?! Küsitud kujul või valitud artikli osast otsitut ei leitud, kasutan laiendatud otsingut.
Leitud 29 artiklit
abielu|naine s precēta sieva, laulāta sieva ∙ tanu oli abielunaise peakate aube bija precētas sievas galvassega
aru a s {aru, aru, arusid} 1. prāts, saprāts ∙ terase aruga inimene cilvēks ar asu prātu; kas ta on aru kaotanud? vai viņš ir zaudējis prātu?; tee siis oma aru järgi dari tad pēc sava prāta; minu arust manuprāt 2. skaidrojums, padoms ∙ naine hakkas mehelt aru pärima sieva sāka prasīt vīra paskaidrojumu; nüüd mehel aru käes: see oli metsavaim nu vīram padoms rokā: tas bija meža gars ∆ aru peast võtma atņemt prātu; aru pähe panema vest pie prāta; aru pähe võtma nākt pie prāta; arust ära sajucis prātā, jucis; ei ole otsa ega aru nav ne gala, ne malas; enesele aru andma apzināties
hulluma v 1. sajukt prātā ∙ kartsin, et naine murest hullub baidījos, ka sieva no raizēm sajuks prātā 2. satrakoties, aptrakt ∙ raevust hullunud mees no dusmām satrakojies vīrs; püssipaukudest hullunud hobused no bises šāvieniem satrakojušies zirgi
läbi jooksma 1. izskriet cauri ∙ jooksin küla vahelt kiiresti läbi ātri izskrēju cauri ciemam 2. (ātri, uz īsu brīdi) ieskriet, apskriet ∙ enne ärasõitu jooksin veel sõbranna poolt läbi pirms aizbraukšanas ieskrēju vēl pie draudzenes; naine jooksis ruttu kõik kauplused läbi sieva ātri apskrēja visus veikalus 3. tecēt, laist cauri ∙ katus jookseb läbi jumts tek
ringi jooksma skraidīt apkārt, skriet apkārt ∙ naine jooksis terve päeva linnas ringi sieva visu dienu skraidīja apkārt pa pilsētu
kodune b adj {koduse, kodust, koduseid} 1. mājas- ∙ kodune riietus mājas apģērbs 2. mājīgs ∙ tuba oli väike, aga kodune istaba bija maza, bet mājīga; oli nii kodune istuda kamina ees bija tik mājīgi sēdēt pie kamīna 3. mājās sēdošs ∙ mees töötab, naine on kodune vīrs strādā, sieva sēž mājās; pensioniea saabumisega jäi isa koduseks pienākot pensijas laikam, tēvs palika mājās
korraldama v 1. organizēt, rīkot ∙ turismibüroo korraldab ka ekskursioone tūrisma birojs organizē arī ekskursijas; presidendi auks korraldati vastuvõtt par godu prezidentam tika sarīkota pieņemšana 2. veikt, taisīt ∙ majas korraldati läbiotsimine mājā tika veikta kratīšana; naine hakkas mehele skandaale korraldama sieva sāka taisīt vīram skandālus 3. dot rīkojumu, izrīkot
küla|naine s ciema sieva
külje|luu s 1. riba ∙ ta murdis kukkudes küljeluu krītot viņš salauza ribu 2. sar sieva
ringi laskma sar (apkārt) skraidīt ∙ lapsed lasevad tuba mööda ringi bērni skraida pa istabu; tema on truu naine, tema ei lase ringi viņa ir uzticīga sieva, viņa apkārt neskraida
lume|memm s sniegavīrs, sniega sieva
`müttama v {mütata, `müttan} 1. kulstīt, mīcīt ∙ ta müttas tainast viņš mīcīja mīklu 2. mīcīties, mīdīties ∙ poris müttama mīcīties pa dubļiem 3. dimdināt, dipināt ∙ kes seal pööningul müttavad? kas tur bēniņos dimdina? 4. ņemties, plēsties ∙ mees müttab maja ehitada, naine müttab aias vīrs ņemas būvēt māju, sieva ņemas pa dārzu 5. raust, vilkt ∙ tuisk müttab teed kinni putenis velk ceļus ciet 6. dukurēt ∙ kalade kudemise ajal ei tohtinud mütata zivju nārsta laikā nedrīkstēja dukurēt
naine s {naise, naist, naisi} 1. sieviete ◦ postinaine pastniece; turunaine tirgussieva ∙ noor naine jauna sieviete; vallaline naine neprecēta sieviete; poiss hakkab juba naisi vaatama puisis sāk jau skatīties uz sievietēm; nad käivad naistes viņi iet meitās 2. (precēta) sieva ◦ pojanaine vedekla ∙ naist võtma ņemt sievu; ta lahutas naisest ära viņš izšķīrās no sievas
needus s {needuse, needust, needusi} lāsts ∙ ta karjub needusi viņš izkliedz lāstus; lausa needus, et naine nii pillav on gatavais lāsts, ka sieva ir tik izšķērdīga
noorik s {nooriku, noorikut, noorikuid} jauna sieva ∙ naabrimees oma noorikuga kaimiņš ar savu jauno sievu
`nõid s {nõia, `nõida, `nõidu} 1. burvis, šamanis ∙ kuulsad Lapi nõiad slavenie Lapzemes burvji 2. ragana ∙ kuri nõid muutis kuningatütre kiviks ļaunā ragana pārvērta karaļmeitu par akmeni; ta naine on tõeline nõid viņa sieva ir īsta ragana
näägutama v 1. pārmest, tirdīt ∙ naine näägutab alatasa, et mees ei oska raha teha sieva nemitīgi pārmet, ka vīrs nemāk taisīt naudu 2. ķircināt, zobot ∙ mis sa temast näägutad ko tu viņu ķircini
pidama b v {pidada, `pean} 1. (palīgdarbības vārds vajadzības izteiksmes veidošanai) jā-, vajadzēt ∙ lapsed peavad vanemate sõna kuulama bērniem jāklausa vecāki; raha ei peaks kodus pidama naudu nevajadzētu glabāt mājās; sa pead naise võtma tev jāņem sieva; läheduses peab üks järv olema tuvumā jābūt vienam ezeram; temast pidi ju arst saama viņam taču bija jākļūst par ārstu; pidite ju Pärnusse sõitma jums taču bija jābrauc uz Pērnavu; see ülikond peaks teile sobima šim uzvalkam vajadzētu jums derēt; pidid sa seda ütlema! vajadzēja tev to teikt! 2. (nenoteiktības izteikšanai) it kā ◦ ta pidi peaaegu kukkuma viņš gandrīz nokrita; tema vanem poeg pidi Saksamaal elama viņa vecākais dēls it kā dzīvojot Vācijā
`puss b s {pussi, `pussi, `pusse} joks, stiķis ∙ ta oma naine mängis talle selle pussi viņa paša sieva izspēlēja ar viņu to joku
`riidlema v {riielda, `riidlen} 1. bārt, rāt ∙ ta ei riidle lastega viņš nebar bērnus; sain ema käest riielda māte mani sabāra 2. bārties, ķildoties, strīdēties ∙ mees ja naine riidlevad päevast päeva vīrs un sieva strīdas dienu no dienas
sõltuma v būt atkarīgam ∙ naine sõltus rahaliselt mehest sieva bija finansiāli atkarīga no vīra
tegev adj {tegeva, tegevat, tegevaid} darbīgs, rosīgs, aktīvs ∙ naine on selles peres tegevam kui mees sieva šajā ģimenē ir aktīvāka nekā vīrs
tooma v {tuua, toon} 1. atgādāt, atnest, atvest ∙ too poest piima ja leiba! atnes no veikala pienu un maizi!; lained tõid paadi randa viļņi iznesa laivu krastā; häid uudiseid tooma nest labas ziņas; direktor tõi kooli uusi tuuli direktors ienesa skolā jaunas vēsmas; siia toob asfalttee šurp ved asfaltēts ceļš; tooge ta ometi mõistuse juurde! vediet taču viņu pie prāta!; lavale tooma iestudēt 2. izņemt, izvilkt, atklāt ∙ ta tõi sahtlist nähtavale paksu klade viņš izvilka no atvilktnes biezu kladi; arhiividest päevavalgele toodud materjal no arhīviem dienas gaismā izvilkts materiāls 3. izdot, izdvest ∙ ta tõi kuuldavale sügava ohke viņš izdvesa smagu nopūtu 4. sagādāt, nest ∙ arvati, et soo ei too mingit tulu tika uzskatīts, ka purvs nenes nekādus ienākumus; ükski rohi ei toonud haigele kergendust nevienas zāles nenesa slimniekam atvieglojumu; ohvreid tooma nest upurus 5. publicēt, sniegt, minēt ∙ ajaleht toob mitmesuguseid sõnumeid laikraksts sniedz dažādas ziņas; näiteid tooma minēt piemērus 6. radīt, dzemdēt, atnest ∙ ta tahab, et naine talle poja tooks viņš grib, lai sieva dzemdē viņam dēlu; kass tõi pojad kaķene atnesa bērnus
truu adj {truu, truud, truid} 1. uzticīgs, lojāls ◦ riigitruu lojāls valstij ∙ ta on oma mehele truu naine viņa ir uzticīga sieva savam vīram; koeral on nii truud silmad sunim ir tik uzticīgas acis 2. uzticams ∙ truu sõber uzticams draugs 3. apzinīgs
truuduse|murdmine s {-murdmise, -murdmist, -murdmisi} neuzticība ∙ naine süüdistas meest truudusemurdmises sieva apsūdzēja vīru neuzticībā
truudusetu adj {truudusetu, truudusetut, truudusetuid} neuzticīgs ∙ truudusetu naine neuzticīga sieva; kuningale truudusetud vasallid karalim neuzticīgi vasaļi
turritama v 1. bozt ∙ koer turritab karvu suns bož spalvu 2. slieties, būt saboztam ∙ veest turritas kaljutükke no ūdens slējās klints gabali 3. bozties, īgņoties ∙ naine turritas mehe peale sieva bozās uz vīru
võõrutama v 1. atradināt ∙ naine võõrutas mehe joomisest sieva atradināja vīru no dzeršanas 2. atsvešināt ∙ kõrge haridus oli ta lihtsatest külaelanikest võõrutanud augstā izglītība atsvešināja viņu no ciema iedzīvotājiem 3. (bērnu) atšķirt ∙ ema hakkas last rinnast võõrutama māte sāka atšķirt bērnu no krūts
ühte|puhku adv vienā laidā, arvien ∙ mees ja naine tülitsesid ühtepuhku vīrs un sieva strīdējās vienā laidā