[ETLV] Estonian-Latvian Dictionary


Query: in

Sama päring läti-eesti sõnaraamatus

?! Küsitud kujul või valitud artikli osast otsitut ei leitud, kasutan laiendatud otsingut.
Leitud 35 artiklit

abistama v palīdzēt sõbrad abistasid meid ülesande täitmisel draugi palīdzēja mums pildīt uzdevumu
välja astuma 1. iznākt, iziet ema astus uksest välja māte iznāca pa durvīm 2. izkāpt astusime vagunist välja izkāpām no vagona 3. izstāties ülikoolist välja astuma izstāties no universitātes 4. iestāties ta astub enda sõprade eest välja viņš iestājas par saviem draugiem; oma ideede eest välja astuma iestāties par savām idejām
hüva adjhea(izteiksmīgākā runā) labs hüva nõu on kallis labs padoms ir dārgs; hüvad sõbrad! labie draugi!
hüvasti intj ardievu, sveiks hüvasti jätma atvadīties; hüvasti, kallid sõbrad ardievu, dārgie draugi
igav adj {igava, igavat, igavaid} 1. garlaicīgs igav elu garlaicīga dzīve 2. garlaicīgi ilma sõpradeta on igav elada bez draugiem ir garlaicīgi dzīvot
kokku jooma sadzert sõbrad jõid peigmehega kokku draugi sadzēra ar līgavaini
jumalaga intj ardievu jumalaga, sõbrad! ardievu, draugi!
kaasa|minek s 1. iešana līdzi ta küsis isalt sõpradega kaasaminekuks luba viņš prasīja tēvam atļauju, lai ietu līdzi draugiem 2. pievienošanās, sekošana kaasaminek uute moevooludega sekošana jaunām modes tendencēm
`kaebama v {kaevata, `kaeban} 1. sūdzēties isa kaebas õhtul väsimuse üle tēvs vakarā sūdzējās par nogurumu 2. sūdzēt kedagi kohtusse kaebama iesūdzēt kādu tiesā; ta kaebas sõpradele oma häda viņš izsūdzēja draugiem savas raizes
kaelakuti adv apskāvušies, galvas kopā sabāzuši sõbrad kõndisid kaelakuti draugi pastaigājās apskāvušies; armunud paarid istusid kaelakuti koos iemīlējušies pārīši sēdēja, galvas kopā sabāzuši
kaugenema v 1. attālināties paat kaugenes rannast laiva attālinājās no krastmalas; sõbrad on teineteisest aastatega kaugenenud ar gadiem draugi ir attālinājušies viens no otra 2. distancēties
kiinduma v 1. pieķerties sõbrad kiindusid teineteisesse draugi pieķērās viens otram 2. iedziļināties, iegremdēties naise silmad kiindusid uuesti raamatusse sievietes acis no jauna ieurbās grāmatā
kohtuma v tikties, satikties me oleme kusagil kohtunud mēs esam kaut kur tikušies; sõbrad kohtusid täiesti juhuslikult draugi satikās pilnīgi nejauši; Venemaa ja Rootsi kohtusid hokis Krievija un Zviedrija tikās hokejā
kooli|aeg s skolas laiks olime kooliajal suured sõbrad skolas laikā bijām lieli draugi
kooli|päev s 1. skolas diena esimene koolipäev pirmā skolas diena 2. (daudzskaitlī) skolas laiks koolipäevil olid nad suured sõbrad skolas laikā viņi bija lieli draugi
`kutsuma v {`kutsuda, kutsun} 1. saukt, aicināt ta kutsus mind appi viņš sauca mani palīgā; lapsed kutsuti tuppa bērni tika iesaukti istabā; kutsumata külaline neaicināts viesis; töötajad kutsuti koosolekule darbiniekus sasauca uz sapulci; kevad kutsub loodusse pavasaris sauc dabā 2. saukt, dēvēt sõbrad kutsusid Robertit Bobiks draugi sauca Robertu par Bobu
kõikjal adv visur tal on kõikjal sõpru ja tuttavaid viņam visur ir draugi un paziņas; käisime kõikjal koos visur gājām kopā
kõver b adj {kõvera, kõverat, kõveraid} 1. līks kõverad jalad līkas kājas; vanalinna kitsad kõverad tänavad vecpilsētas šaurās līkās ieliņas 2. nepareizs ta sattus koos halbade sõpradega kõverale teele kopā ar sliktiem draugiem viņš nonāca uz nepareiza ceļa; raske oli otsustada, mis selles loos oli õige, mis kõver bija grūti izlemt, kas šajā stāstā bija pareizs, kas nepareizs
lahkuma v 1. doties projām, aiziet külalised lahkusid viesi devās projām; ta lahkus töölt omal soovil viņš aizgāja no darba pēc paša vēlēšanās 2. šķirties lahkusime sõpradena šķīrāmies kā draugi; elust lahkuma šķirties no dzīves
lahutamatu adj {lahutamatu, lahutamatut, lahutamatuid} nešķirams nad on lahutamatud sõbrad viņi ir nešķirami draugi
lõbutsema v priecāties, līksmoties, izklaidēties noored tantsisid ja lõbutsesid hommikuni jaunieši dejoja un priecājās līdz rītam; ta lõbutseb sõpradega viņš izklaidējas ar draugiem
ette mängima nospēlēt priekšā ta mängis oma uue laulu sõpradele ette savu jauno dziesmu viņš nospēlēja draugiem
mängu|kaaslane s 1. rotaļbiedrs olime temaga lapsepõlvesõbrad ja mängukaaslased mēs ar viņu bijām bērnības draugi un rotaļbiedri 2. spēles partneris mängiks malet, aga pole mängukaaslast uzspēlētu šahu, bet nav partnera
nelja|jalgne adj četrkājains neljajalgsed sõbrad četrkājainie draugi; neljajalgne taburet taburete ar četrām kājām
otseselt adv 1. tieši, nepastarpināti teda see küsimus otseselt ei puudutanud viņu šis jautājums tieši neskāra; küsi otseselt, mis sind huvitab jautā tieši, kas tevi interesē 2. gluži otseselt kohustuslik see ei ole gluži obligāti tas nav; otseselt sõbrad pole me kunagi olnud draugi mēs nekad neesam bijuši
paljus a s {paljuse, paljust, paljusi} daudzums, daudzveidība ma ei saa sõprade paljusega hoobelda es nevaru lielīties ar daudz draugiem; uute materjalide paljus jauno materiālu daudzveidība
peatselt adv drīz vien nad said õige peatselt headeks sõpradeks viņi drīz vien kļuva par labiem draugiem; peatselt sain teada, et nad on abiellunud drīz vien uzzināju, ka viņi ir apprecējušies
pihta b pop 1. pa, pie, pret ta koputab ukse pihta viņš klauvē pie durvīm; kirves juhtus kivi pihta cirvis trāpīja pa akmeni; avati tuli vaenlase pihta atklāja uguni pa ienaidnieku 2. sar kopš oleme sõbrad juba algkoolist pihta esam draugi jau kopš sākumskolas
mööda saatma (noteiktu laiku) pavadīt õhtu saatsin mööda sõpradega pavadīju vakaru ar draugiem
sõber s {sõbra, `sõpra, `sõpru} 1. draugs lapsepõlvesõber bērnības draugs nad olid lahutamatud sõbrad viņi bija nešķirami draugi; me saime ruttu sõpradeks mēs ātri sadraudzējāmies 2. draugs, cienītājs, mīļotājs loodusesõber dabas draugs; muusikasõber mūzikas mīļotājs; õllesõber alus cienītājs ta on suur raamatute sõber viņš ir liels grāmatu draugs; hea toidu sõber gardēdis
tema pr {tema ~ ta, teda, `neid} 1. viņš temaga on vist midagi juhtunud ar viņu laikam kaut kas noticis; tulid mu vend ja tema sõbrad atnāca mans brālis un viņa draugi; tema’p see oligi tas bija tieši viņš; tema kuninglik kõrgus viņa karaliskā augstība 2. tas kala paistis suurem, kui ta tegelikult on zivs šķita lielāka, nekā tā ir īstenībā
toetuma v 1. balstīties toetu minu vastu atbalsties pret mani; rõdu toetub sammastele balkons balstās uz kolonnām; üksnes oletustele toetuma balstīties tikai uz pieņēmumiem 2. paļauties sõpradele võib alati toetuda uz draugiem vienmēr var paļauties
`tõmbama v {tõmmata, `tõmban} 1. vilkt ta tõmbas tooli lauale lähemale viņš pievilka krēslu tuvāk galdam; tõmbasin kardina eest atvilku aizkaru; ta tõmbas kindad kätte viņš uzvilka cimdus; lõuendit raami peale tõmbama uzvilkt audeklu uz rāmja; tõmbasin kopsudesse niisket mereõhku ievilku plaušās mitro jūras gaisu; ahi tõmbab halvasti krāsns slikti velk; mind tõmbab mere äärde mani velk pie jūras; pane uks kinni, tuul tõmbab aizver durvis, vējš velk 2. vilkties, veidoties, kļūt kohv on juba tõmmanud kafija ir jau ievilkusies; tõmbab pimedaks tumst 3. sūkt, smēķēt ta tõmbab piipu viņš smēķē pīpi 4. sar vilkt, gāzt, raut võta relv ja tõmba! ņem ieroci un gāz!; tõmbasime kumbki tubli lonksu rummi ierāvām abi pa krietnam ruma malkam; vaat kui tõmban sulle vastu vahtimist! ka vilkšu tev pa ģīmi! 5. sar (par enerģisku darbību) rauties, sisties, plēsties ta tõmbab töötada kahe koha peal viņš raujas divos darbos; ta tõmbab magada viņš guļ kā nosists 6. sar zust, tīties tõmmake uttu, poisid! zūdiet miglā, zēni! 7. sar izvilkt, aizvilkt, nozagt bussis tõmmati mul rahakott ära autobusā man izvilka naudasmaku; jalgratas tõmmati ära velosipēdu nozaga 8. sar krāpt, mānīt sain viie euroga tõmmata mani apkrāpa par pieciem eiro; teisi ninast tõmbama vazāt citus aiz deguna 9. sar āzēt, vilkt uz zoba sõbrad tõmbasid teda vahel, aga mitte pahatahtlikult draugi reizēm vilka viņu uz zoba, bet ne ļaunprātīgi
viha|vaenlane s nāvīgs ienaidnieks sõpradest said vihavaenlased draugi kļuva par nāvīgiem ienaidniekiem
üks|teise pr 1. viens otrs õiged sõbrad üksteist ei reeda īsti draugi viens otru nenodod; nad aimavad üksteise mõtteid viņi nojauš viens otra domas; mehed lõpetasid töö ja hakkasid üksteise järel koju minema vīri pabeidza darbu, un viens pēc otra devās mājās 2. savstarpējs, abpusējs

Eesti Keele Instituut    a-ü sõnastike koondleht     veebiliides    @ veebihaldur