehele viņa izgāja pie vīra; raudtee läheb läbi metsa dzelzceļš iet caur mežu; see oli läinud nädalal tas bija pagājušajā nedēļā; millal rong läheb? kad atiet vilciens?; läheks tarvis būtu vajadzīgs; see kaup ei lähe šī prece nekustas 2. aiziet, zust ∙ kui kiiresti küll aeg läheb! cik ātri gan iet laiks!; varsti on lumi läinud drīz sniegs būs nokusis; see on ammu moest läinud tas sen ir izgājis no modes; kõik lootused on läinud visas cerības ir zudušas 3. kļūt, tapt ∙ ta läks näost valgeks viņš nobālēja; tuju läheb heaks garastāvoklis uzlabojas; puud lähevad lehte koki salapo; taevas läheb selgeks debesis noskaidrojas; ägedaks minema sadusmoties 4. (darbību vai procesu) sākt ∙ mootor läks käima motors sāka darboties; vesi läks keema ūdens uzvārījās; põõsas ei läinud kasvama krūms neieauga; nad läksid omavahel vaidlema viņi sāka strīdēties savā starpā 5. iet, klāties, veikties ∙ kuidas sul eksamil läks? kā tev gāja eksāmenā?; kahju, et nõnda läks žēl, ka tā izgāja; neil minevat nüüd hästi viņiem tagad klājoties labi 6. piestāvēt, derēt ∙ punased värvitoonid lähevad talle sarkani krāsu toņi viņam piestāv; see nõu ei lähe šis padoms neder 7. saiet, satilpt ∙ katlasse läheb viisteist pange vett katlā saiet piecpadsmit spaiņi ūdens ∆ mine sa tea ej nu sazini; mine võta kinni ej nu sazini

`mõistma v {`mõista, mõistan} 1. saprast, aptvert ∙ õigesti mõistma saprast pareizi; nad mõistavad teineteist poolelt sõnalt viņi saprot viens otru no pusvārda; seda on raske mõista to ir grūti saprast 2. (mīklas) minēt ∙ mõista, mis see on uzmini, kas tas ir 3. spriest, lemt ∙ kohut mõistma spriest tiesu; vangi mõistma piespriest cietumsodu; süüdi mõistma atzīt par vainīgu; õigeks mõistma attaisnot 4. sar prast, mācēt ∙ kas sa rootsi keelt mõistad? tu zviedru valodu māki?; laps mõistab juba lugeda bērns jau prot lasīt

mõlgutama v prātot, apcerēt ∙ on, millest mõelda ja mõlgutada ir, par ko domāt un prātot; ta mõlgutab omi mõtteid viņš domā savas domas

mõni|kord adv dažreiz, reizēm, kādreiz ∙ mõnikord on raske dažreiz ir grūti; tule mind mõnikord vaatama atnāc kādreiz mani apraudzīt

`mõtlema v {`mõtelda ~ mõelda, `mõtlen} 1. domāt ∙ loogiliselt mõtlema domāt loģiski; ma nõustusin ilma pikemalt mõtlemata es piekritu, ilgi nedomādams; ta mõtleb ainult endale viņš domā tikai par sevi; vihm ei mõtlegi üle jääda lietus ij nedomā pārstāt; mõtle, kui põnev! padomā, cik interesanti! 2. iedomāties, iztēloties ∙ mõtle end minu asemele iedomājies sevi manā vietā 3. paredzēt, domāt ∙ õpilastele mõeldud sõnastik skolēniem paredzēta vārdnīca

mõtlemis|võime s spēja domāt

mõtlemis|võimeline adj spējīgs domāt

`möönma v {`möönda, möönan} atzīt, piekrist ∙ möönan, et olen eksinud atzīstu, ka esmu kļūdījies

nagu a adv tā kā, it kā ∙ aga eile sa nagu lubasid tulla bet vakar tu tā kā solīji atnākt; nagu ta seda ise ei teaks it kā viņš pats to nezinātu

`nentima v {`nentida, nendin} konstatēt, atzīt ∙ nende sündmuste vahel võib nentida teatavat seost starp šiem notikumiem var konstatēt zināmu saistību; tuleb nentida tõika jāatzīst fakts

niidi|ots s 1. diega gals ∙ niidiotsa nõelasilmast läbi torkama vērt diega galu caur adatas aci 2. pārn pieturas punkts, pavediens ∙ kuritegu ei õnnestunud välja selgitada, ei leitud ühtki niidiotsa noziegumu neizdevās atklāt, neatrada nevienu pieturas punktu

nikutama v novec pamāt ar galvu, paklanīties

no|jah adv nu jā, kā tad, jā gan ∙ nojah, võiks ju tulla nu jā, varētu jau atnākt; nojah, oota sa, et tema sulle võla ära maksab! kā tad, gaidi vien, ka viņš tev atdos parādu!

nokutama v 1. (ar galvu) māt ∙ nõusolevalt nokutama piekrītoši māt 2. nīkt, kvernēt ∙ ta nokutab omaette nurgas istuda viņš kvern viens pats kaktā

noogutama v 1. (ar galvu) māt ∙ pead noogutama māt ar galvu 2. klanīt ∙ hobune noogutab peaga zirgs klana galvu

oma a s {oma, oma, omi} 1. savs, savējais ∙ oma taga nõudma pieprasīt savu; mõlemad jäid oma juurde abi palika pie sava; lähme sööma, kõht nõuab oma ejam ēst, vēders prasa savu; kui oled omadega valmis, hakkame minema kad esi gatavs, ejam; ta on omadega sees viņš ir iekritis; ta on omadega läbi ar viņu ir cauri 2. savējais ∙ omade peale koer ei haugu uz savējiem suns nerej; meie omad on kõik pulmas mūsējie visi ir kāzās ∆ omaks võtma atzīt par savu ~ uzņemties

paljastama v 1. atkailināt, atsegt ∙ oma keha paljastama atkailināt savu ķermeni; pead paljastama atsegt galvu; koer paljastas hambad suns atieza zobus 2. atklāt, atmaskot ∙ oma tõelist palet paljastama atklāt savu īsto seju; vandenõu paljastama atmaskot sazvērestību

`puhk a s {puhu, `puhku, `puhke} 1. gadījums, reize ∙ pidulikel puhkudel svinīgos gadījumos; tule veel ükski puhk! atnāc vēl kaut reizīti! 2. brīdis ∙ ta ootas puhu viņš brīdi pagaidīja 3. drusciņa, mazumiņš ∙ olen puhu aega puhanud esmu mazliet atpūties; puhk maad on veel minna vēl gabaliņš jāiet

`põhjama a v {põhjata, `põhjan} lādēt, lamāt ∙ ta põhjab valitsust viņš lād valdību; eit kukkus oma joodikust meest põhjama vecene sāka lamāt savu vīru dzērāju

pärandama v 1. atstāt mantojumā, nodot mantojumā ∙ isa pärandas pojale talu tēvs atstāja dēlam mantojumā lauku mājas; ema on oma ilu tütardele pärandanud savu skaistumu māte nodevusi mantojumā meitām 2. novec mantot

pühendama v 1. veltīt, ziedot ∙ tähelepanu pühendama veltīt uzmanību; luuletus on pühendatud emale dzejolis ir veltīts mātei 2. uzticēt, atklāt, informēt ∙ mees ei pühendanud kunagi naist oma plaanidesse vīrs nekad neuzticēja sievai savus plānus; ma pole tema asjadesse pühendatud es neesmu informēts par viņa lietām

`reetma v {`reeta, reedan} 1. nodot ∙ kodumaad reetma nodot dzimteni; ta reetis oma põhimõtted viņš nodeva savus principus 2. izpaust, atzīt, atklāt ∙ ta reetis ajakirjanikele abikaasa saladused viņš izpauda žurnālistiem sievas noslēpumus

`rehmama v {rehmata, `rehman} 1. atmest, novicināt ∙ ta rehmas käega viņš atmeta ar roku; lehm rehmas sabaga govs novicināja asti 2. atmest, attraukt ∙ mees rehmas midagi hooletult vīrietis kaut ko nevērīgi attrauca

`rentima v {`rentida, rendin} nomāt, rentēt ∙ talupojad rentisid mõisnikelt maad zemnieki nomāja no muižniekiem zemi; mõisnikud rentisid talupoegadele maad muižnieki iznomāja zemniekiem zemi

riigi|saladus s valsts noslēpums ∙ riigisaladust reetma atklāt valsts noslēpumu

riiklikult adv 1. valsts- ∙ riiklikult subsideeritud teater valsts subsidēts teātris 2. valstiski ∙ riiklikult mõelda domāt valstiski

saama v 1. dabūt, saņemt, iegūt ∙ sain uue passi saņēmu jaunu pasi; sain esmaabi saņēmu pirmo palīdzību; aga sa saad, kui isa koju tuleb! nu tu dabūsi, kad tēvs pārnāks mājās!; maja on odavalt saada māja ir lēti dabūjama; nendest kaevandustest saadakse põlevkivi šajās raktuvēs iegūst degakmeni; meie võistkond sai esikoha mūsu komanda ieguva pirmo vietu; olen külma saanud esmu saaukstējies; linn sai sõja ajal kõvasti kannatada pilsēta kara laikā stipri cieta; terve öö ei saanud ta und viņš visu nakti nevarēja aizmigt 2. dabūt, iedabūt ∙ saime venna viimaks tuppa beidzot dabūjām brāli istabā; sügiseks saame majale katuse peale līdz rudenim dabūsim māju zem jumta; ta sai enda kähku jalule viņš ātri tika uz kājām; selle asja saame joonde šo lietu mēs nokārtosim 3. tapt, kļūt ∙ neist palkidest saab saun no šiem baļķiem taps pirts; kelleks sa tahad saada? par ko tu gribi kļūt?; sõbraks saama kļūt par draugu; ma sain naerualuseks es kļuvu par apsmieklu; nädalatest said kuud nedēļas pārtapa mēnešos; märkamatult on lapsed suureks saanud bērni nemanot ir izauguši; ta sai kurjaks viņš sadusmojās 4. tikt, nokļūt, nonākt ∙ selgusele saama tikt skaidrībā; ta ei saanud edasi ega tagasi viņš netika ne uz priekšu, ne atpakaļ; varsti saime pärale drīz nonācām galā; mehele saama tikt pie vīra; tehke, et minema saate! taisieties, ka tiekat! 5. varēt, spēt ∙ ma ei saanud mõtelda es nespēju domāt; ta ei saa teisiti toimida viņš nevar rīkoties citādi 6. (par laiku) apritēt, paiet ∙ pühapäeval sai nädal, kui teda viimati nägin svētdien pagāja nedēļa, kopš viņu pēdējoreiz redzēju; kell saab viie minuti pärast seitse pulkstenis ir bez piecām minūtēm septiņi 7. pietikt, būt gana ∙ rahast saab veel umbes nädalaks naudas pietiek vēl apmēram nedēļai 8. (par nākotni) būt ∙ meie elu saab olema raske mūsu dzīve būs grūta; ma kardan, et jalg ei saa nii pea paranema es baidos, ka tik drīz kāja neatlabs 9. (ciešamās kārtas atveidošanai) tikt ∙ saab tehtud tiks izdarīts; ma sain kartulid kooritud es notīrīju kartupeļus

peale saama 1. (transportlīdzeklī) iekļūt, tikt iekšā ∙ sain ühele veoautole peale tiku kādā kravas mašīnā 2. atklāt, nākt uz pēdām ∙ õpetaja sai poiste pettusele peale skolotājs atklāja zēnu blēdību

tagasi saama 1. atgūt, dabūt atpakaļ ∙ ta sai oma maja tagasi viņš atguva savu māju 2. atgriezties, tikt atpakaļ ∙ oli juba õhtu, kui koju tagasi sain bija jau vakars, kad tiku atpakaļ mājās

saatus s {saatuse, saatust, saatusi} liktenis ◦ inimsaatus cilvēka liktenis; saatusekaaslane likteņa biedrs; saatuselöök likteņa trieciens; saatusetragöödia likteņa traģēdija ∙ saatuse hooleks jätma atstāt likteņa varā; saatuse sõrm likteņa pirksts

sajatama v lādēt, lamāt ∙ sajatati valitsust lādēja valdību

sedasi adv tā, tādā veidā ∙ sul on sedasi halb istuda tā tev ir neērti sēdēt; miks sa sedasi arvad? kāpēc tu tā domā?; tule kümnekonna päeva pärast või sedasi atnāc pēc kādām desmit dienām

see|kord adv šoreiz ∙ seekord ma ei saa teile tulla šoreiz es nevaru pie jums atnākt

`seis s {seisu, `seisu, `seise} 1. stāvēšana ∙ masinate seisu ajal võtsime einet kamēr mašīnas stāvēja, ieturējām maltīti 2. stāvoklis, stāja ◦ kätelseis stāja uz rokām ∙ seis! stāt! 3. stāvoklis, līmenis ◦ perekonnaseis ģimenes stāvoklis ∙ raske rahaline seis smags finansiālais stāvoklis; põhjavee seis gruntsūdens līmenis

`selg s {selja, `selga, `selgi} 1. mugura ◦ seljaaju muguras smadzenes; seljadekoltee muguras dekoltē; seljalihas muguras muskulis; seljavalu muguras sāpes; seljavigastus muguras trauma ∙ selg valutab mugura sāp; ta seisab seljaga minu poole viņš stāv ar muguru pret mani; minul on uus ülikond seljas man mugurā ir jauns uzvalks; aita mul mantel seljast! palīdzi man novilkt mēteli!; tüdruk lõi pea uhkelt selga meitene lepni atmeta galvu; ta istub jalgratta selga viņš sēžas uz riteņa 2. mugura, mugurpuse, virspuse ◦ ahjuselg krāsns mugura; tooliselg krēsla atzveltne; kindaselg cimda virspuse ∙ eemalt paistsid mägede lumised seljad tālumā vīdēja sniegotās kalnu muguras; sirge seljaga mantel taisna piegriezuma mētelis 3. klajs ◦ sooselg purva klajs; veeselg ūdens klajs ∙ tee viib üle nõmme selja ceļš ved pār sila klajumu ∆ kellegi seljas elama dzīvot kādam uz kakla; kellelegi selga pöörama pagriezt kādam muguru; selga sirgu ajama iztaisnot muguru

siiani adv 1. līdz šim ∙ siiani pole olnud mahti hirmule mõelda līdz šim nav bijis vaļas domāt par bailēm 2. līdz šejienei ∙ loe siit siiani izlasi no šejienes līdz šejienei

`siunama v {siunata, `siunan} 1. lādēt, lamāt, sunīt ∙ ta siunab oma saatust viņš nolād savu likteni 2. lādēties, lamāties, sunīties ∙ vabandage, et ma siunan atvainojiet, ka es lamājos

`skoor s {skoori, `skoori, `skoore} (punktu skaits) rezultāts ∙ skoori avama atklāt rezultātu; esimese poolaja lõpul oli skoor 32:30 pirmā puslaika beigās rezultāts bija 32:30

surnu b adj {surnu, surnut, surnuid} miris, nedzīvs ∙ surnuks tunnistama atzīt par mirušu; ta oli kõik oma rahad surnuks löönud viņš bija notriecis visu savu naudu

`suss s {sussi, `sussi, `susse} čība ◦ toasuss istabas čība ∙ poiss jooksis susside väel õue zēns izskrēja ārā čībās ∆ sussid püsti viskama atmest kājas

suveräänsus s {suveräänsuse, suveräänsust, suveräänsusi} suverenitāte ∙ teise riigi suveräänsust tunnustama atzīt otras valsts suverenitāti

`sõimama v {sõimata, `sõiman} 1. lamāt, sunīt ∙ teda sõimati lolliks viņu nolamāja par muļķi 2. lamāties, sunīties ∙ ta hakkas sõimama viņš sāka lamāties

`sõrm s {sõrme, `sõrme, `sõrmi} 1. (rokas) pirksts ◦ nimetissõrm rādītājpirksts; väikesõrm mazais pirkstiņš ∙ sõrmed hakkasid külmetama pirksti sāka salt; ta ei lase endale sõrmegi külge panna viņš neļauj sev ne pirkstu piedurt; tunnen neid paiku nagu oma viit sõrme pazīstu šīs vietas kā savus piecus pirkstus; saatuse sõrm likteņa pirksts 2. tehn pirksts, tapa ◦ kolvisõrm virzuļa tapa; tugisõrm balsttapa ∆ läbi sõrmede vaatama skatīties caur pirkstiem; sõrme kuradile andma atdot velnam mazo pirkstiņu; sõrmedele vaatama skatīties uz pirkstiem; sõrmed sügelevad pirksti niez; sõrmegi liigutama ne pirkstu nepakustināt; sõrmi kõrvetama apdedzināt pirkstus; ümber sõrme keerama tīt ap pirkstu

söödi|põld s atmata

`sööt b s {söödi, `sööti, `sööte} atmata ∙ põld jääb sööti lauks paliek atmatā; söötis põld atmatā atstāts lauks