[ETLV] Eesti-läti sõnaraamat


Päring: osas

Sama päring läti-eesti sõnaraamatus

?! Küsitud kujul või valitud artikli osast otsitut ei leitud, kasutan laiendatud otsingut.
Leitud 29 artiklit

abielu|naine s precēta sieva, laulāta sieva tanu oli abielunaise peakate aube bija precētas sievas galvassega
aru a s {aru, aru, arusid} 1. prāts, saprāts terase aruga inimene cilvēks ar asu prātu; kas ta on aru kaotanud? vai viņš ir zaudējis prātu?; tee siis oma aru järgi dari tad pēc sava prāta; minu arust manuprāt 2. skaidrojums, padoms naine hakkas mehelt aru pärima sieva sāka prasīt vīra paskaidrojumu; nüüd mehel aru käes: see oli metsavaim nu vīram padoms rokā: tas bija meža gars aru peast võtma atņemt prātu; aru pähe panema vest pie prāta; aru pähe võtma nākt pie prāta; arust ära sajucis prātā, jucis; ei ole otsa ega aru nav ne gala, ne malas; enesele aru andma apzināties
hulluma v 1. sajukt prātā kartsin, et naine murest hullub baidījos, ka sieva no raizēm sajuks prātā 2. satrakoties, aptrakt raevust hullunud mees no dusmām satrakojies vīrs; püssipaukudest hullunud hobused no bises šāvieniem satrakojušies zirgi
läbi jooksma 1. izskriet cauri jooksin küla vahelt kiiresti läbi ātri izskrēju cauri ciemam 2. (ātri, uz īsu brīdi) ieskriet, apskriet enne ärasõitu jooksin veel sõbranna poolt läbi pirms aizbraukšanas ieskrēju vēl pie draudzenes; naine jooksis ruttu kõik kauplused läbi sieva ātri apskrēja visus veikalus 3. tecēt, laist cauri katus jookseb läbi jumts tek
ringi jooksma skraidīt apkārt, skriet apkārt naine jooksis terve päeva linnas ringi sieva visu dienu skraidīja apkārt pa pilsētu
kodune b adj {koduse, kodust, koduseid} 1. mājas- kodune riietus mājas apģērbs 2. mājīgs tuba oli väike, aga kodune istaba bija maza, bet mājīga; oli nii kodune istuda kamina ees bija tik mājīgi sēdēt pie kamīna 3. mājās sēdošs mees töötab, naine on kodune vīrs strādā, sieva sēž mājās; pensioniea saabumisega jäi isa koduseks pienākot pensijas laikam, tēvs palika mājās
korraldama v 1. organizēt, rīkot turismibüroo korraldab ka ekskursioone tūrisma birojs organizē arī ekskursijas; presidendi auks korraldati vastuvõtt par godu prezidentam tika sarīkota pieņemšana 2. veikt, taisīt majas korraldati läbiotsimine mājā tika veikta kratīšana; naine hakkas mehele skandaale korraldama sieva sāka taisīt vīram skandālus 3. dot rīkojumu, izrīkot
küla|naine s ciema sieva
külje|luu s 1. riba ta murdis kukkudes küljeluu krītot viņš salauza ribu 2. sar sieva
ringi laskma sar (apkārt) skraidīt lapsed lasevad tuba mööda ringi bērni skraida pa istabu; tema on truu naine, tema ei lase ringi viņa ir uzticīga sieva, viņa apkārt neskraida
lume|memm s sniegavīrs, sniega sieva
`müttama v {mütata, `müttan} 1. kulstīt, mīcīt ta müttas tainast viņš mīcīja mīklu 2. mīcīties, mīdīties poris müttama mīcīties pa dubļiem 3. dimdināt, dipināt kes seal pööningul müttavad? kas tur bēniņos dimdina? 4. ņemties, plēsties mees müttab maja ehitada, naine müttab aias vīrs ņemas būvēt māju, sieva ņemas pa dārzu 5. raust, vilkt tuisk müttab teed kinni putenis velk ceļus ciet 6. dukurēt kalade kudemise ajal ei tohtinud mütata zivju nārsta laikā nedrīkstēja dukurēt
naine s {naise, naist, naisi} 1. sieviete postinaine pastniece; turunaine tirgussieva noor naine jauna sieviete; vallaline naine neprecēta sieviete; poiss hakkab juba naisi vaatama puisis sāk jau skatīties uz sievietēm; nad käivad naistes viņi iet meitās 2. (precēta) sieva pojanaine vedekla naist võtma ņemt sievu; ta lahutas naisest ära viņš izšķīrās no sievas
needus s {needuse, needust, needusi} lāsts ta karjub needusi viņš izkliedz lāstus; lausa needus, et naine nii pillav on gatavais lāsts, ka sieva ir tik izšķērdīga
noorik s {nooriku, noorikut, noorikuid} jauna sieva naabrimees oma noorikuga kaimiņš ar savu jauno sievu
`nõid s {nõia, `nõida, `nõidu} 1. burvis, šamanis kuulsad Lapi nõiad slavenie Lapzemes burvji 2. ragana kuri nõid muutis kuningatütre kiviks ļaunā ragana pārvērta karaļmeitu par akmeni; ta naine on tõeline nõid viņa sieva ir īsta ragana
näägutama v 1. pārmest, tirdīt naine näägutab alatasa, et mees ei oska raha teha sieva nemitīgi pārmet, ka vīrs nemāk taisīt naudu 2. ķircināt, zobot mis sa temast näägutad ko tu viņu ķircini
pidama b v {pidada, `pean} 1. (palīgdarbības vārds vajadzības izteiksmes veidošanai) jā-, vajadzēt lapsed peavad vanemate sõna kuulama bērniem jāklausa vecāki; raha ei peaks kodus pidama naudu nevajadzētu glabāt mājās; sa pead naise võtma tev jāņem sieva; läheduses peab üks järv olema tuvumā jābūt vienam ezeram; temast pidi ju arst saama viņam taču bija jākļūst par ārstu; pidite ju Pärnusse sõitma jums taču bija jābrauc uz Pērnavu; see ülikond peaks teile sobima šim uzvalkam vajadzētu jums derēt; pidid sa seda ütlema! vajadzēja tev to teikt! 2. (nenoteiktības izteikšanai) it kā ta pidi peaaegu kukkuma viņš gandrīz nokrita; tema vanem poeg pidi Saksamaal elama viņa vecākais dēls it kā dzīvojot Vācijā
`puss b s {pussi, `pussi, `pusse} joks, stiķis ta oma naine mängis talle selle pussi viņa paša sieva izspēlēja ar viņu to joku
`riidlema v {riielda, `riidlen} 1. bārt, rāt ta ei riidle lastega viņš nebar bērnus; sain ema käest riielda māte mani sabāra 2. bārties, ķildoties, strīdēties mees ja naine riidlevad päevast päeva vīrs un sieva strīdas dienu no dienas
sõltuma v būt atkarīgam naine sõltus rahaliselt mehest sieva bija finansiāli atkarīga no vīra
tegev adj {tegeva, tegevat, tegevaid} darbīgs, rosīgs, aktīvs naine on selles peres tegevam kui mees sieva šajā ģimenē ir aktīvāka nekā vīrs
tooma v {tuua, toon} 1. atgādāt, atnest, atvest too poest piima ja leiba! atnes no veikala pienu un maizi!; lained tõid paadi randa viļņi iznesa laivu krastā; häid uudiseid tooma nest labas ziņas; direktor tõi kooli uusi tuuli direktors ienesa skolā jaunas vēsmas; siia toob asfalttee šurp ved asfaltēts ceļš; tooge ta ometi mõistuse juurde! vediet taču viņu pie prāta!; lavale tooma iestudēt 2. izņemt, izvilkt, atklāt ta tõi sahtlist nähtavale paksu klade viņš izvilka no atvilktnes biezu kladi; arhiividest päevavalgele toodud materjal no arhīviem dienas gaismā izvilkts materiāls 3. izdot, izdvest ta tõi kuuldavale sügava ohke viņš izdvesa smagu nopūtu 4. sagādāt, nest arvati, et soo ei too mingit tulu tika uzskatīts, ka purvs nenes nekādus ienākumus; ükski rohi ei toonud haigele kergendust nevienas zāles nenesa slimniekam atvieglojumu; ohvreid tooma nest upurus 5. publicēt, sniegt, minēt ajaleht toob mitmesuguseid sõnumeid laikraksts sniedz dažādas ziņas; näiteid tooma minēt piemērus 6. radīt, dzemdēt, atnest ta tahab, et naine talle poja tooks viņš grib, lai sieva dzemdē viņam dēlu; kass tõi pojad kaķene atnesa bērnus
truu adj {truu, truud, truid} 1. uzticīgs, lojāls riigitruu lojāls valstij ta on oma mehele truu naine viņa ir uzticīga sieva savam vīram; koeral on nii truud silmad sunim ir tik uzticīgas acis 2. uzticams truu sõber uzticams draugs 3. apzinīgs
truuduse|murdmine s {-murdmise, -murdmist, -murdmisi} neuzticība naine süüdistas meest truudusemurdmises sieva apsūdzēja vīru neuzticībā
truudusetu adj {truudusetu, truudusetut, truudusetuid} neuzticīgs truudusetu naine neuzticīga sieva; kuningale truudusetud vasallid karalim neuzticīgi vasaļi
turritama v 1. bozt koer turritab karvu suns bož spalvu 2. slieties, būt saboztam veest turritas kaljutükke no ūdens slējās klints gabali 3. bozties, īgņoties naine turritas mehe peale sieva bozās uz vīru
võõrutama v 1. atradināt naine võõrutas mehe joomisest sieva atradināja vīru no dzeršanas 2. atsvešināt kõrge haridus oli ta lihtsatest külaelanikest võõrutanud augstā izglītība atsvešināja viņu no ciema iedzīvotājiem 3. (bērnu) atšķirt ema hakkas last rinnast võõrutama māte sāka atšķirt bērnu no krūts
ühte|puhku adv vienā laidā, arvien mees ja naine tülitsesid ühtepuhku vīrs un sieva strīdējās vienā laidā

Eesti Keele Instituut    a-ü sõnastike koondleht     veebiliides    @ veebihaldur