[ETLV] Eesti-läti sõnaraamat
|
|
?! Küsitud kujul või valitud artikli osast otsitut ei leitud, kasutan laiendatud otsingut.
Leitud 22 artiklit
ahju|küte s malkas apkure, krāsns apkure ∙ ahjuküttega korter dzīvoklis ar malkas apkuri
ava s {ava, ava, avasid} 1. atvere ◦ ventilatsiooniava ventilācijas atvere ∙ kooniline ava koniska atvere 2. aile ◦ aknaava loga aile; ukseava durvju aile
avaus s {avause, avaust, avausi} atvere ∙ koopa avaus alas atvere; keha avaused ķermeņa atveres
elektri|küte s elektriskā apkure ∙ hoone on elektriküttel ēku apkurina ar elektrību
`gaas a s {gaasi, `gaasi, `gaase} 1. (viela) gāze ◦ gaasijuhe gāzes vads; gaasipliit gāzes plīts; gaasküte gāzes apkure; gaasipüstol gāzes pistole; maagaas dabasgāze ∙ hapnik on gaas skābeklis ir gāze; imikut vaevavad gaasid zīdaini moka gāzes; keera gaas kinni aizgriez gāzi 2. (degvielas padeve) gāze ◦ gaasipedaal gāzes pedālis ∙ gaasi andma piedot gāzi
küte s {`kütte, kütet, `kütteid} 1. apkure ∙ kohalik küte vietējā apkure 2. kurināmais ∙ tuleb minna metsa kütet tegema jādodas uz mežu gādāt kurināmo
`mulk b s {mulgu, `mulku, `mulke} 1. sprauga, atvere, caurums ∙ aidaukse alumises nurgas on mulk kassi jaoks klēts durvju apakšējā stūrī ir caurums kaķim 2. sar mute ∙ pea oma mulk kinni! turi muti!
mälestus s {mälestuse, mälestust, mälestusi} 1. atmiņas ∙ kaunid mälestused lapsepõlvest skaistas bērnības atmiņas; ta räägib oma mälestusi viņš stāsta savas atmiņas; ta kavatseb mälestusi kirjutada viņš taisās rakstīt atmiņas 2. piemiņa ∙ ta kinkis mulle mälestuseks oma pildi viņš uzdāvināja man par piemiņu savu fotogrāfiju 3. piemiņa, atcere ∙ leinaseisak lahkunu mälestuseks klusuma brīdis aizgājēja piemiņai 4. sar atmiņa ∙ minu mälestuse järgi oli see ilus suvepäev man palicis atmiņā, ka tā bija skaista vasaras diena
pasun s {pasuna, pasunat, pasunaid} taure, bazūne ∙ poiss keeras lepakoorest pasuna zēns no kārklu mizas satina tauri; viimsepäeva pasun pastarās dienas bazūne ∆ pasunasse andma sadot pa tauri
puu|küte s malkas apkure ∙ puuküttega korter dzīvoklis ar malkas apkuri
rahvalaulu|seade s tautas dziesmas apdare
`sarv s {sarve, `sarve, `sarvi} 1. rags ◦ sokusarv āža rags; keerdsarv vīts rags; küllusesarv pārpilnības rags ∙ põder ajab iga aasta sarvi alnis katru gadu met ragus; veini joodi sarvedest vīnu dzēra no ragiem; jalgratta sarved velosipēda ragi; viinamäeteo sarved vīngliemeža ragi 2. (materiāls) rags ◦ sarvese raga priekšmets 3. mūz rags, taure ◦ metsasarv mežrags; jahisarv medību rags ∙ jahimees puhub sarve mednieks pūš ragu ∆ härjal sarvist haarama ķerties vērsim pie ragiem; sarvi maha jooksma kļūt prātīgākam; sarvi pähe panema uzlikt ragus
seade a s {`seade, seadet, `seadeid} 1. iekārtojums, aprīkojums ◦ sisseseade aprīkojums, iekārtojums 2. uzstādījums, uzstādīšana ∙ kõik sõltub eesmärgi seadest viss ir atkarīgs no uzstādītā mērķa 3. iestādīšana, nostādīšana ◦ hääleseade balss nostādīšana 4. mūz apdare, aranžējums ◦ rahvalauluseade tautas dziesmas apdare ∙ muusikaline seade muzikālais aranžējums
sise- iekšējs, iekšējais ◦ siseaudit iekšējais audits; siseehitus iekšējā uzbūve; siseelund iekšējais orgāns; siseheitlus iekšēja cīņa; sisehääl iekšējā balss; siseinfo iekšējā informācija; sisejuurdlus iekšējā izmeklēšana; sisekeskkond iekšējā vide; sisekest iekšējais apvalks; sisekliima iekšējais klimats; sisekonflikt iekšējais konflikts; sisekontroll iekšējā kontrole; sisemaailm iekšējā pasaule; sisemeri iekšējā jūra; sisenurk iekšējais leņķis; sisepiir iekšējā robeža; sisering iekšējais loks; sisestruktuur iekšējā struktūra; sisesuhted iekšējās attiecības; sisetüli iekšējs strīds; siseviimistlus iekšējā apdare; sisevõitlus iekšēja cīņa
suu s {suu, suud, suid} 1. mute ∙ ta avas suu viņš atvēra muti; suust suhu hingamine elpināšana no mutes mutē; meil pole midagi suhu panna mums nav ko likt mutē; ta teenib endale suuga leiba viņš pelna sev maizi ar muti 2. (par apgādājamiem) mute ∙ mitu suud toita vairākas mutes barojamas 3. (nedzīvām lietām) mute, atvere ◦ ahjusuu krāsns mute; koopasuu alas mute; kotisuu maisa gals; uksesuu durvju aila ∙ laia suuga varrukad piedurknes ar platu galu 4. grīva, ieteka ◦ jõesuu upes grīva ∙ jõudsime suure jõe suhu nonācām lielas upes grīvā 5. sar seja ∙ ta magas suu seina poole viņš gulēja ar seju pret sienu ∆ suud kinni hoidma turēt muti; peost suhu elama dzīvot no rokas mutē; suhu jooksma ieskriet rīklē; suu ammuli mute vaļā; suud andma dot mutes; suud laotama virināt muti; suud pruukima brūķēt muti; suud puhtaks pühkima palikt bešā; suud kinni toppima aizbāzt muti; on nagu suu vett täis kā ūdeni mutē ieņēmis; suu peale kukkunud uz mutes kritis
suue s {`suudme, suuet, `suudmeid} 1. atvere, mute, gals ◦ püstolisuue pistoles stobrgals ∙ tunneli suue tuneļa gals 2. grīva, ieteka ◦ jõesuue upes grīva ∙ jõgi on suudmes üle kilomeetri lai grīvā upe ir vairāk nekā kilometru plata
suuline a s {suulise, suulist, suulisi} 1. iemutis ∙ metsasarve suuline mežraga iemutis; valge suulisega piip pīpe ar baltu iemuti 2. izplūdes atvere, izlaišanas atvere ∙ suulisega varustatud lintpress lentes prese ar izplūdes atveri 3. iemauktu dzelzis, mutes dzelzis, dzelzis ∙ hobusel on suulised suus zirgam ir dzelži mutē
toru s {toru, toru, torusid} 1. caurule ◦ veetoru ūdens caurule ∙ toru läbimõõt caurules diametrs; toru on umbe läinud caurule ir aizdambējusies 2. sar klausule ◦ telefonitoru tālruņa klausule ∙ telefon helises, võtsin toru zvanīja tālrunis, pacēlu klausuli; pane toru ära noliec klausuli 3. sar (šaujamierocim) stobrs ◦ püssitoru šautenes stobrs ∙ laeng lõhkes torus lādiņš uzsprāga stobrā 4. sar (par pūšaminstrumentiem) taure ∙ mehed võtsid oma torud ja alustasid uut lugu vīri ņēma savas taures un sāka jaunu gabalu ∆ oma toru üürgama panema sākt aurot pilnā rīklē; toru täis tõmbama pievilkt mūli
töötlus s {töötluse, töötlust, töötlusi} 1. apstrāde, ◦ infotöötlus informācijas apstrāde; töötlusüksus apstrādes vienība ∙ köögiviljade termiline töötlus dārzeņu termiskā apstrāde 2. mūz apdare ∙ rahvalaulude töötlused tautas dziesmu apdares
viimistlus s {viimistluse, viimistlust, viimistlusi} 1. apdare ◦ viimistlusmaterjal apdares materiāls ∙ seinte viimistlus imiteerib marmorit sienu apdare imitē marmoru; lõplik viimistlus galīgā apdare 2. slīpējums ∙ kõne viimistlus runas slīpējums
väline adj {välise, välist, väliseid} ārējs, ārpusē esošs, ārpus- ◦ kohtuväline ārpustiesas-; maaväline ārpuszemes- ∙ päikesesüsteemi väline planeet ārpus Saules sistēmas esoša planēta; fassaad vajab veel välist viimistlust fasādei vēl nepieciešama ārējā apdare; väline sekkumine iejaukšanās no ārpuses; väline kõvaketas ārējais cietais disks
õhu|auk s 1. gaisa atvere, vēdināšanas atvere ∙ seemneid hoiti õhuaukudega kastides sēklas glabāja kastēs ar vēdināšanas atverēm 2. gaisa bedre ∙ lennuk rappus õhuaukudes lidmašīna kratījās gaisa bedrēs
