[ETLV] Estonian-Latvian Dictionary


Query: in

Sama päring läti-eesti sõnaraamatus

?! Küsitud kujul või valitud artikli osast otsitut ei leitud, kasutan laiendatud otsingut.
Leitud 2445 artiklit, väljastan 100

aateline adj {aatelise, aatelist, aatelisi} 1. ar augstiem ideāliem, ar cēliem mērķiem aateline inimene cilvēks ar cēliem mērķiem 2. ar ideāliem saistīts neil on aatelisi lahkarvamusi viņiem ir atšķirības ideālos
aate|mees s ideālists, cilvēks ar cēliem mērķiem
abi a s {abi, abi, abisid} 1. palīdzība esmaabi pirmā palīdzība tehniline abi tehniskā palīdzība; õpilane vajab abi matemaatikas skolniekam nepieciešama palīdzība matemātikā; ta loeb sõnaraamatu abil viņš lasa ar vārdnīcu 2. (amats) palīgs meistriabi meistara palīgs; direktoriabi direktora palīgs juhtivtöötajatel on sageli asetäitjad või abid vadošiem darbiniekiem bieži ir vietnieki vai palīgi
abi|elluma v precēties tütar abiellub noorelt meita precas jauna; ta abiellus vanema naisega viņš apprecējās ar vecāku sievieti
abi|liin s atbalsta līnija, palīdzības līnija IT abiliin IT atbalsta līnija
abitu adj {abitu, abitut, abituid} bezpalīdzīgs abitu näoga ar bezpalīdzīgu sejas izteiksmi
ader s {adra, `atra, `atru} arkls harkader spīļarkls traktorist läks uue adraga kündma traktorists devās art ar jauno arklu
aegumatu adj {aegumatu, aegumatut, aegumatuid} 1. nenovecojošs, laika gaitā nezūdošs aegumatu väärtusega kunstiteosed mākslas darbi ar nezūdošu vērtību 2. bez noilguma
aelema v 1. gulšņāt nad aelevad voodis ega viitsi tõusta viņi gulšņā gultā un negrib celties 2. vāļāties poris aelema vāļāties dubļos 3. mētāties palavikus laps sonib ja aeleb drudzī bērns murgo un mētājas 4. (apkārt) dauzīties mees hakkas jooma ning naistega aelema vīrs sāka dzert un dauzīties apkārt ar sievietēm; ta aeleb mööda ilma viņš dauzās pa pasauli
aeroobika s {aeroobika, aeroobikat, aeroobikaid} aerobika vesiaeroobika ūdens aerobika aeroobikat tegema nodarboties ar aerobiku
ah intj ak ah nii! ak tā!; ah, kui tore ilm on täna! ak, cik šodien jauks laiks!
ahas adj {`ahta, ahast, `ahtaid} šaurs ahta silmaringiga inimesed cilvēki ar šauru redzesloku; metsatee läks järjest ahtamaks meža ceļš kļuva arvien šaurāks; ajad olid ahtad laiki bija spiedīgi
ahh intj ai, ak ahh, ei midagi ai, nekas
ahjaa intj ak ahjaa, ma ostsin poest saia ak, es nopirku veikalā baltmaizi
ahju|küte s malkas apkure, krāsns apkure ahjuküttega korter dzīvoklis ar malkas apkuri
ai intj vai, ai, au ai, ai, valus on! vai, vai, sāp!
ainu|osanik s (uzņēmuma) vienīgais dalībnieks osaühingu ainuosanik sabiedrības ar ierobežotu atbildību vienīgais dalībnieks
ainu|üksi adv 1. tikai, vien ainuüksi lubadusest ei piisa ar solījumiem vien nepietiek 2. viens pats, vienatnē ainuüksi metsas viens pats mežā
ajama v 1. dzīt ta ajab poissi tööle viņš dzen zēnu darbā 2. dzīt, veidot läbi metsa tuli ajada siht cauri mežam bija jāizdzen stiga; kartulivagusid ajama dzīt kartupeļu vagas; ta ajab triikrauaga viigid pükstesse viņš ar gludekli ieveido biksēs buktes 3. radīt, veidot õlu ajab vahtu alus puto; suitsu ajama dūmot; pott ajab auru no katla nāk garaiņi 4. pārveidot, padarīt plaanid segi ajama izjaukt plānus; juuksed sassi ajama sajaukt matus; tööasjad korda ajama savest kārtībā darba lietas; vett keema ajama uzvārīt ūdeni; sepp ajas raua tulipunaseks kalējs sakarsēja dzelzi ugunīgi sarkanu; vaadake, et te maja põlema ei aja raugieties, lai jūs neaizdedzinātu māju 5. organizēt, kārtot äri ajama nodarboties ar biznesu; asju ajama kārtot lietas 6. novirzīt midagi teise süüks ajama novelt atbildību par kaut ko uz otru 7. izraisīt aspiriin ajab higistama aspirīns izraisa svīšanu 8. (par ķermeni) mainīt novietojumu istukile ajama piecelt sēdus; jalule ajama piecelt kājās; põlvili ajama nospiest uz ceļiem; kartulivõtjail polnud aega selga sirgu ajada kartupeļu racējiem nebija laika iztaisnot muguru 9. (par augiem) dzīt, audzēt puu ajab juured koks dzen saknes; õunapuud hakkavad õisi ajama ābelēs sāk plaukt ziedi 10. dzīt, braukt, laist auto garaaži ajama iebraukt automašīnu garāžā; karile ajama uzskriet sēklī; ta hüppas sadulasse ja ajas otse üle põldude viņš ielēca seglos un laida taisni pāri laukiem 11. dzīt, sekot koer ajab jälgi suns dzen pēdas; lugemisel näpuga järge ajama lasot vilkt līdzi ar pirkstu 12. (par viedokli) dzīties, turēties alati ei saa oma tahtmist ajada vienmēr nevar dzīties tikai pēc tā, ko tu gribi; mehed ajasid visalt oma joont vīri stingri turējās pie sava 13. runāt, pļāpāt juttu ajama aprunāties; mis sa ajad ko tu mels 14. dzīt, skūt habet ajama dzīt bārdu; pea paljaks ajama noskūt kailu galvu 15. dzīt, pārtvaicēt, destilēt puskarit ajama dzīt kandžu; põlevkivist aetud õli no degakmens destilēta eļļa
kiusu ajama spītēties, stīvēties naabritega kiusu ajama stīvēties ar kaimiņiem
läbi ajama 1. dzīt cauri, laist cauri liha läbi masina ajama izlaist gaļu caur gaļasmašīnu 2. nobraukt autorallil tuli läbi ajada ligi 3000 kilomeetrit autorallijā bija jānobrauc turpat 3000 kilometru 3. vērt cauri, vilkt cauri niiti nõelasilmast läbi ajama ievērt diegu adatas acī; august aeti kaabel läbi caur caurumu izvilka kabeli 4. iztikt rasketel aegadel tuli vähesega läbi ajada smagos laikos bija jāiztiek ar mazumiņu
üles ajama 1. celt augšā postid aeti üles stabus cēla augšā 2. celt, modināt aja meid hommikul vara üles pamodini mūs agri no rīta 3. rakt, art mutid on muru üles ajanud kurmji ir uzrakuši mauriņu 4. celties, blīst paks must vihmapilv ajab üles ceļas liels melns lietus mākonis; muhk ajas üles puns uzblīda
aju a s {aju, aju, ajusid} smadzenes ajuloputus smadzeņu skalošana; ajuvapustus smadzeņu satricinājums; peaaju galvas smadzenes ajudega mees vīrs ar smadzenēm
aju b s {aju, aju, ajusid} 1. jonis ta jooksis suure ajuga viņš skrēja ar lielu joni 2. dzinējmedības jahimehed korraldasid hundi tabamiseks aju lai notvertu vilku, mednieki sarīkoja dzinējmedības
aktiiv|aine s darbīgā viela mitut aktiivainet sisaldav ravim medikaments ar vairākām darbīgajām vielām
aktus s {aktuse, aktust, aktusi} (pasākums) akts õppeaastat alustati piduliku aktusega mācību gadu sāka ar svinīgu aktu
akvaarium s {akvaariumi, akvaariumi, akvaariume} akvārijs akvaariumikala akvārija zivtiņa; mereakvaarium jūras akvārijs akvaarium kuldkaladega akvārijs ar zelta zivtiņām; Berliini akvaarium Berlīnes akvārijs
akva`rell s {akvarelli, akva`relli, akva`relle} 1. akvareļkrāsa, ūdenskrāsa akvarellidega maalima gleznot ar akvareļkrāsām 2. (glezna) akvarelis akvarellide näitus akvareļu izstāde
ala|arenema v 1. būt atpalikušam, sirgt ar atpalicību 2. nebūt pietiekami attīstītam mõnel inimesel on tundeelu alaarenenud dažam cilvēkam jūtu pasaule nav pietiekami attīstīta
ala|kaaluline adj ar nepietiekamu svaru laps sündis alakaalulisena bērns piedzima ar nepietiekamu svaru
alane a s {alase, alast, alaseid} (svārkiem, priekšautam) apakša, apakšdaļa must seelik laia punase alasega melni svārki ar platu sarkanu apakšu
alas|pidi adv (virziens) lejup, uz leju nahkhiired ripuvad pea alaspidi sikspārņi karājas ar galvu uz leju
alatine adj {alatise, alatist, alatisi} mūžīgs, regulārs alatised tülid naabritega mūžīgie strīdi ar kaimiņiem
ale`vik s {aleviku, ale`vikku, ale`vikke} (ar blīvu apbūvi) ciems, ciemats Rõngu alevik Rengu ciems
algatus s {algatuse, algatust, algatusi} iniciatīva eraalgatus privātā iniciatīva tema energilisel algatusel ar viņa enerģisko iniciatīvu
algatus|võimeline adj apveltīts ar iniciatīvu, ierosmes bagāts algatusvõimeline inimene ar iniciatīvu apveltīts cilvēks
alkoholi|mürgistus s saindēšanās ar alkoholu, alkohola intoksikācija
all b pop 1. zem lume all zem sniega; kuulide all jooksma skriet zem lodēm; kõik on kontrolli all viss tiek kontrolēts; nurga all leņķī 2. pie pood on otse ukse all veikals ir tieši pie durvīm 3. ar spetsialistide all mõtles ta arhitekte ar speciālistiem viņš domāja arhitektus
allikas s {allika, allikat, allikaid} 1. (ūdens) avots allikavesi avota ūdens; mineraalveeallikas minerālūdens avots; ohvriallikas upuravots puhta ning selge veega allikas avots ar tīru un skaidru ūdeni 2. avots, izejmateriāls algallikas pirmavots; tuluallikas ienākumu avots loodus ilu ning rõõmu allikana daba kā skaistuma un prieka avots; käsikirjalised ja trükitud allikad manuskriptā esoši un iespiesti avoti
alt|käe adv 1. zem rokas ta vaatab altkäe viņš skatās, pacēlis roku virs acīm 2. ar roku no apakšas altkäe viskama mest ar roku vēzienā no apakšas 3. no rokas, nelegāli hankisin altkäe kolm tema plaati no rokas sagādāju trīs viņa plates
altkäe|maks s (koruptīvs maksājums) kukulis üritati kohtunikku altkäemaksuga ära osta tiesnesi mēģināja uzpirkt ar kukuli
alus|kate s pamatnes segums katuse paigaldamist alustatakse aluskatte panemisest jumta montāžu sāk ar pamatnes seguma uzklāšanu
alus|kuub s apakšsvārki pitsidega aluskuub apakšsvārki ar mežģīnēm
amet s {ameti, ametit, ameteid} 1. amats, arods, profesija ametijuhend amata instrukcija; ametioskus amata prasme; ametivanne amata zvērests; arstiamet ārsta arods; sekretäriamet sekretāra amats ametist vabastama atbrīvot no amata; ametisse nimetama iecelt amatā; ametit õppima apgūt profesiju; ametit pidama būt amatā; amet on käes amats ir rokā 2. (iestāde) dienests, pārvalde, departaments tolliamet muitas pārvalde; majandusamet ekonomikas departaments 3. nodarbe terve päeva oli ta võrgu kallal ametis visu dienu viņš nodarbojās ar tīklu
amet`lik adj {ametliku, amet`likku, amet`likke} oficiāls ametlik versioon oficiālā versija; ametlik kinnitus oficiāls apstiprinājums; alluvatega suheldes on ta ametlik saziņā ar padotajiem viņš ir oficiāls
ammutama a v 1. smelt ammutasin allikast peoga vett ar sauju pasmēlu ūdeni no avota; ammutage vesi paadist välja izsmeliet ūdeni no laivas 2. smelties kirjakeel ammutab murdeist uusi sõnu rakstu valoda smeļas jaunus vārdus no izloksnēm; poisid olid pudelist julgust ammutanud zēni bija pasmēlušies drosmi no pudeles
amps b intj am
`and s {anni, `andi, `ande} 1. dotais, devums ta võttis anni tänuga vastu viņš pieņēma viņam doto ar pateicību 2. ziedojums allikasse visati anniks hõbedat avotā kā ziedojumu meta sudrabu 3. velte, dāvana sügise annid rudens veltes; ta käis külas kerjamas ja ande saamas viņš gāja uz ciemu ubagot un saņemt dāvanas 4. dotības, dotumi tal on muusika peale andi viņam ir dotības mūzikā
`andma v {`anda, annan} 1. dot, sniegt anna mulle käsi dod man roku; anna mulle riiulilt raamat pasniedz man no plaukta grāmatu; verd andma nodot asinis; tööd andma dot darbu; läbirääkimised ei andnud tulemusi sarunas nedeva rezultātu; retsensent annab käsikirja kohta hinnangu recenzents sniedz vērtējumu par manuskriptu; peaminister andis neile audientsi premjerministrs pieņēma viņus audiencē 2. piešķirt ordeneid andma piešķirt ordeņus; talle anti doktorikraad viņam piešķīra doktora grādu; viimast lihvi andma piešķirt galīgo slīpējumu; sõnadele suuremat kaalu andma piešķirt vārdiem lielāku svaru 3. nodrošināt, sagatavot katlamaja annab soojust kogu linnaosale katlumāja nodrošina siltumu visai pilsētas daļai; maaülikool annab põllumajanduse spetsialiste lauksaimniecības universitāte sagatavo lauksaimniecības speciālistus 4. būt iespējamam temaga annab rääkida ar viņu ir iespējams runāt; tegime kõik, mis teha andis darījām visu, ko bija iespējams izdarīt 5. sar sadot anna talle nii, et mäletab! sadod viņam tā, lai atceras!
pihta andma sadot anname neile pihta sadosim viņiem; vasaraga pihta andma sadot ar āmuru
anduma v 1. ļauties ei tohi anduda nukrusele nedrīkst ļauties skumjām 2. atdoties armastas üht, aga andus teisele mīlēja vienu, bet atdevās citam 3. aizrauties ta on oma tööle andunud viņš ir aizrāvies ar savu darbu
ankeet|küsitlus s aptauja ar anketu
anuma v lūgties ta anus pisarsilmil andeksandmist viņš ar asarām acīs lūdza piedošanu
apel`leerima v {apel`leerida, apelleerin} 1. apelēt mõni apelleerib tunnetele dažs apelē pie jūtām 2. jur apelēt, iesniegt apelāciju talupoeg võis apelleerida isegi kindralkubernerile zemnieks varēja iesniegt apelāciju pat ģenerālgubernatoram
arengu|peetus s {-peetuse, -peetust, -peetusi} attīstības aizture, attīstības traucējums arengupeetusega laps bērns ar attīstības aizturi
`arm b s {armu, `armu, `arme} 1. žēlastība ülemuste armust teda tööl peetakse ar priekšnieku žēlastību viņš tiek turēts darbā; kaua sa teiste armule loodad cik ilgi tu cerēsi uz citu žēlastību 2. apžēlošana surmamõistetu palus armu uz nāvi notiesātais lūdza apžēlošanu 3. sar apžēliņ taevane arm, kui kaua see veel kestab! apžēliņ, cik tas vēl ilgs!  armu heitma apžēloties
armetu b adv sar nožēlojami sellest ei jätku, seda on armetu vähe ar to nepietiks, tā ir nožēlojami maz
armuke[ne] s {armukese, armukest, armukesi} mīļākais mees leidis naise armukesega voodist vīrs gultā pārsteidza sievu ar mīļāko
armu`lik adj {armuliku, armu`likku, armu`likke} žēlīgs, visžēlīgs armulik naeratus näol žēlīgs smaids sejā; ohverdamine pidi tegema jumalad armulikumaks ar upurēšanu bija jāiežēlina dievi
aru a s {aru, aru, arusid} 1. prāts, saprāts terase aruga inimene cilvēks ar asu prātu; kas ta on aru kaotanud? vai viņš ir zaudējis prātu?; tee siis oma aru järgi dari tad pēc sava prāta; minu arust manuprāt 2. skaidrojums, padoms naine hakkas mehelt aru pärima sieva sāka prasīt vīra paskaidrojumu; nüüd mehel aru käes: see oli metsavaim nu vīram padoms rokā: tas bija meža gars aru peast võtma atņemt prātu; aru pähe panema vest pie prāta; aru pähe võtma nākt pie prāta; arust ära sajucis prātā, jucis; ei ole otsa ega aru nav ne gala, ne malas; enesele aru andma apzināties
aru|pärimine s skaidrojuma pieprasījums riigikogu saadik pöördus arupärimisega ministri poole parlamenta deputāts vērsās pie ministra ar skaidrojuma pieprasījumu
aru|saamatus s 1. pārpratums naabritega tekkis neil mõnikord arusaamatusi reizēm viņiem gadījās pārpratumi ar kaimiņiem 2. neizpratne nad vaatasid arusaamatuses üksteisele otsa viņi neizpratnē raudzījās viens uz otru
arutlema v 1. pārspriest neid küsimusi arutleti koosolekuil šos jautājumus pārsprieda sapulcēs; arutlev artikkel raksts ar pārspriedumiem 2. spriedelēt ära nii palju arutle! nespriedelē tik daudz!
arvestama v 1. ņemt vērā, rēķināties tema töökust arvestades usume, et ta tuleb ülesandega toime ņemot vērā viņa strādīgumu, mēs ticam, ka viņš tiks galā ar uzdevumu; tõsiasju ei saa arvestamata jätta faktus nevar neņemt vērā; arvestatav tulemus vērā ņemams rezultāts 2. ieskaitīt kohtunikud arvestasid kaotuse tiesneši ieskaitīja zaudējumu; sissemakstud raha arvestati võla katteks iemaksātā nauda tika ieskaitīta parāda segšanai 3. rēķināt ma arvestan iga inimese kohta kaks pudelit veini es rēķinu divas pudeles vīna uz katru cilvēku; külmalt arvestav inimene auksta aprēķina cilvēks; võta paber ning arvesta! paņem papīru un sarēķini!
arvuti a s {arvuti, arvutit, arvuteid} 1. dators sülearvuti klēpjdators; tahvelarvuti planšetdators lapsed tahavad arvutiga mängida bērni grib spēlēties ar datoru; andmed sisestati arvutisse datus ievadīja datorā 2. kalkulators
arvuti|oskus s iemaņas darbā ar datoru
asendama v aizvietot vanad seadmed asendati uutega vecās ierīces tika aizvietotas ar jaunām; plastmass asendab metalli plastmasa aizvieto metālu; asendasin kuu aega osakonnajuhatajat vienu mēnesi aizvietoju nodaļas vadītāju
asetsema v atrasties, būt izvietotam suvila asetseb järve rannal vasarnīca atrodas ezera krastā; hooned asetsevad ümber nelinurkse õue ēkas ir izvietotas ap četrstūrainu pagalmu
asi s {asja, `asja, `asju} 1. lieta mänguasi rotaļlieta; maitseasi gaumes lieta; kriminaalasi krimināllieta igaüks peab oma asjad korras hoidma ikvienam jātur kārtībā savas lietas; asi on otsustatud lieta ir izlemta; milles on asi? kas par lietu?; on asju, millest ei räägita ir lietas, par kurām nerunā; ta püüdis kõike paremas valguses näidata viņš centās visu parādīt labākā gaismā; selle asjaga pole kiiret ar šo lietu nav steigas; ta läheb iga väikese asja pärast arsti juurde viņš katra nieka dēļ dodas pie ārsta; see on asi! tā ir lieta! 2. darīšana mis on temal asja, mis me teeme? kas viņam par daļu, ko mēs darām?; mul on keskuses asju ajada man ir darīšanas centrā asja ära ajama kaut kā derēt
asja|kohane adj 1. lietišķs, par lietu asjakohased küsimused lietišķi jautājumi 2. atbilstošs olen nõus maksma asjakohast hinda esmu ar mieru maksāt atbilstošu cenu
asjasse|puutuv p ar lietu saistīts, uz lietu attiecināms
astmeline adj {astmelise, astmelist, astmelisi} 1. pakāpenisks astmeline pidurdus pakāpeniska bremzēšana 2. ar pakāpieniem, ar pakāpēm astmeline lava skatuve ar pakāpēm; astmeline püramiid piramīda ar pakāpēm
astme|vaheldus`lik adj {-vaheldusliku, -vaheldus`likku, -vaheldus`likke} ar pakāpju miju, pakāpju mijas- astmevahelduslikud sõnad vārdi ar pakāpju miju
sisse astuma 1. ieiet, ienākt rongi minekuni jäi aega, astusin koolivenna juurde sisse līdz vilciena atiešanai bija laiks, iegāju pie skolasbiedra; astusin hoovi sisse ienācu pagalmā 2. (ar kāju) iekāpt vaata, et sa veeloiku ei astu skaties, neiekāp peļķē 3. iestāties ta tahtis astuda filoloogiateaduskonda viņš gribēja iestāties filoloģijas fakultātē
vahele astuma iejaukties kui isa poleks vahele astunud, oleks tütar joodikuga abiellunud ja tēvs nebūtu iejaucies, meita būtu apprecējusies ar dzērāju
au s {au, au, ausid} 1. gods sõjameheau karavīra gods ta vannub oma au nimel, et see on tõsi viņš zvēr pie sava goda, ka tā ir taisnība; igaühele on kallis oma perekonna au ikvienam ir dārgs savas ģimenes gods; mõisahärra oli röövinud talupoja mõrsja au muižnieks bija nolaupījis zemnieka līgavas godu; juubeli auks par godu jubilejai; ta oli klassi au ja uhkus viņš bija klases gods un lepnums 2. cieņa talle on tähtis au ja kuulsus viņam ir svarīga cieņa un slava; antud lubaduse täitsid nad auga doto solījumu viņi ar cieņu izpildīja au andma atdot godu
au|paiste s oreols, nimbs aupaiste pea ümber nimbs ap galvu
austama v 1. cienīt ma austan teda es viņu cienu; tuleb austada teiste inimeste tööd jāciena citu cilvēku darbs 2. godināt juubilari austati aukirjade ning lillesülemitega jubilārs tika godināts ar godarakstiem un ziedu klēpjiem
au|tasustama v apbalvot teda autasustati aukirjaga viņu apbalvoja ar godarakstu
auto|sõit s brauciens ar automašīnu, autobrauciens tund aega autosõitu ja olemegi kohal stundas brauciens ar automašīnu, un būsim galā
avalduma v izpausties iseloom avaldub käitumises raksturs izpaužas uzvedībā; tunnused, mis avalduvad arvudes pazīmes, kas izsakāmas ar skaitļiem
avalikkus s {avalikkuse, avalikkust, avalikkusi} sabiedrība, publika ma pöördusin üleskutsega avalikkuse poole es vērsos ar uzsaukumu pie sabiedrības; avalikkust ei informeeritud sabiedrība netika informēta; romaan köitis laiema avalikkuse tähelepanu romāns pievērsa plašākas sabiedrības uzmanību
avalikult adv 1. publiski ta polnud kunagi avalikult esinenud viņš nekad nebija uzstājies publiski 2. atklāti me võiksime teineteisega päris avalikult rääkida mēs varētu viens ar otru runāt pavisam atklāti
avar adj {avara, avarat, avaraid} plašs avarad põllud plaši lauki; avarad puiesteed ja tänavad plaši laukumi un ielas; avara silmaringiga inimene cilvēks ar plašu redzesloku; nüüd on avaramad võimalused õppimiseks tagad ir plašākas iespējas mācībām
baldah`hiin s {baldahhiini, baldah`hiini, baldah`hiine} baldahīns baldahhiiniga voodi gulta ar baldahīnu
bal`last s {ballasti, bal`lasti, bal`laste} balasts liivballast smilšu balasts ballastiga laev kuģis ar balastu; liigne rasvkude on organismile asjatuks ballastiks lieki taukaudi ir organismam nevajadzīgs balasts
barel`jeef s {bareljeefi, barel`jeefi, barel`jeefe} bareljefs kirjaniku bareljeefiga medal medaļa ar rakstnieka bareljefu
bas`sein s {basseini, bas`seini, bas`seine} 1. baseins ujumisbassein peldbaseins basseiniga saun pirts ar baseinu 2. (ģeogrāfijā) baseins Läänemere bassein Baltijas jūras baseins 3. (ģeoloģijā) baseins kivisöebassein akmeņogļu baseins
beežikas adj {beežika, beežikat, beežikaid} ar bēšu nokrāsu
biifs`teek s {biifsteegi, biifs`teeki, biifs`teeke} bifšteks biifsteek munaga bifšteks ar olu
binokkel s {binokli, binoklit, binokleid} binoklis binokliga vaatama skatīties ar binokli
blon`diin s {blondiini, blon`diini, blon`diine} blondīns ta tantsis ühe kena blondiiniga viņš dejoja ar kādu glītu blondīni
boa b s {boa, boad, boasid} (apģērbs) boa pehme kohev boa kaelas mīksts, pūkains boa ap kaklu
borreli`oos s {borrelioosi, borreli`oosi, borreli`oose} borelioze borrelioosi haigestuma saslimt ar boreliozi
bri`kett s {briketi, bri`ketti, bri`kette} brikete turbabrikett kūdras brikete kütsin briketiga ahju kurināju krāsni ar briketēm
bril`jant s {briljandi, bril`janti, bril`jante} briljants briljantkee briljanta kaklarota; briljantsõrmus briljanta gredzens briljandiga sõrmus gredzens ar briljantu
buldooser s {buldooseri, buldooserit, buldoosereid} buldozers ehitusplats tasandati buldooseriga būvlaukumu nolīdzināja ar buldozeru
`buss s {bussi, `bussi, `busse} autobuss bussijuht autobusa vadītājs; bussipeatus autobusa pietura; kaugliinibuss tālsatiksmes autobuss buss sõidab ette ja peatub autobuss piebrauc un apstājas; tulen hommikuse bussiga atbraukšu ar rīta autobusu; jäime bussist maha nokavējām autobusu
bussi|ekskursioon s ekskursija ar autobusu
bussi|sõit s brauciens ar autobusu, ceļojums ar autobusu

Eesti Keele Instituut    a-ü sõnastike koondleht     veebiliides    @ veebihaldur