[ETLV] Eesti-läti sõnaraamat

`keel s {keele, `keelt, `keeli} 1. mēle ◦ tulekeel uguns mēle ∙ keele lihased mēles muskuļi; keelde hammustama iekost mēlē; keelt suust välja ajama izbāzt mēli no mutes; tal on terav keel viņam ir asa mēle; ennem kuivagu mu keel, kui seda ütlen drīzāk lai mana mēle nokalst, nekā es to izstāstīšu; menüüs on keel hernestega ēdienkartē ir mēle ar zirnīšiem; neem ulatub kitsa keelena kaugele merre zemesrags kā šaura mēle sniedzas tālu jūrā; leekide punased keeled liesmu sarkanās mēles; kurjad keeled rääkisid tüdrukust halba ļaunas mēles runāja par meiteni sliktu; luurajatel on ülesanne kaasa tuua keel izlūkiem ir uzdevums atvest līdzi “mēli”; saapal on keel rebenenud zābakam pārplīsusi mēlīte 2. valoda ◦ riigikeel valsts valoda ∙ läti keel latviešu valoda; keele struktuur valodas struktūra; ta kõneleb vabalt mitut keelt viņš brīvi runā vairākās valodās; varjundirikas keel niansēta valoda; liigutuste keel kustību valoda; igal kunstiliigil on oma keel ja väljendusvahendid katram mākslas žanram ir sava valoda un izteiksmes līdzekļi 3. stīga ◦ kandlekeel kokles stīga; hingekeel dvēseles stīga ∙ klaveri keeled klavieru stīgas; sõrmitsema keeli trinkšķināt stīgas; teise südames õige keele puudutama aizskart cita sirdī īsto stīgu ∆ keel ei paindu mēle nelokās; keel sügeleb mēle niez; keelel olema būt uz mēles; pehme keelega ar stīvu mēli; keel läheb valla mēle atraisās; keele viib suust ära mēli var norīt; keelt kandma kulstīt mēli; keelt lõksutama trīt mēli; keelt hammaste taga hoidma turēt mēli aiz zobiem; keelt talitsema valdīt mēli