[ETLV] Eesti-läti sõnaraamat
|
|
?! Küsitud kujul või valitud artikli osast otsitut ei leitud, kasutan laiendatud otsingut.
Leitud 111 artiklit, väljastan 100
akna|klaas s 1. (loga) rūts ∙ ta surub näo vastu aknaklaasi viņš spiež seju pie loga rūts 2. logu stikls ∙ kaks kasti aknaklaasi divas kastes logu stikla
`and s {anni, `andi, `ande} 1. dotais, devums ∙ ta võttis anni tänuga vastu viņš pieņēma viņam doto ar pateicību 2. ziedojums ∙ allikasse visati anniks hõbedat avotā kā ziedojumu meta sudrabu 3. velte, dāvana ∙ sügise annid rudens veltes; ta käis külas kerjamas ja ande saamas viņš gāja uz ciemu ubagot un saņemt dāvanas 4. dotības, dotumi ∙ tal on muusika peale andi viņam ir dotības mūzikā
arvel a pop uz rēķina ∙ teenis sõbra arvel kõvasti viņš pamatīgi nopelnīja uz drauga rēķina; ma võtsin puhkuse arvel paar vaba päeva es paņēmu dažas brīvas dienas uz atvaļinājuma rēķina
arvestama v 1. ņemt vērā, rēķināties ∙ tema töökust arvestades usume, et ta tuleb ülesandega toime ņemot vērā viņa strādīgumu, mēs ticam, ka viņš tiks galā ar uzdevumu; tõsiasju ei saa arvestamata jätta faktus nevar neņemt vērā; arvestatav tulemus vērā ņemams rezultāts 2. ieskaitīt ∙ kohtunikud arvestasid kaotuse tiesneši ieskaitīja zaudējumu; sissemakstud raha arvestati võla katteks iemaksātā nauda tika ieskaitīta parāda segšanai 3. rēķināt ∙ ma arvestan iga inimese kohta kaks pudelit veini es rēķinu divas pudeles vīna uz katru cilvēku; külmalt arvestav inimene auksta aprēķina cilvēks; võta paber ning arvesta! paņem papīru un sarēķini!
bi`lanss s {bilansi, bi`lanssi, bi`lansse} bilance ◦ aastabilanss gada bilance ∙ aktiivne bilanss aktīvā bilance; bilanssi koostama sastādīt bilanci; tulude ja kulude bilanss ieņēmumu un izdevumu bilance; korvpallimeeskonna bilanss turniiri lõpul: kaks võitu, kolm kaotust basketbola komandas bilance turnīra beigās: divas uzvaras, trīs zaudējumi
bordoo a s {bordoo, bordood, bordoosid} (vīns) bordo ∙ kaks pudelit bordood divas pudeles bordo
di`sain s {disaini, di`saini, di`saine} dizains
`fraas s {fraasi, `fraasi, `fraase} 1. frāze ∙ pidulik fraas svinīga frāze; õppisime selgeks paar armeeniakeelset fraasi iemācījāmies pāris frāžu armēņu valodā; ilusad, kuid tühjad fraasid skaistas, bet tukšas frāzes 2. mūz frāze ∙ ma mäletan sellest laulust ainult mõnda fraasi es atceros tikai dažas frāzes no šīs dziesmas
hani s {hane, hane, hanesid} (Anser) zoss ◦ mardihani mārtiņzoss; metshani meža zoss ∙ praetud hani cepta zoss; jahimees laskis kaks hane mednieks nošāva divas zosis; ta oleks viimane hani, kui sind usuks viņa būtu pēdējā zoss, ja ticētu tev ∆ haneks püüdma ķert uz muļķa; nagu hane selga vesi kā pīlei ūdens
ilmutama v 1. izrādīt, paust ∙ huvi ilmutama izrādīt interesi; soovi ilmutama paust vēlmi 2. izdot, publicēt ∙ artiklit ajakirjas ilmutama publicēt rakstu žurnālā 3. (filmu) attīstīt ∙ ilmutasin kaks filmi attīstīju divas filmiņas
ilu|viga s 1. skaistuma defekts, kosmētisks defekts ∙ ta otsib iluvigade vastu abi kosmeetikalt lai novērstu skaistuma defektus, viņa meklē palīdzību kosmētikā 2. nepilnība, nenozīmīgs trūkums ∙ ehk Viitso jõuaks parandada mõned suurimad iluvead varbūt Vītso varētu izlabot dažas lielākās nepilnības
imik s {imiku, imikut, imikuid} 1. zīdainis ∙ kahenädalane imik divas nedēļas vecs zīdainis 2. (zīdītājdzīvnieku) mazulis ∙ vaala imik kaalub sündides kaks tonni vaļa mazulis piedzimstot sver divas tonnas
jagu s {`jao, jagu, jagusid} 1. daļa, tiesa ∙ suurem jagu heina on juba tehtud lielākā daļa siena ir jau sagatavota; ta sai oma jao viņš dabūja savu tiesu; kaks jagu vett ja kolm jagu viina divas daļas ūdens un trīs daļas degvīna; poeg on isast pea jagu pikem dēls ir galvas tiesu garāks par tēvu 2. mil nodaļa ◦ jalaväejagu kājnieku nodaļa ∆ jagu saama pievarēt ~ saprast
juuksur s {juuksuri, juuksurit, juuksureid} 1. frizieris ◦ meestejuuksur vīriešu frizieris ∙ ta käib iga nädal juuksuril, juuksuri juures viņš katru nedēļu iet pie friziera 2. frizētava ∙ ta istus kaks tundi juuksuris viņš divas stundas sēdēja frizētavā
jõulud s pl {`jõulude, `jõule} Ziemassvētki ∙ jõule pidama svinēt Ziemassvētkus; jõuludeni on veel kaks nädalat līdz Ziemassvētkiem ir vēl divas nedēļas; häid jõule! priecīgus Ziemassvētkus!
järje|pan[n]u adv bez mitas, pēc kārtas ∙ sadas kaks ööpäeva järjepanu lija bez mitas divas diennaktis; ta teretas kõiki järjepannu viņš sveicināja visus pēc kārtas
vahele jääma 1. (no vidus) pazust, tikt izlaistam ∙ ümberkirjutamisel on kaks rida vahele jäänud pārrakstot izlaistas divas rindiņas 2. iekrist, tikt pieķertam ∙ vargad jäid vahele zagļi iekrita
`kaal b s {kaalu, `kaalu, `kaale} 1. svars ◦ kehakaal ķermeņa svars ∙ koorma kaal on kaks tonni kravas svars ir divas tonnas; ta on kaalus juurde võtnud viņš ir pieņēmies svarā; kaaluta olek bezsvara stāvoklis; mees, kelle sõnal on kaalu vīrs, kura vārdam ir svars 2. svari ◦ apteegikaal aptiekas svari; automaatkaal automātiskie svari; digitaalkaal digitālie svari ∙ viljakotid asetati kaalule graudu maisus uzlika uz svariem ∆ kaalule panema likt uz svariem
kahe|nädalane adj 1. divas nedēļas vecs ∙ kahenädalane imik divas nedēļas vecs zīdainis 2. divas nedēļas ilgs, divu nedēļu- ∙ kahenädalane vihmaperiood divas nedēļas ilgs lietus periods
kahe|päevane adj 1. divas dienas vecs 2. divas dienas ilgs, divu dienu- ∙ kahepäevane komandeering divu dienu komandējums
kahe|tunnine adj 1. divu stundu-, divas stundas ilgs 2. divas stundas vecs
`kaks b num {kahe, `kaht(e), `kahtesid} 1. divi ∙ kaks pluss kaks on neli divi plus divi ir četri; kahega jagama dalīt ar divi; kaks kolmandikku divas trešdaļas; kaks meetrit divi metri; lugesin kella kaheni öösel lasīju līdz pulksten diviem naktī; kahe tundmatuga võrrand vienādojums ar diviem nezināmajiem; teos ilmus kahes köites darbs iznāca divos sējumos 2. abi ∙ kahel pool teed olid majad abās ceļa pusēs bija mājas; see jäägu meie kahe vahele lai tas paliek starp mums abiem ∆ kahe jalaga maa peal ar abām kājām uz zemes; kahe käega abām rokām; kahe silma vahele jätma nepamanīt; kahe silma vahele jääma palikt nepamanītam; kahe tooli vahel istuma sēdēt uz diviem krēsliem; kahe tule vahel starp divām ugunīm; kahte isandat teenima kalpot diviem kungiem; nagu kaks tilka vett kā divas ūdens lāses
kamalu|täis s (daudzums) riekšava ∙ kaks kamalutäit pähkleid divas riekšavas riekstu
kaotama v 1. zaudēt, pazaudēt ∙ laps kaotas kindad bērns pazaudēja cimdus; ta kaotas kogu oma vara viņš zaudēja visu savu mantu; kaotasime terve päeva pazaudējām veselu dienu; teadvust kaotama zaudēt samaņu; ära julgust kaota! nezaudē drosmi!; tüdruk kaotas süütuse meitene zaudēja nevainību; probleem on kaotanud oma aktuaalsuse problēma ir zaudējusi savu aktualitāti; laul on kaotanud populaarsuse dziesma ir zaudējusi popularitāti 2. zaudēt, paspēlēt ∙ mängu kaotama zaudēt spēli; meeskond kaotas komanda zaudēja; kaotasin talle kaks partiid zaudēju viņam divas partijas; Saksamaa kaotas sõja Vācija zaudēja karu 3. atcelt ∙ valitsus kaotas tsensuuri valdība atcēla cenzūru
`kast a s {kasti, `kasti, `kaste} kaste, kārba ◦ laudkast dēļu kaste; toidukast pārtikas kārba ∙ plastmassist kast plastmasas kaste; raamatud on kastides grāmatas ir kastēs; keoauto kast kravas auto kaste; mõned ehitused olid üsna ilmetud kastid dažas ēkas bija visai neizskatīgas kastes
kasvatama v 1. audzēt ∙ kartuleid kasvatama audzēt kartupeļus; isa kasvatas aias tubakat tēvs dārzā audzēja tabaku; poiss kasvatas endale pikad juuksed zēns uzaudzēja sev garus matus; ta ogus ja kasvatas oma vara viņš krāja un audzēja savu mantu 2. audzināt ∙ veda kasvatas võõrasema viņu audzināja pamāte; ta on abielus ja kasvatab kaht tütart viņš ir precējies un audzina divas meitas; me peame kasvatama oma iseloomu mums jāaudzina savs raksturs
kauba|maja s 1. universālveikals ∙ kaubamaja juures on kaks parklat pie universālveikala ir divas stāvvietas 2. lielveikals ∙ poole kilomeetri kaugusel avatakse kaubamaja puskilometra attālumā tiks atvērts lielveikals
ette keerama 1. izgriezties ∙ tee peale ette keerama izgriezties priekšā uz ceļa 2. pagriezt uz priekšu ∙ kella mõne minuti ette keerama pagriezt pulksteni dažas minūtes uz priekšu
`kiiluma a v {`kiiluda, kiilun} 1. ieķīlēt ∙ kiilusin kirve varre otsa ieķīlēju cirvi kāta galā 2. ieķīlēties, iespraukties kā ķīlim ∙ meil õnnestus kiiluda vaenlase kaitsesse mums izdevās kā ķīlim iespraukties ienaidnieka aizsardzībā 3. iespiest, iedabūt ∙ laud on kiilutud voodi ja kapi vahele galds ir iespiests starp gultu un skapi; väiksesse ruumi on kiilutud üle mitmekümne inimese mazajā telpā ir saspiesti vairāki desmiti cilvēku; kiilusin kohvrisse veel paar asjakest iedabūju koferī vēl dažas lietiņas
koda s {koja, koda, kodasid} 1. kambaris, priekštelpa ∙ kojas oli poolhämar kambarī bija puskrēsla; sauna koda pirts priekštelpa 2. slietenis 3. palāta ∙ inglise parlamendil on kaks koda angļu parlamentam ir divas palātas 4. anat sirds kambaris 5. biol gliemežnīca, gliemežvāks 6. (arhaiski) mājas, kambari ∙ oma koda liiva peale ehitama būvēt savas mājas uz smiltīm; talle olid vürstide ja kuningate kojad avatud viņam bija atvērti augstmaņu un karaļu kambari
`koht s {koha, `kohta, `kohti} 1. vieta ∙ seda kohta ei ole kaardile märgitud šī vieta nav atzīmēta kartē; avalikud kohad publiskas vietas; kas see koht on vaba? vai šī vieta ir brīva?; valus koht sāpīga vieta; ma tunnen suurepäraselt tema nõrku kohti es lieliski pārzinu viņa vājās vietas; ta luges kirjast paar kohta ette viņš nolasīja dažas vietas no vēstules 2. amats, vieta ∙ ta töötab juhtival kohal viņš strādā vadošā amatā; talle öeldi koht üles viņam uzteica vietu 3. vieta, pozīcija ∙ auhinnalised kohad godalgotas vietas 4. saimniecība ∙ koha päris vanem poeg saimniecību mantoja vecākais dēls ∆ omal kohal olema būt savā vietā; mingi koha pealt no kāda viedokļa; tühi koht tukša vieta; tühjalt kohalt no tukšas vietas
koma s {koma, koma, komasid} komats ◦ ülakoma apostrofs ∙ kaks kohta pärast koma divas vietas aiz komata
konto s {konto, kontot, kontosid} konts ◦ arvelduskonto norēķinu konts; kontoväljavõte konta izraksts; pangakonto bankas konts ∙ raha kanti juriidilise isiku kontole nauda tika ieskaitīta juridiskās personas kontā; kontol on kaks poolt – deebet ja kreedit kontam ir divas puses – debets un kredīts
koos b adv 1. kopā ∙ mõlemad koos abi kopā; me lõpetasime koos ülikooli mēs kopā beidzām universitāti; pael hoiab juukseid koos lenta satur matus kopā; raamat ei seisa koos grāmata neturas kopā; toas on otsakuti koos kaks voodit istabā ir divas gultas ar galiem kopā 2. apkopots ∙ doktoritöö materjalid on koos doktordarba materiāli ir apkopoti 3. notriepts ∙ riided olid tolmuga koos apģērbs bija notriepts ar putekļiem
kujundus s {kujunduse, kujundust, kujundusi} noformējums, dizains ∙ vitriinide kujundus vitrīnu noformējums; raamatu kujundus grāmatas dizains
kujundus`lik adj {kujundusliku, kujundus`likku, kujundus`likke} dizaina-, noformējuma- ∙ raamatu kujunduslik külg grāmatas dizains
`kukkuma b v {`kukkuda, kukun} kūkot ∙ kägu kukkus mõne korra dzeguze nokūkoja dažas reizes
ära kulutama 1. iztērēt ∙ kulutasime ära kõik tagavarad iztērējām visas rezerves; aeg oli tühja-tähja peale ära kulutatud laiks bija iztērēts niekiem 2. novalkāt, nodeldēt ∙ poiss jõudis talvega kahed püksid ära kulutada pa ziemu zēns paspēja novalkāt divas bikses
käimine s {käimise, käimist, käimisi} 1. staigāšana ∙ ta on käimisest väsinud viņš ir noguris no staigāšanas 2. apmeklēšana ∙ keskkoolis käimine vidusskolas apmeklēšana 3. kustība ∙ oli kuulda välisukse käimist bija dzirdama ārdurvju vēršanās 4. sp soļošana ∙ käimises saadi kaks medalit soļošanā tika iegūtas divas medaļas
käsutus s {käsutuse, käsutust, käsutusi} rīcība, pārziņa ∙ olen teie käsutuses esmu jūsu rīcībā; meie käsutuses oli ainult paar päeva mūsu rīcībā bija tikai dažas dienas; kindrali käsutusse anti diviis ģenerāļa rīcībā tika nodota divīzija
külge a adv 1. (virziens) klāt, pie- ∙ puudele jäid sügisel mõned lehed külge kokiem rudenī palika dažas lapas; rongile haagiti kaks vagunit külge vilcienam piekabināja divus vagonus; magnet tõmbab rauda külge magnēts pievelk dzelzi; haigus hakkas temalegi külge slimība pielipa arī viņam; poisid üritasid paarile tüdrukule külge lüüa zēni mēģināja piesist kanti pāris meitenēm; ära kleebi end mulle külge! nelīmējies man klāt! 2. (virziens) klāt, virsū ∙ ta on nii vihane, et tuleb või käsitsi külge viņš ir tik dusmīgs, ka metas gluži vai ar rokām virsū
küljes b pop pie ∙ põõsa küljes on veel mõned lehed pie krūma vēl ir dažas lapas; kontide küljes oli veel veidi liha pie kauliem vēl bija nedaudz gaļas; puudusi märgatakse ikka teiste küljes trūkumus aizvien pamana citos; kodu oli tal väga südame küljes mājas viņam ļoti bija pie sirds; auto auto küljes kinni automašīna pie automašīnas
küsitavus s {küsitavuse, küsitavust, küsitavusi} šaubīgums, neskaidrība ∙ uurimuses on ka mõningaid küsitavusi pētījumā ir arī dažas neskaidras vietas
lahter s {lahtri, lahtrit, lahtreid} 1. aile, rubrika ∙ mõni lahter jäi ankeedis tühjaks dažas ailes anketā palika tukšas 2. nodalījums ∙ viie lahtriga mapp mape ar pieciem nodalījumiem
laua|pall s sp atlēkusī bumba ∙ eestlase arvele jäi neli silma, kolm lauapalli ja kaks pallikaotust igauņu kontā bija četri punkti, trīs atlēkušās bumbas un divas zaudētas bumbas
lava s {lava, lava, lavasid} 1. skatuve ◦ vabaõhulava brīvdabas skatuve ∙ koor tuleb lavale koris iznāk uz skatuves; lavale on ilmunud uus poliitiline jõud uz skatuves ir parādījies jauns politiskais spēks; teatris toodi lavale ooper teātrī iestudēja operu 2. lāva ◦ saunalava pirts lāva ∙ haavapuust lava apses lāva; poisid istusid laval ja vihtlesid zēni sēdēja uz lāvas un pērās; vanasti olid sängide asemel lavad senāk gultu vietā bija lāvas 3. lecekts ◦ klaaslava stikla lecekts ∙ köetav lava apkurināma lecekts; aeda tehti kasvuhoone ning kaks lava dārzā uztaisīja siltumnīcu un divas lecektis 4. (ģeoloģijā) plato, līdzena augstiene ◦ kõrglava plakankalne
lehe|küljeline adj {-küljelise, -küljelist, -küljelisi} 1. lappusi garš ∙ kahe ja poole leheküljeline kiri divas ar pusi lappuses gara vēstule 2. lappusi liels ∙ leheküljelised illustratsioonid lappusi lielas ilustrācijas
`leib s {leiva, `leiba, `leibu} maize, rupjmaize ◦ rukkileib rudzu maize; võileib sviestmaize ∙ leiba segama jaut maizi; ta ostis poest kolm leiba ja kaks saia viņš nopirka veikalā trīs rupjmaizes un divas baltmaizes; ta on kroonu leival viņš ir kroņa maizē; vanem poeg on omas leivas vecākais dēls ir savā maizē ∆ amet ei küsi leiba amats ēst neprasa; leiba luusse laskma atlaisties pēc ēšanas; leiba ühte kappi panema sākt dzīvot kopā; igapäevane leib dienišķā maize
ligi a adv 1. klāt, tuvu ∙ läksin ligi, et paremini näha gāju klāt, lai labāk redzētu; mets ainult paistab ligi mežs tikai šķiet tuvu 2. līdzi ∙ mul pole täna rahakottigi ligi man šodien pat naudas maka nav līdzi 3. apmēram, aptuveni, gandrīz ∙ ootasin ligi kaks tundi gaidīju apmēram divas stundas
`liitma v {`liita, liidan} 1. savienot, apvienot, pievienot ∙ kivikesi mosaiigiks liitma salikt akmentiņus mozaīkā; kaks kooli liideti üheks divas skolas apvienoja vienā 2. mat saskaitīt ∙ lapsi õpetati liitma ja lahutama, korrutama ja jagama bērniem mācīja saskaitīt un atņemt, reizināt un dalīt
lilla a s {lilla, lillat, lillasid} sar (homoseksuālis) zilais
`lipp b s {lipu, `lippu, `lippe} 1. karogs ◦ riigilipp valsts karogs; sinilipp zilais karogs ∙ lippu heiskama pacelt karogu; leina puhul on lipud pooles mastis sēru gadījumā karogi ir pusmastā; lippudega tähistatud suusarada ar karodziņiem iezīmēta slēpošanas trase 2. (šahā) dāma ∙ valge lipp baltā dāma 3. mūz karodziņš ∙ kaheksandiknoot on ühe lipuga astotdaļnotij ir viens karodziņš ∆ end lippu panema uzcirsties; lipu all (karadienestā) zem karoga
`lõng s {lõnga, `lõnga, `lõngu} dzija, pavediens ◦ mohäärlõng mohēras dzija; jutulõng stāsta pavediens ∙ lõnga ketrama vērpt dziju; kaks vihti villast lõnga divas šķeteres vilnas dzijas
`lööv a s {löövi, `löövi, `lööve} 1. nojume 2. būdiņa 3. (arhitektūrā) joms ◦ külglööv sānu joms ∙ kaks rida sambaid jaotab kiriku kolmeks lööviks divas kolonnu rindas sadala baznīcu trīs jomos
margi`naal s {marginaali, margi`naali, margi`naale} 1. marginālija ∙ mõningaid marginaale selle teose sünniloost dažas marginālijas par šī darba tapšanas vēsturi 2. ekon likmju starpība
medal s {medali, medalit, medaleid} medaļa ◦ kuldmedal zelta medaļa; mälestusmedal piemiņas medaļa ∙ poiss lõpetas keskkooli medaliga zēns absolvēja vidusskolu ar medaļu; igal medalil on kaks külge katrai medaļai ir divas puses
minut s {minuti, minutit, minuteid} minūte ∙ hilinesin mõne minuti nokavēju dažas minūtes; konstrueerige nurk 40 kraadi 25 minutit uzkonstruējiet 40 grādu un 25 minūšu leņķi
mõne|päevane adj 1. dažas dienas vecs ∙ mõnepäevane imik dažas dienas vecs zīdainis 2. dažas dienas ilgs, dažu dienu- ∙ mõnepäevane ekskursioon dažu dienu ekskursija
osa s {osa, osa, osasid} 1. daļa, tiesa ◦ lääneosa rietumu daļa; majaosa mājas daļa; turuosa tirgus daļa ∙ osade kaupa pa daļām; kontserdi teine osa koncerta otrā daļa; võta kaks osa piima ja kolmas osa vett ņem divas daļas piena un vienu daļu ūdens; nädala osa toitu nedēļas tiesa ēdiena; valdav osa lielākā tiesa; suures osas lielākoties; talle ei olnud osaks antud kuulsaks saada viņam nebija lemts kļūt slavenam; hinna osas lepiti kokku par cenu vienojās 2. daļa, detaļa ∙ jalgratta osad velosipēda detaļas 3. loma ◦ kõrvalosa otrā plāna loma; peaosa galvenā loma ∙ juhtiv osa vadošā loma; osasse sisse elama iedzīvoties lomā; osast välja langema izkrist no lomas; kunsti osa elus mākslas loma dzīvē; milline osa tal selles asjas on? kāda ir viņa loma šajā lietā? ∆ osa etendama spēlēt lomu; osa saama piedalīties ~ izjust; osa võtma piedalīties ~ just līdzi
`paik a s {paiga, `paika, `paiku} vieta ◦ kohtumispaik tikšanās vieta; puhkepaik atpūtas vieta ∙ tuttavad paigad pazīstamas vietas; üksildane paik vientuļa vieta; pane tööriistad oma paika tagasi noliec darbarīkus atpakaļ vietā; võõras paigas magan ma halvasti svešā vietā es slikti guļu; esimeses reas on veel mõned vabad paigad pirmajā rindā ir vēl dažas brīvas vietas; tema paik on autorooli taga viņa vieta ir pie automobiļa stūres; mööbel on juba paigas mēbeles jau ir vietā; ta kukkus õla paigast krītot viņš izmežģīja plecu; asi ei nihku paigast lieta nekust no vietas; asi on paigas lieta nokārtota ∆ paika pidama atbilst patiesībai
`pass c s {passi, `passi, `passe} (kāršu spēlē) pasēšana ∙ pakkumisele järgnes kaks passi likmes solīšanas pasēja divas reizes
pastel s {`pastla, pastelt, `pastlaid} pastala ∙ parem kaks pastelt kui üks saabas labāk divas pastalas nekā viens zābaks
`pauk s {paugu, `pauku, `pauke} 1. blīkšķis, brīkšķis, rībiens ∙ hobune ehmus paugust zirgs izbijās no blīkšķa; bensiinivaat plahvatas kumeda pauguga benzīna muca uzsprāga ar dobu brīkšķi 2. šāviens 3. sar šāviens, lode ∙ põder sai kaks pauku pihta alnis dabūja divas lodes; ta tegi uuest püssist esimese paugu viņš izšāva ar jauno bisi pirmo reizi 4. trieciens ∙ niisugust pauku ei osanud kuidagi oodata tādu triecienu neviens negaidīja; sellest paugust ta vaevalt toibub no šī trieciena viņš diez vai atgūsies
pigistama v 1. spiest ∙ ta pigistas teretusel mu kätt apsveicinoties viņš paspieda manu roku; pigistasin marjad läbi sõela izspiedu ogas caur sietu; meelekohtades pigistab deniņos spiež; vasak king pigistab kreisā kurpe spiež; kõige rohkem pigistati väikeettevõtjaid visvairāk žņaudza mazos uzņēmējus 2. taupīt, atlicināt ∙ ema pigistas, kust sai māte taupīja, kur varēja; ehk pigistad minu jaoks mõne minuti? atlicināsi man dažas minūtes?
piirangu|vöönd s lieguma josla ∙ ranna piiranguvööndisse pargitud kaks autot piekrastes lieguma joslā bija novietotas divas automašīnas
poetama v 1. iebāzt, iestumt ∙ kiri on ukse vahele poetatud vēstule ir iebāzta durvīs; ta poetab raha oma taskusse viņš iebāž naudu savā kabatā 2. nomest, izmest ∙ mees poetas suitsukoni põrandale vīrs nometa izsmēķi uz grīdas; laps poetas palli käest bērns izmeta bumbu no rokām 3. birdināt ∙ poiss poetab kanadele teri zēns birdina vistām graudus; ta poetas kurvastusest paar pisarat no skumjām viņš nobirdināja dažas asaras 4. iezagties, ieslīdēt ∙ võõras on end teiste hulka poetanud svešinieks ir iezadzies starp citiem; ta tahtis end salaja laevale poetada viņš gribēja nemanāmi iezagties kuģī 5. bilst ∙ poiss ei poetanud sõnagi zēns nebilda ne vārda 6. lobīt ∙ lapsed poetasid kausitäie ube bērni nolobīja bļodu pupu
`pott a s {poti, `potti, `potte} 1. pods, katls ◦ meepott medus pods; savipott māla pods ∙ potis on supp katlā ir zupa; lilled on pottides puķes ir podos; laps küsib potile bērns prasās uz podiņa 2. sar kanna, kauss, pudele ∙ ta jõi kaks potti õlut viņš izdzēra divas kannas alus
`purk s {purgi, `purki, `purke} burka, kārba, bundža ◦ klaaspurk stikla burka; moosipurk ievārījuma burka; plekkpurk skārda kārba, skārda bundža ∙ ta valas tulise moosi purkidesse viņš salēja karsto ievārījumu burkās; ostsin kaks purki valget värvi nopirku divas bundžas baltas krāsas
ribi s {ribi, ribi, ribisid} 1. riba ∙ poiss murdis kukkudes kaks ribi zēns krītot salauza divas ribas 2. tehn riba, ribojums ◦ pikiribi gareniska riba; põikiribi šķērsriba; ribipaneel ribots panelis ∙ radiaatori ribid radiatora ribas 3. āķu jeda 4. (adīšanā) sviķelis
saju|periood s lietus periods ∙ augustis oli pikk, kahenädalane sajuperiood augustā bija ilgs, divas nedēļas garš lietus periods
savi s {savi, savi, savisid} māls ◦ sinisavi zilais māls; pottsepasavi podnieka māls; savianum māla trauks; savikarjäär māla karjers; savikuju māla skulptūra; savimuld māla augsne; savipott māla pods ∙ punane savi sarkanais māls; tulekindel savi ugunsizturīgs māls; savi sõtkuma mīcīt mālus
sehkendama v 1. sar uzmest, uzšņāpt ∙ ta sehkendas kiiruga mõned read paberile viņš ātri uzmeta uz papīra dažas rindas; sehkenda siia oma nimi alla uzšņāp te apakšā savu parakstu 2. pūlēties, ņemties, rosīties ∙ sehkendasime terve päeva, aga töö ikka tegemata ņēmāmies visu dienu, bet darbs tomēr nav padarīts
siit adv 1. no šejienes ∙ jaama on siit kaks kilomeetrit no šejienes līdz stacijai ir divi kilometri; kao siit! pazūdi no šejienes 2. te, šeit ∙ kas siit saab ajalehti? vai te var nopirkt laikrakstus?; siit ja sealt vilguvad mõned tuled te un tur mirgo dažas gaismiņas
sinihallitus|juust s zilā pelējuma siers, zilais siers
sini|lipp s zilais karogs ∙ supelrand sai sinilipu pludmale ieguva zilo karogu
sini|savi s zilais māls, zilā glūda
sini|vaal s (Balaenoptera musculus) zilais valis
sini|vetikas s (Cyanophyta) zilaļģe ∙ mõned sinivetikad on mürgised dažas zilaļģes ir indīgas
`sips s {sipsu, `sipsu, `sipse} uzšāviens ∙ andis kassile mõned sipsud dažas reizes uzšāva kaķim
sise|kujundus s interjera dizains
supilusika|täis s (daudzums) ēdamkarote ∙ lisa marinaadile kaks supilusikatäit äädikat pievieno marinādei divas ēdamkarotes etiķa
suure|jooneline adj vērienīgs, plašs, dižens ∙ suurejooneline eluviis plašs dzīvesveids; suurejoonelised plaanid vērienīgi plāni
suur|kuju s dižgars ∙ muusika suurkujud mūzikas dižgari
suur|mees s dižgars ∙ mineviku suurmehed pagātnes dižgari
suur|sugune adj 1. cēls, cildens, dižens ∙ suursugune viisakus cildena pieklājība 2. dižciltīgs, aristokrātisks ∙ suursugune daam dižciltīga dāma
suur|vaim s dižgars
`süld s {sülla, `sülda, `süldi} (mērvienība) ass ∙ kaks sülda kõrge divas asis augsts; kümme sülda puid desmit asis malkas
tab`lett s {tableti, tab`letti, tab`lette} tablete ◦ aspiriinitablett aspirīna tablete ∙ võtsin sisse kaks tabletti iedzēru divas tabletes; neela see tablett alla norij šo tableti
taldrik s {taldriku, taldrikut, taldrikuid} 1. šķīvis ◦ klaastaldrik stikla šķīvis; supitaldrik zupas šķīvis ∙ ta paneb toitu taldrikule viņš liek ēdienu šķīvī; ma sõin kaks taldrikut suppi es izēdu divus šķīvjus zupas; sügav taldrik dziļais šķīvis 2. tehn šķīvis ◦ satelliiditaldrik satelīta šķīvis ∙ külviku taldrikud sējmašīnas šķīvji; lendav taldrik lidojošais šķīvītis 3. mūz šķīvis ∙ suured taldrikud lielie šķīvji
teelusika|täis s (daudzums) tējkarote ∙ kaks teelusikatäit suhkrut divas tējkarotes cukura
tibu s {tibu, tibu, tibusid} 1. cālis ∙ äsja koorunud tibu tikko izšķīlies cālis 2. vista ∙ tibud munevad hästi vistas dēj labi 3. pūpols ∙ vaasis olid tibudega oksad vāzē bija pūpoli 4. sar meiča ∙ võtame mõned tibud peole kaasa! paņemam dažas meičas līdzi uz balli!
`tilk s {tilga, `tilka, `tilku} 1. piliens, lāse, pile ◦ veetilk ūdens piliens; veretilk asins lāse ∙ rohul säravad hommikuse kaste tilgad zālē mirdz rīta rasas lāses; majas polnud tilkagi vett mājā nebija ne pilītes ūdens 2. med pilieni ◦ südametilgad sirds pilieni ∙ valuvaigistavad tilgad pretsāpju pilieni; ta tõi apteegist tilku ja tablette viņš atnesa no aptiekas pilienus un tabletes ∆ nagu kaks tilka vett kā divas ūdens lāses; nagu tilk kuumale kerisele kā piliens jūrā; tilk merre piliens jūrā
toimetus s {toimetuse, toimetust, toimetusi} 1. darīšana, darbs ∙ mul on veel mõned tähtsad toimetused ees man vēl ir dažas svarīgas darīšanas; kodused toimetused mājas rūpes 2. redakcija ◦ ajalehetoimetus laikraksta redakcija; uudistetoimetus ziņu redakcija; toimetuskolleegium redakcijas kolēģija
alla tulistama (zemē) notriekt, nošaut ∙ me tulistasime alla kaks vaenlase lennukit mēs notriecām divas ienaidnieka lidmašīnas; ta tulistas alla kaks parti viņš nošāva divas pīles
tulutult adv nesekmīgi, veltīgi ∙ haiget on opereeritud kaks korda, kahjuks tulutult slimnieks ir operēts divas reizes, diemžēl nesekmīgi
täpi|pealt adv precīzi, pilnīgi ∙ seanss kestab täpipealt kaks tundi seanss ilgst precīzi divas stundas; täpipealt õige vastus pilnīgi pareiza atbilde
töö|päev s 1. darba diena ◦ täistööpäev pilna darba diena ∙ tööpäev algab kell üheksa darba diena sākas pulksten deviņos; kohtume peale tööpäeva lõppu satiksimies pēc darba dienas beigām 2. darbdiena ∙ homme on jälle tööpäev rītdien atkal ir darbdiena; nädalas on viis tööpäeva ja kaks puhkepäeva nedēļā ir piecas darbdienas un divas brīvdienas
`vaal a s {vaala, `vaala, `vaalu} (Cetacea) valis ◦ sinivaal zilais valis; vaalalaev vaļu medību kuģis ∙ vaalu püüdma medīt vaļus
vagu s {`vao, vagu, vagusid} 1. vaga ∙ ta kündis üle põllu mõned vaod viņš uzara pāri laukam dažas vagas; vagudel kasvasid porgandid ja kapsad vagās auga burkāni un kāposti; rattad on vajutanud pehmesse pinnasesse sügavad vaod riteņi bija iespieduši mīkstajā augsnē dziļas vagas; laev jätab taha vahutava vao kuģis atstāj aiz sevis putojošu vagu 2. rieva ∙ töö ja mure jätsid sügavad vaod näkku darbs un raizes atstāja dziļas rievas sejā; ajukoore vaod smadzeņu rievas 3. ieplaka ∙ madalrõhu vaod zema spiediena ieplakas ∆ vaost välja viima izvest no pacietības; vaos hoidma apvaldīt
