[ETLV] Eesti-läti sõnaraamat
|
|
?! Küsitud kujul või valitud artikli osast otsitut ei leitud, kasutan laiendatud otsingut.
Leitud 41 artiklit
`keerama v {keerata, `keeran} 1. griezt, pagriezt ∙ paadi paremale keerama pagriezt laivu pa labi; lukus võtit keerama pagriezt slēdzenē atslēgu; kausi kummuli keerama apgriezt bļodu otrādi; end kõhuli keerama pagriezties uz vēdera; kella üles keerama uzgriezt pulksteni; püüdsin ütlust naljaks keerata centos sacīto padarīt par joku 2. griezties ∙ ta keeras ringi viņš griezās apkārt; öösel keeras tuule lõunasse naktī vējš iegriezās dienvidos; rada keeras padrikusse taciņa iegriezās biezoknī 3. grozīt ∙ autojuht keerab rooli šoferis groza stūri 4. saritināt, savirpināt, saskrullēt ∙ vaiba rulli keerama saritināt paklāju; kikki keeratud vuntsid saskrullētas ūsas; tüdruk keerab lokke pähe meitene sprogo matus; suitsu keerama uztīt smēķi 5. ietīt, ieritināt ∙ müüja keeras pudeli paberisse pārdevēja ietina pudeli papīrā; riided pampu keerama satīstīt drēbes vīstoklī 6. griezt, skrūvēt ∙ lampi tuleb uus pirn keerata lampā jāieskrūvē jauna spuldze 7. (pagriežot) slēgt ∙ ust lukku keerama aizslēgt durvis; elektri põlema keerama ieslēgt elektrību; valgust väiksemaks keerama samazināt apgaismojumu 8. šķirt, pāršķirt ∙ järgmise lehekülje keerama pāršķirt nākamo lappusi ∆ kaela kahekorra keerama apgriezt kaklu; ümber sõrme keerama aptīt ap pirkstu; pea peale keerama apgriezt ar kājām gaisā
lahti keerama 1. atgriezt, atskrūvēt ∙ keera kraan lahti atgriez krānu; mutrid lahti keerata atskrūvēt uzgriežņus 2. atritināt ∙ paberirulli lahti keerama atritināt papīra rulli 3. atslēgt, ieslēgt ∙ ukse lahti keerama atslēgt durvis
kesk|lukustus s centrālā atslēga
`kimp s {kimbu, `kimpu, `kimpe} 1. pušķis ∙ korjasin suure kimbu karikakraid salasīju lielu pušķi margrietiņu 2. saišķis ∙ võtsin taskust kimbu võtmeid izņēmu no kabatas atslēgu saišķi 3. kūlis ∙ päikesekiirte kimp saules staru kūlis 4. kaudze, čupa ∙ kimp raamatuid kaudze grāmatu 5. pauna
ära kukkuma 1. nokrist, nobirt ∙ puulehed kolletasid ja kukkusid ära koku lapas nodzeltēja un nobira 2. (krītot) savainot ∙ ma kukkusin selja ära es savainoju muguru 3. sar atslēgties ∙ pärast kolmandat klaasitäit kukkus mees ära pēc trešās glāzes vīrs atslēdzās
kätte leidma atrast ∙ leidsin võtme kätte atradu atslēgu
`lukk b s {luku, `lukku, `lukke} 1. slēdzene, atslēga ◦ ripplukk piekaramā slēdzene ∙ lukkude lahtimuukimine slēdzeņu atmūķēšana; ta keerab ukse lukku viņš aizslēdz durvis; uks on lukus durvis ir aizslēgtas; ta hoiab oma dokumente luku taga viņš glabā savus dokumentus aiz atslēgas 2. rāvējslēdzējs ∙ ta tõmbas koti luku kinni viņš aizvilka somas rāvējslēdzēju 3. tehn slēgs, aizslēgs ◦ püssilukk šautenes aizslēgs ∆ seitsme luku taga aiz septiņām atslēgām
lukku adv ciet, aizslēgtā stāvoklī ∙ pane uks lukku aizslēdz durvis; vastasin talle nii, et tal jäi suu lukku atbildēju viņam tā, ka viņam bija mute ciet; vasak kõrv läks lukku aizkrita kreisā auss
lülitama v 1. slēgt, darbināt ∙ lülita mootor käima ieslēdz motoru; lülita lamp põlema iededz lampu 2. iekļaut ∙ koosoleku päevakorda lülitati kolm punkti dienaskārtībā iekļāva trīs punktus
sisse lülitama ieslēgt, iedarbināt ∙ lülita vool sisse ieslēdz strāvu
magnetofon s {magnetofoni, magnetofoni, magnetofone} magnetofons ◦ kassettmagnetofon kasešu magnetofons; videomagnetofon videomagnetofons ∙ ta lülitab magnetofoni sisse viņš ieslēdz magnetofonu
`matt a s {mati, `matti, `matte} paklājiņš, maša ◦ jalamatt kājslauķis; võimlemismatt vingrošanas paklājiņš ∙ võti oli jäetud mati alla atslēga bija atstāta zem paklājiņa
mh[h] intj 1. a, ko ∙ no mis te arvate, mh? nu, kā jums šķiet, ko? 2. ak ∙ mhh, mitte ei leia, kuhu võtme panin! ak, nekādi nevaru atrast, kur noliku atslēgu!
mutri|võti s uzgriežņu atslēga
`mängima v {`mängida, mängin} 1. spēlēt ∙ ma mängin kabet es spēlēju dambreti; raha peale mängima spēlēt uz naudu; maletajad mängisid viiki šahisti nospēlēja neizšķirti; peitust mängima spēlēt paslēpes; ta mängis meie plaani konkurendi kätte viņš piespēlēja mūsu plānu konkurentam 2. spēlēties, rotaļāties ∙ nukkudega mängima spēlēties ar lellēm; ta mängib tunnetega viņš spēlējas ar jūtām 3. spēlēt, atskaņot ∙ ta mängib kannelt viņš spēlē kokli; ta mängis noodist viņš spēlēja no notīm; keera raadio mängima ieslēdz radio 4. spēlēt, tēlot ∙ peaosa mängima spēlēt galveno lomu; ta armastab ülemust mängida viņam patīk tēlot priekšnieku 5. riestot ∙ metsised mängivad medņi riesto
`nael a s {naela, `naela, `naelu} nagla ◦ krohvinael apmetuma nagla; naelapea naglas galva ∙ vanad roostetanud naelad vecas, sarūsējušas naglas; võti ripub naela otsas atslēga karājas uz naglas; hooaja nael sezonas nagla
ots|võti s gala atslēga, uzmavatslēga
kinni panema 1. aiztaisīt, aizvērt, slēgt ∙ ta pani ukse kinni viņš aiztaisīja durvis; pood pannakse kell seitse kinni veikalu slēdz pulksten septiņos; kool otsustati kinni panna skolu nolēma slēgt 2. apturēt, apstādināt ∙ verd kinni panema apturēt asinis 3. ieslodzīt, ieslēgt ∙ koer pandi kuuti kinni suni ieslodzīja būdā; ta pandi varguse eest kaheks aastaks kinni viņu ieslodzīja uz diviem gadiem par zādzību; pane jalad kinni apauj kājas 4. rezervēt, aizņemt ∙ restoranis on meile laud kinni pandud mums ir rezervēts galdiņš restorānā; panin endale järjekorra kinni aizņēmu sev rindu 5. sar piebeigt, pieveikt ∙ ta pani kõik võileivad kinni viņš notiesāja visas sviestmaizes
`pistma v {`pista, pistan} 1. durt ∙ ta pistis nõela kera sisse viņš iedūra adatu kamolā; südames pistab sirdī dur 2. dzelt ∙ parmud pistavad valusasti dunduri sāpīgi dzeļ; ta on terava keelega, oskab päris peenelt pista viņam ir asa mēle, māk itin smalki iedzelt 3. iedurties ∙ mingi okas pistis sõrme kaut kāds ērkšķis iedūrās pirkstā 4. bāzt, likt ∙ ta pistis käe taskusse viņš iebāza roku kabatā; viimane aeg on praad ahju pista pēdējais laiks likt cepeti krāsnī; ta pistab kindad kätte viņš velk cimdus rokā 5. (par darbību) ierosināt, paveikt ∙ ta pistis tule pliidi alla viņš iekūra plīti; pista uks ketti! pieliec durvīm ķēdi!; pista raadio mängima! ieslēdz radio!; ladu oli põlema pistetud noliktava bija aizdedzināta 6. sar tiesāt, locīt iekšā, tukšot ∙ ta pistis nahka mitu taldrikutäit suppi viņš notiesāja vairākus šķīvjus zupas; mehed pistavad ühe topka teise järel vīri tukšo vienu glāzīti pēc otras 7. sar jozt ∙ poiss pistis metsa zēns joza uz mežu; plehku pistma laisties lapās 8. sar mesties ∙ ta pistis jooksu viņš metās skriet; kõik pistsid laginal naerma visi metās skaļi smieties 9. sar iekukuļot ∙ kohtunikule tuleks natuke pista tiesnesim vajadzētu mazliet iekukuļot
sisse pääsema iekļūt, tikt iekšā ∙ mul on võti kaasas, pääsen alati majja sisse man ir līdzi atslēga, es vienmēr tieku iekšā mājā; ta pääses tehnikumi sisse viņš iestājās tehnikumā
pöörduma v 1. griezties, vērsties ∙ võti pöördus lukus atslēga slēdzenē pagriezās; ta pöördus näoga akna poole viņš pagriezās ar seju pret logu; haige pöördus arsti poole slimnieks vērsās pie ārsta; ta pöördus katoliku usku viņš pievērsās katoļticībai; näib, et kõik pöördub siiski heaks šķiet, ka viss tomēr vērsīsies par labu 2. val būt lokāmam, būt konjugējamam ∙ kuidas see verb pöördub? kā šis darbības vārds lokāms?
sealt|samast adv turpat, no tās pašas vietas ∙ ta leidis võtme sealtsamast, kuhu oli selle ennemalt pistnud viņš atrada atslēgu turpat, kur bija to iebāzis
sees|pool a adv iekšpusē ∙ uks on lukus ja võti seespool durvis ir aizslēgtas, un atslēga iekšpusē
seest|poolt adv no iekšienes, no iekšpuses ∙ ta paneb ukse seestpoolt lukku viņš aizslēdz durvis no iekšpuses
soojendus s {soojenduse, soojendust, soojendusi} 1. apsilde ∙ autos on külm, pane soojendus sisse! automašīnā ir auksti, ieslēdz apsildi! 2. iesildīšanās ◦ soojendusjooks iesildīšanās skrējiens; soojendussõit iesildīšanās brauciens ∙ treening algab soojendusega treniņš sākas ar iesildīšanos 3. sildīšana ∙ ta käib polikliinikus soojendusel viņš iet poliklīnikā uz sildīšanu
süüde s {`süüte, süüdet, `süüteid} 1. iekurs 2. aizdedze ◦ süüteküünal aizdedzes svece; süütevõti aizdedzes atslēga
lahti tegema 1. atvērt ∙ tehke vihikud lahti! atveriet burtnīcas! 2. ieslēgt ∙ tee televiisor lahti ieslēdz televizoru 3. atlaist, atraisīt ∙ laev tegi otsad lahti kuģis atlaida pietauvošanās troses un izgāja jūrā 4. sar (no darba, amata) atlaist, atbrīvot ∙ ta tehti ametist lahti viņu atlaida no amata
`uks s {ukse, `ust, `uksi} durvis ◦ pöörduks virpuļdurvis; topeltuks divviru durvis; ukseava durvju aile; uksekell durvju zvans; ukselink durvju rokturis; ukselukk durvju slēdzene; ukselävi durvju slieksnis; ukseriiv durvju bulta; uksesilm durvju actiņa; uksesulg durvju aizturis; uksetahvel durvju pildiņš; uksevõti durvju atslēga ∙ ööseks lukustati kõik uksed pa nakti aizslēdza visas durvis; kohtuprotsess toimub kinniste uste taga tiesas process notiek aiz slēgtām durvīm; uus ajastu koputab uksele jauns laikmets klauvē pie durvīm ∆ ust näitama parādīt durvis
unuma v aizmirsties ∙ võti oli koju ununud atslēga bija aizmirsusies mājās
valve|laud s 1. dežūrtelpa ∙ küsisin valvelauast oma kabineti võtme pavaicāju dežūrtelpā sava kabineta atslēgu; valvelauda oli mulle jäetud kiri pie dežuranta man bija atstāta vēstule 2. dežuranta galds
vastav adj {vastava, vastavat, vastavaid} atbilstošs, attiecīgs ∙ lukk ja sellele vastav võti slēdzene un tai atbilstošā atslēga; otsuse kinnitab vastav ametkond lēmumu apstiprina attiecīgs resors
vemmal s {`vembla, vemmalt, `vemblaid} 1. runga, boze, milna ∙ ta tagus vihaselt vemblaga vastu seina viņš dusmīgi dauzīja ar rungu pa sienu; oled vemmalt väärt tu esi pelnījis pērienu 2. rakaris, palaidnis, nerātnis ∙ see väike vemmal on võtme ära peitnud tas mazais rakaris ir noslēpis atslēgu
viiuli|võti s mūz vijoles atslēga
võti s {`võtme, võtit, `võtmeid} 1. atslēga ◦ korterivõti dzīvokļa atslēga; süütevõti aizdedzes atslēga; mutrivõti uzgriežņu atslēga ∙ ta unustas võtme ukse ette viņš aizmirsa atslēgu durvīs; vaatame seda teises võtmes paskatīsimies to citā rakursā 2. mūz atslēga ◦ viiulivõti vijoles atslēga
võtme|hoidja s atslēgu piekariņš ∙ lipuvärvides võtmehoidja atslēgu piekariņš karoga krāsās
võtme|kimp s atslēgu saišķis
võtme|paar s atslēgu pāris
välistama v 1. izslēgt ∙ pole välistatud, et te tuleb nav izslēgts, ka viņš atnāks; üksteist välistavad sündmused notikumi, kas izslēdz viens otru; üks seletus peab teise välistama vienam skaidrojumam jāizslēdz otrs 2. novērst ∙ tuleb välistada sellise olukorra kordumist jānovērš šādas situācijas atkārtošanās
väljas|pool a adv ārpusē ∙ uksel on võti väljaspool durvīm ārpusē ir atslēga
vöö s {vöö, vööd, vöid} 1. josta ◦ kleidivöö kleitas josta; päästevöö glābšanas josta ∙ vööga kokku tõmmatud särk ar jostu savilkts krekls; peremehel on võtmekimp vööl saimniekam pie jostas ir atslēgu saišķis 2. jostasvieta ∙ vesi ulatus vööni ūdens sniedzās līdz jostasvietai; löök allapoole vööd sitiens zem jostasvietas 3. josla ◦ liimivöö līmes josla; uduvöö miglas josla ∙ kividest vöö akmeņu josla
õiendama v 1. stiept ∙ tüdruk õiendab kaela, et paremini näha meitene izstiepj kaklu, lai labāk redzētu; ta õiendab võtme rongiaknast sisse viņš pastiepj atslēgu iekšā pa vilciena logu; õiendasin end sirgu izstiepos taisni 2. kārtot ∙ tüdruk õiendas kortsunud seelikut meitene sakārtoja saburzījušos svārkus; ta õiendas seljakoti paremini selga viņš sakārtoja mugursomu; ta käis pangas rahaasju õiendamas viņš bija bankā kārtot naudas lietas; õiendasin hotelliarve nokārtoju viesnīcas rēķinu; mehed õiendasid omavahel arveid vīri savā starpā kārtoja rēķinus 3. rosīties, ņemties ∙ ema õiendab pliidi juures māte rosās pie plīts; ta õiendas paberitega viņš ņēmās ar papīriem 4. labot ∙ õiendan siinkohal ühe eksituse šeit labošu savu kļūdu 5. skaidroties, rāties, ņemties ∙ vanaema ei õiendanud lastega kunagi vecāmāte nekad neskaidrojās ar bērniem
