[ETLV] Eesti-läti sõnaraamat

aasta|kümme s 1. desmitgade ∙ 19. saj. viimasel aastakümnel 19. gs. pēdējā desmitgadē 2. gadu desmits ∙ nii võib see jääda aastakümneteks tā tas var palikt gadu desmitiem

aasta|tagune adj pirms gada noticis ∙ see on aastatagune lugu tas ir notikums, kas risinājies pirms gada

aateline adj {aatelise, aatelist, aatelisi} 1. ar augstiem ideāliem, ar cēliem mērķiem ∙ aateline inimene cilvēks ar cēliem mērķiem 2. ar ideāliem saistīts ∙ neil on aatelisi lahkarvamusi viņiem ir atšķirības ideālos

aate|mees s ideālists, cilvēks ar cēliem mērķiem

abi a s {abi, abi, abisid} 1. palīdzība ◦ esmaabi pirmā palīdzība ∙ tehniline abi tehniskā palīdzība; õpilane vajab abi matemaatikas skolniekam nepieciešama palīdzība matemātikā; ta loeb sõnaraamatu abil viņš lasa ar vārdnīcu 2. (amats) palīgs ◦ meistriabi meistara palīgs; direktoriabi direktora palīgs ∙ juhtivtöötajatel on sageli asetäitjad või abid vadošiem darbiniekiem bieži ir vietnieki vai palīgi

abi|elluma v precēties ∙ tütar abiellub noorelt meita precas jauna; ta abiellus vanema naisega viņš apprecējās ar vecāku sievieti

abitu adj {abitu, abitut, abituid} bezpalīdzīgs ∙ abitu näoga ar bezpalīdzīgu sejas izteiksmi

abi|vajaja s {-vajaja, -vajajat, -vajajaid} tas, kam nepieciešama palīdzība ∙ abivajajaid toetati tõhusalt tie, kuriem nepieciešama palīdzība, tika efektīvi atbalstīti

ader s {adra, `atra, `atru} arkls ◦ harkader spīļarkls ∙ traktorist läks uue adraga kündma traktorists devās art ar jauno arklu

aega|nõudev p {-nõudva, -nõudvat, -nõudvaid} laikietilpīgs ∙ see on aeganõudev töö tas ir laikietilpīgs darbs

aegumatu adj {aegumatu, aegumatut, aegumatuid} 1. nenovecojošs, laika gaitā nezūdošs ∙ aegumatu väärtusega kunstiteosed mākslas darbi ar nezūdošu vērtību 2. bez noilguma

aelema v 1. gulšņāt ∙ nad aelevad voodis ega viitsi tõusta viņi gulšņā gultā un negrib celties 2. vāļāties ∙ poris aelema vāļāties dubļos 3. mētāties ∙ palavikus laps sonib ja aeleb drudzī bērns murgo un mētājas 4. (apkārt) dauzīties ∙ mees hakkas jooma ning naistega aelema vīrs sāka dzert un dauzīties apkārt ar sievietēm; ta aeleb mööda ilma viņš dauzās pa pasauli

aeroobika s {aeroobika, aeroobikat, aeroobikaid} aerobika ◦ vesiaeroobika ūdens aerobika ∙ aeroobikat tegema nodarboties ar aerobiku

aevastama v šķaudīt ∙ jahutolm paneb aevastama miltu putekļi liek šķaudīt; tema arvamisele ma aevastan es uzšķaudu viņa viedoklim

aga knj bet, taču ∙ eile oli külm, aga täna on soe vakar bija auksts, bet šodien ir silts; ta on väike, aga tark viņš ir mazs, bet gudrs; arvamus oli üllatav, aga ma ei vaielnud sellele vastu viedoklis bija pārsteidzošs, taču es nestrīdējos tam pretī

ah intj ak ∙ ah nii! ak tā!; ah, kui tore ilm on täna! ak, cik šodien jauks laiks!

ahaa intj ahā ∙ ahaa, nüüd ma mõistan ahā, tagad es saprotu

ahas adj {`ahta, ahast, `ahtaid} šaurs ∙ ahta silmaringiga inimesed cilvēki ar šauru redzesloku; metsatee läks järjest ahtamaks meža ceļš kļuva arvien šaurāks; ajad olid ahtad laiki bija spiedīgi

ahh intj ai, ak ∙ ahh, ei midagi ai, nekas

ahistama v 1. uzmākties ∙ muistsed saarlased ahistasid Rootsi rannalinnu senie sāmsalieši uzmācās Zviedrijas piekrastes pilsētām; seksuaalne ahistamine seksuāla uzmākšanās 2. nomākt ∙ mured ahistavad hinge raizes nomāc dvēseli 3. žņaugt, žmiegt ∙ miski ahistas kurku kaut kas aizžņaudza kaklu

ahjaa intj ak jā ∙ ahjaa, ma ostsin poest saia ak jā, es nopirku veikalā baltmaizi

ahju|küte s malkas apkure, krāsns apkure ∙ ahjuküttega korter dzīvoklis ar malkas apkuri

ai intj vai, ai, au ∙ ai, ai, valus on! vai, vai, sāp!

aina adv 1. arvien, aizvien, allaž ∙ aina üks ja seesama arvien viens un tas pats 2. nemitīgi ∙ hommikust õhtuni aina sajab no rīta līdz vakaram nemitīgi līst

ainu|kordne adj 1. vienreizīgs, vienreizējs 2. īpašs, viens atsevišķs ∙ see oli ainukordne juhus tas bija īpašs gadījums

ainult adv tikai, vien ∙ täidan ainult oma kohust es tikai pildu savu pienākumu; mees viivitas ainult hetke vīrs kavējās tikai mirkli; kui ma nii kaua ainult elan ja vien es tik ilgi nodzīvošu

ainu|osanik s (uzņēmuma) vienīgais dalībnieks ∙ osaühingu ainuosanik sabiedrības ar ierobežotu atbildību vienīgais dalībnieks

ainus adj {`ainsa, `ainsat, `ainsaid} vienīgais ∙ see oli mu ainus lohutus tas bija mans vienīgais mierinājums ∆ ainsa hingetõmbega vienā elpas vilcienā; ainsa nõksuga vienā piegājienā

ainu|üksi adv 1. tikai, vien ∙ ainuüksi lubadusest ei piisa ar solījumiem vien nepietiek 2. viens pats, vienatnē ∙ ainuüksi metsas viens pats mežā

järele aitama 1. palīdzēt mācībās ∙ ma aitasin teda järele matemaatikas es palīdzēju viņam matemātikā 2. piepalīdzēt

ajama v 1. dzīt ∙ ta ajab poissi tööle viņš dzen zēnu darbā 2. dzīt, veidot ∙ läbi metsa tuli ajada siht cauri mežam bija jāizdzen stiga; kartulivagusid ajama dzīt kartupeļu vagas; ta ajab triikrauaga viigid pükstesse viņš ar gludekli ieveido biksēs buktes 3. radīt, veidot ∙ õlu ajab vahtu alus puto; suitsu ajama dūmot; pott ajab auru no katla nāk garaiņi 4. pārveidot, padarīt ∙ plaanid segi ajama izjaukt plānus; juuksed sassi ajama sajaukt matus; tööasjad korda ajama savest kārtībā darba lietas; vett keema ajama uzvārīt ūdeni; sepp ajas raua tulipunaseks kalējs sakarsēja dzelzi ugunīgi sarkanu; vaadake, et te maja põlema ei aja raugieties, lai jūs neaizdedzinātu māju 5. organizēt, kārtot ∙ äri ajama nodarboties ar biznesu; asju ajama kārtot lietas 6. novirzīt ∙ midagi teise süüks ajama novelt atbildību par kaut ko uz otru 7. izraisīt ∙ aspiriin ajab higistama aspirīns izraisa svīšanu 8. (par ķermeni) mainīt novietojumu ∙ istukile ajama piecelt sēdus; jalule ajama piecelt kājās; põlvili ajama nospiest uz ceļiem; kartulivõtjail polnud aega selga sirgu ajada kartupeļu racējiem nebija laika iztaisnot muguru 9. (par augiem) dzīt, audzēt ∙ puu ajab juured koks dzen saknes; õunapuud hakkavad õisi ajama ābelēs sāk plaukt ziedi 10. dzīt, braukt, laist ∙ auto garaaži ajama iebraukt automašīnu garāžā; karile ajama uzskriet sēklī; ta hüppas sadulasse ja ajas otse üle põldude viņš ielēca seglos un laida taisni pāri laukiem 11. dzīt, sekot ∙ koer ajab jälgi suns dzen pēdas; lugemisel näpuga järge ajama lasot vilkt līdzi ar pirkstu 12. (par viedokli) dzīties, turēties ∙ alati ei saa oma tahtmist ajada vienmēr nevar dzīties tikai pēc tā, ko tu gribi; mehed ajasid visalt oma joont vīri stingri turējās pie sava 13. runāt, pļāpāt ∙ juttu ajama aprunāties; mis sa ajad ko tu mels 14. dzīt, skūt ∙ habet ajama dzīt bārdu; pea paljaks ajama noskūt kailu galvu 15. dzīt, pārtvaicēt, destilēt ∙ puskarit ajama dzīt kandžu; põlevkivist aetud õli no degakmens destilēta eļļa

kiusu ajama spītēties, stīvēties ∙ naabritega kiusu ajama stīvēties ar kaimiņiem

ligi ajama 1. piedzīt, piebraukt ∙ ma ajasin hobuse ligi es piebraucu zirgu klāt 2. sar piesist kanti ∙ ta üritas tüdrukule ligi ajada viņš mēģināja piesist kanti meitenei

läbi ajama 1. dzīt cauri, laist cauri ∙ liha läbi masina ajama izlaist gaļu caur gaļasmašīnu 2. nobraukt ∙ autorallil tuli läbi ajada ligi 3000 kilomeetrit autorallijā bija jānobrauc turpat 3000 kilometru 3. vērt cauri, vilkt cauri ∙ niiti nõelasilmast läbi ajama ievērt diegu adatas acī; august aeti kaabel läbi caur caurumu izvilka kabeli 4. iztikt ∙ rasketel aegadel tuli vähesega läbi ajada smagos laikos bija jāiztiek ar mazumiņu

minema ajama dzīt projām ∙ ma ajasin ta minema es aizdzinu viņu projām

ajend s {ajendi, ajendit, ajendeid} impulss, ierosme, dzinulis ∙ tegutsema sisemisel ajendil darboties pēc savas ierosmes; see sai tüli ajendiks tas kļuva par cēloni strīdam

aju a s {aju, aju, ajusid} smadzenes ◦ ajuloputus smadzeņu skalošana; ajuvapustus smadzeņu satricinājums; peaaju galvas smadzenes ∙ ajudega mees vīrs ar smadzenēm

aju b s {aju, aju, ajusid} 1. jonis ∙ ta jooksis suure ajuga viņš skrēja ar lielu joni 2. dzinējmedības ∙ jahimehed korraldasid hundi tabamiseks aju lai notvertu vilku, mednieki sarīkoja dzinējmedības

aktiiv|aine s darbīgā viela ∙ mitut aktiivainet sisaldav ravim medikaments ar vairākām darbīgajām vielām

aktus s {aktuse, aktust, aktusi} (pasākums) akts ∙ õppeaastat alustati piduliku aktusega mācību gadu sāka ar svinīgu aktu

akvaarium s {akvaariumi, akvaariumi, akvaariume} akvārijs ◦ akvaariumikala akvārija zivtiņa; mereakvaarium jūras akvārijs ∙ akvaarium kuldkaladega akvārijs ar zelta zivtiņām; Berliini akvaarium Berlīnes akvārijs

akva`rell s {akvarelli, akva`relli, akva`relle} 1. akvareļkrāsa, ūdenskrāsa ∙ akvarellidega maalima gleznot ar akvareļkrāsām 2. (glezna) akvarelis ∙ akvarellide näitus akvareļu izstāde

ala|arenema v 1. būt atpalikušam, sirgt ar atpalicību 2. nebūt pietiekami attīstītam ∙ mõnel inimesel on tundeelu alaarenenud dažam cilvēkam jūtu pasaule nav pietiekami attīstīta

ala|kaaluline adj ar nepietiekamu svaru ∙ laps sündis alakaalulisena bērns piedzima ar nepietiekamu svaru

alal|hoidlik adj 1. tāds, kas saglabājas 2. konservatīvs

alandatu adj {alandatu, alandatut, alandatuid} pazemots ∙ tundsin end alandatuna es jutos pazemots

alane a s {alase, alast, alaseid} (svārkiem, priekšautam) apakša, apakšdaļa ∙ must seelik laia punase alasega melni svārki ar platu sarkanu apakšu

alas|pidi adv (virziens) lejup, uz leju ∙ nahkhiired ripuvad pea alaspidi sikspārņi karājas ar galvu uz leju

alati adv vienmēr ∙ ta tasus oma võlad alati õigeaegselt viņš vienmēr laikus samaksāja savus parādus; see on alati nii olnud tas vienmēr tā ir bijis

alatine adj {alatise, alatist, alatisi} mūžīgs, regulārs ∙ alatised tülid naabritega mūžīgie strīdi ar kaimiņiem

ale`vik s {aleviku, ale`vikku, ale`vikke} (ar blīvu apbūvi) ciems, ciemats ∙ Rõngu alevik Rengu ciems

algatus s {algatuse, algatust, algatusi} iniciatīva ◦ eraalgatus privātā iniciatīva ∙ tema energilisel algatusel ar viņa enerģisko iniciatīvu

algatus|võimeline adj apveltīts ar iniciatīvu, ierosmes bagāts ∙ algatusvõimeline inimene ar iniciatīvu apveltīts cilvēks

algav p {algava, algavat, algavaid} tāds, kas sākas ∙ õhtul algav kontsert koncerts, kas sākas vakarā; algav aasta gads, kas sākas

alkoholi|mürgistus s saindēšanās ar alkoholu, alkohola intoksikācija

all a adv apakšā, lejā ∙ ma olin all keldris es biju lejā pagrabā

all b pop 1. zem ∙ lume all zem sniega; kuulide all jooksma skriet zem lodēm; kõik on kontrolli all viss tiek kontrolēts; nurga all leņķī 2. pie ∙ pood on otse ukse all veikals ir tieši pie durvīm 3. ar ∙ spetsialistide all mõtles ta arhitekte ar speciālistiem viņš domāja arhitektus

alla c pop 1. (virziens) zem ∙ voodi alla zem gultas; ta peitis käed põlle alla viņa paslēpa rokas zem priekšauta; ma panen raha raamatute alla es ieguldu naudu grāmatās; aresti alla panema arestēt; kuritegu ei käi paragrahvi alla noziegumam nav piemērojams pants 2. pie ∙ kalda alla on kuhjunud kive pie krasta ir sakrājušies akmeņi; vaenlane jõudis Tallinna alla ienaidnieks nonāca pie Tallinas 3. (tieši) pirms ∙ söögi alla anti pits viina pirms ēdiena deva glāzi degvīna

alles adv 1. saglabājies, palicis pāri ∙ kontrollige, kas kõik asjad on alles pārbaudiet, vai visas lietas ir saglabājušās; kogu raha on alles visa nauda ir palikusi; ainult paar maja jäi külas alles ciemā palika pāri tikai pāris māju 2. nupat ∙ tulin alles töölt nupat pārnācu no darba 3. tikai ∙ alles homme tikai rītdien; alles nüüd ma märkan tikai tagad es pamanu 4. vēl ∙ poiss on alles väike zēns vēl ir mazs; töö oli alles pooleli darbs vēl bija pusratā 5. nu gan ∙ oled sina alles rumal tu nu gan esi dumjš; on alles elu ir nu gan dzīve

allikas s {allika, allikat, allikaid} 1. (ūdens) avots ◦ allikavesi avota ūdens; mineraalveeallikas minerālūdens avots; ohvriallikas upuravots ∙ puhta ning selge veega allikas avots ar tīru un skaidru ūdeni 2. avots, izejmateriāls ◦ algallikas pirmavots; tuluallikas ienākumu avots ∙ loodus ilu ning rõõmu allikana daba kā skaistuma un prieka avots; käsikirjalised ja trükitud allikad manuskriptā esoši un iespiesti avoti

alt|käe adv 1. zem rokas ∙ ta vaatab altkäe viņš skatās, pacēlis roku virs acīm 2. ar roku no apakšas ∙ altkäe viskama mest ar roku vēzienā no apakšas 3. no rokas, nelegāli ∙ hankisin altkäe kolm tema plaati no rokas sagādāju trīs viņa plates

altkäe|maks s (koruptīvs maksājums) kukulis ∙ üritati kohtunikku altkäemaksuga ära osta tiesnesi mēģināja uzpirkt ar kukuli

alus|kate s pamatnes segums ∙ katuse paigaldamist alustatakse aluskatte panemisest jumta montāžu sāk ar pamatnes seguma uzklāšanu

alus|kuub s apakšsvārki ∙ pitsidega aluskuub apakšsvārki ar mežģīnēm

amet s {ameti, ametit, ameteid} 1. amats, arods, profesija ◦ ametijuhend amata instrukcija; ametioskus amata prasme; ametivanne amata zvērests; arstiamet ārsta arods; sekretäriamet sekretāra amats ∙ ametist vabastama atbrīvot no amata; ametisse nimetama iecelt amatā; ametit õppima apgūt profesiju; ametit pidama būt amatā; amet on käes amats ir rokā 2. (iestāde) dienests, pārvalde, departaments ◦ tolliamet muitas pārvalde; majandusamet ekonomikas departaments 3. nodarbe ∙ terve päeva oli ta võrgu kallal ametis visu dienu viņš nodarbojās ar tīklu

amet`lik adj {ametliku, amet`likku, amet`likke} oficiāls ∙ ametlik versioon oficiālā versija; ametlik kinnitus oficiāls apstiprinājums; alluvatega suheldes on ta ametlik saziņā ar padotajiem viņš ir oficiāls

ammugi adv 1. jau sen ∙ seda ma arvasin ammugi es jau sen tā domāju 2. vēl jo vairāk ∙ kui ema ei tea, siis ei tea isa ammugi ja māte nezina, tad tēvs nezina vēl jo vairāk; kinos käia ta ei armasta, ammugi veel nüüd, südasuvel viņš nemīl apmeklēt kino, vēl jo vairāk tagad, vasaras vidū

ammu|ilma adv ļoti sen, sen atpakaļ, jau kur tas laiks ∙ ammuilma unustatud lugu senaizmirsts stāsts

ammutama a v 1. smelt ∙ ammutasin allikast peoga vett ar sauju pasmēlu ūdeni no avota; ammutage vesi paadist välja izsmeliet ūdeni no laivas 2. smelties ∙ kirjakeel ammutab murdeist uusi sõnu rakstu valoda smeļas jaunus vārdus no izloksnēm; poisid olid pudelist julgust ammutanud zēni bija pasmēlušies drosmi no pudeles

amps b intj am

`and s {anni, `andi, `ande} 1. dotais, devums ∙ ta võttis anni tänuga vastu viņš pieņēma viņam doto ar pateicību 2. ziedojums ∙ allikasse visati anniks hõbedat avotā kā ziedojumu meta sudrabu 3. velte, dāvana ∙ sügise annid rudens veltes; ta käis külas kerjamas ja ande saamas viņš gāja uz ciemu ubagot un saņemt dāvanas 4. dotības, dotumi ∙ tal on muusika peale andi viņam ir dotības mūzikā

andestama v piedot ∙ see kõik on andestatud ja unustatud tas viss ir piedots un aizmirsts

`andma v {`anda, annan} 1. dot, sniegt ∙ anna mulle käsi dod man roku; anna mulle riiulilt raamat pasniedz man no plaukta grāmatu; verd andma nodot asinis; tööd andma dot darbu; läbirääkimised ei andnud tulemusi sarunas nedeva rezultātu; retsensent annab käsikirja kohta hinnangu recenzents sniedz vērtējumu par manuskriptu; peaminister andis neile audientsi premjerministrs pieņēma viņus audiencē 2. piešķirt ∙ ordeneid andma piešķirt ordeņus; talle anti doktorikraad viņam piešķīra doktora grādu; viimast lihvi andma piešķirt galīgo slīpējumu; sõnadele suuremat kaalu andma piešķirt vārdiem lielāku svaru 3. nodrošināt, sagatavot ∙ katlamaja annab soojust kogu linnaosale katlumāja nodrošina siltumu visai pilsētas daļai; maaülikool annab põllumajanduse spetsialiste lauksaimniecības universitāte sagatavo lauksaimniecības speciālistus 4. būt iespējamam ∙ temaga annab rääkida ar viņu ir iespējams runāt; tegime kõik, mis teha andis darījām visu, ko bija iespējams izdarīt 5. sar sadot ∙ anna talle nii, et mäletab! sadod viņam tā, lai atceras!

andeks andma piedot ∙ ma annan talle andeks es viņam piedodu

pihta andma sadot ∙ anname neile pihta sadosim viņiem; vasaraga pihta andma sadot ar āmuru

tagasi andma 1. atgriezt, atdot ∙ ta laenab ja tagasi enam ei anna viņš aizņemas un vairs neatdod; toit andis haigele jõu tagasi ēdiens atgrieza slimniekam spēku 2. (par naudas atlikumu) izdot ∙ kas teil parajat raha ei ole, ma ei saa teile tagasi anda vai jums nav precīzas naudas, es nevaru jums izdot

ära andma 1. dot projām, atdot ∙ relvad tuli ära anda ieroči bija jāatdod; ei või viimast senti ära anda nevar aizdot projām pēdējo centu 2. nodot ∙ ma ei julge sulle saladust rääkida, äkki annad mu ära es neiedrošinos izstāstīt tev noslēpumu, varbūt tu mani nodosi; su käitumine ja ilme annavad su ära tava uzvedība un sejas izteiksme tevi nodod 3. nokārtot ∙ ta kavatseb kevadel paar eksamit ära anda viņš plāno pavasarī nokārtot dažus eksāmenus

üles andma 1. uzdot ∙ ta tegi korralikult kõik ära, mis üles anti viņš kārtīgi izdarīja visu, kas bija uzdots 2. izdot, nodot ∙ kaassüüdlasi ta üles ei andnud līdzvainīgos viņš neizdeva

anduma v 1. ļauties ∙ ei tohi anduda nukrusele nedrīkst ļauties skumjām 2. atdoties ∙ armastas üht, aga andus teisele mīlēja vienu, bet atdevās citam 3. aizrauties ∙ ta on oma tööle andunud viņš ir aizrāvies ar savu darbu

ankeet|küsitlus s aptauja ar anketu

anuma v lūgties ∙ ta anus pisarsilmil andeksandmist viņš ar asarām acīs lūdza piedošanu

are adj {areda, aredat, aredaid} skaidrs, ass ∙ are reegel skaidrs noteikums; aredad kontuurid asas kontūras

arendama v attīstīt ∙ ma arendan ennast es attīstu sevi; seda huvitavat teemat tuleks arendada šī interesantā tēma būtu jāattīsta

arengu|peetus s {-peetuse, -peetust, -peetusi} attīstības aizture, attīstības traucējums ∙ arengupeetusega laps bērns ar attīstības aizturi

`arm b s {armu, `armu, `arme} 1. žēlastība ∙ ülemuste armust teda tööl peetakse ar priekšnieku žēlastību viņš tiek turēts darbā; kaua sa teiste armule loodad cik ilgi tu cerēsi uz citu žēlastību 2. apžēlošana ∙ surmamõistetu palus armu uz nāvi notiesātais lūdza apžēlošanu 3. sar apžēliņ ∙ taevane arm, kui kaua see veel kestab! apžēliņ, cik tas vēl ilgs! ∆  armu heitma apžēloties

armetu b adv sar nožēlojami ∙ sellest ei jätku, seda on armetu vähe ar to nepietiks, tā ir nožēlojami maz

armuke[ne] s {armukese, armukest, armukesi} mīļākais ∙ mees leidis naise armukesega voodist vīrs gultā pārsteidza sievu ar mīļāko

armu`lik adj {armuliku, armu`likku, armu`likke} žēlīgs, visžēlīgs ∙ armulik naeratus näol žēlīgs smaids sejā; ohverdamine pidi tegema jumalad armulikumaks ar upurēšanu bija jāiežēlina dievi

aru a s {aru, aru, arusid} 1. prāts, saprāts ∙ terase aruga inimene cilvēks ar asu prātu; kas ta on aru kaotanud? vai viņš ir zaudējis prātu?; tee siis oma aru järgi dari tad pēc sava prāta; minu arust manuprāt 2. skaidrojums, padoms ∙ naine hakkas mehelt aru pärima sieva sāka prasīt vīra paskaidrojumu; nüüd mehel aru käes: see oli metsavaim nu vīram padoms rokā: tas bija meža gars ∆ aru peast võtma atņemt prātu; aru pähe panema vest pie prāta; aru pähe võtma nākt pie prāta; arust ära sajucis prātā, jucis; ei ole otsa ega aru nav ne gala, ne malas; enesele aru andma apzināties

aru|lage adj jucis, vājprātīgs ∙ arulage vanatüdruk jukusi vecmeita; peaksin olema arulage, kui seda teeksin es būtu vājprātīgs, ja es to darītu

aru|pärimine s skaidrojuma pieprasījums ∙ riigikogu saadik pöördus arupärimisega ministri poole parlamenta deputāts vērsās pie ministra ar skaidrojuma pieprasījumu

aru|saamatus s 1. pārpratums ∙ naabritega tekkis neil mõnikord arusaamatusi reizēm viņiem gadījās pārpratumi ar kaimiņiem 2. neizpratne ∙ nad vaatasid arusaamatuses üksteisele otsa viņi neizpratnē raudzījās viens uz otru

arutlema v 1. pārspriest ∙ neid küsimusi arutleti koosolekuil šos jautājumus pārsprieda sapulcēs; arutlev artikkel raksts ar pārspriedumiem 2. spriedelēt ∙ ära nii palju arutle! nespriedelē tik daudz!

`arvama v {arvata, `arvan} 1. uzskatīt ∙ arvatakse, et ta hukkus uzskata, ka viņš gājis bojā; ta on enda arvates väga tähtis mees viņš uzskata sevi par ļoti svarīgu vīru; mis sa sellest ettepanekust arvad? ko tu domā par šo priekšlikumu?; arvad, et ma ei tea, kus sa olid? domā, ka es nezinu, kur tu biji? 2. minēt ∙ mis seal arvata, see on kindel ko tur minēt, tas ir droši; ma püüdsin arvata, mida ta mõtleb es centos uzminēt, ko viņš domā 3. iekļaut ∙ meeskonda arvatud jalgpallurid komandā iekļautie futbolisti 4. skaitīt ∙ volikiri kehtib aasta jooksul, arvates selle tegemise päevast pilnvara ir spēkā gadu no tās sastādīšanas dienas

ette arvama (iepriekš) paredzēt ∙ ma arvasin ette, et nii see läheb es paredzēju, ka tas tā notiks

ära arvama uzminēt ∙ ma arvasin ära, kus sa elad es uzminēju, kur tu dzīvo; arva ära, mis mul peos on! uzmini, kas man ir saujā!

arvamus s {arvamuse, arvamust, arvamusi} viedoklis ◦ eriarvamus atšķirīgs viedoklis ∙ laialt levinud arvamus plaši izplatīts viedoklis; arvamuste vahetus viedokļu apmaiņa; see on meie kõigi üksmeelne arvamus tas ir mūsu visu vienprātīgs viedoklis

arve s {`arve, arvet, `arveid} 1. rēķins ◦ elektriarve elektrības rēķins ∙ müüja kirjutas arve pārdevējs izrakstīja rēķinu; palun arve! lūdzu rēķinu!; neil on arved klaarimata viņiem ir nenokārtoti rēķini 2. rēķins, konts ◦ arveldusarve norēķinu konts ∙ avasin pangas arve es atvēru rēķinu bankā 3. uzskaite ∙ ta peab väljaminekute kohta rangelt arvet viņš veic stingru izdevumu uzskaiti; arvesse läks ainult kolm paremat tulemust ieskaitīti tika tikai trīs labākie rezultāti; ma võtan seda arvesse es ņemšu to vērā

arvel a pop uz rēķina ∙ teenis sõbra arvel kõvasti viņš pamatīgi nopelnīja uz drauga rēķina; ma võtsin puhkuse arvel paar vaba päeva es paņēmu dažas brīvas dienas uz atvaļinājuma rēķina

`arvel b → arveuzskaitē ∙ see on raamatupidamises arvel tas ir grāmatvedības uzskaitē