[ETLV] Eesti-läti sõnaraamat

aare s {`aarde, aaret, `aardeid} 1. dārgums ∙ seiklusfilm aarete otsijaist piedzīvojumu filma par dārgumu meklētājiem 2. apslēptā manta, depozīts ∙ aare koosnes peamiselt hõbemüntidest apslēptā manta sastāvēja galvenokārt no sudraba monētām

aasta|käik s 1. gadagājums, gada komplekts ∙ ajakirjad olid korralikult aastakäikude kaupa köidetud laikraksti bija kārtīgi sasieti pa gadagājumiem 2. (par produktiem) izlaidums ∙ 1950. aastakäigu auto 1950. gada izlaiduma automašīna 3. mil iesaukums ∙ mobiliseeriti kümme aastakäiku mobilizēja desmit iesaukumus

aateline adj {aatelise, aatelist, aatelisi} 1. ar augstiem ideāliem, ar cēliem mērķiem ∙ aateline inimene cilvēks ar cēliem mērķiem 2. ar ideāliem saistīts ∙ neil on aatelisi lahkarvamusi viņiem ir atšķirības ideālos

aate|mees s ideālists, cilvēks ar cēliem mērķiem

abi a s {abi, abi, abisid} 1. palīdzība ◦ esmaabi pirmā palīdzība ∙ tehniline abi tehniskā palīdzība; õpilane vajab abi matemaatikas skolniekam nepieciešama palīdzība matemātikā; ta loeb sõnaraamatu abil viņš lasa ar vārdnīcu 2. (amats) palīgs ◦ meistriabi meistara palīgs; direktoriabi direktora palīgs ∙ juhtivtöötajatel on sageli asetäitjad või abid vadošiem darbiniekiem bieži ir vietnieki vai palīgi

abi|elluma v precēties ∙ tütar abiellub noorelt meita precas jauna; ta abiellus vanema naisega viņš apprecējās ar vecāku sievieti

abitu adj {abitu, abitut, abituid} bezpalīdzīgs ∙ abitu näoga ar bezpalīdzīgu sejas izteiksmi

ader s {adra, `atra, `atru} arkls ◦ harkader spīļarkls ∙ traktorist läks uue adraga kündma traktorists devās art ar jauno arklu

aed`nik s {aedniku, aed`nikku, aed`nikke} dārznieks ∙ ta töötab botaanikaaias aednikuna viņš strādā botāniskajā dārzā par dārznieku

aegsasti adv laikus ∙ saime sellest aegsasti teada uzzinājām par to laikus

aegumatu adj {aegumatu, aegumatut, aegumatuid} 1. nenovecojošs, laika gaitā nezūdošs ∙ aegumatu väärtusega kunstiteosed mākslas darbi ar nezūdošu vērtību 2. bez noilguma

aelema v 1. gulšņāt ∙ nad aelevad voodis ega viitsi tõusta viņi gulšņā gultā un negrib celties 2. vāļāties ∙ poris aelema vāļāties dubļos 3. mētāties ∙ palavikus laps sonib ja aeleb drudzī bērns murgo un mētājas 4. (apkārt) dauzīties ∙ mees hakkas jooma ning naistega aelema vīrs sāka dzert un dauzīties apkārt ar sievietēm; ta aeleb mööda ilma viņš dauzās pa pasauli

aeroobika s {aeroobika, aeroobikat, aeroobikaid} aerobika ◦ vesiaeroobika ūdens aerobika ∙ aeroobikat tegema nodarboties ar aerobiku

ahaa intj ahā ∙ ahaa, nüüd ma mõistan ahā, tagad es saprotu

ahah intj aha ∙ ahah, kõik on kohal aha, visi ir klāt

ahas adj {`ahta, ahast, `ahtaid} šaurs ∙ ahta silmaringiga inimesed cilvēki ar šauru redzesloku; metsatee läks järjest ahtamaks meža ceļš kļuva arvien šaurāks; ajad olid ahtad laiki bija spiedīgi

ahenema v sašaurināties ∙ tema huvid on järjest ahenenud viņa intereses ir aizvien sašaurinājušās; metsatee ahenes jalgrajaks meža ceļš sašaurinājās, kļūdams par taku

ahhaa intj ahā

ahju|küte s malkas apkure, krāsns apkure ∙ ahjuküttega korter dzīvoklis ar malkas apkuri

ahtruma v (par dzīvniekiem) kļūt neauglīgam

ahtrus s {ahtruse, ahtrust, ahtrusi} (par dzīvniekiem) neauglība

`aim s {aimu, `aimu, `aime} jausma ∙ tal polnud juhtunust õrna aimugi viņam par notikušo nebija ne mazākās jausmas

ainu|osanik s (uzņēmuma) vienīgais dalībnieks ∙ osaühingu ainuosanik sabiedrības ar ierobežotu atbildību vienīgais dalībnieks

ainu|õige adj vienīgais pareizais ∙ pidasin oma teooriat ainuõigeks uzskatīju savu teoriju par vienīgo pareizo

ainu|üksi adv 1. tikai, vien ∙ ainuüksi lubadusest ei piisa ar solījumiem vien nepietiek 2. viens pats, vienatnē ∙ ainuüksi metsas viens pats mežā

aitäh intj paldies ∙ aitäh meelde tuletamast! paldies par atgādinājumu!

ajaloo|huvi s interese par vēsturi

aja|lugu s 1. vēsture ◦ esiajalugu senvēsture; kultuuriajalugu kultūras vēsture ∙ soome-ugri rahvaste ajalugu somugru tautu vēsture; Eesti ajalugu Igaunijas vēsture 2. inf (iepriekš veikto darbību saraksts) vēsture ∙ maksete ajalugu maksājumu vēsture ∆ ajalugu tegema veidot vēsturi; sellest ajalugu vaikib par to vēsture klusē

ajama v 1. dzīt ∙ ta ajab poissi tööle viņš dzen zēnu darbā 2. dzīt, veidot ∙ läbi metsa tuli ajada siht cauri mežam bija jāizdzen stiga; kartulivagusid ajama dzīt kartupeļu vagas; ta ajab triikrauaga viigid pükstesse viņš ar gludekli ieveido biksēs buktes 3. radīt, veidot ∙ õlu ajab vahtu alus puto; suitsu ajama dūmot; pott ajab auru no katla nāk garaiņi 4. pārveidot, padarīt ∙ plaanid segi ajama izjaukt plānus; juuksed sassi ajama sajaukt matus; tööasjad korda ajama savest kārtībā darba lietas; vett keema ajama uzvārīt ūdeni; sepp ajas raua tulipunaseks kalējs sakarsēja dzelzi ugunīgi sarkanu; vaadake, et te maja põlema ei aja raugieties, lai jūs neaizdedzinātu māju 5. organizēt, kārtot ∙ äri ajama nodarboties ar biznesu; asju ajama kārtot lietas 6. novirzīt ∙ midagi teise süüks ajama novelt atbildību par kaut ko uz otru 7. izraisīt ∙ aspiriin ajab higistama aspirīns izraisa svīšanu 8. (par ķermeni) mainīt novietojumu ∙ istukile ajama piecelt sēdus; jalule ajama piecelt kājās; põlvili ajama nospiest uz ceļiem; kartulivõtjail polnud aega selga sirgu ajada kartupeļu racējiem nebija laika iztaisnot muguru 9. (par augiem) dzīt, audzēt ∙ puu ajab juured koks dzen saknes; õunapuud hakkavad õisi ajama ābelēs sāk plaukt ziedi 10. dzīt, braukt, laist ∙ auto garaaži ajama iebraukt automašīnu garāžā; karile ajama uzskriet sēklī; ta hüppas sadulasse ja ajas otse üle põldude viņš ielēca seglos un laida taisni pāri laukiem 11. dzīt, sekot ∙ koer ajab jälgi suns dzen pēdas; lugemisel näpuga järge ajama lasot vilkt līdzi ar pirkstu 12. (par viedokli) dzīties, turēties ∙ alati ei saa oma tahtmist ajada vienmēr nevar dzīties tikai pēc tā, ko tu gribi; mehed ajasid visalt oma joont vīri stingri turējās pie sava 13. runāt, pļāpāt ∙ juttu ajama aprunāties; mis sa ajad ko tu mels 14. dzīt, skūt ∙ habet ajama dzīt bārdu; pea paljaks ajama noskūt kailu galvu 15. dzīt, pārtvaicēt, destilēt ∙ puskarit ajama dzīt kandžu; põlevkivist aetud õli no degakmens destilēta eļļa

kinni ajama 1. aizrakt ∙ hauda kinni ajama aizrakt kapu 2. (par lopiem) sadzīt ∙ lauta kinni ajama sadzīt kūtī

kiusu ajama spītēties, stīvēties ∙ naabritega kiusu ajama stīvēties ar kaimiņiem

läbi ajama 1. dzīt cauri, laist cauri ∙ liha läbi masina ajama izlaist gaļu caur gaļasmašīnu 2. nobraukt ∙ autorallil tuli läbi ajada ligi 3000 kilomeetrit autorallijā bija jānobrauc turpat 3000 kilometru 3. vērt cauri, vilkt cauri ∙ niiti nõelasilmast läbi ajama ievērt diegu adatas acī; august aeti kaabel läbi caur caurumu izvilka kabeli 4. iztikt ∙ rasketel aegadel tuli vähesega läbi ajada smagos laikos bija jāiztiek ar mazumiņu

maha ajama 1. gāzt zemē, bērt zemē, liet zemē ∙ traktor oli väravaposti maha ajanud traktors bija apgāzis vārtu stabiņu; keegi on siia piima, jahu maha ajanud kāds šeit ir izlējis pienu un izbēris miltus 2. vilkt nost, mest nost ∙ riideid maha ajama novilkt drēbes; kuusk hakkas okkaid maha ajama egle sāka mest nost skujas 3. noskūt ∙ ta on vuntsid maha ajanud viņš ir noskuvis ūsas 4. sar (par attālumu) nobraukt ∙ aeti maha üle kolmesaja kilomeetri tika nobraukti vairāk nekā trīssimt kilometri

peale ajama 1. bērt virsū, liet virsū, likt virsū ∙ kartulikuhjale aeti muld peale kartupeļu kaudzei uzbēra zemi; laps on endale piima peale ajanud bērns ir uzlējis sev pienu; tünnile aeti vitsad peale mucai uzlika stīpas 2. (par sajūtu) uzdzīt ∙ ta ajab mulle hirmu peale viņš uzdzen man bailes; igav raamat ajab une peale garlaicīga grāmata uzdzen miegu 3. uzbraukt ∙ mootorrattur oli jalakäijale peale ajanud motociklists bija uzbraucis gājējam 4. uzrīdīt ∙ peremees oli koerad peale ajanud saimnieks bija uzrīdījis suņus

ära ajama 1. aizdzīt ∙ alaealised aeti peolt ära nepilngadīgos aizdzina no svinībām; kohv ajab une ära kafija aizdzen miegu 2. nodzīt ∙ hobused olid ära aetud zirgi bija nodzīti 3. (par apģērbu) novilkt ∙ aja mantel ära novelc mēteli 4. sar aizdzīt, nozagt ∙ öösel oli tal auto hoovist ära aetud naktī viņam no pagalma bija nozagta automašīna

ajend s {ajendi, ajendit, ajendeid} impulss, ierosme, dzinulis ∙ tegutsema sisemisel ajendil darboties pēc savas ierosmes; see sai tüli ajendiks tas kļuva par cēloni strīdam

aju a s {aju, aju, ajusid} smadzenes ◦ ajuloputus smadzeņu skalošana; ajuvapustus smadzeņu satricinājums; peaaju galvas smadzenes ∙ ajudega mees vīrs ar smadzenēm

aju b s {aju, aju, ajusid} 1. jonis ∙ ta jooksis suure ajuga viņš skrēja ar lielu joni 2. dzinējmedības ∙ jahimehed korraldasid hundi tabamiseks aju lai notvertu vilku, mednieki sarīkoja dzinējmedības

aktiiv|aine s darbīgā viela ∙ mitut aktiivainet sisaldav ravim medikaments ar vairākām darbīgajām vielām

akt`sent s {aktsendi, akt`senti, akt`sente} 1. akcents, izcēlums ∙ keskuse aktsendiks on uus hotell centra akcents ir jaunā viesnīca 2. val akcents ∙ tal on tugev läti aktsent viņam ir spēcīgs latviešu akcents 3. val uzsvars ∙ uurimusi eesti keele aktsendi kohta pētījumi par uzsvaru igauņu valodā

aktus s {aktuse, aktust, aktusi} (pasākums) akts ∙ õppeaastat alustati piduliku aktusega mācību gadu sāka ar svinīgu aktu

akvaarium s {akvaariumi, akvaariumi, akvaariume} akvārijs ◦ akvaariumikala akvārija zivtiņa; mereakvaarium jūras akvārijs ∙ akvaarium kuldkaladega akvārijs ar zelta zivtiņām; Berliini akvaarium Berlīnes akvārijs

akva`rell s {akvarelli, akva`relli, akva`relle} 1. akvareļkrāsa, ūdenskrāsa ∙ akvarellidega maalima gleznot ar akvareļkrāsām 2. (glezna) akvarelis ∙ akvarellide näitus akvareļu izstāde

ala|arenema v 1. būt atpalikušam, sirgt ar atpalicību 2. nebūt pietiekami attīstītam ∙ mõnel inimesel on tundeelu alaarenenud dažam cilvēkam jūtu pasaule nav pietiekami attīstīta

ala|hindama v novērtēt par zemu, nenovērtēt ∙ ei maksa oma võimeid alahinnata nevajadzētu novērtēt savas spējas par zemu

ala|kaaluline adj ar nepietiekamu svaru ∙ laps sündis alakaalulisena bērns piedzima ar nepietiekamu svaru

alal|hoid s saglabāšana, uzturēšana ∙ elu alalhoiu instinkt dzīvības saglabāšanas instinkts; vara alalhoiu eest vastutav isik par mantas saglabāšanu atbildīgā persona

alandama v 1. pazemināt ∙ järve pinda alandama pazemināt ezera līmeni; makse alandama pazemināt nodokļus; sõja ajal alandati ta ohvitserist reameheks kara laikā viņu no oficiera pazemināja par ierindnieku 2. pazemot ∙ alluvaid ei tohi solvata ega alandada padotos nedrīkst aizvainot vai pazemot

alane a s {alase, alast, alaseid} (svārkiem, priekšautam) apakša, apakšdaļa ∙ must seelik laia punase alasega melni svārki ar platu sarkanu apakšu

alane b adj {alase, alast, alaseid} jomas- ∙ profülaktika alane konverents profilaktikas konference; kunsti alased loengud lekcijas par mākslu

alar`meerima v {alar`meerida, alarmeerin} 1. izraisīt trauksmi, satraukt ∙ alarmeerivad sümptomid trauksmi izraisoši simptomi; alarmeerivad teated satraucošas ziņas 2. celt trauksmi, brīdināt par trauksmi ∙ tulekahju puhul alarmeerima brīdināt par trauksmi ugunsgrēka gadījumā

alas|pidi adv (virziens) lejup, uz leju ∙ nahkhiired ripuvad pea alaspidi sikspārņi karājas ar galvu uz leju

ala|tasa adv vienā laidā, pastāvīgi ∙ sellest kirjutati alatasa ajalehtedes par to vienā laidā rakstīja avīzēs; olukord oli keeruline ja muutus alatasa situācija bija sarežģīta un pastāvīgi mainījās

alatine adj {alatise, alatist, alatisi} mūžīgs, regulārs ∙ alatised tülid naabritega mūžīgie strīdi ar kaimiņiem

ala|vääristama v 1. nievāt ∙ alavääristav suhtumine nievājoša attieksme; rahvast alavääristama nonievāt tautu 2. novērtēt par zemu

ale`vik s {aleviku, ale`vikku, ale`vikke} (ar blīvu apbūvi) ciems, ciemats ∙ Rõngu alevik Rengu ciems

algatus s {algatuse, algatust, algatusi} iniciatīva ◦ eraalgatus privātā iniciatīva ∙ tema energilisel algatusel ar viņa enerģisko iniciatīvu

algatus|võimeline adj apveltīts ar iniciatīvu, ierosmes bagāts ∙ algatusvõimeline inimene ar iniciatīvu apveltīts cilvēks

alkoholi|mürgistus s saindēšanās ar alkoholu, alkohola intoksikācija

all b pop 1. zem ∙ lume all zem sniega; kuulide all jooksma skriet zem lodēm; kõik on kontrolli all viss tiek kontrolēts; nurga all leņķī 2. pie ∙ pood on otse ukse all veikals ir tieši pie durvīm 3. ar ∙ spetsialistide all mõtles ta arhitekte ar speciālistiem viņš domāja arhitektus

alla b prp 1. mazāk par, mazāk nekā ∙ alla kahesaja krooni mazāk par divsimt kronām; alla viie aasta vanused lapsed par pieciem gadiem jaunāki bērni 2. zem ∙ seelik on alla põlve svārki ir zem ceļgala

alles|jäämine s {-jäämise, -jäämist, -jäämisi} pastāvēšana, saglabāšanās ∙ inimeste võitlus allesjäämise eest cilvēku cīņa par pastāvēšanu

allikas s {allika, allikat, allikaid} 1. (ūdens) avots ◦ allikavesi avota ūdens; mineraalveeallikas minerālūdens avots; ohvriallikas upuravots ∙ puhta ning selge veega allikas avots ar tīru un skaidru ūdeni 2. avots, izejmateriāls ◦ algallikas pirmavots; tuluallikas ienākumu avots ∙ loodus ilu ning rõõmu allikana daba kā skaistuma un prieka avots; käsikirjalised ja trükitud allikad manuskriptā esoši un iespiesti avoti

alt c pop 1. no apakšas ∙ voodi alt no gultas apakšas; leti alt zem letes; põranda alt välja tulema iznākt no pagrīdes 2. no ∙ silma alt kaduma pazust no acīm; poiss tuli akna alt ära zēns aizgāja projām no loga; ettepanekule uue nurga alt vaatama paraudzīties uz priekšlikumu no jauna leņķa; vaenlane taganes linna alt ienaidnieks atkāpās no pilsētas pievārtes 3. pie, zem ∙ rubriigi alt vaatama skatīties rubrikā ∆ alt ära hüppama (par solījumu neievērošanu) pievilt; alt üles vaatama raudzīties no apakšas uz augšu

alt|kulmu adv (par skatienu) caur pieri, šķībi ∙ nad hakkavad meie peale altkulmu vaatama viņi sāk uz mums šķībi skatīties

alt|käe adv 1. zem rokas ∙ ta vaatab altkäe viņš skatās, pacēlis roku virs acīm 2. ar roku no apakšas ∙ altkäe viskama mest ar roku vēzienā no apakšas 3. no rokas, nelegāli ∙ hankisin altkäe kolm tema plaati no rokas sagādāju trīs viņa plates

altkäe|maks s (koruptīvs maksājums) kukulis ∙ üritati kohtunikku altkäemaksuga ära osta tiesnesi mēģināja uzpirkt ar kukuli

alt|minek s sar izgāšanās, neveiksme ∙ teise altminekust kahjurõõmu tundma ļauni priecāties par cita neveiksmi

alus|kate s pamatnes segums ∙ katuse paigaldamist alustatakse aluskatte panemisest jumta montāžu sāk ar pamatnes seguma uzklāšanu

alus|kuub s apakšsvārki ∙ pitsidega aluskuub apakšsvārki ar mežģīnēm

amet s {ameti, ametit, ameteid} 1. amats, arods, profesija ◦ ametijuhend amata instrukcija; ametioskus amata prasme; ametivanne amata zvērests; arstiamet ārsta arods; sekretäriamet sekretāra amats ∙ ametist vabastama atbrīvot no amata; ametisse nimetama iecelt amatā; ametit õppima apgūt profesiju; ametit pidama būt amatā; amet on käes amats ir rokā 2. (iestāde) dienests, pārvalde, departaments ◦ tolliamet muitas pārvalde; majandusamet ekonomikas departaments 3. nodarbe ∙ terve päeva oli ta võrgu kallal ametis visu dienu viņš nodarbojās ar tīklu

amet`lik adj {ametliku, amet`likku, amet`likke} oficiāls ∙ ametlik versioon oficiālā versija; ametlik kinnitus oficiāls apstiprinājums; alluvatega suheldes on ta ametlik saziņā ar padotajiem viņš ir oficiāls

ammutama a v 1. smelt ∙ ammutasin allikast peoga vett ar sauju pasmēlu ūdeni no avota; ammutage vesi paadist välja izsmeliet ūdeni no laivas 2. smelties ∙ kirjakeel ammutab murdeist uusi sõnu rakstu valoda smeļas jaunus vārdus no izloksnēm; poisid olid pudelist julgust ammutanud zēni bija pasmēlušies drosmi no pudeles

`and s {anni, `andi, `ande} 1. dotais, devums ∙ ta võttis anni tänuga vastu viņš pieņēma viņam doto ar pateicību 2. ziedojums ∙ allikasse visati anniks hõbedat avotā kā ziedojumu meta sudrabu 3. velte, dāvana ∙ sügise annid rudens veltes; ta käis külas kerjamas ja ande saamas viņš gāja uz ciemu ubagot un saņemt dāvanas 4. dotības, dotumi ∙ tal on muusika peale andi viņam ir dotības mūzikā

`andma v {`anda, annan} 1. dot, sniegt ∙ anna mulle käsi dod man roku; anna mulle riiulilt raamat pasniedz man no plaukta grāmatu; verd andma nodot asinis; tööd andma dot darbu; läbirääkimised ei andnud tulemusi sarunas nedeva rezultātu; retsensent annab käsikirja kohta hinnangu recenzents sniedz vērtējumu par manuskriptu; peaminister andis neile audientsi premjerministrs pieņēma viņus audiencē 2. piešķirt ∙ ordeneid andma piešķirt ordeņus; talle anti doktorikraad viņam piešķīra doktora grādu; viimast lihvi andma piešķirt galīgo slīpējumu; sõnadele suuremat kaalu andma piešķirt vārdiem lielāku svaru 3. nodrošināt, sagatavot ∙ katlamaja annab soojust kogu linnaosale katlumāja nodrošina siltumu visai pilsētas daļai; maaülikool annab põllumajanduse spetsialiste lauksaimniecības universitāte sagatavo lauksaimniecības speciālistus 4. būt iespējamam ∙ temaga annab rääkida ar viņu ir iespējams runāt; tegime kõik, mis teha andis darījām visu, ko bija iespējams izdarīt 5. sar sadot ∙ anna talle nii, et mäletab! sadod viņam tā, lai atceras!

aru andma atskaitīties ∙ tal tuleb oma tegudest aru anda viņam jāatskaitās par saviem darbiem

pihta andma sadot ∙ anname neile pihta sadosim viņiem; vasaraga pihta andma sadot ar āmuru

tagasi andma 1. atgriezt, atdot ∙ ta laenab ja tagasi enam ei anna viņš aizņemas un vairs neatdod; toit andis haigele jõu tagasi ēdiens atgrieza slimniekam spēku 2. (par naudas atlikumu) izdot ∙ kas teil parajat raha ei ole, ma ei saa teile tagasi anda vai jums nav precīzas naudas, es nevaru jums izdot

anduma v 1. ļauties ∙ ei tohi anduda nukrusele nedrīkst ļauties skumjām 2. atdoties ∙ armastas üht, aga andus teisele mīlēja vienu, bet atdevās citam 3. aizrauties ∙ ta on oma tööle andunud viņš ir aizrāvies ar savu darbu

ankeet|küsitlus s aptauja ar anketu

anuma v lūgties ∙ ta anus pisarsilmil andeksandmist viņš ar asarām acīs lūdza piedošanu

arengu|peetus s {-peetuse, -peetust, -peetusi} attīstības aizture, attīstības traucējums ∙ arengupeetusega laps bērns ar attīstības aizturi

`arg adj {ara, `arga, `argu} 1. bailīgs ∙ arg nagu jänes bailīgs kā zaķis; argadest ei saa alpiniste bailīgie nekļūst par alpīnistiem 2. bikls, nedrošs ∙ arg ja häbelik noormees bikls un kautrīgs jauneklis; naiste seltskonnas muutub ta araks sieviešu kompānijā viņš kļūst nedrošs

arg|`püks s {-püksi, -`püksi, -`pükse} zaķpastala ∙ teda peeti argpüksiks viņu uzskatīja par zaķpastalu

`arm b s {armu, `armu, `arme} 1. žēlastība ∙ ülemuste armust teda tööl peetakse ar priekšnieku žēlastību viņš tiek turēts darbā; kaua sa teiste armule loodad cik ilgi tu cerēsi uz citu žēlastību 2. apžēlošana ∙ surmamõistetu palus armu uz nāvi notiesātais lūdza apžēlošanu 3. sar apžēliņ ∙ taevane arm, kui kaua see veel kestab! apžēliņ, cik tas vēl ilgs! ∆  armu heitma apžēloties

armastama v 1. mīlēt ∙ vanemad armastavad oma lapsi vecāki mīl savus bērnus 2. patikt, mīlēt ∙ armastan vaikust man patīk klusums; mänd armastab liivast maad priedei patīk smilšaina augsne; oma tööst ta ei armasta rääkida viņš nemīl runāt par savu darbu

armastus|teemaline adj par mīlestības tēmu

armetu b adv sar nožēlojami ∙ sellest ei jätku, seda on armetu vähe ar to nepietiks, tā ir nožēlojami maz

armsasti adv mīļi ∙ ta hoolitses meie eest armsasti viņš mīļi rūpējās par mums

armuke[ne] s {armukese, armukest, armukesi} mīļākais ∙ mees leidis naise armukesega voodist vīrs gultā pārsteidza sievu ar mīļāko

armu`lik adj {armuliku, armu`likku, armu`likke} žēlīgs, visžēlīgs ∙ armulik naeratus näol žēlīgs smaids sejā; ohverdamine pidi tegema jumalad armulikumaks ar upurēšanu bija jāiežēlina dievi

aru a s {aru, aru, arusid} 1. prāts, saprāts ∙ terase aruga inimene cilvēks ar asu prātu; kas ta on aru kaotanud? vai viņš ir zaudējis prātu?; tee siis oma aru järgi dari tad pēc sava prāta; minu arust manuprāt 2. skaidrojums, padoms ∙ naine hakkas mehelt aru pärima sieva sāka prasīt vīra paskaidrojumu; nüüd mehel aru käes: see oli metsavaim nu vīram padoms rokā: tas bija meža gars ∆ aru peast võtma atņemt prātu; aru pähe panema vest pie prāta; aru pähe võtma nākt pie prāta; arust ära sajucis prātā, jucis; ei ole otsa ega aru nav ne gala, ne malas; enesele aru andma apzināties

aru|pärimine s skaidrojuma pieprasījums ∙ riigikogu saadik pöördus arupärimisega ministri poole parlamenta deputāts vērsās pie ministra ar skaidrojuma pieprasījumu

aru|saam s 1. priekšstats ∙ nad järgisid üldtuntud arusaamasid viņi sekoja vispārzināmiem priekšstatiem 2. izpratne ∙ see on minu arusaam ajaloosündmustest tā ir mana izpratne par vēstures notikumiem

aru|saamatus s 1. pārpratums ∙ naabritega tekkis neil mõnikord arusaamatusi reizēm viņiem gadījās pārpratumi ar kaimiņiem 2. neizpratne ∙ nad vaatasid arusaamatuses üksteisele otsa viņi neizpratnē raudzījās viens uz otru

aru|saamine s {-saamise, -saamist, -saamisi} 1. izpratne ∙ neil on elust ja poliitikast hoopis erinevad arusaamised viņiem ir pavisam atšķirīga izpratne par dzīvi un politiku 2. sapratne ∙ arusaamine ning üksmeel abikaasade vahel sapratne un vienprātība starp dzīvesbiedriem

arutama v 1. spriest, apspriest ∙ hakkasime arutama, mida ette võtta sākām spriest par to, ko darīt; neid probleeme tuleks koosolekul arutada šīs problēmas būtu jāapspriež sapulcē 2. noskaidrot ∙ küll aeg kõik asjad arutab gan laiks visas lietas noskaidros

arutlema v 1. pārspriest ∙ neid küsimusi arutleti koosolekuil šos jautājumus pārsprieda sapulcēs; arutlev artikkel raksts ar pārspriedumiem 2. spriedelēt ∙ ära nii palju arutle! nespriedelē tik daudz!

`arvama v {arvata, `arvan} 1. uzskatīt ∙ arvatakse, et ta hukkus uzskata, ka viņš gājis bojā; ta on enda arvates väga tähtis mees viņš uzskata sevi par ļoti svarīgu vīru; mis sa sellest ettepanekust arvad? ko tu domā par šo priekšlikumu?; arvad, et ma ei tea, kus sa olid? domā, ka es nezinu, kur tu biji? 2. minēt ∙ mis seal arvata, see on kindel ko tur minēt, tas ir droši; ma püüdsin arvata, mida ta mõtleb es centos uzminēt, ko viņš domā 3. iekļaut ∙ meeskonda arvatud jalgpallurid komandā iekļautie futbolisti 4. skaitīt ∙ volikiri kehtib aasta jooksul, arvates selle tegemise päevast pilnvara ir spēkā gadu no tās sastādīšanas dienas

maha arvama atskaitīt, atvilkt ∙ toiduraha arvati palgast maha izdevumus par pārtiku atskaitīja no algas