[ETLV] Eesti-läti sõnaraamat

Albu c Albu

Araabia Ühendemiraadid v Apvienotie Arābu Emirāti

araabia adj {indekl.} arābu- ∙ araabia numbrid arābu cipari

araabia|keelne adj arābu valodā ∙ araabiakeelsed raamatud grāmatas arābu valodā

doktor s {doktori, doktorit, doktoreid} 1. doktors ◦ ajaloodoktor vēstures doktors; audoktor goda doktors; doktorikraad doktora grāds ∙ ta on nüüd doktor ja professor viņš tagad ir doktors un profesors 2. ārsts, dakteris ∙ doktor ütles, et haige paraneb varsti ārsts teica, ka slimnieks drīz atlabs

eelistus s {eelistuse, eelistust, eelistusi} priekšroka, izvēle par labu ∙ tema rõivastuses hakkab silma pruuni värvi eelistus apģērbā pamanāma viņa izvēle par labu brūnai krāsai

eristama v atšķirt, izšķirt ∙ ta ei oska head halvast eristada viņš neprot atšķirt labu no ļauna; silmad ei suutnud kohe nägu eristada acis nespēja uzreiz izšķirt seju

haigus s {haiguse, haigust, haigusi} slimība ◦ haigusetekitaja slimības izraisītājs ∙ hingamisteede haigused elpošanas ceļu slimības; pärilikud haigused iedzimtas slimības; ta paranes pikaajalisest haigusest viņš atlaba no ilgstošas slimības

hea a s {hea, head, häid} 1. labs, labums ∙ kellelegi head soovima vēlēt kādam labu; head kurjaga tasuma atmaksāt labu ar ļaunu; head ja vead labumi un sliktumi; kõike head! visu labu! 2. (vērtējums) labi ∙ tunnistusel olid üksnes head ja väga head liecībā bija tikai “labi” un “teicami”

hea b adj {hea, head, häid} 1. labs ◦ imehea brīnumlabs ∙ hea matemaatik labs matemātiķis; hea tervis laba veselība; hea teenindamine laba apkalpošana; hea tuttav labs paziņa; ta ostis endale hea pesumasina viņš nopirka sev labu veļasmašīnu; ühel heal päeval kādā jaukā dienā; head aega! uz redzēšanos!; head isu! labu ēstgribu!; head õhtut! arlabvakar!; head ööd! arlabunakti!; head uut aastat! laimīgu jauno gadu!; head reisi! laimīgu ceļu! 2. krietns ∙ hea summa raha krietna naudas summa; hea aasta eest pirms krietna gada 3. labi ∙ vein maitses hea vīns garšoja labi; terava vikatiga on hea niita ar asu izkapti labi pļaut; sul hea naerda, rääkida tev viegli smieties, runāt ∆ heaks arvama uzskatīt par pareizu, labpatikt; heaks kiitma atzīt par labu; heaks tegema vērst par labu; heaks võtma ņemt par labu, labpatikt; hea küll nu labi; hea seisma rūpēties, aizstāvēt; niisama hea tikpat labs

heastama v vērst par labu, izpirkt, atlīdzināt ∙ süüd heastama izpirkt vainu; tekitatud kahju heastama atlīdzināt radītos zaudējumus

hea|tahtlikult adv labvēlīgi, labu vēlot

hea|tujuline adj labā noskaņojumā esošs ∙ heatujuline seltskond kompānija ar labu noskaņojumu

hinne s {`hinde, hinnet, `hindeid} atzīme, vērtējums ◦ aastahinne gada atzīme; kirjandushinne atzīme literatūrā ∙ ta sai matemaatikas hea hinde viņš dabūja matemātikā labu atzīmi

huupi adv uz labu laimi ∙ ta haaras riiulilt huupi esimese ettejuhtuva raamatu viņš uz labu laimi paķēra no plaukta pirmo pagadījušos grāmatu; huupi vastama atbildēt uz labu laimi

isu s {isu, isu, isusid} 1. ēstgriba, apetīte ◦ hundiisu vilka apetīte ∙ mul on hea isu man ir laba ēstgriba; isu täis sööma pieēsties, atēsties; head isu! labu ēstgribu! 2. vēlēšanās, dziņa, kāre ◦ tööisu vēlēšanās strādāt ∙ mul pole vähimatki isu külla minna man nav ne mazākās vēlēšanās doties ciemos; tal pole isu õppida viņam negribas mācīties

isukas adj {isuka, isukat, isukaid} 1. ar labu ēstgribu, ar labu apetīti ∙ paranev haige on isukas atlabstošajam slimniekam ir laba ēstgriba 2. garšīgs, kārs ∙ isukas matsutamine garšīga šmakstināšana 3. cītīgs, aizrautīgs

julgustama v iedrošināt, uzmundrināt ∙ hea sõnaga julgustama uzmundrināt ar labu vārdu; julgustav naeratus iedrošinošs smaids

jumekas adj {jumeka, jumekat, jumekaid} 1. ar labu sejas krāsu, veselīgs ∙ jumekad palged sārti vaigi 2. pārn krāsains, spilgts, izteiksmīgs ∙ jumekad lood spilgti stāsti 3. sārts ∙ jumekad õunad sārti āboli

`jupsima v {`jupsida, jupsin} 1. sar niķoties ∙ auto jupsib automašīna niķojas; süda jupsib sirds niķojas 2. sar ņemties ∙ ta jupsib juba tükk aega jalgrattaga viņš jau labu brīdi ņemas ar riteni

järel a adv pakaļ, iepakaļ ∙ ta käis mul tükk aega järel viņš labu laiku gāja man pakaļ; üks ütles sõnad ees, teised kordasid järel viens teica vārdus priekšā, citi atkārtoja; kell on järel pulkstenis atpaliek; poiss on õppimises järel zēns atpaliek mācībās; mul on ainult viis eurot järel man palikuši tikai pieci eiro

`jätk s {jätku, `jätku, `jätke} 1. turpinājums ∙ Põhja-Atlandi hoovus on Golfi hoovuse jätk Ziemeļatlantijas straume ir Golfa straumes turpinājums; head päeva jätku! jauku dienu! 2. pagarinājums ∙ kleidile jätku alla õmblema pagarināt kleitu 3. savienojums, salaidums ∙ rööbaste jätkud sliežu salaidumi 4. (savstarpēji pagarinošs) posms, daļa ∙ kahest jätkust kokkupandav antenn no divām daļām saliekama antena; sõrme jätkud pirksta falangas ∆ jätku leiba ~ jätku leivale! labu ēstgribu!; jätku tarvis! (atbilde labas ēstgribas vēlējumam) paldies!

kaheksa a s {kaheksa, kaheksat, kaheksaid} astoņnieks ∙ araabia kaheksa arābu astoņnieks; poti kaheksa pīķa astoņnieks; jalgrattaga kaheksat sõitma ar velosipēdu braukt astoņnieku

kalduma v 1. svērties ∙ paat kaldus viltu laiva sasvērās šķībi; koorem hakkas vasakule kalduma vezums sāka svērties pa kreisi; vaekauss kaldus meie kasuks svaru kauss nosvērās mums par labu 2. virzīties ∙ jutt kaldub poliitikale saruna virzās uz politiku; päev kaldus juba õhtule diena jau virzījās uz vakaru; lennuk muudab kurssi, kaldudes põhja poole lidmašīna maina kursu, novirzoties uz ziemeļiem; auto kaldus vastassuuna vööndisse automašīna iebrauca pretējā satiksmes joslā 3. sliekties ∙ kaldun arvama, et see võib tõesti nõnda olla sliecos uzskatīt, ka tas patiešām var tā būt

kasuks → kasu apar labu ∙ selle hüpoteesi kasuks kõnelevad mitmed asjaolud par labu šai hipotēzei liecina vairāki apstākļi; ta lahendas asja enda kasuks viņš atrisināja lietu sev par labu

kavalasti adv 1. viltīgi ∙ lõks seati kavalasti üles slazds tika uzstādīts viltīgi 2. atjautīgi ∙ oskab olukorda kavalasti enda kasuks pöörata viņš atjautīgi prot vērst situāciju sev par labu

keele|juht s val teicējs ∙ murdeuurijad leidsid hea keelejuhi izlokšņu pētnieki atrada labu teicēju

keelitama v pierunāt ∙ meest tuli tükk aega keelitada, enne kui ta nõustus vīrs bija labu laiku jāpierunā, pirms viņš piekrita

keerutama v 1. griezt ∙ poiss pandi käiavänta keerutama zēnam lika griezt tecīlas rokturi; veekeeris keerutas paati ühel kohal atvars grieza laivu riņķī uz vietas; ta keerutas tantsupõrandal tüdrukuid viņš grieza meitenes uz deju grīdas 2. riņķot, apļot ∙ keerutasime tükk aega mööda linna labu laiku riņķojām pa pilsētu; meie pea kohal keerutas kull virs mūsu galvas riņķoja vanags 3. grozīt, virpināt ∙ mees keerutas iga senti näpu vahel vīrs grozīja pirkstos katru centu 4. vīties, līkumot ∙ jalgrada keerutas põõsaste vahel taka vijās starp krūmiem 5. vērpt, sagriezt ∙ tuul keerutas tolmupilvi vējš sagrieza putekļu mākoņus 6. tīt, ritināt ∙ ta keerutas kaardi rulli viņš satina karti rullī; köit keerutama tīt virvi 7. izlocīties, izgrozīties ∙ räägi, kuidas asi oli, ära keeruta! stāsti, kā viss bija, neizlokies! 8. (runājot) malt, vērpt ∙ tühje jutte keerutama malt tukšas runas 9. sar zvelt

`kiitma v {`kiita, kiidan} 1. slavēt ∙ iga kaupmees kiidab oma kaupa katrs tirgotājs slavē savu preci; sain hea töö eest kiita saņēmu uzslavu par labu darbu; ilm pole eriti kiita laiks nav diez ko slavējams 2. atzīt ∙ ta kiitis minu teguviisi õigeks viņš atzina manu rīcību par pareizu ∆ taevani kiitma celt vai debesīs

`kostma v {`kosta, kostan} 1. bilst, atbildēt ∙ ta ei kostnud mulle selle peale sõnagi viņš uz to man neatbildēja ne vārda; küsimustele kostma atbildēt uz jautājumiem; no mis sa kostad, tulevadki juba! nu ko tu neteiksi, jau nāk! 2. bilst, aizbilst ∙ kui teie tema eest kostate, siis on kõik korras ja jūs par viņu aizbilstat, tad viss ir kārtībā; ma oskan juba ise enese eest kosta es jau protu pats par sevi aizbilst; kosta poisi eest meistrile paar head sõna aizliec par zēnu meistaram kādu labu vārdu 3. būt dzirdamam, atskanēt, skanēt ∙ kostab muusikat ir dzirdama mūzika; koridoris kostsid kellegi sammud gaitenī atskanēja kāda soļi; neiu hääles kostab mure meitenes balsī skan raizes

`kuiv b adj {kuiva, `kuiva, `kuivi} 1. sauss ∙ kaev on juba teist aastat kuiv aka ir sausa jau otro gadu; mehed ähvardasid kõrtsi kuivaks juua vīri draudēja izdzert krogu sausu; silmad on kuivaks nutetud acis ir izraudātas sausas; muld on kuiv nagu tuhk augsne ir sausa kā pelni; kuival ajal tekivad kergesti metsatulekahjud sausā laikā viegli sākas meža ugunsgrēki; kuiv vein sauss vīns; kuiv loeng sausa lekcija; ta hääl oli kuiv ja kõlatu viņa balss bija sausa un neskanīga 2. vājš, stiegrains ∙ kuiv kortsuline käsi vāja, grumbaina roka; Araabia hobune on kuiva kehaehitusega arābu rikšotājam ir stiegraina ķermeņa uzbūve 3. sar (apgūstot paņēmienus) mehānisks ∙ suusatajad tegid kuiva trenni slēpotāji veica mehānisku treniņu

kuulajas`kond s {kuulajaskonna, kuulajas`konda, kuulajas`kondi} klausītāji, auditorija ∙ koor saavutas kuulajaskonnaga hea kontakti koris ieguva labu kontaktu ar klausītājiem

kõrvetama v 1. dedzināt, svilināt ∙ ahi on nii kuum, et kõrvetab krāsns ir tik karsta, ka dedzina; kuum supp kõrvetas suud karstā zupa apsvilināja muti; augustipäike kõrvetas turja augusta saule dedzināja muguru; kõrvetav kuumus svelošs karstums 2. grauzdēt ∙ kõrvetatud kohvioad grauzdētas kafijas pupiņas 3. kost, dedzināt, svilināt ∙ soolane vesi kõrvetas silmi sāļais ūdens koda acīs; nõges kõrvetas jalga nātre apsvilināja kāju; pipar kõrvetab suud pipari dedzina muti 4. sar bliezt ∙ küll ma sulle vastu kõrvetan gan es tev iebliezīšu pretī; vaenlane kõrvetas tükk aega suurtükkidest ienaidnieks labu laiku blieza ar lielgabaliem; ma pidin otsekohe siia kõrvetama man bija tūlīt jābliež šurp

kõva adj {kõva, kõva, kõvu} 1. ciets ∙ kõva kalju cieta klints; lumi oli kõvaks tallatud sniegs bija nomīdīts ciets; kõvade kaantega raamat grāmata ar cietiem vākiem; kõva uni ciets miegs 2. stiprs, izturīgs ∙ karjamaal on kõva aed ümber ganībām apkārt ir stipra sēta; kõvad närvid stipri nervi 3. stiprs, spēcīgs ∙ kõva mees spēcīgs vīrs; ütlesin paar kõva sõna teicu pāris stingrus vārdus 4. stiprs, stingrs ∙ tal on kõva usk viņam ir stipra ticība; kõik teed olid kõva valve all visi ceļi tika stingri uzraudzīti; kõva majanduslik põhi stingrs ekonomisks pamats; kõva käsk stingra pavēle 5. stiprs, pamatīgs ∙ kõva janu stipras slāpes; kõva tuul pamatīgs vējš 6. skaļš ∙ mehed rääkisid kõva häälega vīri runāja skaļā balsī; käis kõva pauk atskanēja skaļš būkšķis 7. švaks, vājš ∙ eit oli kõva kuulmisega vecenei bija švaka dzirde; poisil on kõva pea zēnam ir grūta galva 8. sar pamatīgs, ievērojams ∙ ta sai kõva koolihariduse viņš saņēma labu skolas izglītību; see oli kõva pidu tā bija pamatīga ballīte; kõva sissetulek pamatīgi ienākumi; ta on igati kõva mees omal alal savā jomā viņš ir visai ievērojams vīrs; selle eest on kõva preemia par to pienākas pamatīga prēmija 9. sar vesels, savs ∙ kõva kolmandik teed on veel käimata vesela trešdaļa ceļa vēl nav noieta; sellest ajast lahutab meid kõva sajand no šī laika mūs atdala vesels gadsimts; ta on minust kõva kümme aastat noorem viņš ir par mani savus desmit gadus jaunāks 10. sar stiprs ∙ kõva puskar stipra kandža; saarlased olid kõva õlle teinud sāmsalieši bija sabrūvējuši stipru alu; see oli kõva paber tas bija stiprs papīrs 11. sar ciets ∙ kõva vesi ciets ūdens

ära käima 1. noiet ∙ olime juba tükk maad ära käinud bijām nogājuši jau labu gabalu 2. apmeklēt, izstaigāt ∙ linnas ära käima apmeklēt pilsētu 3. nākt nost ∙ kirves käib varre otsast ära cirvis nāk nost no kāta

küsima v 1. jautāt, vaicāt ∙ ta küsis sinult midagi viņš tev kaut ko jautāja; ei ole kedagi, kellelt seda küsida nav neviena, kam to pavaicāt; temalt küsiti palju, ja kõigele tuli vastata viņam daudz vaicāja, un uz visu bija jāatbild 2. lūgt ∙ laenu küsima lūgt aizdevumu; ta küsis isalt raha viņš lūdza tēvam naudu 3. prasīt ∙ haige küsis juua slimnieks prasīja dzert; seesuguse kauba eest võib head hinda küsida par tādu preci var prasīt labu cenu; kõht küsib süüa vēders prasa ēst 4. rūpēt ∙ kirglik kalamees ei küsi ilmast kaislīgam makšķerniekam laika apstākļi nerūp

-lõhnaline adj {-lõhnalise, -lõhnalist, -lõhnalisi} ar noteiktu smaržu ◦ healõhnaline ar labu smaržu; higilõhnaline pēc sviedriem smirdošs

maha magama nogulēt ∙ ta magas pool päeva maha viņš nogulēja pusi dienas; ma magasin maha hea võimaluse es nogulēju labu iespēju

marabu s {marabu, marabut, marabuid} (Leptoptilos) marabu

miljöö s {miljöö, miljööd, miljöösid} vide, gaisotne ∙ miljöö mõjutab inimese arengut vide ietekmē cilvēka attīstību; miljöö vahetus mõjub sulle hästi vides maiņa nāk tev par labu

mulje s {`mulje, muljet, `muljeid} iespaids ◦ esmamulje pirmais iespaids; reisimuljed ceļojuma iespaidi ∙ esimene mulje võib petlik olla pirmais iespaids var būt mānīgs; pärast kontserti vahetasime muljeid pēc koncerta apmainījāmies iespaidiem; mees on jätnud endast hea mulje vīrietis ir atstājis par sevi labu iespaidu

muutus s {muutuse, muutust, muutusi} maiņa, izmaiņa, pārmaiņa ◦ suunamuutus virziena maiņa ∙ sotsiaalsed muutused sociālas izmaiņas; haiguslikud muutused patoloģiskas izmaiņas; muutus paremuse poole pārmaiņa uz labu

ära müüma pārdot, notirgot ∙ müü auto ära, saad head hinda pārdod automašīnu, dabūsi labu cenu

number s {numbri, numbrit, numbreid} 1. cipars ∙ Araabia numbrid arābu cipari; laps tunneb juba numbreid bērns jau pazīst ciparus; summa sõnade ja numbritega summa vārdiem un cipariem 2. numurs ◦ registreerimisnumber reģistrācijas numurs ∙ arve number rēķina numurs; maja number on viis mājas numurs ir pieci; probleem number üks problēma numur viens 3. (numurēts objekts) numurs ∙ helistasin mitu korda, aga number ei vasta zvanīju vairākas reizes, bet numurs neatbild; ajalehe laupäevane number laikraksta sestdienas numurs; hotellis polnud ühtki vaba numbrit viesnīcā nebija neviena brīva numura; Läti numbriga auto automašīna ar Latvijas numuru 4. izmērs, numurs ∙ kleidi number kleitas izmērs; kingad on kaks numbrit suured kurpes ir divus izmērus par lielu 5. numurs, priekšnesums ◦ soolonumber solo numurs ∙ mitmeid numbreid tuli korrata vairāki numuri bija jāatkārto 6. sar numurs, triks, gājiens ∙ see number ei lähe sul läbi šis numurs tev neies cauri ∆ numbrit tegema taisīt problēmu

oras s {orase, orast, oraseid} 1. zelmenis ◦ rukkioras rudzu zelmenis ∙ oras on tärganud zelmenis ir sazēlis 2. pārn asni, rugāji ◦ habemeoras bārdas rugāji ∆ oraste peale uz labu laimi

paranema v 1. uzlaboties ∙ toodangu kvaliteet on paranenud produkcijas kvalitāte ir uzlabojusies; mu nägemine paranes mana redze uzlabojās 2. atveseļoties, atlabt, atspirgt ∙ ta on juba paranemas viņš jau veseļojas; haav paranes kiiresti brūce sadzija ātri

`passima v {`passida, passin} 1. derēt, piestāvēt, pasēt ∙ venna kingad passivad talle jalga brāļa kurpes der viņam kājā; ta passiks hästi ülemuseks viņš labi derētu par priekšnieku; väike skulptuur passiks meiegi aeda maza skulptūra piestāvētu mūsu dārzam 2. laikot, lāgot, pasēt ∙ kleiti selga passima pielaikot kleitu mugurā; mehed passisid sarikaid kohale vīri pielāgoja vietā spāres; mantel pandi kiiresti minu mõõtudele passima mēteli ātri pielāgoja maniem izmēriem 3. gaidīt, pasēt ∙ passisime hulk aega koolimaja ees bussi labu laiku pie skolas gaidījām autobusu; keda te siin passite? ko jūs te pasējat? 4. apkalpot ∙ ta ei lasknud end passida viņš neļāva sevi apkalpot 5. (kāršu spēlē) pasēt ∙ niisuguses mänguseisus harilikult passitakse šādā spēles stāvoklī parasti pasē

peale c pop 1. (virziens) uz ∙ sa astusid mu jala peale tu uzkāpi man uz kājas; ta tõttas rongi peale viņš steidzās uz vilcienu; ta on kõik lapsed aidanud otsa peale viņš palīdzējis nostāties uz kājām visiem bērniem; koerad haukusid võõra peale suņi rēja uz svešinieku; see tee läheb Pärnu peale šis ceļš iet uz Pērnavu; ta läks inglise keele peale üle viņš pārgāja uz angļu valodu; hea õnne peale uz labu laimi; kära peale jooksis palju rahvast kokku uz traci saskrēja daudz ļaužu 2. (virziens) virsū, virs ∙ koor kerkib piima peale krējums paceļas virs piena 3. attālumā ∙ oli nii pime, et paari sammu peale polnud midagi näha bija tik tumšs, ka pāris soļu attālumā nekas nebija redzams 4. no, pēc ∙ ärkasin uksekella helistamise peale pamodos no durvju zvana zvanīšanas; ta tegi seda minu nõudmise peale viņš to izdarīja pēc mana pieprasījuma 5. par ∙ ta mõtleb tuleviku peale viņš domā par nākotni 6. līdz ∙ ta jõi oma klaasi poole peale viņš izdzēra savu glāzi līdz pusei 7. kopš, no ∙ eilsest peale sajab kopš vakardienas līst; sellest ajast peale kopš tā laika; tuleb uuesti otsast peale alata jāsāk atkal no sākuma

pilet s {pileti, piletit, pileteid} 1. biļete ◦ rongipilet vilciena biļete; teatripilet teātra biļete; eksamipilet eksāmena biļete; loteriipilet loterijas biļete ∙ ostsin kolm piletit teatrisse nopirku trīs biļetes uz teātri; piletid on läbi müüdud biļetes ir izpārdotas; tõmbasin hea pileti izvilku labu biļeti 2. apliecība, biedra karte ◦ õpilaspilet skolēna apliecība ∙ ta vihastus ja pani pileti lauale viņš sadusmojās un nolika biedra karti uz galda ∆ valge pilet baltā biļete

`pilt s {pildi, `pilti, `pilte} 1. attēls, bilde ◦ pühapilt svētbilde; peegelpilt spoguļattēls ∙ piltidega raamat bilžu grāmata 2. fotoattēls, fotogrāfija, foto ◦ pulmapilt kāzu foto ∙ mustvalge pilt melnbalts fotoattēls; avaldusele tuleb lisada kolm pilti iesniegumam jāpievieno trīs fotogrāfijas 3. glezna ∙ ostsin kunstisalongist pildi nopirku gleznu mākslas salonā 4. skats, aina ∙ pilt plahvatuskohal oli kohutav skats sprādziena vietā bija šausmīgs; gripi kliiniline pilt gripas klīniskā aina 5. aina, priekšstats ∙ nüüd on mul olukorrast selge pilt tagad situācijas aina man ir skaidra; astronoomia annab pildi maailmaruumi ehitusest astronomija sniedz priekšstatu par pasaules telpas uzbūvi 6. (teātrī) aina ∙ esimese vaatuse teine pilt pirmā cēliena otrā aina 7. sar filma ∙ kinos jookseb hea pilt kino rāda labu filmu ∆ elavad pildid dzīvās bildes

`prõmmima v {`prõmmida, prõmmin} 1. dauzīties, klaudzināties ∙ prõmmisin tükk aega värava taga labu laiku dauzījos pie vārtiem 2. dauzīt ∙ ta prõmmib trummi viņš dauza bungas

pöörduma v 1. griezties, vērsties ∙ võti pöördus lukus atslēga slēdzenē pagriezās; ta pöördus näoga akna poole viņš pagriezās ar seju pret logu; haige pöördus arsti poole slimnieks vērsās pie ārsta; ta pöördus katoliku usku viņš pievērsās katoļticībai; näib, et kõik pöördub siiski heaks šķiet, ka viss tomēr vērsīsies par labu 2. val būt lokāmam, būt konjugējamam ∙ kuidas see verb pöördub? kā šis darbības vārds lokāms?

`ramm b s {rammu, `rammu, `ramme} 1. spēks ∙ lihaste ramm muskuļu spēks; rammu katsuma mēroties spēkiem; täies rammus mees vīrietis pilnā spēku plaukumā 2. (par dzīvniekiem) brangums, tuklums ∙ lehm paranes ja hakkas rammu võtma govs atlaba un sāka pieņemties brangumā 3. novec mēslojums ∙ õunapuudele tuleb sügisel rammu anda ābelēm rudenī jādod mēslojums

sarlakid s pl {sarlakite, sarlakeid} med šarlaks ∙ poiss on sarlakites zēnam ir šarlaks; ta põdes sarlakid läbi viņš izslimoja šarlaku

seitse a s {`seitsme, seitset, `seitsmeid} septiņi, septiņnieks ∙ araabia, rooma seitse arābu, romiešu septiņi; ruutu seitse kārava septiņnieks

`soovima v {`soovida, soovin} 1. vēlēties, gribēt ∙ soovin kolme vaba päeva vēlos trīs brīvas dienas 2. (vēlējumu) vēlēt ∙ ta soovib sulle ainult head viņš vēl tev tikai labu; soovisin vennale head teed novēlēju brālim laimīgu ceļu

stiilikas adj {stiilika, stiilikat, stiilikaid} stilīgs, ar labu stilu

sõna|kunst s 1. vārda māksla ∙ sõnakunsti areng vārda mākslas attīstība 2. runas māksla, retorika ∙ et saada heaks näitlejaks, tuleb õppida sõnakunsti lai kļūtu par labu aktieri, jāmācās runas māksla

tasuma v 1. maksāt, samaksāt ∙ pangaülekandega tasuma maksāt ar bankas pārskaitījumu; töö eest tasuma samaksāt par darbu; trahv tuleb tasuda kolme päeva jooksul sods jāsamaksā trīs dienu laikā 2. atmaksāt, atlīdzināt, kompensēt ∙ vaev on end ära tasunud pūles ir atmaksājušās 3. atmaksāt, atriebt ∙ headust kurjaga tasuma atmaksāt labu ar ļaunu 4. būt vērtam ∙ seda filmi tasub vaadata šo filmu ir vērts skatīties; sellest ei tasu rääkida par to nav jēgas runāt 5. vajadzēt ∙ tasub ainult korraks seisatada, juba sääseparv ründab vajag tikai uz brīdi apstāties, jau brūk virsū odu bars

ära teenima 1. nopelnīt, izpelnīties ∙ hea tööga teenis ta ära üldise lugupidamise ar labu darbu viņš izpelnījās vispārēju cieņu 2. nodienēt, nokalpot ∙ ta teenis oma aja ära piirivalves viņš nodienēja savu laiku robežsardzē

tõlgendama v interpretēt, traktēt, iztulkot ∙ mu sõnu tõlgendati valesti manus vārdus iztulkoja nepareizi; ta tõlgendab seadust endale kasulikult viņš iztulko likumu sev par labu

tõotama v 1. solīt, zvērēt ∙ ta tõotas kätte maksta viņš solīja atmaksāt 2. solīt ∙ kohtumine ei tõotanud midagi head tikšanās nesolīja neko labu 3. solīties ∙ päev tõotas tulla palav diena solījās būt karsta

umb|ropsu adv uz labu laimi, kā pagadās ∙ ta vastas umbropsu viņš atbildēja uz labu laimi

upitama v 1. celt, piepacelt ∙ post upitati püsti stabu pacēla vertikāli; ei maksa oma nina nõnda taevasse upitada nevajadzētu celt savu degunu debesīs; mitmekesi õnnestus auto kraavist teele upitada vairākiem kopā izdevās izcelt automašīnu no grāvja; ta upitas enese vaevaliselt üles viņš ar grūtībām piecēla sevi kājās; rasket kasukat andis selga upitada smagais kažoks bija, ko celt mugurā; ta upitab end kikivarvule, et paremini näha viņš piepaceļas uz pirkstgaliem, lai labāk varētu redzēt; ajaloos on mõne üksikisiku teened liiga üles upitatud vēsturē dažu atsevišķu personu nopelni ir pārspīlēti 2. cilāt ∙ poetrepil upitatakse pudelit uz veikala kāpnēm cilā pudeli 3. stiepties ∙ poiss upitas riiulilt moosipurki zēns pastiepās pēc ievārījuma burkas plauktā 4. taisīties ∙ juba hulk aega upitab külaline minekut viesis jau labu laiku taisās doties projām

järele vaatama 1. skatīties pakaļ, pavadīt ar skatienu ∙ vaatasin tükk aega lahkujale järele labu laiku skatījos aizgājējam pakaļ 2. apskatīties, pārbaudīt ∙ lähen vaatan järele, mida isa seal teeb iešu apskatīšos, ko tēvs tur dara; vaatan sõnaraamatust järele, mis see sõna tähendab apskatīšos vārdnīcā, ko šis vārds nozīmē 3. uzraudzīt, pieskatīt

järele vahtima skatīties nopakaļ, raudzīties nopakaļ ∙ lapsed vahtisid veel tükk aega lennukile järele bērni vēl labu laiku raudzījās nopakaļ lidmašīnai

vaid a adv tikai, vien ∙ ta kõhkles vaid hetke viņš šaubījās tikai brīdi; ma olen kuulnud temast vaid head es esmu dzirdējis par viņu tikai labu; oleks vaid isa kodus! ja vien tēvs būtu mājās!

vastu|võt`lik adj {-võtliku, -võt`likku, -võt`likke} 1. uzņēmīgs ∙ haiguste suhtes vastuvõtlik uzņēmīgs pret slimībām 2. ar labu uztveri ∙ andekas ja vastuvõtlik õpilane talantīgs skolēns ar labu uztveri

vilu a s {vilu, vilu, vilusid} 1. vēsums, dzestrums ∙ kivimüür õhkub head vilu akmens mūris sniedz labu vēsumu; sügisene vilu rudens dzestrums 2. pavēnis, ēna ∙ palmipuude vilu palmu pavēnis; imik pandi vilusse magama zīdaini nolika gulēt ēnā

`vutt c s {vuti, `vutti, `vutte} sar spars, jonis ∙ sõideti hea vutiga brauc ar labu joni

väli`mik s {välimiku, väli`mikku, väli`mikke} (lauksaimniecībā) eksterjers ∙ hea välimikuga hobune zirgs ar labu eksterjeru

`õnn s {õnne, `õnne, `õnni} 1. laime ◦ õnnehetk laimes mirklis; õnnesoov laimes vēlējums; õnnetunne laimes sajūta; õnnevärin laimes trīsas ∙ neiu igatseb õnne meitene ilgojas pēc laimes; õnne täis aastad laimes pilni gadi; õnn ja õnnetus käivad käsikäes laime un nelaime iet roku rokā; palju õnne sünnipäevaks! daudz laimes dzimšanas dienā!; õnne valama liet laimi 2. veiksme, laime ∙ õnn on muutlik veiksme ir mainīga; tal on kaardimängus õnne viņam veicas kāršu spēlē; läksime hea õnne peale gājām uz labu laimi; halva õnne korral võid elugi kaotada ja neveiksies, vari pazaudēt arī dzīvību; seekord läks õnneks piletit saada šoreiz palaimējās dabūt biļeti; meie õnneks ei teadnud asjast keegi par laimi mums, viņš neko nezināja par šo lietu

õrritama v kacināt, kaitināt ∙ poisid õrritasid koera zēni kacināja suni; härga tuli tükk aega õrritada vērsis bija jākacina labu laiku; talle lihtsalt meeldib teisi õrritada viņam vienkārši patīk kaitināt citus

ära|minek s aiziešana, došanās projām ∙ juba hulk aega enne surma rääkis taat oma äraminekust jau labu laiku pirms nāves vecītis runāja par savu aiziešanu

üksi|silmi adv vērīgi, cieši, saspringti ∙ jälgisin üksisilmi, kuidas ta seda tegi es vērīgi skatījos, kā viņš to dara; ta vaatas mulle tükk aega üksisilmi otsa viņš labu laiku cieši raudzījās uz mani; koer vaatas üksisilmi kassi suns sapringti skatījās uz kaķi

üks|kord adv 1. vienreiz ∙ ükskord tuli tallu üks võõras vienreiz sētā ieradās svešinieks; jäta mind ükskord ometi rahule! liec mani vienreiz mierā! 2. kādreiz ∙ küll sa seda veel ükskord kahetsed gan tu to vēl kādreiz nožēlosi 3. reiz ∙ kui ta on ükskord nii tark, andku siis head nõu ja reiz viņš ir tik gudrs, lai tad dod labu padomu; ükskord juhtus selline lugu reiz bija tāds gadījums

üle|vaat`lik adj {-vaatliku, -vaat`likku, -vaat`likke} pārskatu sniedzošs, pārskata- ∙ materjal on küllalt ülevaatlik materiāls sniedz pietiekami labu pārskatu