?! Küsitud kujul või valitud artikli osast otsitut ei leitud, kasutan laiendatud otsingut.
Leitud 15 artiklit
ajama v 1. dzīt ∙ ta ajab poissi tööle viņš dzen zēnu darbā 2. dzīt, veidot ∙ läbi metsa tuli ajada siht cauri mežam bija jāizdzen stiga; kartulivagusid ajama dzīt kartupeļu vagas; ta ajab triikrauaga viigid pükstesse viņš ar gludekli ieveido biksēs buktes 3. radīt, veidot ∙ õlu ajab vahtu alus puto; suitsu ajama dūmot; pott ajab auru no katla nāk garaiņi 4. pārveidot, padarīt ∙ plaanid segi ajama izjaukt plānus; juuksed sassi ajama sajaukt matus; tööasjad korda ajama savest kārtībā darba lietas; vett keema ajama uzvārīt ūdeni; sepp ajas raua tulipunaseks kalējs sakarsēja dzelzi ugunīgi sarkanu; vaadake, et te maja põlema ei aja raugieties, lai jūs neaizdedzinātu māju 5. organizēt, kārtot ∙ äri ajama nodarboties ar biznesu; asju ajama kārtot lietas 6. novirzīt ∙ midagi teise süüks ajama novelt atbildību par kaut ko uz otru 7. izraisīt ∙ aspiriin ajab higistama aspirīns izraisa svīšanu 8. (par ķermeni) mainīt novietojumu ∙ istukile ajama piecelt sēdus; jalule ajama piecelt kājās; põlvili ajama nospiest uz ceļiem; kartulivõtjail polnud aega selga sirgu ajada kartupeļu racējiem nebija laika iztaisnot muguru 9. (par augiem) dzīt, audzēt ∙ puu ajab juured koks dzen saknes; õunapuud hakkavad õisi ajama ābelēs sāk plaukt ziedi 10. dzīt, braukt, laist ∙ auto garaaži ajama iebraukt automašīnu garāžā; karile ajama uzskriet sēklī; ta hüppas sadulasse ja ajas otse üle põldude viņš ielēca seglos un laida taisni pāri laukiem 11. dzīt, sekot ∙ koer ajab jälgi suns dzen pēdas; lugemisel näpuga järge ajama lasot vilkt līdzi ar pirkstu 12. (par viedokli) dzīties, turēties ∙ alati ei saa oma tahtmist ajada vienmēr nevar dzīties tikai pēc tā, ko tu gribi; mehed ajasid visalt oma joont vīri stingri turējās pie sava 13. runāt, pļāpāt ∙ juttu ajama aprunāties; mis sa ajad ko tu mels 14. dzīt, skūt ∙ habet ajama dzīt bārdu; pea paljaks ajama noskūt kailu galvu 15. dzīt, pārtvaicēt, destilēt ∙ puskarit ajama dzīt kandžu; põlevkivist aetud õli no degakmens destilēta eļļa
asi s {asja, `asja, `asju} 1. lieta ◦ mänguasi rotaļlieta; maitseasi gaumes lieta; kriminaalasi krimināllieta ∙ igaüks peab oma asjad korras hoidma ikvienam jātur kārtībā savas lietas; asi on otsustatud lieta ir izlemta; milles on asi? kas par lietu?; on asju, millest ei räägita ir lietas, par kurām nerunā; ta püüdis kõike paremas valguses näidata viņš centās visu parādīt labākā gaismā; selle asjaga pole kiiret ar šo lietu nav steigas; ta läheb iga väikese asja pärast arsti juurde viņš katra nieka dēļ dodas pie ārsta; see on asi! tā ir lieta! 2. darīšana ∙ mis on temal asja, mis me teeme? kas viņam par daļu, ko mēs darām?; mul on keskuses asju ajada man ir darīšanas centrā ∆ asja ära ajama kaut kā derēt
ehtne adj {ehtsa, ehtsat, ehtsaid} 1. īsts, autentisks ∙ ehtsad pärlid īstas pērles; ta ajab asju kõige ehtsama bürokraadi kombel viņš kārto lietas kā īsts birokrāts 2. neviltots, nesamākslots ∙ ehtne rõõm neviltots prieks
erinevalt adv atšķirīgi, dažādi ∙ eri inimesed näevad asju erinevalt dažādi cilvēki lietas redz dažādi
iga|sugu adj {indekl.} visāds ∙ olen tast kuulnud igasugu lugusid esmu dzirdējis par viņu visādus stāstus; kapis oli igasugu asju skapī bija visādas lietas
maha jääma 1. atpalikt ∙ laps ei jäänud emast sammugi maha bērns neatpalika no mātes ne soli; poiss ei tahtnud vanemast vennast maha jääda zēns negribēja atpalikt no vecākā brāļa 2. palikt uz vietas ∙ osa asju peab maha jääma daļai mantu jāpaliek uz vietas 3. nogulties, palikt guļam ∙ ta jäi juba paar nädalat tagasi haigena maha viņš jau pirms pāris nedēļām nogūlās slims 4. nokavēt ∙ jäin trammist maha nokavēju tramvaju
kainelt adv 1. skaidrā ∙ ta teeb purjuspäi asju, mida kainelt kunagi ei teeks piedzēries viņš dara lietas, kuras skaidrā nekad nedarītu 2. apdomīgi, ar vēsu prātu ∙ ta võtab asja kainemalt kui sina viņš uztver lietu apdomīgāk nekā tu; olukorda tuleb kainelt hinnata situācija jāvērtē ar vēsu prātu
kibelema v 1. dīdīties, būt nemierīgam ∙ kannatamatusest kibelema dīdīties no nepacietības 2. grauzt, nedot mieru ∙ hulk asju kibeleb südamel daudzas lietas sirdij nedod mieru 3. rauties, trenkties ∙ kibeleb tööle viņš raujas uz darbu 4. sūrstēt ∙ silmad kibelesid nutust acis sūrstēja no raudām
`kratt s {krati, `kratti, `kratte} 1. zaglēns ∙ kogu aeg kadus asju, aga keegi ei osanud arvata, kes see kratt on visu laiku zuda lietas, bet neviens nevarēja uzminēt, kurš ir tas zaglēns 2. (folklorā) naudas pūķis
kõik|sugu adj {indekl.} visāds, visvisāds ∙ poes oli müügil kõiksugu asju veikalā bija pārdošanā visādas mantas; pühadelaual oli kõiksugu häid toite svētku galdā bija visvisādas labas lietas
muhe adj {muheda, muhedat, muhedaid} 1. lādzīgs, labsirdīgs, patīkams ∙ muhe huumor labsirdīgs humors; muhe tunne on selliseid asju lugeda patīkami lasīt tādas lietas 2. irdens, čaugans ∙ rammus muhe muld trekna, irdena augsne
korda saatma paveikt ∙ ta on suuteline suuri asju korda saatma viņš spēj paveikt lielas lietas
taga|uks s aizmugures durvis, sētas durvis ∙ ta väljus maja tagauksest viņš izgāja pa mājas aizmugures durvīm; ta ajab asju tagaukse kaudu viņš kārto lietas pa sētas durvīm
kaasa vedama 1. vilkt līdzi, nest līdzi, stiept līdzi ∙ ära vea ülearuseid asju kooli kaasa nenes uz skolu līdzi liekas mantas; ta vedas sõbra kinno kaasa viņš aizvilka draugu līdzi uz kino 2. aizraut, pārņemt savā varā ∙ raamat vedas kaasa grāmata aizrāva
võõrastama v 1. vairīties, atgrūst ∙ külainimene kardab ja võõrastab uusi asju cieminieks baidās un vairās no jaunām lietām 2. likt vairīties