[ETLV] Eesti-läti sõnaraamat

abistama v palīdzēt ∙ sõbrad abistasid meid ülesande täitmisel draugi palīdzēja mums pildīt uzdevumu

välja astuma 1. iznākt, iziet ∙ ema astus uksest välja māte iznāca pa durvīm 2. izkāpt ∙ astusime vagunist välja izkāpām no vagona 3. izstāties ∙ ülikoolist välja astuma izstāties no universitātes 4. iestāties ∙ ta astub enda sõprade eest välja viņš iestājas par saviem draugiem; oma ideede eest välja astuma iestāties par savām idejām

hüva adj → hea(izteiksmīgākā runā) labs ∙ hüva nõu on kallis labs padoms ir dārgs; hüvad sõbrad! labie draugi!

hüvasti intj ardievu, sveiks ∙ hüvasti jätma atvadīties; hüvasti, kallid sõbrad ardievu, dārgie draugi

igav adj {igava, igavat, igavaid} 1. garlaicīgs ∙ igav elu garlaicīga dzīve 2. garlaicīgi ∙ ilma sõpradeta on igav elada bez draugiem ir garlaicīgi dzīvot

kokku jooma sadzert ∙ sõbrad jõid peigmehega kokku draugi sadzēra ar līgavaini

jumalaga intj ardievu ∙ jumalaga, sõbrad! ardievu, draugi!

kaasa|minek s 1. iešana līdzi ∙ ta küsis isalt sõpradega kaasaminekuks luba viņš prasīja tēvam atļauju, lai ietu līdzi draugiem 2. pievienošanās, sekošana ∙ kaasaminek uute moevooludega sekošana jaunām modes tendencēm

`kaebama v {kaevata, `kaeban} 1. sūdzēties ∙ isa kaebas õhtul väsimuse üle tēvs vakarā sūdzējās par nogurumu 2. sūdzēt ∙ kedagi kohtusse kaebama iesūdzēt kādu tiesā; ta kaebas sõpradele oma häda viņš izsūdzēja draugiem savas raizes

kaelakuti adv apskāvušies, galvas kopā sabāzuši ∙ sõbrad kõndisid kaelakuti draugi pastaigājās apskāvušies; armunud paarid istusid kaelakuti koos iemīlējušies pārīši sēdēja, galvas kopā sabāzuši

kaugenema v 1. attālināties ∙ paat kaugenes rannast laiva attālinājās no krastmalas; sõbrad on teineteisest aastatega kaugenenud ar gadiem draugi ir attālinājušies viens no otra 2. distancēties

kiinduma v 1. pieķerties ∙ sõbrad kiindusid teineteisesse draugi pieķērās viens otram 2. iedziļināties, iegremdēties ∙ naise silmad kiindusid uuesti raamatusse sievietes acis no jauna ieurbās grāmatā

kohtuma v tikties, satikties ∙ me oleme kusagil kohtunud mēs esam kaut kur tikušies; sõbrad kohtusid täiesti juhuslikult draugi satikās pilnīgi nejauši; Venemaa ja Rootsi kohtusid hokis Krievija un Zviedrija tikās hokejā

kooli|aeg s skolas laiks ∙ olime kooliajal suured sõbrad skolas laikā bijām lieli draugi

kooli|päev s 1. skolas diena ∙ esimene koolipäev pirmā skolas diena 2. (daudzskaitlī) skolas laiks ∙ koolipäevil olid nad suured sõbrad skolas laikā viņi bija lieli draugi

`kutsuma v {`kutsuda, kutsun} 1. saukt, aicināt ∙ ta kutsus mind appi viņš sauca mani palīgā; lapsed kutsuti tuppa bērni tika iesaukti istabā; kutsumata külaline neaicināts viesis; töötajad kutsuti koosolekule darbiniekus sasauca uz sapulci; kevad kutsub loodusse pavasaris sauc dabā 2. saukt, dēvēt ∙ sõbrad kutsusid Robertit Bobiks draugi sauca Robertu par Bobu

kõikjal adv visur ∙ tal on kõikjal sõpru ja tuttavaid viņam visur ir draugi un paziņas; käisime kõikjal koos visur gājām kopā

kõver b adj {kõvera, kõverat, kõveraid} 1. līks ∙ kõverad jalad līkas kājas; vanalinna kitsad kõverad tänavad vecpilsētas šaurās līkās ieliņas 2. nepareizs ∙ ta sattus koos halbade sõpradega kõverale teele kopā ar sliktiem draugiem viņš nonāca uz nepareiza ceļa; raske oli otsustada, mis selles loos oli õige, mis kõver bija grūti izlemt, kas šajā stāstā bija pareizs, kas nepareizs

lahkuma v 1. doties projām, aiziet ∙ külalised lahkusid viesi devās projām; ta lahkus töölt omal soovil viņš aizgāja no darba pēc paša vēlēšanās 2. šķirties ∙ lahkusime sõpradena šķīrāmies kā draugi; elust lahkuma šķirties no dzīves

lahutamatu adj {lahutamatu, lahutamatut, lahutamatuid} nešķirams ∙ nad on lahutamatud sõbrad viņi ir nešķirami draugi

lõbutsema v priecāties, līksmoties, izklaidēties ∙ noored tantsisid ja lõbutsesid hommikuni jaunieši dejoja un priecājās līdz rītam; ta lõbutseb sõpradega viņš izklaidējas ar draugiem

ette mängima nospēlēt priekšā ∙ ta mängis oma uue laulu sõpradele ette savu jauno dziesmu viņš nospēlēja draugiem

mängu|kaaslane s 1. rotaļbiedrs ∙ olime temaga lapsepõlvesõbrad ja mängukaaslased mēs ar viņu bijām bērnības draugi un rotaļbiedri 2. spēles partneris ∙ mängiks malet, aga pole mängukaaslast uzspēlētu šahu, bet nav partnera

nelja|jalgne adj četrkājains ∙ neljajalgsed sõbrad četrkājainie draugi; neljajalgne taburet taburete ar četrām kājām

otseselt adv 1. tieši, nepastarpināti ∙ teda see küsimus otseselt ei puudutanud viņu šis jautājums tieši neskāra; küsi otseselt, mis sind huvitab jautā tieši, kas tevi interesē 2. gluži ∙ otseselt kohustuslik see ei ole gluži obligāti tas nav; otseselt sõbrad pole me kunagi olnud draugi mēs nekad neesam bijuši

paljus a s {paljuse, paljust, paljusi} daudzums, daudzveidība ∙ ma ei saa sõprade paljusega hoobelda es nevaru lielīties ar daudz draugiem; uute materjalide paljus jauno materiālu daudzveidība

peatselt adv drīz vien ∙ nad said õige peatselt headeks sõpradeks viņi drīz vien kļuva par labiem draugiem; peatselt sain teada, et nad on abiellunud drīz vien uzzināju, ka viņi ir apprecējušies

pihta b pop 1. pa, pie, pret ∙ ta koputab ukse pihta viņš klauvē pie durvīm; kirves juhtus kivi pihta cirvis trāpīja pa akmeni; avati tuli vaenlase pihta atklāja uguni pa ienaidnieku 2. sar kopš ∙ oleme sõbrad juba algkoolist pihta esam draugi jau kopš sākumskolas

mööda saatma (noteiktu laiku) pavadīt ∙ õhtu saatsin mööda sõpradega pavadīju vakaru ar draugiem

sõber s {sõbra, `sõpra, `sõpru} 1. draugs ◦ lapsepõlvesõber bērnības draugs ∙ nad olid lahutamatud sõbrad viņi bija nešķirami draugi; me saime ruttu sõpradeks mēs ātri sadraudzējāmies 2. draugs, cienītājs, mīļotājs ◦ loodusesõber dabas draugs; muusikasõber mūzikas mīļotājs; õllesõber alus cienītājs ∙ ta on suur raamatute sõber viņš ir liels grāmatu draugs; hea toidu sõber gardēdis

tema pr {tema ~ ta, teda, `neid} 1. viņš ∙ temaga on vist midagi juhtunud ar viņu laikam kaut kas noticis; tulid mu vend ja tema sõbrad atnāca mans brālis un viņa draugi; tema’p see oligi tas bija tieši viņš; tema kuninglik kõrgus viņa karaliskā augstība 2. tas ∙ kala paistis suurem, kui ta tegelikult on zivs šķita lielāka, nekā tā ir īstenībā

toetuma v 1. balstīties ∙ toetu minu vastu atbalsties pret mani; rõdu toetub sammastele balkons balstās uz kolonnām; üksnes oletustele toetuma balstīties tikai uz pieņēmumiem 2. paļauties ∙ sõpradele võib alati toetuda uz draugiem vienmēr var paļauties

`tõmbama v {tõmmata, `tõmban} 1. vilkt ∙ ta tõmbas tooli lauale lähemale viņš pievilka krēslu tuvāk galdam; tõmbasin kardina eest atvilku aizkaru; ta tõmbas kindad kätte viņš uzvilka cimdus; lõuendit raami peale tõmbama uzvilkt audeklu uz rāmja; tõmbasin kopsudesse niisket mereõhku ievilku plaušās mitro jūras gaisu; ahi tõmbab halvasti krāsns slikti velk; mind tõmbab mere äärde mani velk pie jūras; pane uks kinni, tuul tõmbab aizver durvis, vējš velk 2. vilkties, veidoties, kļūt ∙ kohv on juba tõmmanud kafija ir jau ievilkusies; tõmbab pimedaks tumst 3. sūkt, smēķēt ∙ ta tõmbab piipu viņš smēķē pīpi 4. sar vilkt, gāzt, raut ∙ võta relv ja tõmba! ņem ieroci un gāz!; tõmbasime kumbki tubli lonksu rummi ierāvām abi pa krietnam ruma malkam; vaat kui tõmban sulle vastu vahtimist! ka vilkšu tev pa ģīmi! 5. sar (par enerģisku darbību) rauties, sisties, plēsties ∙ ta tõmbab töötada kahe koha peal viņš raujas divos darbos; ta tõmbab magada viņš guļ kā nosists 6. sar zust, tīties ∙ tõmmake uttu, poisid! zūdiet miglā, zēni! 7. sar izvilkt, aizvilkt, nozagt ∙ bussis tõmmati mul rahakott ära autobusā man izvilka naudasmaku; jalgratas tõmmati ära velosipēdu nozaga 8. sar krāpt, mānīt ∙ sain viie euroga tõmmata mani apkrāpa par pieciem eiro; teisi ninast tõmbama vazāt citus aiz deguna 9. sar āzēt, vilkt uz zoba ∙ sõbrad tõmbasid teda vahel, aga mitte pahatahtlikult draugi reizēm vilka viņu uz zoba, bet ne ļaunprātīgi

viha|vaenlane s nāvīgs ienaidnieks ∙ sõpradest said vihavaenlased draugi kļuva par nāvīgiem ienaidniekiem

üks|teise pr 1. viens otrs ∙ õiged sõbrad üksteist ei reeda īsti draugi viens otru nenodod; nad aimavad üksteise mõtteid viņi nojauš viens otra domas; mehed lõpetasid töö ja hakkasid üksteise järel koju minema vīri pabeidza darbu, un viens pēc otra devās mājās 2. savstarpējs, abpusējs